Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktu VID ir virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, turpmāk tiek lietots minētais termins) uzraudzības un kontroles institūcija, kurai ir Novēršanas likuma 46. un 47. pantā noteiktās pienākumi un tiesības attiecībā uz tās uzraugāmajiem subjektiem.
Regulas Nr. 2023/1114 93. panta 1. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu izraudzīties kompetento iestādi, kas būs atbildīga par Regulā Nr. 2023/1114 noteikto funkciju un pienākumu izpildi, tai skaitā, par darbības atļaujas izsniegšanu Regulā Nr. 2023/1114 norādītajiem subjektiem.
Regulas Nr. 2023/1114 subjekti ir fiziskas, juridiskas personas un konkrētas cita veida struktūras, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā, kam būs saistošas minētās Regulas prasības attiecībā par darbības atļaujas saņemšanu. Tāpat Regulas Nr. 2023/1114 81. panta 7. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu publiskot kritērijus, kas noteiktu nepieciešamo zināšanu un kompetences apjomu fiziskām personām, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu pakalpojumu.
Līdz ar to Regulas Nr. 2023/1114 tiešas piemērojamības nodrošināšanai nacionālo normatīvo aktu līmenī ir nepieciešams noteikt kompetento iestādi uzraudzības jomā, kas būs atbildīga par Regulā Nr. 2023/1114 noteikto funkciju un pienākumu izpildi.

Ar Likumprojektu noteikts, ka no likumprojekta spēkā stāšanās Latvijas Banka uzskatāma par kompetento uzraudzības iestādi Latvijā saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 93. panta 1.punktu.
Likumprojektā ietvertas Latvijas Bankas tiesības noteikt personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvājumā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. un 63. pantu (turpmāk visi kopā – likuma subjekti), to darbību regulējošas prasības un kārtību šo prasību izpildei saskaņā ar Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, publisko piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat arī Likumprojekts paredz, ka Latvijas Banka noteiks kritērijus, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, izmanto, lai nodrošinātu, ka to vārdā klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā, un kārtību, kādā šie kritēriji publiskojami saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 81. panta 7. punktu.
Likuma subjektu vidū iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan  virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji), kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID un saņēmuši Latvijas Bankas (iepriekš līdz 2022. gada 31. decembrim – Finanšu un kapitāla tirgus komisija) izsniegtu darbības atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operatori, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki, kuru darbību regulē speciālie normatīvie akti.
Finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši Latvijas Bankas  izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, Regulas Nr.2023/1114 darbības ietvaros būs tiesīgi sniegt tikai noteikta veida pakalpojumus:
1) kredītiestāde – kriptoaktīvu pakalpojumus, aktīviem piesaistītu žetonu emisiju un  e-naudas žetonu emisiju;
2) centrālais vērtspapīru depozitārijs – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta pirmās daļas 17.punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
3) ieguldījumu brokeru sabiedrība – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta pirmās daļas 17., 18., 19., 21., 22., 23. 24. un 25. punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
4) tirgus operators – Regulas Nr. 2023/1114 3. panta pirmās daļas 18.punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
5) elektroniskās naudas iestāde – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta pirmās daļas 17. un 26. punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu un e-naudas žetonu emisiju;
6) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība – Regulas Nr. 2023/1114 3. panta pirmās daļas 23., 24., 25. punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
7) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta pirmās daļas 23., 24., 25. punktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu.
Finanšu tirgus dalībniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama Latvijas Bankas izsniegta atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu, savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – Latvijas Bankas izsniegta atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas 2023/1114  63. pantu.
Likumprojekta 5. pantā paredzētas tiesības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem atvērt kontu Latvijas Bankā. Tiesības atvērt kontu kredītiestādē vai centrālajā bankā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau izriet no Regulas Nr. 2023/1114 70. panta 3. punkta. Likumprojektā noteikts, ka Latvijas Banka sniedz šādu iespēju. Jāņem vērā, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, lai izlietotu Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā paredzētās tiesības, ir jānoslēdz konta apkalpošanas līgums ar Latvijas Banku, kas paredz Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumu ievērošanu.
Šāda iespēja atvērt kontu Latvijas Bankā likumprojektā iekļauta, lai iespējami efektīvi īstenotu Regulas Nr. 2023/1114 mērķi nodrošināt pienācīgu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni. Klientu līdzekļu glabāšana centrālajā bankā paaugstina šādu līdzekļu glabāšanas drošību, ievērojot, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu kredītiestādē ir ne vairāk kā 100 000 euro.
Likumprojekta 6. pantā noregulēts maksājumu apmērs, kas ir jāveic attiecīgam kriptoaktīvu tirgus dalībniekam par pakalpojumu sniegšanu. Proti, personai, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus vai publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, ja tā nav finanšu tirgus dalībnieks, kura darbību jau uzrauga Latvijas Banka; finanšu tirgus dalībniekam un emitentam, kas ir saņēmis atļauju publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonu vai pielaidi tā tirdzniecībai attiecībā uz citu aktīviem piesaistītu žetonu; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas saņēmis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, kā arī finanšu tirgus dalībniekam, izņemot kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, centrālo vērtspapīru depozitāriju un regulētā tirgus organizētāju, kura darbību uzrauga Latvijas Banka. Maksājumu apmēra robežas attiecīgam kriptoaktīvu tirgus dalībniekam ir noteiktas, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību.
Ar Likumprojekta 7. pantu Latvijas Bankai kā kompetentai uzraudzības iestādei tiek noteiktas tiesības piemērot noteikta veida uzraudzības pasākumus, kas izriet no Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. punktā kompetentajai iestādei noteiktajām uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām attiecībā uz kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publisko piedāvājumu un pielaišanu tirdzniecībai, aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, publisku piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai, e-naudas žetona emisiju, publisku piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai, uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kriptoaktīviem saistītas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un aizliegumu gadījumā, ja ir pārkāptas Regulā Nr.2023/1114 noteiktās prasības. Likumprojekts neparedz Latvijas Bankai tiesības noteikt stingrākus  uzraudzības pasākumus, kā tas ir noteikts Regulā 2023/1114.
Kompetentās uzraudzības iestādes piemērotie uzraudzības pasākumi vērsti uz kriptoaktīvu tirgus dalībnieku darbības uzlabošanu ļoti agrīnā iespējamo problēmu posmā, kad preventīvi tiek novērsti potenciālie normatīvo aktu pārkāpumi.
Likumprojekta 9. pantā noteikts, ka  Latvijas Bankai kā kompetentai uzraudzības iestādei tiek piešķirtas pilnvaras piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus likuma subjektiem par Regulas Nr.2023/1114 pārkāpumiem. Likumprojekta 8. pantā ir noregulēti Regulas Nr.2023/1114 noteiktie pārkāpumi, kas sadalīti pēc kategorijām, ievērojot Regulas Nr.2023/1114 111. panta 1. punktā noteikto sadalījumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam kompetentā uzraudzības iestāde (Latvijas Banka) var piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus likuma subjektiem par Regulas Nr.2023/1114 pārkāpumiem.
Lai nodalītu sankcijas no administratīvajiem pasākumiem administratīvajā procesā, sankcijas ir vērstas uz personas sodīšanu par notikušiem pārkāpumiem. Finanšu tirgus dalībniekiem par pārkāpumiem var piemērot tādas sankcijas kā, piemēram, brīdinājums, soda nauda, darbības atļaujas anulēšana, tiesību ierobežošana amatpersonai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai. Ar sankciju piemērošanu personai atbildību nosaka piespiedu kārtā ar konkrētu nolūku sodīt, lai atturētu šo personu no turpmāku līdzīgu, kā arī citu pārkāpumu izdarīšanas finanšu tirgū. Sankcijas skar personu aizsargājamās intereses, tai skaitā, var radīt ietekmi uz personas reputāciju, kā arī var radīt personai nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, izpaužoties samazinātu ieņēmumu veidā. Administratīvie pasākumi vērsti uz personas darbības uzlabošanu piespiedu veidā, turklāt, kad pārkāpumi jau ir konstatēti.  Finanšu tirgus dalībniekiem par pārkāpumiem var piemērot tādus administratīvos pasākumus, piemēram, pieprasīt, lai atbildīgais finanšu tirgus dalībnieks vai persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību, uzlikt par pienākumu atsaukt no amata amatpersonu. Administratīvo pasākumu piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu, par kuru nav samērīgi piemērot sodoša rakstura sankciju, taču uz to nepieciešams reaģēt, lai ierobežotu vai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm.
Likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā ir noregulēta Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtība. Proti, Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, paredzēta situācijās, kad ir nepieciešams ātri un efektīvi rīkoties. Proti, finanšu tirgū ir noteiktas situācijas, kur ir nepieciešams tūlītējs risinājums, lai tā sekas neietekmētu ekonomiskās, finanšu vai citas norises valstī, kā rezultātā nav iespējams radīt situāciju, kad administratīvā akta darbība tiek apturēta, kā rezultātā visiem finanšu tirgus dalībniekiem var tikt apdraudēta ne tikai finanšu stabilitāte, bet arī tiesiskā noteiktība attiecīgajā sektorā. Šāds tiesību ierobežojums ir nelabvēlīgs likuma subjektam, taču Latvijas Bankai ir tiesības tādu piemērot, izvērtējot, vai konkrētajā administratīvajā aktā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem tiesiskajiem līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu likuma subjekta vai par pārkāpumu atbildīgās fiziskās personas darbību, tā, lai ar šiem tiesiskajiem līdzekļiem saglabātu likuma subjektu esošo finanšu situāciju, neradot draudus Latvijas kriptoaktīvu nozares drošībai un stabilitātei kopumā.
Likumprojekta 10.pantā noregulēts arī noilguma jautājums. Likumprojekts paredz, ka lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas.

Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkts nosaka, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sniedza pirms 2024. gada 30. decembra, var turpināt to darīt līdz 2026. gada 1. jūlijam vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot minēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā Regula Nr. 2023/1114.
Lai nodrošinātu VID uzraugāmo subjektu - kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju (– darbības uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto pārejas posma režīmu, Likumprojekta pārejas noteikumos nepieciešams noregulēt, cik ilgu laika periodu no Regulas piemērošanas dienas (no 2024. gada 30. decembra) VID turpina veikt virtuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kā arī kādā termiņā VID nodod Latvijas Bankai tās rīcībā esošo uzraudzības funkcijas īstenošanas rezultātā iegūto informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktā noregulēts VID pienākums turpināt veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību līdz 2025. gada 30. decembrim vai līdz brīdim, kad tas ir saņēmis Latvijas Bankas izsniegtu atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. prasībām.
Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā noregulēts VID pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nodot tā rīcībā esošo uzraudzības funkcijas īstenošanas rezultātā iegūto informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz 2025. gada 30. decembrim iesnieguši Latvijas Bankai pieteikumu par atļaujas piešķiršanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām.