Anotācija (ex-ante)

Dabas liegumam ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2020. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 1-2/97 “Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2020.-2032.gadam (https://www.daba.gov.lv/lv/vidzemes-akmenaina-jurmala). Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikta Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu, aizsargājamo sugu atradņu un to dzīvotņu inventarizācija un kvalitātes novērtēšana, kā arī izvirzīti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam. Spēkā esoši Individuālie noteikumi nenodrošina dabas lieguma dabas vērtību saglabāšanu un dabas lieguma izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu. 

Dabas liegums atrodas Limbažu novada Liepupes un Salacgrīvas pagastā, tā kopējā platība ir 1519  ha. Dabas liegums izveidots un tā robeža ir apstiprināta ar MK 1999. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas lieguma teritorijā atrodas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi “Ežurgas klintis un Zivtiņu klintis” un “Veczemu klintis”, kuri izveidoti un to robežas noteiktas ar MK 2001. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”.
Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu maz pārveidotu Rīgas jūras līča piekrastes unikālo ainavu ar stāvkrastiem un akmeņainām pludmalēm, netraucētu dabisko piekrastes procesu norisi un Eiropas nozīmes un īpaši aizsargājamo piekrastes, zālāju un mežu biotopus un ar tiem saistīto sugu saglabāšanu.
Dabas liegums saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (43. pants un pielikuma 113. punkts) noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000 īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Dabas liegumam ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2020. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 1-2/97 “Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2020.-2032.gadam.  Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikta Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu, aizsargājamo sugu atradņu un to dzīvotņu inventarizācija un kvalitātes novērtēšana, kā arī izvirzīti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam. Ņemot vērā dabas aizsardzības plānā iekļautos priekšlikumus noteikumu projektam un funkcionālajam zonējumam, ir sagatavots jauns MK noteikumu projekts.
Dabas lieguma teritorijā konstatēti 22 Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 22,5% dabas lieguma teritorijas. Nozīmīgākās platības aizņem 9080* Staignāju meži, 9010* Veci vai dabiski boreāli meži un 2180 Mežainas piejūras kāpas. Īpaši vērtīgs ir Latvijā ļoti reti sastopamais piekrastes biotops 1220 Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs, kā arī biotops 1230 Jūras stāvkrasti.
Lielāko daļu dabas lieguma aizņem meži,  apmēram 85% no teritorijas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem apmēram 9% teritorijas. Dabas liegumā atrodas pludmales teritorija, kā arī nozīmīgas stāvkrastu un atsegumu teritorijas. Apbūve un citas cilvēku pārveidotas teritorijas aizņem mazāk nekā 2 % no dabas lieguma teritorijas.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, kā arī saskaņotu teritorijas izmantošanas nosacījumus, noteikumu projekts paredz dabas liegumā noteikt četras funkcionālās zonas: regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitrālo zonu. Kopumā dabas liegumā tiek saglabāts spēkā esošais funkcionālais zonējums. Dabas liegumā esošie mikroliegumi iekļauti funkcionālajā zonā, kas nodrošina nepieciešamo sugu aizsardzību, kā arī precizētas zonējuma robežas, ņemot vērā sugu un biotopu izplatību un nepieciešamos aizsardzības pasākumus : 
regulējamā režīma zona 598 ha jeb 14 %;
dabas lieguma zona 2439 ha jeb 58 %;
dabas parka zona 1007 ha jeb 24 %;
neitrālā zona 137 ha jeb 3 %.
Noteikumu projekts paredz kopumā saglabāt šobrīd spēkā esošo Individuālo noteikumu II. nodaļā visā dabas liegumā noteiktās prasības un ierobežojumus.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienas darbības veikšanai nebūtu jāsaņem divas atļaujas no divām valsts iestādēm, noteikumu projekts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc DAP pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Noteikumu projektā noteiktie ierobežojumi netiek attiecināti uz ugunsdzēsības pasākumiem.
Lai saglabātu atklātās platības, visā dabas lieguma teritorijā tiek noteikts aizliegums bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Tāpat, lai nepieļautu atklātās ainavas samazināšanos un ainavas degradēšanos, noteikumu projektā iekļauts aizliegums lauksaimniecības zemēs ieaudzēt mežu.
Noteikumu projekts paredz, ka īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu var veikt ar DAP atļauju.
Lai mazinātu krasta eroziju, visā dabas liegumā noteikts aizliegums novākt un pārvietot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē noskalotos un izskalotos kokus, pārvietoties pa stāvkrastiem ārpus īpaši ierīkotām noejām, kā arī bez DAP atļaujas cirst uz jūras stāvkrasta augšējās krants esošus kokus (izņemot bīstamos kokus).
Dabas lieguma krasta kāpu aizsargjoslā un dabas lieguma zonā paredzēts aizliegums novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pagalmos un pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.
Noteikumu projektā noteikts aizliegums pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem, kā arī pa pludmali, izņemot pārvietošanos pagalmos un gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar DAP rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Noteikumu projekts aizliedz pārvietoties pa dabiskām brauktuvēm, ņemot vērā piekrastes mežu teritoriju jutību pret antropogēno slodzi, kā arī Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punkta regulējumu. 
Noteikumu projektā noteikta prasība saskaņot ar DAP publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, tai skaitā digitālus (virtuālus) maršrutus. Publiski pieejama maršruta izveidošanas mērķis ir noteiktā veidā organizēt cilvēku pārvietošanos dabā, kas rada antropogēno slodzi uz dabas liegumu.  Līdz ar to, jebkāda veida digitāli (virtuāli) maršruti (tajā skaitā maršruti, kas tiek sagatavoti kā mobilās aplikācijas un var tikt kopīgoti) un atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktam ir atzīstami kā tūrisma un izziņas infrastruktūras objekti, ir saskaņojami ar DAP, ja tiek plānoti ārpus dabā esošas infrastruktūras.
Noteikumu projekts regulējamā režīma zonā aizliedz saimniecisko un citu veidu darbību, nosakot atsevišķus izņēmumus, tajā skaitā iekļauts izņēmums, kas atļauj vēsturisko virszemes noteces grāvju uzturēšanu. Šāds izņēmums noteikts, ņemot vērā, ka hidroloģiskā režīma izmaiņas, virszemes noteces sistēmas (grāvju) aizsērēšana un aizaugšana ir viens no dabas lieguma dabas vērtību apdraudējumiem  un to saglabāšanai ir nepieciešama hidroloģiskā režīma uzturēšana, regulāri kopjot vēsturiskās virszemes noteces grāvjus. Par vēsturiskiem grāvjiem uzskatāmi dabas lieguma teritorijā esošie un dabā konstatējami sekli grāvji, kas lielākoties rakti ar rokas darbarīkiem. Dabas lieguma dabas aizsardzības plānā  hidroloģiskā režīma uzturēšana, regulāri kopjot virszemes noteces (grāvjus) iekļauta kā viens no nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem, lai sasniegtu dabas lieguma aizsardzības mērķus un   saglabātu dabas lieguma teritorijā esošos aizsargājamos biotopus vismaz 345 ha platībā.
Noteikumu projekts paredz, ka visā dabas liegumā bez DAP rakstiskas atļaujas aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, kā arī celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas. Savukārt esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanai netiek noteikti ierobežojumi, tā veicama atbilstoši meliorācijas jomas normatīvajiem aktiem.   
Dabas lieguma zonā aizliegts būvēt jaunas būves, izņemot publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošanu. Ar DAP rakstisku atļauju izņēmuma gadījumā var būvēt inženierbūves un jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu, ja tas ir saistīts ar jūras krasta erozijas procesu darbības rezultātiem. Šāds izņēmums nepieciešams, jo dabas lieguma teritorijā notiek aktīvi krasta erozijas procesi, kuru rezultātā tiek noskaloti atsevišķi esošā ceļa posmi. Šādā gadījumā ir nepieciešams novērst erozijas sekas un mainīt esošās ceļa trases novietojumu vai izbūvēt jaunu ceļa posmu, lai nodrošinātu piekļuvi pie esošām dzīvojamām ēkām.
Dabas lieguma zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, savukārt ainavu aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža zemes lietošanas kategorija. Abos gadījumos noteikti izņēmuma gadījumi.
Ņemot vērā, ka dabas liegumā būtiska problēma ir atklāto ainavu aizaugšana, kas apdraud dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, noteikumu projekts pieļauj ar DAP atļauju mainīt zemes lietošanas kategoriju lauksaimniecības zemju atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Par vēsturiskām vietām uzskatāmas teritorijas, kas 20. gadsimta sākumā ir bijušas   lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Faktu, ka atmežojamā teritorija vēsturiski nav bijusi mežs, pierāda vēsturiskie zemes robežu un situācijas plāni, topogrāfiskās kartes, arhīva izziņas u.c. dokumenti. Pēc lauksaimniecības zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
Noteikumu projektā saglabāti dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonā noteiktie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Precizēti nosacījumi koku ciršanai citā cirtē un sanitārajā cirtē.
Dabas liegumā noteikts aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 30. septembrim. Aizlieguma periods saskaņots ar aktīvo tūrisma sezonu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”.
Dabas lieguma zonā saglabāts nosacījums, ka sadalot zemes vienības  katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, izņemot zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu, kā arī zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai. Savukārt ainavu aizsardzības zonā minimālā zemes vienības platība samazināta uz 3 hektāriem, izņemot krasta kāpu aizsargjoslu. Likuma   “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 21. pants noteic, ka dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platībās, kas nav mazākas par 10 hektāriem.
Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu pašvaldības autoceļu uzturēšanu, kā arī dabas liegumā esošās apdzīvotās vietas – Tūjas ciema daļas ilgtspējīgu attīstību. Dabas lieguma teritorijā pašvaldības autoceļi to nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Neitrālā zona saglabāta arī Tūjas ciema daļā, kas ietilpst dabas liegumā. Neitrālajā zonā ir spēkā II. nodaļā Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā noteiktie ierobežojumi.