Anotācija (ex-ante)

Par grozījumiem 41. pantā, 63. pantā, 286. pantā (par sūdzības iesniegšanu par aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu)

2023. gada 3. aprīlī ir stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā Rimšēvičs pret Latviju (pieteikuma Nr.: 56425/18; turpmāk – spriedums). Lai gan šajā lietā ECT nekonstatēja ECK 5. panta 4. punkta pārkāpumu, gan pašā ECT spriedumā, gan tiesnešu atsevišķajā viedoklī ir norādīts uz sistēmiska rakstura nepilnībām, kas ir tieši saistītas ar KPL noteikto tiesas kontroli pār personas aizturēšanu gadījumos, kad aizturētajai personai būtu nepieciešams piemērot drošības līdzekli – apcietinājums –, bet ne gadījumos, kad aizturētā persona tiek atbrīvota pirms aizturēšanas termiņa beigām.

ECT, secinot, ka prokuratūras iestādes nevarēja nodrošināt iesniedzējam efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, lai pārbaudītu aizturēšanas pamatotību un tiesiskumu, garāmejošu piezīmju veidā norādīja, ka iesniedzējam attiecībā uz šādām sūdzībām vispār nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi (sprieduma 77. rindkopa). Tiesneši akcentēja arī spriedumā expressis verbis izdarīto secinājumu par to, ka Latvijā nav pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, lai apstrīdētu aizturēšanas pamatotību gadījumā, kad persona tiek atbrīvota pirms aizturēšanas termiņa beigām (skat. tiesnešu atsevišķā viedokļa 10. rindkopu kopsakarā ar pieminēto ECT sprieduma 77. rindkopu).

Arī tiesību doktrīnā norādīts uz turpmāko problemātiku: “Atceroties, ka aizturēšana tikai tad būs atbilstoša, ja tā būs likumīga (t.i., tiks ievēroti aizturēšanas nosacījumi un procedūra, kas ietverta likumā) un veikta ar atbilstošu nolūku, Latvijas tiesību piemērošanas praksē saskatāmi vairāki problēmaspekti, no tiem spilgtākie – KPL 264. panta un 270. panta aizturēšanu nenošķiršana, kā arī pārāk daudz situāciju, kad aizturēšanai neseko atzīšana par aizdomās turēto un/vai apcietināšana. (..) Vairākos gadījumos var tikt apšaubīta aizturēšanu likumība un/vai pamatotība, kā arī atbilstība noteiktai procesuālajai formai. Lai izvirzītu priekšlikumus situācijas pilnveidei, apskatītie apstākļi jāskata kopsakarā ar aizturēšanas tiesiskajiem aspektiem. Viens no būtiskākajiem – kontrole pār aizturēšanu un tās pārsūdzība. KPL neparedz tiesas (izmeklēšanas tiesneša) kontroli pār aizturēšanas piemērošanu. Domājams, ka tas ir viens no lielākajiem trūkumiem, kas liedz īstenot efektīvu uzraudzību pār personas brīvības atņemšanu. Arī aizturēšanas pārsūdzības iespēja KPL normās ir neskaidra.” (Meikališa Ā. Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti. 2015-2020. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2021., 517.-518. lpp.).

Ar likumprojektu paredzēts papildināt KPL 286. pantu ar sesto daļu un noteikt, ka aizturētais  var iesniegt sūdzību par aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu izmeklēšanas tiesnesim 7 dienu laikā no aizturēšanas brīža. Izmeklēšanas tiesnesis izskata sūdzību rakstveida procesā 10 dienu laikā kopš sūdzības iesniegšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur aizturēšanas izpildi. Izmeklēšanas tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) sūdzību noraidīt un atzīt, ka ir ievēroti aizturēšanas nosacījumi vai kārtība; 2) sūdzību apmierināt un atzīt, ka ir pārkāpti aizturēšanas nosacījumi vai kārtība. Ja aizturētais joprojām ir aizturēts, tas ir nekavējoties jāatbrīvo. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

Skaidrojam, ka jaunajā KPL 286. panta sestajā daļā lietotais termins “aizturētais” aptver gan personas, kuras attiecīgajā brīdī ir aizturētas, gan personas, kuras bija aizturētas (ņemot vērā, ka aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām).  

Pieņemot jaunajā KPL 286. panta sestās daļas 2. punktā paredzēto lēmumu, tajā ir ietverama informācija par tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu atbilstoši Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2. panta otrajā daļai (šā likuma noteikumi piemērojami arī šajā likumā tieši neminētos gadījumos, ja kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā privātpersonai nodarīts kaitējums iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas rīcības dēļ).

Tāpat ir paredzēts papildināt KPL 41. panta pirmo daļu, nosakot izmeklēšanas tiesneša kompetenci izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izskatīt sūdzības par aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu, kā arī papildināt KPL 63. panta pirmo daļu, paredzot aizturētā tiesības iesniegt sūdzību par aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu izmeklēšanas tiesnesim.

Par grozījumiem 113. pantā un likuma papildināšanu ar 156.¹ pantu (speciālista pratināšana)

Saskaņā ar KPL 113. panta pirmo daļu speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā. Praksē speciālista palīdzība kriminālprocesā nepieciešama arī ar mērķi saņemt konsultāciju, viedokli vai atzinumu par izmeklēšanā nozīmīgiem jautājumiem. KPL nav noteikta atsevišķa izmeklēšanas darbība – speciālista pratināšana, kā tas ir paredzēts attiecībā par eksperta vai revidenta pratināšanu minētā likuma 156. pantā. Turklāt likumā nav konkrēti noteikts, vai persona zaudē savu speciālista statusu pēc pratināšanas, kā tas paredzēts KPL 156. panta otrajā daļā attiecībā par ekspertu un revidentu. Šobrīd speciālista pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus. Tiesību doktrīnā skaidrots: “Speciālists kā procesa dalībnieks nošķirams no eksperta kā procesa dalībnieka. Tā kā “eksperta speciālo zināšanu izlietošana tiesvedība ir procesuāli sarežģīta un paredzēta tikai lietā jau savākto faktu izpētei” (Liede A. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi. Rīga: Zvaigzne, 1970, 133.-134. lpp.), zinātnes un tehnikas atziņu izmantošanai pierādījumu savākšanā un nostiprināšanā KPL ir noteikts speciālista procesuālais statuss, reglamentējot viņa pienākumus un tiesības. Speciālists atšķiras no eksperta pēc viņa iesaistīšanas kārtības, procesuālā stāvokļa un uzdevumiem, pēc darbības rakstura un darbības rezultātiem. Eksperts kā procesa dalībnieks ir amatpersona, kura pilnvarota veikt procesu, tas darbojas patstāvīgi, ir personīgi atbildīga par veiktās darbības rezultātu. Eksperta darbības rezultāts var būt patstāvīgs pierādījums. Speciālists savukārt līdzdarbojas procesuālo darbību veikšanā, taču pats tās neveic, sniedzot tikai padomus, ieteikumus, palīdzību amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, kā arī nepieciešamības gadījumā rūpējoties par citu procesuālā darbībā iesaistīto personu likumīgo interešu ievērošanu (piemēram, piedaloties kā psihologam nepilngadīgā nopratināšanā). (Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. K. Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. – 388.-389. lpp.). Daudzos kriminālprocesos, īpaši tajos, kas saistīti ar kibernoziegumiem, ir svarīgi piesaistīt speciālistus, kas var izskaidrot arī sarežģītus tehniskus jautājumus. Tādēļ Ģenerālprokuratūras pārstāvji ir ierosinājuši grozījumu KPL, nosakot speciālista pratināšanas kārtību.

Ar likumprojektu ir paredzēts pilnveidot speciālista pratināšanas kārtību, skaidri paredzot, par kādiem jautājumiem procesa virzītājs var aicināt speciālistu sniegt liecību un kādā kārtībā speciālisti tiek pratināti. KPL paredzēts papildināt ar jaunu 156.¹ pantu “Speciālista pratināšana”, kurā noteikt, kādos gadījumos procesa virzītājs var aicināt speciālistu sniegt liecību (lai iegūtu informāciju par speciālista klātbūtnē veiktās procesuālās darbības gaitu un lai iegūtu informāciju par apstākļiem, par kuriem speciālists savas īpašās kompetences dēļ var sniegt paskaidrojumus), kā arī noteikt, ka speciālista pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu speciālista statusu. Tāpat paredzēts noteikt, ka pirms speciālista pratināšanas procesa virzītājs fiksē speciālista kvalifikāciju. Savukārt KPL 113. panta otro daļu paredzēts papildināt, nosakot, ka amatpersona, kura uzaicinājusi speciālistu, informē viņu ne vien par to, kādā procesuālajā darbībā viņš ir aicināts sniegt palīdzību, bet arī par to, kādā specifiskā jautājumā viņš ir aicināts sniegt palīdzību, tādējādi paplašinot šo tvērumu atbilstoši tam, kādas darbības kriminālprocesā speciālists veic praksē. KPL 113. panta trešo daļu paredzēts grozīt, aizstājot vārdus “izmeklēšanas darbība” ar vārdiem “procesuālā darbība”, tādējādi paplašinot attiecīgo tvērumu atbilstoši tam, kādas darbības kriminālprocesā speciālists veic praksē, jo jēdziens “procesuālā darbība” aptver arī KPL 10. nodaļā paredzētās izmeklēšanas darbības (saskaņā ar KPL 138. panta pirmo daļu izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā, savukārt procesuālās darbības ir plašāks jēdziens, un praksē speciālists sniedz palīdzību ne tikai izmeklēšanas darbību, bet arī citu procesuālo darbību ietvaros).

Par likuma papildināšanu ar 153.¹ pantu un grozījumiem 413. pantā (valsts drošības iestādes amatpersonas pratināšanas īpatnības)

Darba grupā tika izvērtēti Valsts drošības dienesta priekšlikumi un izstrādāti grozījumi KPL attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonu pratināšanas īpatnībām, tajā skaitā paredzot vienotus valsts drošības iestādes amatpersonas identitātes aizsardzības noteikumus, proti, noteikt īpašu kārtību, kādā valsts drošības iestādes amatpersonas tiek pratinātas pirmstiesas procesā un iztiesāšanā. Ar grozījumiem paredzēts novērst praksē konstatētās grūtības savienot valsts drošības iestāžu amatpersonu darbības slepenību, kas ir valsts drošības iestādes sekmīgas funkcionēšanas pamatā, ar atklātību, kas nepieciešama personas tiesību uz aizstāvību nodrošināšanai un par ko ir atbildīga izmeklēšanas iestāde.

To valsts drošības iestāžu amatpersonu, kuras ir pilnvarotas izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā, proti, izmeklētāju identitāte ir publiski zināma viņu pienākumu specifikas dēļ, jo viņiem ir nepieciešams atklāti un tieši komunicēt ar citām kriminālprocesā iesaistītajām personām. Vienlaikus, lai nodrošinātu izmeklēšanas efektīvu norisi, procesuālo darbību veikšanā un pierādījumu vākšanā tiek iesaistītas arī citas tam pilnvarotas valsts drošības iestāžu amatpersonas. Attiecīgi kriminālprocesa gaitā pēc privātpersonas iniciatīvas sakarā ar tās sūdzību, pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu vai pēc procesa virzītāja ieskata var rasties nepieciešamība liecinieka statusā uzklausīt šīs amatpersonas par faktiem, kas saistīti ar viņu dienesta pienākumu izpildi. Tajā pašā laikā informācija par valsts drošības iestādes darbību, struktūru un personālu tiek aizsargāta ar Valsts drošības iestāžu likumu un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem kā slepena un konfidenciāla informācija.

Eiropas Cilvēktiesību Tiesas (turpmāk – ECT) atziņas par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības piedalīties liecinieku nopratināšanā, ir apkopotas ECT vadlīnijās (sk.: Guide on Article 6 of the European Convention on Human Rights. Right to a fair trial (criminal limb). 31 August 2024. Pieejams: https://ks.echr.coe.int/documents/d/echr-ks/guide_art_6_criminal_eng, p. 96.–107). Secināts, ka  ECT prakse nav viendabīga, nav arī konstatējami konkrētajiem, proti, ar valsts drošības iestāžu amatpersonu identitātes aizsardzību saistītajiem, identiski lietas apstākļi. Taču laika gaitā ECT prakse, vērtējot tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumu, ir attīstījusies, leģitīmu mērķu vārdā pakāpeniski ierobežojot aizstāvības pozīcijas. ECT ieskatā tiesības uz taisnīgu tiesu drīkst ierobežot tikai tik, cik tas ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā to, ka:
‒          nav pieļaujamas pilnīgi anonīmu liecinieku liecības, taču anonimizēta liecinieka, proti, identificējama liecinieka, liecība  pati par sevi nav nepieļaujama arī tad, ja tas ir vienīgais/ izšķirošais pierādījumus, uz kura pamata persona tiek atzīta par vainīgu;
‒          jābūt pušu procesuālo iespēju līdzsvarošanas mehānismam – jo svarīgāks pierādījums, kas iegūts, ierobežojot personas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo labākiem jābūt līdzsvarošanas mehānismiem;
‒          jābūt “labiem iemesliem”, lai liecinieks nepiedalītos tiesas sēdē vai paliktu anonimizēts.

Būtiski, ka paredzētajā grozījumā nav runas par anonīmiem lieciniekiem, par kuru identitāti neviens nevar pārliecināties. Tie ir anonimizēti liecinieki, jo procesa virzītājs, tajā skaitā tiesa, var pārliecināties par šo personu esamību un saistību ar attiecīgo valsts drošības iestādi. Turklāt valsts drošības iestādes amatpersonas liecības ticamību stiprina tas, ka viņa ne tikai parakstās par kriminālatbildību apzināti nepatiesas liecības sniegšanas gadījumā, bet arī ir devusi dienesta zvērestu.
Nevar atstāt bez ievērības, ka šobrīd, nosakot aizstāvības tiesību ierobežojumu, būtisks ir arī laikmeta, ģeopolitisko izaicinājumu un naidīgo valstu izlūkošanas aktivitāšu pieauguma konteksts. Nepieciešams maksimāli aizsargāt valsts drošības iestāžu amatpersonu identitāti, jo rekrutēšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, šīs amatpersonas pārzina valsts drošības iestādes darbības metodes un to rīcībā ir valsts noslēpuma objekti.

Turklāt  Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997. gada 10. septembra ieteikuma Nr. R (97) 13 par liecinieku iespaidošanu un aizstāvības tiesībām 11. punktā ir norādīts, ka lieciniekam anonimitāte būtu jāpiešķir tikai tad, ja kompetentā tiesu iestāde pēc pušu uzklausīšanas konstatē, ka, pirmkārt, ir nopietni apdraudēta iesaistītās personas dzīvība vai brīvība vai ir iesaistīts slepenais aģents un ir nopietni apdraudētas tā iespējas strādāt nākotnē, un, otrkārt, sniegtā liecība, visticamāk, ir nozīmīga, un liecinieks šķiet ticams. Uz šo ieteikumu ir izdarīta atsauce arī jaunākos ieteikumos, proti, 2005. gada 20. aprīļa ieteikumā Nr. Rec (2005) 9 un 2022. gada 30. marta ieteikumā Nr. CM/Rec(2022)9 par liecinieku aizsardzību un sadarbību ar tieslietu sistēmu.

Grozījumi paredz noteikt, ka valsts drošības iestādes amatpersonu uz nopratināšanu aicina ar attiecīgās valsts drošības iestādes starpniecību, norādot amatpersonas identifikācijas numuru. Amatpersonas identitāti pārbauda procesa virzītājs atbilstoši dienesta apliecībai. Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kuras piedalās valsts drošības iestādes amatpersona, procesa virzītājs personas identitātes datu vietā norāda tikai amatpersonas identifikācijas numuru. Tāpat paredzēts noteikt, ka krimināllietu, kurā tiek nopratināta valsts drošības iestādes amatpersona, izskata slēgtā tiesas sēdē. Ja nepieciešams, šādas amatpersonas piedalīšanās tiesas sēdē var notikt, izmantojot tehniskos līdzekļus. Šādā gadījumā identificēšanas iespējas nepieļaušanai drīkst radīt vizuālus un akustiskus traucējumus, nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Tāpat paredzētas tiesības valsts drošības iestādes amatpersonai neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

Par grozījumiem 12. panta piektajā daļā, 14. panta trešajā daļā, 51. pantā, 52. pantā, 87. panta pirmajā daļā, 91. pantā, 96.¹ pantā (par Kriminālprocesa likuma papildināšanu ar reģistrēas partnerības institūtu)

2023. gada 9. novembra likums "Grozījumi Notariāta likumā" ieviesa jaunu tiesību institūtu – partnerību. Minētais likums stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Notariāta likuma 107.¹² pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos: Fizisko personu reģistra likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Pacientu tiesību likumā, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Maksātnespējas likumā, likumā "Par valsts pensijām" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Papildus tam šobrīd Saeimā atrodas arī likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr.1030/Lp14), kas paredz papildināt likumu ar reģistrētas partnerības institūtu, lai partneriem nodrošinātu vienādas likumā noteiktās tiesības kā saderinātajiem, laulātajiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, un citiem tuviniekiem.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likuma 12. panta piektajā daļā, 14. panta trešajā daļā, 51. pantā, 52. pantā, 87. panta pirmajā daļā, 91. pantā, 96.¹ pantā, kuri regulē, aizsargā vai citādi piemin radinieku, laulāto vai citu tuvinieku tiesības vai pienākumu kriminālprocesa tiesībās vai krimināltiesībās, papildinot šos pantus arī ar partneriem. Ar grozījumu Kriminālprocesa likuma 12. panta piektajā daļā paredzēts noteikt, ka tuvinieki šī likuma izpratnē ir ne tikai saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība, bet arī persona, par kuru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar attiecīgo fizisko personu (turpmāk - partneris), un attiecīgi fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas arī par tās partnera privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

Grozījums 14. panta trešās daļas 2. punktā paredz precizēt, ka saprātīga termiņa nodrošināšanā priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem ir kriminālprocesam ne vien par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās (kā tas ir noteikts šobrīd), bet arī ko nodarījis bijušais partneris.

Grozījumi 51. panta (Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi) 1. un 2. punktā paredz noteikt, ka bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja amatpersona, kura veic kriminālprocesu, ir reģistrētā partnerībā ar personu, kura īsteno aizstāvību, vai ar cietušo vai viņa pārstāvi, kā arī, ja amatpersonas partneris saņem ienākumus no personas, kura īsteno aizstāvību, vai no cietušā vai viņa pārstāvja.

Grozījumi 52. panta (Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītajām personām) pirmajā daļā paredz, ka vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista reģistrēta partnerība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā, amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors, izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais vai amatā augstāks prokurors. Savukārt grozījumi 52. panta ceturtās daļas 2. punktā paredz, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir reģistrētā partnerībā ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju vai prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

Grozījumi 87. panta pirmajā daļā paredz, ka advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņu saista reģistrēta partnerība, un ja konkrēto kriminālprocesu veic vai ir veikusi amatpersona, ar kuru advokātu saista reģistrēta partnerība.

Grozījums 91. pantā paredz, ka par pārstāvi kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu var būt arī partneris.

Savukārt grozījums 96.¹ panta pirmās daļas 4. punktā paredz, ka īpaši aizsargājams cietušais ir arī persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā partneris.

Tāpat ir paredzēts papildināt likumu ar pārejas noteikumu, nosakot, ka grozījumi šā likuma 12. panta piektajā daļā, 14. panta trešajā daļā, 51. pantā, 52. pantā, 87. panta pirmajā daļā, 91. pantā, 96.¹ pantā par reģistrētas partnerības institūtu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

Par grozījumiem 272. pantā, 277. pantā, 528. pantā (par apcietinājuma piemērošanu)

Ņemot vērā valsts augsto apdraudējuma līmeni, kas izriet no personu pastrādātajiem ar valsts un tās amatpersonu drošību saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī citiem sevišķi smagiem noziegumiem, Tieslietu ministrija ir konstatējusi nepieciešamību cita starpā izvērtēt, vai spēkā esošais normatīvais regulējums par drošības līdzekļu piemērošanu ir pietiekams, lai praksē novērstu iespējami nepamatotu drošības līdzekļa nepiemērošanu vai atcelšanu.

Izpildot Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres 2024. gada 16. augustā pieņemto rezolūciju Nr. 1-26/236, Tieslietu ministrija darba grupas ietvaros ir izstrādājusi grozījumus 272. pantā, 277. pantā un 528. pantā. Ar likumprojektu paredzēts papildināt KPL 272. panta otro daļu ar jaunu 1.1 punktu, nosakot, ka personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja izdarīts noziegums pret cilvēci, mieru, kara noziegums, genocīds, noziegums, kas saistīts ar terorismu, vai noziegums pret valsti. 272. panta otrās daļas konstrukcija ir precizēta tādā veidā, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka šajā daļā uzskaitītie speciālie kritēriji apcietinājuma piemērošanai tiek piemēroti papildus 272. panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. KPL 277. panta trešajā daļā ir paredzēts izslēgt vārdu “pilna” un paredzēt, ka  pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz pirmās instances tiesas nolēmuma (t.i., pilna vai saīsinātā) sastādīšanai. KPL 528. panta pirmās daļas 7. punktu ir paredzēts papildināt, nosakot, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā, norādot tiesas lēmumu par drošības līdzekli, pievieno arī atsauci uz šā likuma pantu, pamatojoties uz kuru tiek piemērots vai turpināts attiecīgais drošības līdzeklis.

Tika izvērtēts, vai KPL 272. panta (Apcietināšanas pamats) otrā daļa, kura nosaka papildus apcietināšanas pamatus personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, ir piemērojama patstāvīgi vai tikai kopā ar minētā panta pirmo daļu. Tiesību doktrīnā norādīts: “Domājams, ka normas konstrukcija nav veiksmīga un var radīt maldinošu iespaidu, ka, piemēram, ir pietiekami konstatēt, ka smags noziegums izdarīts pret nepilngadīgo, lai aizdomās turēto vai apsūdzēto uzreiz apcietinātu. Šāds uzskats būtu pretrunā gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantam, gan KPL vispārīgajām norādēm par drošības līdzekļu piemērošanas pamatu (skat. KPL 241. panta otro daļu). Tāpat, piemēram, komentējamā panta otrās daļas pirmajā un otrajā punktā paredzēto pamatu iekļaušana likumā liek uz apcietinājumu skatīties jau kā sodu, kas ir absolūti nepieļaujami. Tādējādi atzīstams, ka KPL 272. panta otrajā daļā iekļautie apstākļi var tikt skatīti kā tādi, kuri ir jāņem vērā un jāizvērtē, lemjot, vai pastāv vai nepastāv apcietināšanas nosacījumi (pamats), taču nevar kalpot kā patstāvīgs apcietinājuma speciālais pamats (t.i., pieņēmums, ka, tikai piemērojot apcietinājumu, var tikt nodrošināta aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesvedības interesēm atbilstoša uzvedība). Piemēram, tas, ka personai nav dzīvesvietas Latvijā, nebūt nenozīmē, ka jau ir konstatēts apcietināšanas pamats (nosacījumi) – šis ir apstāklis, kas tikai kopā ar citiem var tikt izmantots kā pamatojums, piemēram, tāda nosacījuma kā varbūtība par apsūdzētā izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas esamībai.” (Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. K. Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. – 755. lpp.).

KPL 272. panta otrā daļa ir piemērojama tikai kopā ar pirmo daļu, proti, sniedzot lēmumā par apcietinājuma piemērošanu izvērtējumu atbilstoši panta pirmajā daļā noteiktajam standartam. Tomēr normas konstrukcija var radīt maldinošu iespaidu par to, ka tajā iekļautie apstākļi var kalpot par patstāvīgu apcietinājuma speciālo pamatu. Līdz ar to likumprojekts paredz grozīt KPL 272. panta otro daļu tā, lai novērstu jebkādas iespējamās neskaidrības par panta otrās daļas piemērošanu kopā vai šķirti no pirmās daļas.

Vienlaikus, ņemot vērā valsts augsto apdraudējuma līmeni, kas izriet no personu pastrādātajiem ar valsts un tās amatpersonu drošību saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī citiem sevišķi smagiem noziegumiem, likumprojekts paredz papildināt KPL 272. panta otro daļu ar jaunu 1.¹ punktu, nosakot, ka personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja izdarīts kāds no Krimināllikuma IX (Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds), IX¹ (Noziegumi, kas saistīti ar terorismu) vai X (Noziegumi pret valsti) nodaļā paredzētajiem noziegumiem.

No Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem visvairāk tiek izdarīti noziedzīgie nodarījumi par spiegošanu un noziedzīgie nodarījumi par pret Latvijas Republiku vērstu darbību. Tāpat aktuāli ir kriminālprocesi par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu. Ievērojot to, ka liela daļa no noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, tostarp arī daļēji noziedzīgi nodarījumi par spiegošanu un sankciju pārkāpšanu, ir klasificēti kā smagi noziegumi, tad KPL 272. panta otrā daļa uz tiem šobrīd nav attiecināma. Līdz ar to tika diskutēts priekšlikums papildināt KPL 272. panta otrās daļas ievaddaļu ar norādi uz smagiem noziegumiem:

Proti, KPL 272. panta otrā daļa tiek papildināta ar vēl vienu kritēriju, kad papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, var piemērot apcietinājumu – kad ir izdarīts kāds no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā paredzētajiem noziegumiem.

Tādējādi KPL 272. panta otrā daļa tiek papildināta ar vēl vienu kritēriju, kad papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta ne vien sevišķi smaga, bet arī smaga nozieguma izdarīšanā, var piemērot apcietinājumu – kad ir izdarīts kāds no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā paredzētajiem noziegumiem.

Tādējādi jaunais kritērijs attiecas uz šādiem Krimināllikuma IX, IX¹ vai X nodaļā paredzētajiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem:
IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds.
Sevišķi smagi noziegumi: 71. pants (Genocīds), 71.² pants (Noziegumi pret cilvēci), 72. pants (Noziegumi pret mieru), 73. pants (Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana un izplatīšana), 73.¹ pants (Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšana), 74. pants (Kara noziegumi), 75. pants (Varmācība pret iedzīvotājiem karadarbības rajonā), 77.¹ pants (Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā), 77.² pants (Bruņota konflikta finansēšana), 78. panta (Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana) trešā daļa, 79. pants (Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana).

Smagi noziegumi: 71.¹ pants (Aicinājums uz genocīdu), 74.¹ pants (Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana), 76. pants (Marodēšana), 77. pants (Aicinājums uz agresīvu karu), 77.³ pants (Vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana bruņotam konfliktam), 77.⁴ pants (Palīdzība ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā), 78. panta (Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana) otrā daļa.

IX¹ nodaļa. Noziegumi, kas saistīti ar terorismu.
Sevišķi smagi noziegumi: 79.¹ pants (Terorisms), 79.² pants (Terorisma finansēšana), 79.³ pants (Teroristu grupa), 79.⁴ panta (Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam) otrā daļa.

Smagi noziegumi: 79.⁴ panta (Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam) pirmā daļa, 79.⁵ pants (Ceļošana terorisma nolūkā), 79.⁶ pants (Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi).

X nodaļa. Noziegumi pret valsti.
Sevišķi smagi noziegumi: 80. panta (Pret Latvijas Republiku vērsta darbība) otrā daļa, 80.¹ panta (Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību) otrā daļa, 81.¹ panta (Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā) otrā daļa, 85. pants (Spiegošana), 85.¹ pants (Spiegošanas organizēšana un vadīšana), 86. pants (Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa un citas valsts amatpersonas dzīvības un veselības apdraudējums), 87. pants (Ārvalsts pārstāvju dzīvības un veselības apdraudējums), 89. pants (Kaitniecība), 89.¹ pants (Noziedzīga organizācija).

Smagi noziegumi: 80. panta (Pret Latvijas Republiku vērsta darbība) pirmā daļa, 80.¹ panta (Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību) pirmā daļa, 81. pants (Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums), 81.¹ panta (Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā) pirmā daļa, 84. pants (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), 92. pants (Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana), 94. pants (Konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena valsts noslēpuma apzināta izpaušana), 95.¹ pants (Dienests ārvalstī), 95.² pants (Aizlieguma organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības un piedalīties tajās pārkāpšana).

Par grozījumiem 387. pantā (Institucionālā piekritība)

Grozījumu nepieciešamība izriet no Valsts kontroles 2022. gada 9. novembrī noslēgtās revīzijas “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” (turpmāk – Revīzija) rezultātiem. Viens no Revīzijas ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem ir par nepieciešamību veikt darbības, lai novērstu potenciālo interešu konfliktu un nodrošinātu izmeklēšanas iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektīvu norisi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka KPL pieļauj institucionālās piekritības pārklāšanos attiecībā uz “iekšējo” jeb savu iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu un koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu. “Iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana ar lielu varbūtību var radīt interešu konfliktu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi, ka, lai izmeklēšanas norise būtu uzskatāma par objektīvu, izmeklētājam ir jābūt neatkarīgam no personām, kuru izdarītie noziedzīgie nodarījumi tiek izmeklēti. Neatkarības trūkums ietver ne tikai hierarhisko vai institucionālo saikni, bet arī praktisku neatkarību. Ja izmeklēšanu īsteno tiešie kolēģi vai vienas iestādes pārstāvji un starp viņiem pastāv neformālas saites, kas izmeklēšanas laikā netiek apzinātas, tas var būt pamats apšaubīt objektīvu izmeklēšanas norisi. Arī Eiropas Policijas ētikas kodeksā ir minēts – ja “policija izmeklē policiju”, pastāv interešu konflikts. (Sk. Valsts kontroles 2022. gada 9. novembrī noslēgtās revīzijas “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” ziņojums, 9. lpp. Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29562-WbZXA-8dkHkQ98VO7Wl4picDzTcCosRb.pdf.)

Šobrīd Iekšējās drošības birojs un Militārā policija ir izmeklēšanas iestādes, kurām ir tiesības izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītus noziedzīgos nodarījumus. Paredzētais risinājums veicinās Revīzijas ziņojumā ietvertā ieteikuma izpildi par nepieciešamību veikt darbības, lai nodrošinātu Iekšējās drošības biroja amatpersonu, Militārās policijas amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, kā arī Valsts robežsardzes amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektīvu norisi un novērstu potenciālo interešu konfliktu. Paredzēts, ka Valsts drošības dienests izmeklēs Iekšējās drošības biroja pilnvarotu amatpersonu un Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, savukārt Iekšējās drošības birojs izmeklēs robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas nav saistīti ar vardarbību.

Par grozījumiem 421. pantā (par prokurora priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā norādāmo prokurora lēmumu salāgošanu ar notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļā norādāmajiem tiesas lēmumiem)

Saeima 2024. gada 13. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) un likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 464/Lp14), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Minētie grozījumi tika izstrādāti ar mērķi reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lai novērstu nepareizi izveidojušos praksi saistībā ar galīgā soda noteikšanu, tika veikti grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 528. panta pirmajā daļā (notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa). Proti, ar grozījumiem KPL 528. pantā tika noteikts, ka:
1) vispirms sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda apsūdzētajam piespriestā soda veids un mērs par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgais sods (KPL 528. panta pirmās daļas 2. punkts);
2) tad seko norāde par visu ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu ieskaitīšanu soda termiņā (KPL 528. panta pirmās daļas 5. punkts);
3) un tikai pēc tam norāde par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi, kad ir noteikts sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņi (KPL 528. panta pirmās daļas 5.1 punkts).

Šobrīd praksē konstatēts, ka KPL 421. panta piektajā daļā (prokurora priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā norādāmo prokurora lēmumu), neatkarīgi no tā vai izdarīts viens vai vairāki noziedzīgi nodarījumi nav ietverts regulējums par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš, kad ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņi (KPL 528. panta pirmās daļas 5.1 punkts), kas prokurora priekšraksta par sodu izpildes gaitā jau radījušas problēmas.

Tāpēc darba grupā pēc Ģenerālprokuratūras pārstāvju priekšlikumā tika diskutēts par prokurora priekšraksta rezolutīvajā daļā norādāmo prokurora lēmumu (KPL 421. panta piektā daļa) salāgošanu ar notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļā norādāmiem tiesas lēmumiem (KPL 528. panta pirmā daļa).

Likumprojekts paredz grozīt KPL 421. panta piekto daļu, izsakot tās 1. punktu (kas šobrīd paredz, ka prokurora priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā norāda prokurora lēmumu par piemēroto sodu) jaunā redakcijā, proti, prokurora priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā norāda prokurora lēmumu par piemērotā veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, tādējādi salāgojot šo tiesību normu ar KPL 528. panta pirmās daļas otro punktu. Tāpat paredzēts papildināt 421. panta piekto daļu ar 3.¹ punktu un noteikt, ka prokurora priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā norāda prokurora lēmumu par piemēroto galīgo sodu, kas jāizcieš, kad ir noteikts sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņi (tāpat, kā ir noteikts KPL 528. panta pirmās daļas 5.¹ punktā).

Par 478. panta papildināšanu (kriminālprocesa apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolā (turpmāk – Protokols) paredzētas nacionālo augstāko tiesu instanču tiesības konkrētas lietas ietvaros lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu par principiāliem jautājumiem attiecībā uz Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretāciju vai piemērošanu.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu” (24-TA-1954), ar kuru paredzēts pieņemt un apstiprināt Protokolu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Protokola ratificēšana radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālās tiesvedības ietvaros, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (turpmāk – Tiesa) par Konvencijas normu interpretāciju vai piemērošanu, tādējādi veicinot dialogu ar Tiesu un ļaujot Latvijas augstākajām tiesu institūcijām nodrošināt efektīvāku būtisku cilvēktiesību jautājumu kvalitatīvu izlemšanu.

Šobrīd Latvijas tiesām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam ir iespēja un noteiktos gadījumos arī pienākums uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu, tādējādi veidojot dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu. Tomēr konsultatīvā atzinuma lūgšana Tiesai attiecībā uz Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu Latvijas tiesām nav iespējama bez Protokola ratifikācijas.

Lai arī Tiesas konsultatīvā atzinuma sniegšanas ietvaros izdarītie secinājumi nav valstij juridiski saistoši, tie dod ieskatu un vadlīnijas Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijai un piemērošanai, kā arī ļauj prognozēt līdzīgu gadījumu risināšanu jau iespējama strīda gadījumā. Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij, kas vēlas stiprināt demokrātiju un līdz ar to cilvēktiesību nozīmi, būtu nepieciešams ratificēt Protokolu, lai sniegtu nacionālajām augstākā līmeņa tiesām instrumentus, kas ļautu veidot šo dialogu. Vērā ņemams arī tas, ka nacionālās tiesas var izmantot konsultatīvā atzinuma procedūru, lai ar vienu Tiesas skaidrojumu atrisinātu vairākas lietas par vienādiem vai salīdzināmiem tiesību jautājumiem, tādējādi nodrošinot procesuālo ekonomiju.

Protokola ieviešanai Latvijas tiesību sistēmā ir nepieciešami grozījumi tiesvedības procesus regulējošajos tiesību aktos, to skaitā KPL. Grozījumi ir nepieciešami, lai nacionālajā regulējumā ietvertu atsauci uz tiesībām nacionālajām tiesām, kas ietvertas atbilstoši Protokola 10. pantam izveidotajā deklarācijā, lūgt konsultatīvo atzinumu, kā arī tiesības apturēt tiesvedību pilnībā vai daļā – attiecībā uz jautājumiem, kurus nevar atrisināt, nesaņemot konsultatīvo atzinumu, līdzīgi kā tas ir izdarīts ar prejudiciāla jautājuma lūgšanu Eiropas Savienības Tiesai.

Ar likumprojektu paredzēts papildināt KPL 478. pantu ar 2.¹ daļu, paredzot, ka, ja konkrētās lietas izspriešanai  Augstākajai tiesai ir nepieciešams Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvais atzinums par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu normu interpretāciju vai piemērošanu, tiesa nosūta Eiropas Cilvēktiesību tiesai neskaidro jautājumu motivēta lēmuma formā. Vienlaikus tiesa var apturēt tiesvedību krimināllietā līdz konsultatīvā atzinuma saņemšanai.

Tāpat darba grupā secināts, ka ir nepieciešams papildināt KPL 478. pantu ar 2.² daļu un noteikt, ka, ja konkrētās lietas izspriešanai ir būtisks nolēmums vai atzinums par tiesību normas juridisko spēku vai interpretāciju, un saskaņā ar šā panta pirmo, otro un otro prim daļu ir lūgts tiesas nolēmums vai atzinums citā lietā (tātad, ja 1) citā lietā ir iesniegts pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā par tiesību normas, kas piemērota konkrētajā krimināllietā, atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam)), 2) konkrētās lietas izspriešanai ir nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju un spēkā esamību un tiesa citā lietā ir nosūtījusi neskaidro jautājumu Eiropas Savienības tiesai, ja citā lietā ir lūgts Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvs atzinums par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu normu interpretāciju vai piemērošanu), tiesa var apturēt tiesvedību krimināllietā, līdz nolēmuma vai atzinuma saņemšanai. Darba grupas tiesneši ir norādījuši, ka praksē dažreiz šādos gadījumos tiek piemērota KPL 378. panta 1.¹ daļa, atbilstoši kurai, ja kriminālprocesa pareizai izlemšanai būtisks pierādījums ir nolēmums kādā citā nepabeigtā procesā, procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums tajā procesā. Tomēr minētā pieeja nav gluži korekta, tā kā tiesvedība ir apturama tiesību normas interpretācijas dēļ, nevis sakarā ar nepieciešamību iegūt nolēmumu citā nepabeigtā procesā kā pierādījumu. Tāpēc KPL 478. pantā ir nepieciešams skaidri paredzēt tiesas tiesības apturēt kriminālprocesu, ja konkrētās lietas izspriešanai ir būtisks nolēmums vai atzinums par tiesību normas juridisko spēku vai interpretāciju, un saskaņā ar šā panta pirmo, otro un otro prim daļu ir lūgts tiesas nolēmums vai atzinums citā lietā.

Par 634.¹ panta papildināšanu (par nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu no personas, kurai pasludināts maksātnespējas process, nodošanu izpildei)

Gadījumā, ja notiesātajai personai, kurai radās pienākums izmaksāt cietušajam kaitējuma kompensāciju, ir pasludināts maksātnespējas process, tad cietušais, neveicot nekādas papildu darbības prasības apmierināšanai, zaudēs tiesības saņemt kaitējuma kompensāciju. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 552.¹ panta sesto daļu, ja tiesu izpildītājs konstatē, ka parādniekam pasludināts maksātnespējas process, vai zvērināts notārs ir pieņēmis pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kurā ietvertas parādsaistības, par kurām izdots saņemtais izpildu dokuments, izpildu lietu neieved. Tādā gadījumā cietušajam, lai īstenotu savas prasījuma tiesības, būs nepieciešams iesniegt maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – administrators) kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. pantam. Šāds cietušā pienākums rada sekundārās viktimizācijas riskus.

Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, kuri citstarp paredz uzlabot cietušo tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā. Attiecīgo grozījumu mērķis ir novērst sekundārās viktimizācijas riskus gadījumos, kad kaitējuma kompensācija piedzenama no maksātnespējīgas personas. Ņemot vērā, ka cietušais jau kriminālprocesā savu gribu saņemt kaitējuma kompensāciju ir paudis, iesniedzot pieteikumu par kaitējuma kompensāciju, nav pamata vēlreiz likt tam vērsties tiesā pēc izpildraksta, tādējādi atkārtoti liekot apliecināt savu gribu.

Nepieciešams ieviest kārtību, kādā cietušais varētu saņemt apmierinājumu par piespriesto kaitējuma kompensāciju, nevēršoties pie administratora ar kreditora prasījumu, proti, līdzīgi, kā tas ir noteikts attiecībā uz gadījumiem, kad prasījuma izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs. Lai šādas izmaiņas ieviestu, nepieciešams veikt grozījumus ne vien Maksātnespējas likuma 73. pantā un Civilprocesa likuma 560. un 563. pantā, bet arī Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu, ka tiesa nosūta spriedumu izpildei administratoram.

KPL 634.¹ pantā šobrīd noteikts, ka tiesa nolēmumu nosūta izpildei attiecīgajam zvērinātam tiesu izpildītājam, informējot par to cietušo. Nav risināts jautājums par rīcību gadījumos, ja pie kriminālatbildības sauktajai personai (fiziskajai vai juridiskajai personai) ir pasludināts maksātnespējas process. Grozījumi paredz, ka tiesa (vai prokurors), kas taisījusi spriedumu (vai prokurora priekšrakstu par sodu) par kaitējuma kompensācijas apmierināšanu, spriedumu izpildei nodos administratoram, nevis, kā tas šobrīd noteikts, zvērinātam tiesu izpildītājam. Savukārt, ja sprieduma piespiedu izpilde jau ir uzsākta, tad zvērināts tiesu izpildītājs iesniegs administratoram informāciju par kaitējuma kompensācijas prasījumu. Attiecīgi administrators izskatīs un pieņems lēmumu par cietušā prasījumu uz minēto dokumentu pamata arī gadījumos, kad pats cietušais nav iesniedzis kreditora prasījumu.

Par grozījumiem 643. pantā (par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošana no soda)

Iespēja atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa (turpmāk - NPTA), piemērojot elektronisko uzraudzību, tika ieviesta no 2015. gada 1. jūlija. KL 61. pants tika papildināts ar jaunu 3.1 daļu, nosakot mazākas (salīdzinot ar NPTA bez elektroniskās uzraudzības) izciešamā brīvības atņemšanas soda daļas, lai persona varētu pretendēt uz NPTA ar elektronisko uzraudzību. Tāpat KL 61. pants tika papildināts ar 2.1 daļu[1], paredzot kritērijus, kas papildus KL 61. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par NPTA ar elektronisko uzraudzību.

KL 61. panta  pirmā daļa noteic, ka personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Minētā panta otrajā daļā ir uzskaitīti kritēriji, kurus tiesai, ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, jāvērtē, izlemjot jautājumu par NPTA. KL 61. panta pirmajā un otrajā daļā uzskaitītie kritēriji ir jāņem vērā visos gadījumos, kad tiek izlemts jautājums par NPTA: gan gadījumā, kad tiek izlemts jautājums par NPTA ar elektronisko uzraudzību, gan gadījumā, ja tiek izlemts jautājums par NPTA bez elektroniskās uzraudzības. Ja tiek izlemts jautājums par NPTA ar elektronisko uzraudzību, papildus KL 61. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem tiesa ņem vērā arī KL 61. panta 2.1 daļā minētos kritērijus.

Līdz ar to, izlemjot jautājumu par NPTA ar elektronisko uzraudzību, ir jāņem vērā gan KL 61. panta pirmajā, gan otrajā, gan arī 2.1 daļā minētie kritēriji. Tādējādi secināms, ka nebūtu pieļaujama personas atbrīvošana NPTA ar elektronisko uzraudzību, ja viņa atbilst KL 61.panta 2.1daļā noteiktajiem kritērijiem (elektroniskās uzraudzības kritēriji), taču neatbilst citiem NPTA kritērijiem.

No minētā izriet, NPTA, ar vai bez elektroniskās uzraudzības, ir vienots tiesību institūts. NPTA regulējums paredz nosacīti atbrīvot notiesāto no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Proti, tā ir iespēja notiesātajam ātrāk atgriezties sabiedrībā, vienlaikus ievērojot noteiktus ierobežojumus un pienākumus. Elektroniskā uzraudzība tika ieviesta kā īpašs un intensīvs kontroles pasākums, kuru var noteikt tiesa, lai notiesāto, kurš atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, ātrāk atbrīvotu no brīvības atņemšanas iestādes, vienlaikus ierobežojot notiesātā brīvu pārvietošanos (KL 61.1 panta pirmā daļa). Līdz ar to secināms, ka elektroniskā uzraudzība ir kā papildu kontroles pasākums, atbrīvojot personu no soda izciešanas nosacīti pirmstermiņa ātrāk nekā “parastā” gadījumā..

Elektroniskā uzraudzība tika noteikta kā iespēja personai ātrāk pretendēt uz NPTA, izciešot mazāku brīvības atņemšanas soda daļu. Tādējādi “mazākas” soda daļas izciešana (KL 61.panta 3.1daļa) ir pamata priekšnoteikums elektroniskās uzraudzības piemērošanai. Ņemot vērā minēto, jau ieviešot NPTA ar elektronisko uzraudzību, Kodeksa 79.1panta otrajā daļā tika noteikts, ka NPTA ar elektronisko uzraudzību neierosina, ja notiesātais jau ir izcietis KL noteikto soda daļu, kas jāizcieš, lai varētu tikt ierosināta NPTA. Minēto Kodeksa grozījumu anotācijā tika norādīts, ka NPTA ar elektronisko uzraudzību ir iespēja notiesātajai personai tikt atbrīvotai ātrāk nekā NPTA gadījumā. Anotācijā cita starpā norādīts, ka "uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu nevarēs pretendēt tie notiesātie, kas jau būs izcietuši noteikto soda daļu, lai pretendētu uz iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas (Kodeksa 79.¹ panta otrā daļa). [2]

Proti, atbilstoši elektroniskās uzraudzības regulējuma būtībai elektronisko uzraudzību personai var piemērot no brīža, kad ir izciesta KL 61.panta 3.1daļā noteiktā soda daļa (NPTA ar elektronisko uzraudzību), līdz brīdim, kad ir izciesta KL 61.panta trešajā daļā noteiktā soda daļa (NPTA bez elektroniskās uzraudzības). Tādējādi brīdī, kad jau ir izciesta soda daļa, kad persona var pretendēt uz NPTA bez elektroniskās uzraudzības, ir zudis gan pamats, gan arī nepieciešamība piemērot elektronisko uzraudzību.

Taču elektroniskās uzraudzības īstenošanas praksē tiesas vairākos gadījumos ir noteikušas elektronisko uzraudzību pēc datuma, kad notiesātajam jau bija pienācis NPTA bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas. Elektroniskās uzraudzības noteikšana personām pēc NPTA termiņa ir pretrunā ar elektroniskās uzraudzības ieviešanas būtību. 

Valsts probācijas dienestam šobrīd nav faktisku iespēju pozitīvi risināt šo problēmu, jo lēmumi attiecībā uz NPTA t.sk. ar elektronisko uzraudzību, nav pārsūdzami pēc būtības. Elektroniskās uzraudzības izpildē probācijas klientam tiek piemēroti daudz bargāki nosacījumi, kuri ir lieki, jo persona jau tāpat kvalificējas parastajai NPTA. VPD reaģē pēc lēmumu pieņemšanas, sazinoties ar tiesu un skaidrojot situāciju, lūdzot rakstiskus lēmuma izpildes skaidrojumus. Komunikācijā ar tiesām ir uzklausīti argumenti par to, ka tiek ievēroti visi normatīvie akti, jo:
a) Kodeksa 79.1 panta otrā daļa attiecas uz brīvības atņemšanas iestādi;
b) ierosinājums ir atbilstošs normatīvajiem aktiem uz datumu, kad tas saņemts tiesu kancelejā;
c) tiek izskatīts tieši tas lūgums, kas ticis lūgts (NPTA ar elektronisko uzraudzību).


[1] KL 61. panta 2.1 daļa noteic, ka nosacīti pirms termiņa atbrīvojot no soda, notiesātajam var piemērot elektronisko uzraudzību, ievērojot šādus nosacījumus:
1) notiesātais piekrīt elektroniskajai uzraudzībai;
2) elektroniskās uzraudzības īstenošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā;
3) elektroniskās uzraudzības piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā.

[2]  https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/67502D68DE7235DAC2257D1C001E54BB?OpenDocument#b

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt KPL 643. pantu ar jaunu 2.¹ daļu, kas skaidri nosaka, ja uz iesnieguma izskatīšanas dienu ir iestājies KL noteiktais termiņš, saskaņā ar kuru ir iespējama NPTA bez elektroniskās uzraudzības, tad tiesa lemj par notiesātā NPTA bez elektroniskās uzraudzības.

Tāpat likumprojekts paredz precizējumu arī KPL 643.panta sestajā daļā, izslēdzot norādi uz konkrētu KL normu. Šāds precizējums ir nepieciešams, lai ar vārdiem “Krimināllikumā noteiktais termiņš” tiktu aptverts gan KL 61. pantā attiecībā uz pilngadīgajiem noteiktais termiņš, saskaņā ar kuru ir iespējama NPTA bez elektroniskās uzraudzības, gan KL 66.5 pantā attiecībā uz nepilngadīgajiem noteiktais NPTA termiņš.

Par 716. panta papildināšanu (par termiņa, kādā ir jāpieņem lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, pagarināšanu)

Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 17. panta 4. punkts noteic, ka īpašos gadījumos, kad Eiropas apcietināšanas orderi nevar izpildīt termiņos, kas paredzēti 2. vai 3. punktā, izpildes tiesu iestāde nekavējoties par to informē izsniegšanas tiesu iestādi, norādot kavēšanās iemeslus. Šādos gadījumos šos termiņus var pagarināt par 30 dienām. Eiropas Komisija pārkāpuma procedūras ietvaros INFR(2021)2239 konstatēja, ka Latvija minēto tiesību normu nav transponējusi. Šajā sakarā Latvija apņēmās izdarīt atbilstošus grozījumus Kriminālprocesa likuma 716.pantā.

KPL 716. pants tiek papildināts ar jaunu 2.² daļu, nosakot, ka īpašos gadījumos termiņu, kādā ir jāpieņem lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, var tikt pagarināts par 30 dienām, nekavējoties par to informējot izsniegšanas tiesu iestādi un norādot kavēšanās iemeslus.