Anotācija

Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2026. gada 11. jūnija sēdē varētu balsot, atbalstot ESM 2025. gada peļņas novirzīšanu rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā un ESM Izcenojuma pamatnostādņu izmaiņas.

Vispārējā kārtība

ESM Valdes 2026. gada 11. jūnija sēdē plānots izskatīt divus jautājumus, kuros finanšu ministram, kā ESM Valdes loceklim, ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai piedalītos balsojumā – (1) ESM 2025. gada peļņas novirzīšana rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā un (2) ESM Izcenojuma pamatnostādņu izmaiņas.
(1) Saskaņā ar ESM 2025. gada finanšu pārskatu 2025. gada beigās ESM bilance atbilst 805,2 mljrd. euro, kas ir par 1,3 mljrd. euro mazāk kā 2024. gada beigās. Bilances apmēra kritumu galvenokārt noteica ESM emitēto parāda vērtspapīru samazinājums par 6,0 mljrd. euro un samazinātais aizdevuma atlikums sadaļā “Aizdevumi un avansa maksājumi euro zonas dalībvalstīm”, aktīvu pusē pēc plānotās atmaksas no Spānijas (4,6 mljrd. euro), Kipras (0,4 mljrd. euro) un Grieķijas (0,4 mljrd. euro) 2025. gada laikā. Šo samazinājumu daļēji kompensēja saņemtā nodrošinājuma pieaugums (3,1 mljrd. euro) atvasināto finanšu instrumentu finansēšanai un gada peļņa (2,0 mljrd. euro).
2025. gadā ESM turpināja optimizēt ieguldījumu stratēģiju savā apmaksātā kapitāla portfelī, pielāgojoties procentu likmju un finanšu tirgu attīstībai. Portfelis saglabāja augstu diversifikācijas līmeni – 30,9% ieguldīti valstu emitētajos vērtspapīros (sovereigns), 31,3% pārnacionālo institūciju emitētajos vērtspapīros (supernational entities), 23,7% reģionālo un valdību saistīto aģentūru emitētajos instrumentos (sub-sovereign/government-related agencies) un 9,1% finanšu institūciju instrumentos. Vienlaikus 88,3% portfeļa aktīvu bija ar AA- vai augstāku kredītreitingu. ESM turpināja samazināt ieguldījumus ārpus euro denominētajos aktīvos, samazinot šādu aktīvu apjomu par 10,7 mljrd. euro līdz 4,5 mljrd. euro.
2025. gadā administratīvie izdevumi sasniedza 98,9 milj. euro, salīdzinot ar 95,1 milj. euro 2024. gadā. Administratīvie izdevumi atspoguļo ESM darbības izmaksas, tostarp personāla, IT infrastruktūras, licenču un ārpakalpojumu izmaksas. ESM joprojām galveno uzmanību pievērš budžeta disciplīnai un efektīvai izmaksu kontrolei.
ESM kopējā neto peļņa 2025. finanšu gadā bija 1,97 mljrd. euro, salīdzinot ar 1,79 mljrd. euro peļņu 2024. gadā. Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica augstāki ienākumi no ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot ESM apmaksāto (paid-in) kapitālu, kā arī ienākumi no līdz termiņa beigām turētā portfeļa (hold-to-maturity portfolio).
ESM ierosina 2025. gada peļņu novirzīt rezerves fondā 1,97 mljrd. euro apmērā, savukārt 2,60 milj. euro - ESM ēkas būvniecības fondā.
Pēc peļņas novirzīšanas 2026. gadā rezerves fonds sasniegs 7,25 mljrd. euro (2025. gadā – 5,28 mljrd. euro), savukārt ēkas būvniecības fonds – 114,4 milj. euro (2025. gadā 111,8 milj. euro)[1].
(2) Pašreizējā ESM cenu noteikšanas pamatnostādņu redakcija, ko ESM Valdes padome pieņēma 2014. gada decembrī, ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus. Ņemot vērā esošo finanšu palīdzības programmu attīstību, pārskatīto ESM izcenojumu pamatnostādņu noteikšanas projektā tika iekļautas vairākas būtiskas tehniskas izmaiņas kā daļa no politiski saskaņotās ESM reformu paketes. Šis projekts tika pabeigts un to apstiprināja ESM dalībvalstis 2019. gada decembrī.
Saistībā ar vadlīniju regulāro trīs gadu pārskatīšanas ciklu 2023. gadā tika nolemts veikt pārskatīšanu, kurā netiek ierosinātas izmaiņas, ņemot vērā gaidāmo ESM reformas stāšanos spēkā. Neatkarīgi no ESM līguma ratifikācijas ir vairākas izmaiņas, kuras ir aktuālas un kuru īstenošana ir svarīga darbības nodrošināšanai, un tās ir jāievieš bez turpmākas kavēšanās. Tika identificētas arī jaunas izmaiņas, konkrēti saistībā ar saistību maksas aprēķināšanu.
Izmaiņas kopumā var iedalīt divās kategorijās:
1. Ar reformu saistītās izmaiņas - kuras ESM dalībvalstis apstiprināja 2019. gadā kā daļu no ESM reformu paketes;
2. Jaunās izmaiņas – galvenokārt skaidrojoša rakstura un precizētas metodikas ieviešana negatīvās procentu starpības[2] (negative carry) sadalei.
Būtiskākā jaunā izmaiņa paredz pilnveidot metodoloģiju, kā tiek aprēķināta un starp finanšu palīdzības saņēmējvalstīm (BMS) sadalīta negatīvā procentu starpība un iekļauta saistību maksā (commitment fee). Jaunā pieeja paredz izmantot vidējo dienas svērto programmas apjomu gada laikā, nevis tikai situāciju gada beigās, kas ļautu precīzāk atspoguļot programmu izmantošanu un taisnīgāk sadalīt izmaksas starp saņēmējvalstīm. 2026. gadā Spānija un Kipra veiks plānotos maksājumus, kas ietekmēs saistību maksas sadali. Kopumā var secināt, ka atšķirības iegūtajās sadales atslēgās galvenokārt saistītas ar Spānijas un Kipras plānotajiem maksājumiem decembra mēnesī, un tās var apkopot šādi:
ESM sadales koeficienti saistību maksas aprēķinam, balstīti uz 2025. gada datiem

Saņēmējs	Pašreizējā metodoloģija	2019. gada grozījums	2026. gada priekšlikums
Spānija	28,08%	10,83%	16,07%
Grieķija	64,47%	80,32%	75,21%
Kipra	7,46%	8,85%	8,72%
Kopā	100,0%	100,0%	100,0%

 

	Pašreizējā metodoloģija	2019. gada grozījums	2026. gada priekšlikums
Piezīmes	Neņem vērā plānoto atmaksas grafiku (nelabvēlīgi valstīm, kas veic atmaksas)	Atspoguļo plānoto atmaksu, bet neņem vērā tās laiku (nelabvēlīgi valstīm, kas neveic atmaksas)	Atspoguļo plānoto atmaksu un tās laiku

Lielākā daļa citu izmaiņu ir redakcionālas vai precizējošas un nemaina Izcenojumu pamatnostādņu piemērošanas principus.


[1] Aprēķins veikts, pamatojoties uz ESM 2025. gada pārskatā norādīto rezerves fonda apmēru 2025. gada 31. decembrī un peļņas novirzi rezerves fondā: rezerves fondā – 5,28 mljrd. euro un 1,97 mljrd. euro, kopā 7,25 mljrd. euro; ēkas būvniecības fondā – 111,8 milj. euro un 2,60 milj. euro, kopā 114,4 milj. euro.
[2] Negatīvā procentu starpība rodas tad, ja procentu likme, pēc kuras ESM piesaista līdzekļus, ir augstāka nekā ienākumi, kas gūti, šos līdzekļus īstermiņā ieguldot augstas kvalitātes aktīvos.

Nē

-