Anotācija (ex-ante)

22-TA-1312: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumos Nr.  639 "Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tostarp īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862) 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktā, 3., 4., 6. punktā, 20. panta 1. un 2. punktā, 53. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 59. panta 2. punktā noteiktās prasības un Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta trešo daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumos Nr. 639 "Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju"" (turpmāk – noteikumi Nr. 639) izstrādāts atbilstoši likumprojektā "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" (22-TA-136) noteiktajam deleģējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2018. gada 28. novembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu 2018/1862, kuras 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunkts, kā arī 3. un 4. punkts paredz ziņojumu iekļaušanu sistēmā, pamatojoties uz kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu lēmumu, arī par šādu personu kategorijām:
c) viena no vecākiem, ģimenes locekļa vai aizbildņa veiktas nolaupīšanas riskam pakļauti bērni, kuriem jāliedz ceļot;
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Tādējādi, lai tostarp nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunkta, 3. un 4. punkta īstenošanu nacionālā līmenī, izstrādāti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos:
1) Likumprojektā "Grozījumi likuma "Par policiju"" 12.2 pantā paredzēts noteikt, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotajam darbiniekam, pieņemot attiecīgu lēmumu, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā liegt regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajai personai (turpmāk – neaizsargāta persona), ja pastarpināti netiek apdraudēta valsts drošība, izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Situācijās, kad notiek bērnu nolaupīšana vai izvešana no valsts un ir aizdomas, ka tie var kļūt par upuriem, ir svarīgi ātri pieņemt lēmumu, tāpēc aizlieguma noteikšana personas izvešanai no valsts ir izskatāma nekavējoties un Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka lēmumu nekavējoties nepieciešams iekļaut sistēmā. Tādējādi operatīvi tiks informētas iestādes un institūcijas, lai nodrošinātu pieņemtā lēmuma īstenošanu.
2) Vienlaikus izstrādāti grozījumi Nacionālās drošības likumā, paredzot, ka iekšlietu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tai tikt iesaistītai bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Tādējādi tiks nodrošināta Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktā īstenošana gadījumos, kad pastarpināti tiks konstatēts arī valsts drošības apdraudējums.
Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz kompetenci iekšlietu ministram, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību.
Attiecīgi spēkā esošais regulējums aptver tikai gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties minētajās darbībās. Savukārt regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunkts ir plašāks.
3) Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" paredz precizēt likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu attiecīgajai neaizsargātajai personai izceļot no Latvijas Republikas atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā un 4. punktā noteiktajam.
4) Likumprojekts "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" paredz likuma 7. pantu papildināt ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu, nosakot, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, pieņem attiecīgi iekšlietu ministrs, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks vai tiesa.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik spēkā esošā likuma mērķis ir nodrošināt sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalsts), kā arī valstīs, kuras nav pievienojušās Šengenas konvencijai, bet kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus. 
Sistēma ir viens no galvenajiem papildu pasākumiem, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni dalībvalstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu, jo īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi.
Sistēma ir vispiemērotākais līdzeklis efektīvai sadarbībai starp imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm dalībvalstīs un Šengenas asociētajās valstīs. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, policijai, robežsardzei un muitas amatpersonām, ir jābūt piekļuvei informācijai par personām vai priekšmetiem, kurus tie pārbauda, jābūt skaidrām norādēm par to, kas jādara katrā atsevišķā gadījumā. Šī informācijas sistēma ir Šengenas sadarbības pamatā un tai ir būtiska loma sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanā, cilvēku brīvas pārvietošanās atvieglošanā Šengenas zonā. Tā ļauj kompetentajām iestādēm ievadīt un iegūt datus par meklētām personām, personām, kurām, iespējams, nav tiesību ieceļot vai uzturēties dalībvalstīs, pazudušām personām, jo īpaši bērniem, kā arī par priekšmetiem, kas ir nozagti, pazaudēti vai nelikumīgi piesavināti. Sistēma ne tikai satur informāciju par noteiktu personu vai priekšmetu, bet arī skaidras norādes kompetentajām iestādēm par to, kā rīkoties, kad attiecīgā persona vai priekšmets ir atrasts.
Ņemot vērā minēto, 2018. gada 28. novembrī tika pieņemta regula 2018/1862. Minētā regula paredz noteikumus par sistēmas izmantošanu policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un nosaka pasākumus, kas attiecas uz sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sistēmas darbības nepārtrauktību, kā arī paredz biometrijas datu izmantošanu.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. punktā noteikts, ka pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma sistēmā ievada ziņojumu par šīs regulas 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no valsts, ja ir pieņemts kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu lēmums.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pants noteic, ka sistēmā var iekļaut lēmumu par regulā 2018/1862 norādītajiem ziņojumiem tikai šajā likumā noteiktās  institūcijas un iestādes, lai atbilstoši sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.
Lai tostarp nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunkta, 4. punkta īstenošanu nacionālā līmenī, izstrādāti grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, paredzot likuma 7. pantu papildināt ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu, nosakot, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, pieņem attiecīgi iekšlietu ministrs, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks vai tiesa.
Risinājuma apraksts
1) Noteikumu Nr. 639 4.1. apakšpunkts noteic, ka ziņojumu sistēmā iekļauj pēc tam, kad tas ir izveidots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un SIRENE Latvijas birojs (turpmāk – birojs) ir apstiprinājis ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Ja sistēmā nav iekļauts cits ziņojums, kas nepieļauj abu ziņojumu līdzpastāvēšanu, bez biroja apstiprinājuma sistēmā iekļauj ziņojumu priekšmeta izņemšanai.
Regulas 2018/1862 38. panta 2. punktā norādītas priekšmetu kategorijas, kuras var iekļaut sistēmā, ja tās meklē, lai izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā. Regulas 2018/1862 38. panta 3. punkts noteic, ka Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, definējot jaunas to priekšmetu apakškategorijas, kuras minētas 38. panta 2. o), p) q) apakšpunktā. Savukārt Regulas 2018/1862 38. panta 4. punktā ir norādīts, ka Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un izstrādātu tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi Regulas 2018/1862 38. panta 2. punktā minēto datu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai. 
Komisija 2021. gada 15. janvāra Īstenošanas lēmuma C(2021)92, ar ko nosaka tehniskos noteikumus, kas nepieciešami, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus Šengenas informācijas sistēmā (SIS), un citus īstenošanas pasākumus policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (turpmāk – Lēmums C(2021)92), 2. Pielikuma "Minimālais datu kopums katrai ziņojumu kategorijai" 1. punkta g) apakšpunktā ir noteikusi izņēmumu, proti, ka sistēmā ziņojumu par Regulas (ES) 2018/1862 38. panta 2. o), p), q) apakšpunktā minēto priekšmetu iekļauj tikai, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu atsevišķi, ja šāda ziņojuma iekļaušana sistēmā ir nepieciešama, izmeklējot smagus vai sevišķi smagus pārrobežu noziegumus vai, lai novērstu terorismu. Tādējādi minētos priekšmetus Sistēmā iekļauj tikai tad, ja birojs to ir apstiprinājis.
Noteikumu Nr. 639 22. punkts noteic, ka birojs pēc informācijas iekļaušanas valsts informācijas sistēmā izvērtē, vai ziņojuma iekļaušana sistēmā atbilst Sistēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā minēto, projekts paredz noteikt izņēmuma gadījumu attiecībā uz ziņojumu par konkrētu priekšmetu iekļaušanu Sistēmā, nosakot, ka šo ziņojumu iekļaušanai sistēmā ir nepieciešams biroja apstiprinājums.

2) Likumprojekts "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" paredz  papildināt 7. pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu, nosakot, ka, ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu regulas 2018/1862 32. panta 1.  d), e) apakšpunktā minētajai attiecīgajai personai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu vai par regulas 2018/1862 32. panta 1. c) apakšpunktā minēto bērnu, tiesa ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz liegumu tam izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, tad minēto lēmumu iekļauj sistēmā.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka ziņojumu iekļaušana sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi" (22-TA-148) paredz, ka ziņas reģistrā iekļaus Valsts policija – likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"" (21-TA-1780) paredzētajos gadījumos, ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā attiecīgi pēc Valsts policijas priekšnieka vai tā pilnvarotā darbinieka pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās vai pēc tiesas lēmuma par liegumu izvest bērnu no Latvijas Republikas saņemšanas, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – Nacionālās drošības likumā noteiktajos gadījumos, ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc noteikto ziņu, kas iekļaujamas reģistrā, saņemšanas no iekšlietu ministra.
Tādējādi, gadījumos, kad reģistrā tiks iekļautas ziņas par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu, tās automātiskajā datu pārraides režīmā tiks izveidotas sistēmā.
Pašlaik noteikumu Nr. 639 6. punkts paredz, ka institūcija vai iestāde, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, to izveido nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas par ziņojuma iekļaušanu sistēmā.
Ņemot vērā, ka izstrādātie likumprojekti paredz nekavējošu amatpersonu rīcību attiecībā uz regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu aizsardzību, proti, liegumu izceļot no Latvijas Republikas, lai tās aizsargātu, nepieciešams papildināt noteikumus Nr. 639 ar jaunu 6.1 punktu nosakot, ka ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu izveido nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ziņojuma iekļaušanu sistēmā.

3) Noteikumu Nr. 639 19.3. apakšpunkts noteic, ka institūcija vai iestāde, kuras amatpersona lemj par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, birojam sniedz informāciju par plānoto rīcību pēc personas, [..] konstatēšanas, ja rīcība nav norādīta šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā notikuma aprakstā vai lēmumā par ziņojuma iekļaušanu sistēmā.
Regulas 2018/1862 33. pants noteic, ka, ja tiek konstatēta  regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktā minētās personas atrašanās vieta, birojs papildinformācijas apmaiņas ceļā nekavējoties apspriežas ar savām un izdevējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai nekavējoties vienotos par veicamajiem pasākumiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem nogādātu šādas personas drošībā, lai tām neļautu turpināt ceļojumu. Kā arī attiecībā uz bērniem jebkuru lēmumu par veicamajiem pasākumiem vai lēmumu nogādāt bērnu drošībā pieņem, ievērojot bērna intereses. Šādu lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundas pēc tam, kad konstatēta bērna atrašanās vieta, vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgajām bērnu aizsardzības iestādēm.
Attiecīgi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 639 ar normu, nosakot, ka institūcija vai iestāde, kuras amatpersona lemj par ziņojuma par lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas vai bērnu izvest no valsts, iekļaušanu sistēmā, birojam sniedz arī informāciju par plānoto rīcību pēc personas konstatēšanas, ja rīcība nav norādīta notikuma aprakstā vai lēmumā par ziņojuma iekļaušanu sistēmā.

4) Atbilstoši projekta 2. punktā paredzētajam, proti, ka ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu izveido nekavējoties vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, birojs izvērtēs, vai ziņojuma iekļaušana sistēmā (iekļautā informācija par personu, kura jāaizsargā) atbilst sistēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Tādējādi projekts paredz noteikumos Nr. 639 noteikt, ka birojs atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 6. punktam veiks ziņojumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas vai bērnu izvest no valsts pārbaudi, kuru izvērtēs nekavējoties vienas darbdienas laikā.

5) Regulas 2018/1862 53. panta 4. punkts noteic, ka dalībvalsts ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu sistēmā var iekļaut uz vienu gadu. Attiecīgi arī likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"" un "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" paredzēts, ka iekšlietu ministrs un Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks var pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas uz laiku līdz vienam gadam. Attiecīgi paredzēts, ka ziņas par personu un attiecīgo lēmumu "Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā" glabās tādu laika posmu, uz kādu lēmumā personai noteikts liegums izceļot no Latvijas Republikas vai noteikts liegums izvest bērnu no valsts.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 639 ar termiņu, līdz kādam konkrētais ziņojums iekļaujams un uzturams sistēma, proti, datumu, līdz kuram personai noteikts liegums izceļot no Latvijas Republikas vai bērnu izvest no valsts.

6) Noteikumus Nr. 639 27. punkts noteic, ka amatpersona, kura ir kompetenta pieņemt lēmumu par šo noteikumu 25. punktā minētā ziņojuma iekļaušanu sistēmā, pārskata attiecīgā ziņojuma nepieciešamību un apstiprina tā uzturēšanu sistēmā.
Projekta 1. punkts paredz noteikumu Nr. 639 4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka, lai Regulas 2018/1862 38. panta 2. punkta o), p) un q) apakšpunktā minēto priekšmetu iekļautu sistēmā, ir nepieciešams biroja apstiprinājums.
Savukārt Lēmums C(2021)92 14. pants noteic, ka par sistēmā iekļautajiem ziņojumiem par Regulas (ES) 2018/1862 38. panta 2. g) un o) apakšpunktā minētajiem priekšmetiem, ir nosakāms īsāks pārskatīšanas termiņš.
Tādējādi nepieciešams papildināt noteikums Nr. 639, nosakot minētajiem priekšmetiem īsāku pārskatīšanas termiņu.

7) Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka ziņojumu Sistēmā iekļauj, labo un dzēš tā institūcija vai iestāde, kura ir izveidojusi ziņojumu sistēmā. Attiecīgi grozījumi likumā paredz, ka ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minēto personu atbilstoši Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pantā noteiktajam mērķim izveido attiecīgi Valsts policija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Attiecīgi projekts paredz noteikumus Nr. 639 papildināt ar normu, nosakot, ka ziņojumu, kas sistēmā iekļauts, lai liegtu Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) vai e) apakšpunktā minētajai personai izceļot no Latvijas Republikas, labo un dzēš Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc tās amatpersonas rakstiska pieprasījuma saņemšanas, kura ir kompetenta pieņemt attiecīgo lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Savukārt Valsts policijas darbinieks ziņojumu, kas sistēmā iekļauts, lai noteiktu liegumu Regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) vai e) apakšpunktā minētajai personai izceļot no Latvijas Republikas vai noteiktu liegumu izvest bērnu no valsts, labo un dzēš Valsts policija.

8) Lai Valsts policija varētu nodrošināt tiesas lēmumu izpildi, likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"" paredzēts deleģējums Valsts policija nodrošināt tiesas pieņemtā lēmuma par aizliegumu bērnu izvest no Latvijas Republikas, izpildi un minētās ziņas par attiecīgo bērnu iekļaus "Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā".   
Attiecīgi likumprojekta "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma" 7. panta 11. daļa paredz, kompetenci tiesai lemt par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. c) apakšpunktā minēto bērnu, attiecībā uz liegumu bērnu izvest no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu.
Pašlaik noteikumu Nr. 639 7. punkts noteic, ka, ja lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā pieņēmis prokurors vai tiesnesis, minēto lēmumu ziņojuma izveidošanai var nosūtīt pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, kurai ir piešķirtas tiesības izveidot ziņojumu. Pirmstiesas izmeklēšanas iestāde attiecīgo ziņojumu izveido nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas par ziņojuma iekļaušanu sistēmā.
Tādējādi projekts paredz noteikumus Nr. 639 attiecīgi papildināt ar deleģējumu tiesai pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Līdz ar to birojam ir jābūt visai nepieciešamajai informācijai, lai ziņojumu par liegumu bērnu izvest no Latvijas Republikas izveidotu sistēmā.

Projekta spēkā stāšanās paredzēta pēc tam, kad Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā atbalstīs attiecīgos deleģējošos likumprojektus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Vērtēta personas tiesības iespējami mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošanas efektivitāte un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Persona, attiecībā uz kuru iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par liegumu attiecīgajai personai izceļot no Latvijas Republikas. Bērni, par kuriem tiesa būs pieņēmusi lēmumu, par liegumu tos izvest no Latvijas Republikas.
Ietekmes apraksts
Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, kā arī bērniem, par kuriem tiesa varētu pieņemt lēmumu par liegumu tos izvest no valsts, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.
Juridiskās personas
  • Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tiesu iestādes, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.
Ietekmes apraksts
Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tiesu iestādēm pašlaik nav nosakāma.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 525 892
1 525 892
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 525 892
1 525 892
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 525 892
-1 525 892
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-1 525 892
-1 525 892
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 525 892
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-1 525 892
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Iekšējā drošības fonda 2014.-2020. gadam projekts "Šengenas informācijas sistēmas pilnveidošana".
Projekta kopējais finansējums 5 118 834 euro (fonda finansējums – 4 145 875 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –  972 959 euro).
Saskaņā ar 2022. gada 16. decembra grozījumiem Nr. 4, ar kuriem grozīta Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2020. gada 12. augusta vienošanās Nr. IC/IDF/2020/2 (turpmāk – grozījumi Nr. 4) projekta kopējās izmaksas sastāda 2020. gadā – 18 862 euro, 2021. gadā –  207 641 euro un 2022.gadā – 3 466 439 euro un 2023. gadā 1 425 892 euro.
2023. gadā papildus nepieciešams finansējums 1 525 892 euro apmērā, no tiem, atbilstoši grozījumiem Nr. 4, nepieciešami 1 425 892 euro un, ievērojot 2022. gada nepaguvi, nepieciešami 100 000 euro.
Papildu nepieciešamo finansējumu 2023. gadam, ja šāda nepieciešamība radīsies, Iekšlietu ministrija nodrošinās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot priekšlikumu finansējuma pārdalei no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projekta īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”.

Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai tostarp īstenotu Regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktā, 4. punktā noteiktās ziņojumu kategorijas.
Likumprojektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Pamatojums un apraksts
Paredz grozījumus, lai tostarp īstenotu regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunkta, 3. un 4. punkta, kā arī 53. panta 4. punkta nosacījumus.
Likumprojektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".

Pamatojums un apraksts
Paredz grozījumus, lai tostarp īstenotu regulas 2018/1862 32. panta 1. ii) un iii) apakšpunkta, kā arī 4. punkta, 53. panta 4. punkta nosacījumus gadījumos, kad līdztekus personas apdraudējumam saskatāms valsts drošības apdraudējums.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.4. Ministru kabineta noteikumu projekts "Personu izceļošanas un izceļošanas liegumu reģistra noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Deleģējums likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"" un likumprojektā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā"

Pamatojums un apraksts
Paredz grozījumus, lai tostarp īstenotu regulas 2018/1862 32. panta 1. d), e) apakšpunkta, 4. punkta nosacījumus gadījumos, kad iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā amatpersonu būs pieņēmusi lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Likumprojektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.6. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru"".

Pamatojums un apraksts
Nepieciešamība paredzēt, ka gadījumos, kad Valsts policijas kompetentā amatpersonu būs pieņēmusi lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments tiks atzīts par nederīgu.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.7. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi"".

Pamatojums un apraksts
Nepieciešamība paredzēt, ka gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments tiks atzīts par nederīgu. Attiecīgi nepieciešams precizēt noteikumus attiecībā uz iekšlietu ministra lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.8. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu"".

Pamatojums un apraksts
Nepieciešamība paredzēt, ka gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments tiks atzīts par nederīgu. Attiecīgi nepieciešams precizēt noteikumus nosakot, ka minētajai personai uz lēmumā noteikto termiņu tiks izsniegts personu apliecinošs dokuments (personas apliecība), par kura izsniegšanu personai būs noteikts atbrīvojums no valsts nodevas.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.9. Likumprojekts "Grozījums Civilprocesa likumā".

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams paredzēt, ka visos gadījumos, kad tiesa būs pieņēmusi lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts, tā nosūtīs lēmumu Valsts policijai un Valsts robežsardzei tā izpildes kontrolei, kā arī nodrošinās, ka situācijā, kad aizliegums bērna izvešanai no valsts tiek atcelts, par to savlaicīgi tiek paziņots Valsts policijai un Valsts robežsardzei. 
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1862
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
Apraksts
Regulas 2018/1862 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pants.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
32. panta 1. c), d) un e) apakšpunkts, 3. un 4. punkts
Projekta 2., 3. punkts (noteikumu Nr. 639 6.1 , 8.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
32. panta 6. punkts, 20.panta 1. un 2. punkts
Projekta 4. punkts (noteikumu Nr. 639 20. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
38. panta 2. o), p) vai q) apakšpunkts, 3.punkts
Projekta 1. punkts (noteikumu Nr. 639 4.1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
53. panta 4. punkts
Projekta 7., 8., 9. punkts (noteikumu Nr. 639 25.9. apakšpunkts, 26. punkts, 27.6. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
54. panta 2. punkts, 5.punkts
Projekta 10., 11. punkts (noteikumu Nr. 639 11. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
55. panta 2. punkts
Projekta 13., 14. punkts (noteikumu Nr. 639 35. punkts , 36.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
59. panta 2. punkts
Projekta 12. punkts (noteikumu Nr. 639 29. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2018/1862 54. panta 4. punkts, uz kuru ir atsauce projekta mērķa sadaļā, paredz rīcības brīvību dalībvalstīm. Līdz ar to šeit attiecīgi norādāms, kā tiks izmantota.
Regulas 2018/1862 54. panta 4.  punkts nosaka, ka dalībvalsts var paredzēt brīdinājumu par priekšmetu saglabāt ilgāk par pārskatīšanas periodu, ja tas ir nepieciešami nolūkos, kādos brīdinājums ievadīts. Noteikumu Nr. 639 26. punkts nosaka iespēju paredzēt arī garākus ziņojuma glabāšanas termiņus, attiecīgi izmantojot Regulas  2018/1862 54. panta 4. punktā noteikto rīcības brīvību. Rīcības brīvības izmantošana nodrošinās efektīvāku Regulas 2018/1862 mērķu sasniegšanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Lai nodrošinātu efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, un sabiedrības pārstāvjiem nodrošinātu iespēju rakstiski sniegt viedokli par projektu tā izstrādes stadijā, informācija par projektu 2023. gada ______ ievietota Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks aizpildīts pēc sabiedrības līdzdalības termiņa beigām.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Projekts paredz paplašināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, tiesu iestāžu tiesības un pienākumus, lai tostarp īstenotu regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d), e) apakšpunkta, 3., 4. , 6. punkta, 20. panta 1. un 2. punkta, 53. panta 4. punkta, 54. panta 2., 4. punkta, 55. panta 2. punkta, 59. panta 2. punkta nosacījumus.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvaros.

7.5. Cita informācija

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums nav novērtējams, ņemot vērā, ka sistēmā tiek veikta pārbūve atbilstoši Regulā 2018/1862 noteiktajām prasībām.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Šengenas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas daļa un tās attīstībai ir ietekme uz valsts IKT attīstību.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar projektu paredzēts tostarp īstenot regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d), e) apakšpunktā un 3., 4., 6. punkta, 20. panta 1. un 2. punkta, 53. panta 4. punkta, 54. panta 2., 4. punkta, 55. panta 2. punkta, 59. panta 2. punkta kopsakarā ar Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta trešo daļu, prasības. Tiesiskais regulējums palīdzēs aizsargāt personu dzīvību, veselību, un drošību.
Tiesiskais regulējums palīdzēs aizsargāt personu dzīvību, veselību, un drošību.
Minētais veicinās NAP2027 mērķa indikatora [386] "Prioritāte “Vienota, droša un atvērta sabiedrība – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai"" un mērķa indikatora [431] "Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem, kas aizsargā tiesības un drošību, pieaug to cilvēku skaits, kas zina, kā novērst riskus un rīkoties apdraudējuma situācijās, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem un palīdzot cits citam. Valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu. Latvijā ir radīta droša iekšējā vide iedzīvotājiem un uzņēmējiem" sasniegšanu.
Minētais veicinās NAP2027 prioritāšu Rīcības virziena “Drošība” 149. pamatojumu. 
Latvijas atbildība par ES/Šengenas valstu ārējo robežu. Būtiskākie izaicinājumi uz Latvijas ārējās robežas ir preču (t. sk. narkotiku un ieroču) kontrabanda, pārrobežu organizētā noziedzība, zagtu transportlīdzekļu pārvietošana, nelegālā imigrācija un cilvēktirdzniecība, kas tieši rada sabiedrības veselības apdraudējumus un izraisa zaudējumus tautsaimniecībai[1].

[1] Datu avoti: 2017. gada Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, Sestais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts veicinās neaizsargātu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizsardzību.
Regulas 2018/1862 32. pants kopsakarā ar preambulas 30. apsvērumā norādīto noteic, ka Sistēmā vajadzētu būt ietvertiem ziņojumiem par pazudušām personām vai par neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumus. Attiecībā uz bērniem šiem ziņojumiem un attiecīgajām procedūrām būtu jākalpo bērna interesēm saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu. Kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc ziņojuma par bērnu būtu jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Vajadzības gadījumā būtu jāinformē arī valsts palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai.
Likumprojekts veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī sniegs tiesisko ietvaru personu aizsardzībai Regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā paredzētais regulējums skars datu subjektus – neaizsargātas personas, attiecībā uz kurām iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, vai tiesa būs pieņēmusi attiecīgu lēmumu attiecībā uz liegumu bērnu izvest no valsts. Tādējādi minētā regulējuma ietvaros tiks veikta attiecīgo personu datu apstrāde ziņojumu iekļaušanai Šengenas informācijas sistēmā.
Fizisko personu datu apstrādē, ievērojamo principu nodrošināšanā projekts paredz nosacījumus par ziņu apjomu, kas par personu, par kuru pieņemts lēmums par liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, vai par bērnu, par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu to izvest no valsts, iekļaujams Šengenas informācijas sistēmā.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk