23-TA-775: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Lai nodrošinātu 2023. gada 20. aprīļa Ministru kabineta rīkojuma Nr. 200 (prot. Nr. 17 48. §) “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikumā norādīto darbību uzdevumu Nr. 198 "Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros" un Nr. 206 "Veicināsim Latvijas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, atbalstot piekrastes zvejniecības saglabāšanu" izpildi, noteikumu projektā paredzēts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozares starptautiskajām izstādēm, lauksaimniecības nozares popularizēšanas kampaņām, piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādei un pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, lai popularizētu lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozares, kā arī veicinātu šo nozaru produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pārtikas rūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm un veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Pārtikas produktu realizācijas vērtība 2021. gadā bija 1528,5 milj. euro, no kuriem 41,6 % realizēti eksporta tirgos. 2020. gadā nozaru apjoms lauksaimniecībā un zivsaimniecībā nedaudz palielinājās, bet 2021. gadā kopumā strauji samazinājās.
Lauksaimniecības un pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā, nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piena un piena produktu, graudaugu, olu, liellopu gaļas un tās produktu, kā arī aitu un kazu gaļas ražošana pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100 %, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. 2021. gadā pašnodrošinājums graudaugiem bija 244 %, liellopu gaļai un tās produktiem – 226 %, olām un olu produktiem – 162 %, pienam un piena produktiem – 135 %, aitu un kazu gaļai – 112 %.
Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti ir vienas no nozīmīgākajām precēm kopējā Latvijas eksportā, veidojot 19% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Lai gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji dažādiem pēdējos gados saskaras ar plaša mēroga satricinājumiem un krīzēm, Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports turpina palielināties: 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu eksports palielinājās par 82,7 miljoniem euro jeb 2,5 %. Eksporta pieaugums turpinājās arī 2022. gadā: janvārī līdz oktobrī eksporta vērtība palielinājās par 1,1 miljardu euro jeb 39 % salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2021. gadā.
Zivsaimniecības nozare Latvijas iekšzemes kopproduktā stabili veido 0,6 %, sasniedzot 177 miljonus euro gadā. Zivsaimniecības produktu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem ne tikai ir jāspēj pielāgoties noieta tirgu mainīgajām un pieaugošajām prasībām, bet arī diversificēt riskus, ko rada ierobežotā resursa pieejamība un tā vērtības pievienošanai ieguldīto investīciju apmērs.
Latvijas krasta līnijas garums ir aptuveni 496 km. Piekraste ir zivsaimniecībai nozīmīga teritorija, jo tajā koncentrējas vairāk nekā 58 % zivsaimniecībā nodarbināto. Piekrastes teritorijā ir unikālas dabas vērtības, ko veido tipiskie jūras un piekrastes biotopi, un šīs teritorijas kultūras mantojuma unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti, piemēram, ostas, bākas, gan īpašais nemateriālais kultūras mantojums – tradicionālais dzīvesveids, kas aptver gan zvejniecību, gan vietējās tradīcijas. Īpaša piekrastes vērtība ir dabas resursi un ainavas – gan mazpārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, gan ainavas, kas ir izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā, piemēram, tradicionālā zvejniekciemu apbūve.
Lauksaimniecības un pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā, nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piena un piena produktu, graudaugu, olu, liellopu gaļas un tās produktu, kā arī aitu un kazu gaļas ražošana pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100 %, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. 2021. gadā pašnodrošinājums graudaugiem bija 244 %, liellopu gaļai un tās produktiem – 226 %, olām un olu produktiem – 162 %, pienam un piena produktiem – 135 %, aitu un kazu gaļai – 112 %.
Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti ir vienas no nozīmīgākajām precēm kopējā Latvijas eksportā, veidojot 19% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Lai gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji dažādiem pēdējos gados saskaras ar plaša mēroga satricinājumiem un krīzēm, Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports turpina palielināties: 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu eksports palielinājās par 82,7 miljoniem euro jeb 2,5 %. Eksporta pieaugums turpinājās arī 2022. gadā: janvārī līdz oktobrī eksporta vērtība palielinājās par 1,1 miljardu euro jeb 39 % salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2021. gadā.
Zivsaimniecības nozare Latvijas iekšzemes kopproduktā stabili veido 0,6 %, sasniedzot 177 miljonus euro gadā. Zivsaimniecības produktu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem ne tikai ir jāspēj pielāgoties noieta tirgu mainīgajām un pieaugošajām prasībām, bet arī diversificēt riskus, ko rada ierobežotā resursa pieejamība un tā vērtības pievienošanai ieguldīto investīciju apmērs.
Latvijas krasta līnijas garums ir aptuveni 496 km. Piekraste ir zivsaimniecībai nozīmīga teritorija, jo tajā koncentrējas vairāk nekā 58 % zivsaimniecībā nodarbināto. Piekrastes teritorijā ir unikālas dabas vērtības, ko veido tipiskie jūras un piekrastes biotopi, un šīs teritorijas kultūras mantojuma unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti, piemēram, ostas, bākas, gan īpašais nemateriālais kultūras mantojums – tradicionālais dzīvesveids, kas aptver gan zvejniecību, gan vietējās tradīcijas. Īpaša piekrastes vērtība ir dabas resursi un ainavas – gan mazpārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, gan ainavas, kas ir izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā, piemēram, tradicionālā zvejniekciemu apbūve.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izvērtējot pašreizējo situāciju Latvijas pārtikas ķēdē kopumā, potenciāli būtiskākie ieguvumi būtu panākami, stiprinot pārstrādes un tirdzniecības posmus. Latvijas lauksaimnieki spēj produkciju saražot, taču galvenā problēma ir nodrošināt pietiekamu saražotās un pārstrādātās produkcijas realizācijas apjomu. Turklāt, ņemot vērā Latvijas nelielo iekšējo tirgu, tieši eksporta veicināšanā meklējama vislielākā potenciālā izaugsme.
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji pēdējo gadu laikā ir saskārušies ar ģeopolitisko un ekonomisko procesu radītajām problēmām, turklāt situācija pasaules tirgos spēcīgi ietekmē pārtikas nozari Latvijā. Uzņēmējiem ir nepieciešams pārskatīt savas eksporta stratēģijas un izdarīt ieguldījumus jaunu tirgu meklēšanā un apgūšanā. Šo procesu dēļ pārtikas nozarei ir aktīvi jāstrādā pie savu eksporta tirgu diversifikācijas un jaunu tirgu apgūšanas.
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji pēdējo gadu laikā ir saskārušies ar ģeopolitisko un ekonomisko procesu radītajām problēmām, turklāt situācija pasaules tirgos spēcīgi ietekmē pārtikas nozari Latvijā. Uzņēmējiem ir nepieciešams pārskatīt savas eksporta stratēģijas un izdarīt ieguldījumus jaunu tirgu meklēšanā un apgūšanā. Šo procesu dēļ pārtikas nozarei ir aktīvi jāstrādā pie savu eksporta tirgu diversifikācijas un jaunu tirgu apgūšanas.
Risinājuma apraksts
Lai popularizētu lauksaimniecības nozari un veicinātu lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu, noteikumu projektā paredzēts šāds valsts atbalsts:
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs un līdzfinansējuma piešķiršanai pretendentiem dalībai kopstendā – 305 000 euro;
2) lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām – 100 000 euro;
3) pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā – 50 000 euro.
Visus atbalsta pasākumus administrēs Lauku atbalsta dienests, kas pieņems pretendentu iesniegumus un lēmumus, izmaksās atbalstu. Lai nodrošinātu iespēju izsekot pretendenta finanšu plūsmai attiecībā uz atbalstāmajiem pasākumiem, noteikumu projektā ir noteikta finanšu plūsmas nodalīšana.
Ekonomiskā situācija Latvijas eksportspējīgiem uzņēmējiem liek domāt par eksporta attīstību un jaunu noieta tirgu meklējumiem. Plānotais papildu finansējums, lai īstenotu eksportu veicinošus pasākumus, nodrošinās lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu dalību pārtikas produktu starptautiskajās izstādēs.
Noteikumu projekta 2. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība kopstendu organizēšanai un līdzfinansējuma piešķiršanai dalībai kopstendā. Atbalsts tiek piešķirts Agroresursu un ekonomikas institūtam (turpmāk - institūts), pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.9. apakšpunktā noteikto funkciju "veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstību", kā arī ilggadējo pieredzi kopstendu organizēšanā valsts atbalsta lauksaimniecībai ietvaros. Šis atbalsts nepārklājas ar Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai" 2.4. apakšpunktā noteikto atbalstu. Gala labuma guvēji šajā atbalsta pasākumā ir pretendenti, kas saņem līdzfinansējumu dalībai kopstendā. Institūts nodrošina šī atbalsta tālāku administrēšanu un nodošanu gala labuma guvējiem - organizējot kopstendus un piesķirot līdzfinansējumu dalībai tajos. Tādēļ noteikumu projektā nav norādīts komercdarbības atbalsta kontroles regulējums attiecībā uz šo atbalsta saņēmēju.
Noteikumu projekta 16. punktā noteikts pārskatu un citu dokumentu iesniegšanas termiņš 2024. gada 31. maijs, jo ir nepieciešams laiks, lai apkopotu kopstenda dalībnieku sniegtos pārskatus un visus samaksu apliecinošos dokumentus.
Noteikumu projekta 17.2 apakšpunktā ir noteikta de minimis atbalsta kumulācijas kārtība, nosakot, ka visus atbalstus, ko piešķir kā de minimis var kumulēt līdz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, ja tos piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1408/2013) 3. panta 3.a. apakšpunkta robežlielumam, ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1408/2013, bet savukārt de minimis atbalstus, ko piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 un regulu Nr. 1408/2013 var kumulēt līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, ko nosaka regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. punkts un regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1. punkts.
Regulas Nr. 1408/2013 5. panta 2. punktā minēto Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu aizstāj regula 717/2014.
Lauksaimniecības nozares mārketinga pasākumu mērķis ir stiprināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju un palielināt lauksaimniecības produktu patēriņu un līdz ar to arī ražošanu. Ar šiem pasākumiem vajadzētu palīdzēt normalizēt tirgus darbību, rodoties nopietniem tirgus traucējumiem, zūdot patērētāju uzticībai vai parādoties citām specifiskām problēmām. Tādējādi noteikumu projekta 3. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām. Atbalstu piešķir lauksaimniecības primārās nozares nevalstiskajām organizācijām, kas izstrādājušas mārketinga programmu, kuras galvenais uzdevums ir uzsvērt lauksaimniecības nozīmi tautsaimniecībā un lauku attīstībā vai popularizēt lauksaimniecības ilgtspējas aspektus.
Noteikumu projekta 5. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā. Atbalsta mērķis ir popularizēt pārtikas nozari. Atbalsts tiek institūtam, pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.9. apakšpunktā noteikto funkciju "veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstību", kā arī ilggadējo pieredzi šīs funkcijas īstenošanā, tai skiatā, pārtikas konkursu organizēšanā.
Visos pasākumos ir paredzēta priekšapmaksa 95 % apmērā, ņemot vērā to, ka pasākumus īsteno zinātniskās vai nevalstiskās institūcijas, kurām nav pietiekošu finanšu līdzekļu šādu pasākumu realizēšanai. Turklāt gala labuma guvēji nav paši atbalsta saņēmēji. 3. nodaļā paredzētajā atbalsta pasākumā gala labuma guvēji ir visi lauksaimnieki, bet 5. nodaļā paredzētajā atbalsta pasākumā labuma guvēji ir pārtikas konkursa dalībnieki. Tādējādi netiek pārkāpti regulas Nr. 2022/2472 24. panta 6. punktā ietvertie nosacījumi.
Saskaņā ar Komercdarbības kontroles atbalsta likumu un Ministru kabineta 2014. gada noteikumiem Nr.759 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības” un Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr.777 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz gada ziņojumus par komercdarbības atbalsta izdevumiem, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”
Zemkopības ministrija atbilstoši regulas 2022/2472 11. pantam 1. punktam, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā par šo atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nosūtīs Komisijai kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam. Kā arī iesniegs Eiropas Komisijā regulas 2022/2472 11. pantā minēto ziņojumu atbilstoši Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai 6. pantā noteiktajam termiņam. Savukārt, regulas 2022/2472 9. panta 4. prasības par atbalsta pilnu tekstu, kur jo īpaši ietver skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem, kuri nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu, nodrošinātas izstrādājot noteikumu projektu, kur ir ietvertas šīs prasības.
Noteikumu projekta 2.nodaļā ir paredzēti 2 pielikumi:
1. pielikums - iesniegums, ko sniedz pretendents līdzfinansējuma saņemšanai dalībai kopstendā,
2. pielikums - pārskats par dalību kopstendā.
Abu pielikumu veidlapas ir sniedzamas zinātniskajam institūtam, kas piešķir atbalstu un kuram nav izstrādāta elektroniskā pieteikšanās sistēma, kurā var iesniegt vienotas formas iesniegumus un pārskatus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt noteikumu projektā konkrētas veidlapas, lai nodrošinātu vienotu dokumentu iesniegšanu.
Savukārt 3. nodaļā paredzētā atbalsta iesniegumā ir noteikts plašs sniedzamās informācijas apjoms un porgnozējams mazs pretendentu skaits, tādēļ Lauku atbalsta dienestam nav lietderīgi savā elektroniskajā pieteikšanās sistēmā veidot elektroniskās veidlapas, kas prasa papildus finanšu ieguldījumus. Tādējādi arī šajā gadījumā būtu lietderīgi noteikt iesnieguma veidlapu noteikumu projekta pielikumā (3. pielikums).
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs un līdzfinansējuma piešķiršanai pretendentiem dalībai kopstendā – 305 000 euro;
2) lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām – 100 000 euro;
3) pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā – 50 000 euro.
Visus atbalsta pasākumus administrēs Lauku atbalsta dienests, kas pieņems pretendentu iesniegumus un lēmumus, izmaksās atbalstu. Lai nodrošinātu iespēju izsekot pretendenta finanšu plūsmai attiecībā uz atbalstāmajiem pasākumiem, noteikumu projektā ir noteikta finanšu plūsmas nodalīšana.
Ekonomiskā situācija Latvijas eksportspējīgiem uzņēmējiem liek domāt par eksporta attīstību un jaunu noieta tirgu meklējumiem. Plānotais papildu finansējums, lai īstenotu eksportu veicinošus pasākumus, nodrošinās lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu dalību pārtikas produktu starptautiskajās izstādēs.
Noteikumu projekta 2. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība kopstendu organizēšanai un līdzfinansējuma piešķiršanai dalībai kopstendā. Atbalsts tiek piešķirts Agroresursu un ekonomikas institūtam (turpmāk - institūts), pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.9. apakšpunktā noteikto funkciju "veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstību", kā arī ilggadējo pieredzi kopstendu organizēšanā valsts atbalsta lauksaimniecībai ietvaros. Šis atbalsts nepārklājas ar Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai" 2.4. apakšpunktā noteikto atbalstu. Gala labuma guvēji šajā atbalsta pasākumā ir pretendenti, kas saņem līdzfinansējumu dalībai kopstendā. Institūts nodrošina šī atbalsta tālāku administrēšanu un nodošanu gala labuma guvējiem - organizējot kopstendus un piesķirot līdzfinansējumu dalībai tajos. Tādēļ noteikumu projektā nav norādīts komercdarbības atbalsta kontroles regulējums attiecībā uz šo atbalsta saņēmēju.
Noteikumu projekta 16. punktā noteikts pārskatu un citu dokumentu iesniegšanas termiņš 2024. gada 31. maijs, jo ir nepieciešams laiks, lai apkopotu kopstenda dalībnieku sniegtos pārskatus un visus samaksu apliecinošos dokumentus.
Noteikumu projekta 17.2 apakšpunktā ir noteikta de minimis atbalsta kumulācijas kārtība, nosakot, ka visus atbalstus, ko piešķir kā de minimis var kumulēt līdz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, ja tos piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1408/2013) 3. panta 3.a. apakšpunkta robežlielumam, ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1408/2013, bet savukārt de minimis atbalstus, ko piešķir saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 un regulu Nr. 1408/2013 var kumulēt līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, ko nosaka regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. punkts un regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1. punkts.
Regulas Nr. 1408/2013 5. panta 2. punktā minēto Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu aizstāj regula 717/2014.
Lauksaimniecības nozares mārketinga pasākumu mērķis ir stiprināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju un palielināt lauksaimniecības produktu patēriņu un līdz ar to arī ražošanu. Ar šiem pasākumiem vajadzētu palīdzēt normalizēt tirgus darbību, rodoties nopietniem tirgus traucējumiem, zūdot patērētāju uzticībai vai parādoties citām specifiskām problēmām. Tādējādi noteikumu projekta 3. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām. Atbalstu piešķir lauksaimniecības primārās nozares nevalstiskajām organizācijām, kas izstrādājušas mārketinga programmu, kuras galvenais uzdevums ir uzsvērt lauksaimniecības nozīmi tautsaimniecībā un lauku attīstībā vai popularizēt lauksaimniecības ilgtspējas aspektus.
Noteikumu projekta 5. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā. Atbalsta mērķis ir popularizēt pārtikas nozari. Atbalsts tiek institūtam, pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.9. apakšpunktā noteikto funkciju "veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstību", kā arī ilggadējo pieredzi šīs funkcijas īstenošanā, tai skiatā, pārtikas konkursu organizēšanā.
Visos pasākumos ir paredzēta priekšapmaksa 95 % apmērā, ņemot vērā to, ka pasākumus īsteno zinātniskās vai nevalstiskās institūcijas, kurām nav pietiekošu finanšu līdzekļu šādu pasākumu realizēšanai. Turklāt gala labuma guvēji nav paši atbalsta saņēmēji. 3. nodaļā paredzētajā atbalsta pasākumā gala labuma guvēji ir visi lauksaimnieki, bet 5. nodaļā paredzētajā atbalsta pasākumā labuma guvēji ir pārtikas konkursa dalībnieki. Tādējādi netiek pārkāpti regulas Nr. 2022/2472 24. panta 6. punktā ietvertie nosacījumi.
Saskaņā ar Komercdarbības kontroles atbalsta likumu un Ministru kabineta 2014. gada noteikumiem Nr.759 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības” un Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr.777 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz gada ziņojumus par komercdarbības atbalsta izdevumiem, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”
Zemkopības ministrija atbilstoši regulas 2022/2472 11. pantam 1. punktam, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā par šo atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nosūtīs Komisijai kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam. Kā arī iesniegs Eiropas Komisijā regulas 2022/2472 11. pantā minēto ziņojumu atbilstoši Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai 6. pantā noteiktajam termiņam. Savukārt, regulas 2022/2472 9. panta 4. prasības par atbalsta pilnu tekstu, kur jo īpaši ietver skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem, kuri nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu, nodrošinātas izstrādājot noteikumu projektu, kur ir ietvertas šīs prasības.
Noteikumu projekta 2.nodaļā ir paredzēti 2 pielikumi:
1. pielikums - iesniegums, ko sniedz pretendents līdzfinansējuma saņemšanai dalībai kopstendā,
2. pielikums - pārskats par dalību kopstendā.
Abu pielikumu veidlapas ir sniedzamas zinātniskajam institūtam, kas piešķir atbalstu un kuram nav izstrādāta elektroniskā pieteikšanās sistēma, kurā var iesniegt vienotas formas iesniegumus un pārskatus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt noteikumu projektā konkrētas veidlapas, lai nodrošinātu vienotu dokumentu iesniegšanu.
Savukārt 3. nodaļā paredzētā atbalsta iesniegumā ir noteikts plašs sniedzamās informācijas apjoms un porgnozējams mazs pretendentu skaits, tādēļ Lauku atbalsta dienestam nav lietderīgi savā elektroniskajā pieteikšanās sistēmā veidot elektroniskās veidlapas, kas prasa papildus finanšu ieguldījumus. Tādējādi arī šajā gadījumā būtu lietderīgi noteikt iesnieguma veidlapu noteikumu projekta pielikumā (3. pielikums).
Problēmas apraksts
Raksturīgākie ekonomiskās darbības virzieni piekrastē vairāku gadsimtu garumā ir zvejniecība, tostarp piekrastes zveja, zvejas produktu apstrāde, ostu darbība un pakalpojumu sniegšana atpūtniekiem, tomēr komersantu skaits, kas iesaistīti šajās nozarēs, laika gaitā ir samazinājies. Nozīmīga daļa piekrastes teritoriju ir sociālekonomiski apdraudētas, jo zivsaimniecībā ir strauji samazinājies nodarbināto skaits. Zvejniecībā tas notiek saistībā ar zvejai pieejamo savvaļas zivju resursu samazināšanos. Iedzīvotāju skaita negatīvas izmaiņas piekrastes teritorijās ietekmē attiecīgā reģiona attīstību, un sekas ir darbavietu trūkums, un otrādi – nodarbinātības iespēja tiešā veidā ietekmē teritorijas apdzīvojumu.
Risinājuma apraksts
Lai mērķtiecīgāk un efektīvāk izmantotu pieejamos atbalsta līdzekļus piekrastes zvejniecības attīstībai, vajag sagatavot ekspertu ieteikumus un vadlīnijas piekrastes zvejniekiem, piekrastes vietējām rīcības grupām un pašvaldībām, lai tos izmantotu attiecīgu projektu iniciēšanai un īstenošanai jūras piekrastes teritorijās, tādēļ noteikumu projekta 4. nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādei 45 000 euro apmērā. Arī šo atbalstu administrēs Lauku atbalsta dienests.
Atbalsts tiek piešķirts institūtam, pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.1.7. apakšpunktā noteikto funkciju "vveikt fundamentālos un lietišķos pētījumus par lauksaimniecības un lauku vides resursiem, to ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas izmantošanas iespējām, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības un zivsaimniecības bioresursu industrijas ilgtspējīgai attīstībai", kā arī ilggadējo pieredzi zivsaimniecības nozares popularizēšanas pasākumu īstenošanā valsts atbalsta ietvaros.Gala labuma guvējs būs zvejniecības nozare kopumā, tostarp, jūras piekrastes teritoriju zvejnieki, piekrastes vietējās rīcības grupas un pašvaldības.
Atbalsts tiek piešķirts institūtam, pamatojoties uz 2018. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31. §) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.1.7. apakšpunktā noteikto funkciju "vveikt fundamentālos un lietišķos pētījumus par lauksaimniecības un lauku vides resursiem, to ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas izmantošanas iespējām, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības un zivsaimniecības bioresursu industrijas ilgtspējīgai attīstībai", kā arī ilggadējo pieredzi zivsaimniecības nozares popularizēšanas pasākumu īstenošanā valsts atbalsta ietvaros.Gala labuma guvējs būs zvejniecības nozare kopumā, tostarp, jūras piekrastes teritoriju zvejnieki, piekrastes vietējās rīcības grupas un pašvaldības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiešie ieguvēji būs uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kas saņems atbalstu, tādējādi veicinot savu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Lauksaimniecības nozares popularizēšanas kampaņu gadījumā ieguvēji būs visi attiecīgās nozares pārstāvji, stiprinot savu konkurētspēju un veicinot ražošanu. Piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādes pasākumā ieguvēji būs visi piekrastes zonas uzņēmumi.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Apstrādes rūpniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Paredzams, ka noteikumu projektā noteiktais valsts atbalsts stimulēs lauksaimniecības, piekrastes zvejniecības un pārtikas nozares konkurētspēju, popularizēs šīs nozares, tā veicinot ražošanas apjoma kāpumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības, piekrastes zvejniecībai un pārtikas nozarei ir būtiska nozīme valsts ekonomikā. Tādējādi atbalsta pasākumi šajās nozarēs pozitīvi ietekmēs valsts makroekonomiskos rādītājus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta mērķis ir palielienāt lauksaimniecības, piekrastes zvejniecības un pārtikas nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības un piekrastes zvejniecības nozaru popularizēšana vistiešāk var ietekmēt tieši mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas šajā nozarē, veicinot viņu atpazīstamību un konkurētspēju.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams, ka atbalsts veicinās lauksaimniecības, pārtikas un piekrastes zvejniecības nozaru uzņēmumu konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Stiprinot lauksaimniecības un piekrastes zvejniecības nozares, tiek saglabāta lauku un piekrastes zonas apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos un piekrastes zonā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
500 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
500 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
500 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
500 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbalsts ietver finansējumu 500 000 euro apmērā šādiem atbalsta pasākumiem:
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs (turpmāk – kopstends) un līdzfinansējuma piešķiršanai pretendentiem dalībai kopstendā –305 000 euro;
2) lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām – 100 000 euro;
3) piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādei – 45 000 euro;
4) pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā – 50 000 euro.
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs (turpmāk – kopstends) un līdzfinansējuma piešķiršanai pretendentiem dalībai kopstendā –305 000 euro;
2) lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām – 100 000 euro;
3) piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādei – 45 000 euro;
4) pārtikas kvalitātes konkursa organizēšanai pārtikas izstādes "Riga Food 2023" laikā – 50 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finansējums noteikumu projekta īstenošanai tiks nodrošināts Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" paredzēto līdzekļu ietvaros.
Likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.februāra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.12 60.§ 2.7.p.), tika atbalstīts Zemkopības ministrijas priekšlikums, ka budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" ar Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 52 5. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā"" 43.1. apakšpunktā atbalstītā finansējuma 50 000 000 euro 2023. gadam sadalījums pa pasākumiem ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums un nepieciešamības gadījumā finansējuma sadalījums pa pasākumiem, ievērojot maksimāli noteikto atbalsta apmēru, ir precizējams atbilstoši aktuālajai situācijai, Zemkopības ministrijai sniedzot attiecīgu informāciju tiesību aktu projektā par tā izmantošanas kārtību.
Likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.februāra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.12 60.§ 2.7.p.), tika atbalstīts Zemkopības ministrijas priekšlikums, ka budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" ar Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 52 5. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā"" 43.1. apakšpunktā atbalstītā finansējuma 50 000 000 euro 2023. gadam sadalījums pa pasākumiem ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums un nepieciešamības gadījumā finansējuma sadalījums pa pasākumiem, ievērojot maksimāli noteikto atbalsta apmēru, ir precizējams atbilstoši aktuālajai situācijai, Zemkopības ministrijai sniedzot attiecīgu informāciju tiesību aktu projektā par tā izmantošanas kārtību.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
Atbalstu pārtikas uzņēmumu dalībai starptautisko pārtikas izstāžu kopstendos, kā arī atbalstu Agroresursu un ekonomikas institūtam piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādei piešķir saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1408
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē
Apraksts
Atbalstu lauksaimniecības uzņēmumu dalībai starptautisko pārtikas izstāžu kopstendos piešķir saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2472
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
Apraksts
Atbalstu lauksaimniecības nozares un to produktu popularizēšanas kampaņām, kā arī pārtikas kvalitātes konkursam piešķir saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 1407/2013
16. punkts, 16.3., 16.4. apakšpunkts, 56. punkts un 63.4. apakšpunkts
-
-
Regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkts
16.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkts
16.1., 16.2., 63.1. un 63.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. punkts
16.2. un 63.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 5. panta 2. punkts
16.2. un 63.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punkts
16.3. un 63.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punkts
23. un 69. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punkts
22. un 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkts
24.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 4. punkts
26. un 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 1. pants
57. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1407/2013 8. pants
16.3., 63.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 1408/2013
16. punkts , 16.3. un 16.4. apakšpunkts
-
-
Regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punkts
16.1. un 16.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punkts
16.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkts
16.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punkts
16.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 8. pants
16.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punkts
23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punkts
22. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punkts
24.3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 1408/2013 3. panta 4. punkts
26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2022/2472
36., 47., un 83. punkts
-
-
Regulas 2022/2472 2.panta 44. apakšpunkts
41.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 6. panta 2. punkts
40. punkts un 74.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 6. panta 5. punkts
40. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 24. panta 2. punkts
39.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Regulas 2022/2472 24. panta 4. punkts
41. un 75. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 24. panta 5. punkts
41. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 24. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
40., 42. un 72. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 24. panta 2. punkta "b" apakšpunkts
40.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Regulas 2022/2472 2. panta 59. punkts
42. un 76. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 8. panta 3., 5. un 7. punkts
43. un 77. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
44. punkts un 74.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 9. panta 4. punkts
45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 13. pants
45. un 81. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
46. punkts un 74.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 24. panta 6. punkts
48. un 78. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas 2022/2472 III pielikums
54.3. un 80.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Regulas Nr. 2022/2472 9. panta 3. punkts
74.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbalsts saskaņā ar šo regulu noteikumu projekta 3.2. un 3.4. apakšpunktā minētajiem pasākumiem tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Agroresursu un ekonomikas institūtsCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/f1caeedc-0379-4587-8608-7eac647e3fc2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām tika elektroniski paziņots par publiskajā apspriešanā izsludināto noteikumu projektu, kā arī nosūtīts noteikumu projekts un tā anotācija e-pasta pielikumā. Institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji tika aicināti sniegt savus komentārus publiskajā apspriešanā TAP portālā vai e-pastā.
Par noteikumu projektu iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
Par noteikumu projektu iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi