23-TA-3084: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par individuālo mācību kontu pieejas attīstību un īstenošanu” (turpmāk – MK noteikumi) izstrādāts pamatojoties uz:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula 2021/241);
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, kura novērtējums apstiprināts ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, un kura 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” kvalitatīvā rādītāja sasniegšanu apliecina spēkā stājušies– Ministru kabineta noteikumi;
3) 2021. gada 3. septembra Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas parakstīto Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumu;
4) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
5) Padomes 2023. gada 5. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas 2021. gada 13. jūlija lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu;
6) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu; un ievērojot informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” noteikto (izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija sēdē, protokola Nr. 35 33.§).
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula 2021/241);
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, kura novērtējums apstiprināts ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, un kura 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” kvalitatīvā rādītāja sasniegšanu apliecina spēkā stājušies– Ministru kabineta noteikumi;
3) 2021. gada 3. septembra Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas parakstīto Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumu;
4) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
5) Padomes 2023. gada 5. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas 2021. gada 13. jūlija lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu;
6) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu; un ievērojot informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” noteikto (izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija sēdē, protokola Nr. 35 33.§).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas un uzraudzības nosacījumu aprobācijas ietvaros, lai nodrošinātu individuālo mācību kontu pieejas aprobēšanu un veiktu aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi, noteiktu personu tiesības un nosacījumus piesakoties atbalstam izglītības programmu apguvei un atbalsta pasākumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas nozīmīgas valsts atbalsta programmas ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu finansējuma atbalstu, kas nodrošina atbalstu pieaugušajiem prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, tomēr Latvijas iedzīvotāju līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs kopumā saglabājas zemāka nekā vidēji ES. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) darbaspēka apsekojumu ik gadu tiek mērīts iedzīvotāju (25-64 gadi) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas. 2019.gadā izglītībā iesaistījās 7,4% pieaugušo salīdzinājumā ar 10,8% ES valstīs. Covid-19 ierobežojumu dēļ 2020. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 6,6% (ES valstīs vidēji tas bija 9,1%). Ņemot vērā dažādus atbalsta pasākumus un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, 2021.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās jau 8,6% pieaugušo (vidēji ES 10,8%), savukārt, 2022. gadā šis rādītājs ir 9,7%, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma, taču tas joprojām ir par 2,1 procentpunktu zemāks nekā vidēji ES (11,8%).
Pieaugušo izglītību nodrošina Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), kā arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei un mērķa grupai. Līdz ar to būtiska ir koordinēta un savstarpēji sistematizēta pieeja pieaugušo izglītībā, kas ļauj sasniegt to mērķa grupu, kurai visvairāk ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu nodarbinātību un darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi. Cilvēkkapitāla attīstības politika prasa plašu vienprātību un stratēģisko starpinstitucionālo politiku koordināciju ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, nodarbinātības un sociālās labklājības jomā. Tai skaitā ir ļoti būtisks vienas pieturas pieaugušo izglītības portāls, kas ļauj pieaugušajam neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa vienkārši atrast informāciju un piekļūt mācību pakalpojumam, kas atbilst indivīda vajadzībām un veicina tā nodarbinātību. Līdz ar to valsts līmenī ir jānodrošina vienota informācija un komunikācija, neatkarīgi no valsts institūcijas, kas nodrošina konkrēto valsts atbalsta programmu.
Latvijā tāpat kā vidēji ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību (17,7%, 2022), bet zemāka aktivitāte ir personām ar vispārējo vidējo izglītību (6,0%, 2022) vai ar arodizglītību, vai profesionālo vidējo izglītību (4,3%, 2022) (dati par grupu ar pamatizglītību vai zemāku nav pieejami). Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā kā vīrieši (attiecīgi 12,5% un 6,6%, 2022).[1] Pieaugušo izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas un atbalsta pasākumu pilnveidei (izvērtējot nepieciešamo atbalstu un tā veidus), lai kāpinātu pieaugušo dalību izglītībā un sasniegtu izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteikto mērķi, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo.
CSP dati rāda, ka 2022. gadā par 13 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2020. gadu, pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības aktivitātēs apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā.[2] IZM 2023. gada preses relīzē “Dalība pieaugušo izglītībā Latvijā 2022. gadā sasniedz līdz šim augstāko līmeni” atzīst, ka statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
2022. gada 16. jūnijā ir apstiprināts ES Padomes ieteikums par individuālajiem mācību kontiem. [3] Ieteikuma mērķis ir atbalstīt pieaugušo darbspējīgā vecumā piekļuvi mācībām neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī palielināt personām paredzētos stimulus un vairotu motivāciju mācīties.
ES dalībvalstīs ir dažāda pieeja un gatavības pakāpe IMK pieejas ieviešanai un izstrādei, bet visas valstis ir vienojošās, ka nepieciešams nodrošināt vienotas iespējas un piekļuvi mācībām tieši indivīdam un tam jāsniedz atbalsts neatkarīgi no personas nodarbinātības statusa. ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām – zema pieaugušo iesaiste mācībās, jaunu finansēšanas modeļu izveide, nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu pieaugušo izglītībā un izglītības kvalitāte, tai skaitā iztrūkst vienota informācija par mācību iespējām un piekļuve atbalsta pasākumiem (karjeras konsultācijas, prasmju novērtēšana), ja tādi ir nepieciešami.
Lai šos mērķus sasniegtu, tiek ieteikts veidot individuālos mācību kontus (turpmāk – IMK). Tai skaitā ES padome aicina analizēt un aprobēt modeļus un pieejas, ko varētu izmantot individuālā līmenī pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveides publiskai un privātai finansēšanai, jo ilgtspējīgs finansējums ir īpaši svarīgs prasmīgu darbinieku trūkuma apstākļos, un īpašu uzmanību veltīt neaizsargātām grupām un mazprasmīgiem darbiniekiem. IMK ir jāveido kā papildus elements un atbalsta sistēma pieaugušo izglītībai, neveidojot paralēlu atbalsta mehānismu jau esošajam atbalstam un pieaugušo izglītības investīcijām.
Līdz ar to atbilstoši 2023. gada 7. jūlijā tika apstiprinātajam informatīvais ziņojumam “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (turpmāk – 2.3.1.r. reforma) 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) tiek īstenots projekts Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - IMK pieeja).
Informatīvais ziņojums nosaka 2.3.1.4.i. investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) ir sagatavojusi projekta pieteikumu, kuru vērtēja un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Atbilstoši lēmumam par projekta apstiprināšanu VIAA 2023. gada 6. oktobrī noslēdza vienošanos Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 projekta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA). VIAA ir finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris ir Izglītības un zinātnes ministrija.
2.3.1.4.i. investīcija
2.3.1.4.i. investīcijas mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju (turpmāk – IMK pieejas aprobācija). Tai jābūt pieejai, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot IMK pieejas resursus. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma), kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK pieejas un mācību procesu administrēšanu, kā arī veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.
2.3.1.4.i. investīcijas tiešā mērķa grupa ir pieaugušie vecumā no 18 gadiem.
Investīcijas ietvaros pieejamais finansējums
Investīcijas finansējumu veido Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - Atveseļošanas fonds) finansējums 14 306 000 euro un maksimāli plānotais nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai 840 193 euro. PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, PVN tiek segts 2.3.1.4.i. investīcijas finansējuma saņēmējam VIAA un tā sadarbības partnerim - Izglītības un zinātnes ministrijai.
Investīcijas atbalsts tiks sniegts granta veidā.
Investīcijas ieviešanas teritorija – Latvijas Republika.
Indikatīvais izmaksu sadalījums:
- IMK ieviešanas un aprobācijas koncepta izstrādei un validācijai plānots novirzīt indikatīvi 3% no finansējuma jeb 429 180 euro AF finansējuma, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 043 euro apmērā;
- platformas izstrādei, aprobācijai un pilnveidei, un starptautisku un ārvalstu mācību platformu kursu, t.sk. (Massive Open Online Courses; turpmāk – MOOC) lokalizācijai un integrācijai platformā, un piekļuves nodrošināšanai Latvijā veidotiem mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem plānots novirzīt indikatīvi 25% no AF finansējuma jeb 3 576 500 euro, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 689 980 euro apmērā;
- mērķa grupas digitālo prasmju mācībām un atbalsta pasākumiem individuālo mācību kontu pieejas aprobācijā plānots novirzīt indikatīvi 62% no AF finansējuma (ieskaitot karjeras attīstības atbalsta izmaksas, motivējošas stipendijas grūtāk sasniedzamām grupām, transporta un izmitināšanas izmaksu kompensēšanai) 8 869 720 euro. Ja faktiskais finansējuma izlietojums citās informatīvājā ziņojumā norādītajās pozīcijās būs mazāks par maksimāli pieļaujamo, tad radušos ietaupījumus novirza mērķa grupas digitālo prasmju mācību apguvei un atbalsta pasākumu īstenošanai;
- informēšanas un motivācijas veicināšanas pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 3% no AF finansējuma jeb 429 180 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 90 128 euro apmērā;
- projekta vadībai plānots novirzīt indikatīvi 7% no AF finansējuma jeb 1 001 420 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 042 euro apmērā.
2.3.1.4.i. investīcijas mērķa rādītāji
Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par AF plāna izvērtējuma apstiprināšanu un atbilstoši AF plāna Darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija (turpmāk – EK) un Latvija, 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir jāsniedz šādi mērķa rādītāji:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.66) – 1 000 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
2) līdz 2026. gada 31. maijam sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.67) – 3 500 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
3) līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (Nr.60), kas nosaka, ka ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana, sasniegšanu, ko pamato “Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem”, t.i. Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos MK noteikumus;
4) līdz 2026. gada 31. maijam, nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” mērķa rādītāja “Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts” (Nr.61.) – pabeigts viens izmēģinājuma projekts, lai novērtētu tāda IMK risinājuma izveidi, kas būtu vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka izmēģinājuma projektā tiks iesaistītas 3500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, pārvalda šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalību un rezultātu radītājiem projekta laikā” – sasniegšanu, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) ziņojumu par izmēģinājuma projekta rezultātiem, tostarp par to, cik personām ir individuālie mācību konti, un norādi par turpmākajiem pasākumiem; b) projekta īstenošanai nepieciešamā līguma kopiju; c) apliecinājumu par izmēģinājuma projekta pabeigšanu."
Papildus Atveseļošanas plānā noteiktajiem mērķa rādītājiem investīcijai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kuru sasniegšanu apstiprina nozares ministrijas atzinums:
1. Līdz 2023. gada 31. decembrim definēts IMK pieejas ieviešanas un aprobācijas koncepts,
2. Līdz 2023. gada 31.decembrim izstrādāts digitālās Prasmju pārvaldības platformas koncepts, kas ietver IMK pieejas funkcionalitātes aprakstu un ieviešanas posmus.
3. Līdz 2024. gada 31. decembrim uzsākta platformas sākotnējā modeļa aprobācija.
4. Līdz 2026. gada 31. maijam izveidota funkcionējoša platforma ar vismaz 3 500 IMK lietotājiem, kurā ir pieejami atbilstoši saistītie pakalpojumi, un nodrošināti risinājumi nepieciešamai datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām un integrācijai ar saistītām publiskām platformām, kā arī integrēta iespēja piekļūt starptautisku un ārvalstu mācību platformām.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā nozares ministrija, kas veic uzraudzību par individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas jeb investīcijas 2.3.1.4.i. īstenošanu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”
Investīcija dos ieguldījumu AF plāna kopējā rādītāja “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem un vecuma grupām, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās” izpildē un “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem (vīrieši, sievietes, nebinārais) un vecuma grupām (0-17, 18-29, 30-54, 55 un vairāk gadi), kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās sasniegšanā”. Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi. Ievērojot to, ka Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts dzimuma iedalījums “nebinārais”, dalībnieku iedalījums pēc dzimuma tiks veikts saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā esošajiem datiem.
Investīcija atbilst Atveseļošanas fonda plāna 2. pielikumā norādītajam digitālās dimensijas intervences kodam 3-108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai100% apmērā.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši digitālo prasmju attīstībai. Ņemot vērā demogrāfijas un nodarbinātības situāciju ES un visā pasaulē, kuru fundamentāli ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstības ātrums un izmantošana, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un dažādu datu risinājumu ienākšana, automatizācija, arī visdažādāko nodarbinātības formu attīstība, ikvienam pieaugušajam, lai uzlabotu, uzturētu savu konkurētspēju aizvien komplicētākā darba tirgū, nepārtraukta jaunu prasmju apguve un attīstības domāšana (growth mindset) ir pašsaprotama. Latvijas iedzīvotāju vidū digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes joprojām ir nedaudz vājākas par ES vidējo rādītāju, 51 % iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmeņa, 24 % ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa un 64% ir pamatprasmes digitālā satura radīšanai salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54%, 26% un 66%.[4] Lai pietuvotos Eiropas Komisijas noteiktajam digitālajam mērķim un vismaz 80% ES iedzīvotājiem nodrošinātu pamata digitālās prasmes, Latvijā tiek ieviesta Digitalizācijas stratēģija, kas atspoguļota Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam,[5] kāpinot vairākus Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk - DESI) rādītājus. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes varēs apgūt vismaz 3500 personas.
Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvars (The Digital Competence Framework for Citizens)
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP) [6] noteikts, ka digitalizācija kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju kompetencēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā (2.mērķis; 2.1.3. uzdevums). IAP paredz mērīt ieviešanas pasākumu panākto progresu sistēmas līmenī. Attiecībā uz digitālajām prasmēmir noteikti šādi indikatori: 70% cilvēki (vecuma grupā 16-74) ir apguvuši digitālās pamatprasmes līdz 2027.gadam (DESI indekss); 12% pieaugušo (vecuma grupā 25-64) ir piedalījušies apmācībās pēdējās 4 nedēļās pirms pētījuma (Eurostat) u.c.
Informatīvajā ziņojumā ir noteiks, ka aprobācijā "mācību un saistīto pakalpojumu (karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas), kas atbilst IMK kvalitātes prasībām, saraksta integrācija platformā, aprobācijas posmā fokusējoties uz Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvaram (The Digital Competence Framework for Citizens; turpmāk – DigComp) atbilstošu mācību piedāvājumu. "
Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve jebkurā izglītības pakāpē kā caurviju kompetence mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Līdz ar to būtu svarīgi izglītojamajiem jebkurā izglītības pakāpē apgūt atbilstošas digitālās prasmes, kā arī vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti, tostarp mūžizglītības ietvaros, t.sk. arī pašmācības ceļā.
2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām (turpmāk – DigComp ietvars). Ziņojums "DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem" ir pieejams arī latviešu valodā [7]. DigComp ietvaram ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta DigComp ietvara, papildināta un pārskatīta redakcija DigComp 2.2. (DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes [8])
DigComp ietvars ir plaši izmantojams dažādos kontekstos, tais skaitā Izglītības un zinātnes ministrija ir Atveseļošanas fonda ietvaros ir izstrādājusi dokumentu "Vienotais ietvars digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai" [9], kas ietver rekomentācijas DigComp ietvara izmantošanai visās izglītības pakāpēs.
Profesionālā vidējā izglītība (EKI 4. līmenis) - Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu (apstiprināti 02.06.2020.). Profesionālā izglītība satur to vispārējās izglītības standarta daļu, kas ir piemērojama profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības daļa, kur viens no profesionālās vidējās izglītības galvenajiem uzdevumiem ir pastāvīgi attīstīt un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, reaģējot uz dinamiskajām pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot digitālo tehnoloģiju izmantošanai darba procesos un pakalpojumu sniegšanā. Digitālās prasmes kā mūžizglītības kompetences modulis ar atsauci uz kompetences līmeni ir iekļautas profesionālās izglītības programmu paraugos.[9]
Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto (14.panta 111.punkts un 46.pants, kas stājās spēkā 11.10.2022.), neformālā izglītība tika paplašināta uz visām vecuma grupām (iepriekš neformālā izglītība tika attiecināta uz pieaugušajiem) un tika noteiks, ka neformālās izglītības programma dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam. Jāņem vērā, ka neformālās izglītības galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk un elastīgāk nodrošināt personu ar tai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un attieksmēm, kā arī veicināt personas vispusīgu attīstību un sociālo iekļaušanos. Neformālā izglītība ir papildinājums formālajai izglītībai to neaizstājot, un neformālajā izglītībā nav piemērojamas formālās izglītības kvalitātes prasības (piemēram, standarts u.c.).
Līdz tam vienota pieeja digitālo pamatprasmju noteikšanai un novērtēšanai, novērtējot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, tika izmantota tikai formālajā izglītībā. Taču 2023.gada 13.jūlijā, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr.395 "Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība"[10], vienota pieeja ir ieviesta arī neformālajā izglītībā. Vienotie izglītības programmu kvalitātes principi attiecas uz visām neformālajām programmām, tai skaitā arī uz digitālo prasmju izglītības programmām. Noteikumos attiecībā uz digitālajām prasmēm kā obligāta prasība ir iekļauti nosacījumi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai un plānošanai, tai skaitā atsauce uz Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp 2.1.) izmantošanu. Noteikumos ir paredzēts, ka plānoto mācīšanās rezultātu strukturēšanai jānotiek atbilstoši DigComp līmeņiem, noteikumu pielikumā iekļauti DigComp līmeņu apraksti, tādējādi izveidojot vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanas un novērtēšanai.[9]
Līdz ar to Latvijā esam izvēlējušie pakāpenisku pieeju DigComp ietvara piemērošanai visos izglītības līmeņis, tai skaitā augstskolās. Eiropas Komisija 2020.gada ziņojumā par Latviju (EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD (2020) 513,)[11] ir uzsvērusi, ka Latvijā kopumā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas neveicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) izmantošanu uzņēmumos un inovāciju radīšanu. Tādēļ Latvijā saistīto reformu un Atveseļošanas fonda plāna investīciju mērķis ir paplašināt iedzīvotāju iespējas apgūt un pielietot gan pamata digitālās prasmes, gan augstākā līmenī.
Pašlaik MK noteikumos digitālo prasmju un kompetenču apguve nav noteikta kā obligāta komponente studiju programmās, un šo prasmju un kompetenču apguve nav vienmērīgi iekļauta studiju programmās un to apguve lielā mērā atkarīga no risinājumiem studiju programmu līmenī, ja vien tā nav studiju programma vai joma, kurā noteiktu vai padziļinātu profesionālo digitālo prasmju un kompetenču apguve ir noteikta profesijas standartā, līdz ar to plānots veikt grozījumus, lai valsts augstākās izglītības standartos ieviestu sasaiti starp studiju rezultātiem un DigComp ietvaru [12]
Lai ievērotu vienotu ietvaru, IMK pieejas aprobācijas ietvaros ir noteikts, ka izglītības programmas, kas tiek piedāvātas aprobācijas ietvaros ir jāveido atbilstoši DigComp ietvaram.
Padomes īstenošanas lēmumam (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pievienotajā Latvijas atveseļošanas un noturības plānā, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir norāde arī uz Digitālo kompetenču ietvara izmantošanu. Aprobācijas ietvaros paredzēts, ka digitālo prasmju apguve ir atbilstoši DigComp ietvaram un izglītības pakalpojumu sniedzēju līgumos tiks noteikts, ka izglītības programmām jāatbilst DigComp 3. – 6. līmenim.
Jaunāko DigComp ietvara versiju ir publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un tā ir pieejama Eiropas Komisijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://digital-skills-jobs.europa.eu/en/inspiration/research/digcomp-22-update-digital-competence-framework-citizens.
Pamatojums komercdarbības atbalsta neesamībai 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros
VIAA ir tiešās pārvaldes iestāde un investīcijas ietvaros - finansējuma saņēmējs. Ministru kabineta 2023.gada 18. decembra noteikumu Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un investīciju īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11.apakšpunkts nosaka, ka VIAA funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos. VIAA īstenos investīciju ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no investīcijas īstenošanas.
Attiecīgi kā investīcijas finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība.
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”. EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM investīcijas ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai investīcijas mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumus, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. NVA nolikuma 1.punkts un 4.7.apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA investīcijas ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu profesionālās tālākizglītības programmas, tai skaitā modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, apguvi, profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvi un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8.1 panta 1. pantā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr.618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu.
Pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma. Metodika nosaka vienības izmaksu standarta likmi vienas 2.3.1.4.i. investīcijas projekta mērķa grupas personas izglītošanas izmaksām profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un augstskolu vai koledžu studiju moduļa vai studiju kursa izglītības programmās. Likmes aprēķini balstās uz MK noteikumos Nr.75 noteikto mācību stundas likmi un kopējām modulārās profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksām, MK noteikumos Nr.655 noteiktajiem izglītības programmu izmaksu minimālajiem koeficientiem un metodikā minētajiem projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 vēsturiskiem datiem par mācības pabeigušo skaitu, kā arī atbilstoši vidējai tirgus cenai. Neformālās izglītības programmas apguves izmaksas tiks segtas atbilstoši nozares ministrijas apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Tālmācības izglītības programmas Latvijas, starptautisko un ārvalstu mācību platformās apguves izmaksas tiks segtas atbilstoši attiecīgās platformas abonēšanas maksas noteikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, nodrošinot sociāli atbildīgu iepirkumu.
Turklāt 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros mācību iespējas tiks nodrošinātas atbilstošai mērķa grupai, nepamatoti neierobežojot izglītojamos, piemēram, atkarībā no piesaistes pie kāda konkrēta uzņēmuma, tādējādi noteikumu ietvaros netiks sniegtas selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem un investīcijas ietvaros paredzētie pasākumi nerada ekonomisko priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem. Tāpat investīcijā paredzēts arī atbalsts nodarbinātā tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas laikā nodrošināt papildus atbalsta pasākumus, piemēram, stipendijas, atlīdzību transporta izdevumu segšanai. Paredzēts, ka persona pati izvēlas un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu vai dzīvo dienesta viesnīcā un no investīcijas tad fiziskai personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmējs īsteno investīciju, kas nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu un sadarbības partneri īsteno investīcijas atbalstāmās darbības, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts. Līdz ar to, jebkura atbilstoša izglītības iestāde varēs pieteikties kā izglītības pakalpojuma sniedzējs, kā arī pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku atbilstoši vidējai tirgus cenai vai zemākai par to, tādējādi nesniedzot ekonomisku priekšrocību konkrētiem mācību pakalpojumu sniedzējiem, atbalsts attiecīgi nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmēja apstiprinātās izglītības pakalpojumu sniedzēja izglītības programmas publicējamas individuālo mācību kontu tīmekļvietnē, publicējot izglītības programmas aprakstu un izglītības programmas izmaksas. Izglītības pakalpojumu sniedzējam nav tiesību no izglītības programmas izglītojamā pieprasīt papildu maksu, kas pārsniedz izglītības programmas noteiktās izmaksas, kā arī izglītības programmas apgūšanas laikā palielināt izglītības programmas apgūšanai sākotnēji noteikto izmaksu summu. Izglītības programmas sākotnēji noteikto izmaksu summas pieauguma gadījumā, izmaksu starpību izglītības programmas sniedzējs sedz no izglītības pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem, tam pieejamā finansējuma ietvaros.
Izglītības pakalpojuma sniedzēji - izglītības iestādes, kuras īsteno formālo izglītību (īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.1., 16.2., 16.3., 16.5. punktā), ir sadarbības partneri investīcijas izpratnē, bet neformālās izglītības programmu īstenotājus (īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.4. un 16.6. punktā) ir paredzēts iesaistīt projekta īstenošanā kā pakalpojumu sniedzējus Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Atveseļošanas plāna izstrādes brīdī tika veikts atskaites punkta un mērķu sasniegšanai paredzēto darbību izvērtējums ES regulas 5. panta 2. punkta un ES 2020. gada 18.jūnija regulas 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza ES regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām, kas nodrošina, ka tiek ievēroti principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Atskaites punkta un mērķu sasniegšanai paredzētajām darbībām nav ietekmes uz vidi un uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
MK noteikumu projekta izveide
Likuma “Par budžeta un finanšu vadību” 19.3 panta otrās daļas deleģējums nosaka: “Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu izpildei.”
2.3.1.4.i. investīcijas projekts “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” tiek īstenots atbilstoši 2023. gada 7. jūlija informatīvajam ziņojumam, kas nosaka investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus.
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt prasmju pārvaldības platformas prototipu. Ņemot vērā, ka minētā platforma ir sistēma, kuras ietvaros tiks uzkrāti un apstrādāti dati, tai skaitā personas dati, kā arī, lai varētu attiecīgo sistēmu varētu nodot lietošanā, nodrošinot 2.3.1.4.i. investīcijas sasniegšanu, ir nepieciešams nodrošināt prototipa atbilstošu pārbaudi/testēšanu. Līdz ar to ir izstrādāts šis noteikumu projekts, kas nosaka atbilstošu tiesisko regulējumu.
Privātpersona var saņemt atbalstu izglītības programmu apguvei un izglītības pakalpojumu sniedzēji iesniegt izglītības programmas tikai izmantojot prasmju pārvaldības platformas prototipu, līdz ar to ir jānosaka:
- fizisko personu datu iegūšanas, izmantošanas, pārvaldības, glabāšanas nosacījumus platformā;
- platformas izmantošanas un pārvaldības nosacījumus un iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.
Ar projektu tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.60 “ ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana”.
Līdz ar to MK noteikumu projekts nosaka 2.3.1.4.i. investīcijas daļas īstenošanas un uzraudzības kārtību un pieejamo finansējumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” un “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā”.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts ir atskaites punkts Nr. 60 tika nosūtīts Eiropas Komisijai, izvērtēšanai un saskaņošanai, kā arī saņemtās rekomendācijas ir iestrādātas MK noteikumu projektā. Tai skaitā sagatavots atkārtots skaidrojums Eiropas Komisijai (nosūtīts 19.06.2024) pamatojoties uz 2024. gada 12. aprīlī saņemtajiem Eiropas Komisijas komentāriem par izstrādāto MK noteikumu projektu. Eiropas Komisija 2024. gada 16. jūlijā ir informēju, ka par izstrādāto MK noteikumu projektu papildus komentāri un jautājumi netiks sniegti. Gadījumā, ja Eiropas Komisija par pieņemto MK noteikumu projektu sniegts iebildumus, tas Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos attiecīgus grozījumus MK noteikumos un iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieaugušo izglītības sistēmai ir jāatbalsta valsts cilvēkkapitāla attīstība un katra indivīda attīstības vajadzības, kā arī darba devēju vajadzības. IMK pieejas ieviešana veicinās cilvēkcentrētas pieaugušo izglītības attīstību, kas ietver sistemātisku un koordinētu pieaugušo izglītības pārvaldību, monitoringu un izglītības kvalitātes vadību. Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide ir laikietilpīgs process, kas prasa elastīgu pieeju, galveno partneru iesaisti, savstarpēji saskaņotu starpresoru darbību un procesu izveidi. Piedāvātajā mācību pieejamības procesā gan lietotājam, gan izglītības programmas nodrošinātājam, lai nodrošinātu ilgtspēju un būtiski vienkāršotu paredzētos procesus tiks izmantota UX/UI pieeja plānoto IT risinājumu nodrošināšanā, kā arī AI tehnoloģijas nodrošinot darbības ilgstspēju.
Ņemot vērā, ka IMK tiek attīstīta kā jauna pieeja, kas paredz pieejas attīstību un aprobāciju (policy experimentation), lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīcijas īstenotāju (Valsts izglītības attīstības aģentūru) līdz 2026.gada 31.martam sagatavo un izglītības un zinātnes ministre normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektus, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Vienlaikus protokollēmuma projekts paredz arī, ka lai nodrošinātu rezultātu ilgtspēju, Izglītības un zinātnes ministrijai kā 2.3.1.4.i pasākuma finansējuma saņēmējam līdz 2026.gada 31. martam, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā to tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem to darbināšanai. Iesniedzot valsts budžeta pieprasījumu, IZM izvērtēs kritiski nepieciešamos resursus ilgtspējīgam finansējumam pieaugušo izglītībai un prasmju pārvaldības platformas turpmākai darbībai. Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu pēc projekta beigām tiks izskatīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 2027.gadā tas tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2028.gadam un budžeta ietvaru 2028., 2029. un 2030.gadam" sagatavošanas procesā.
Aprobācijā tiks izvērtēta prototipa darbība, ja tiks pieņemts lēmums, ka izveidotais prototips ir patstāvīga darboties spējīga sistēma, tas izstrādājot patstāvīgo normatīvo regulējumu, tiks noteikts deleģējums sistēmas attīstībai un uzturēšanai.
[1] Eurostat, Participation rate in education and training (last 4 weeks) by sex, age and educational attainment level, 2022, https://doi.org/10.2908/TRNG_LFSE_03 .
[2] CSP, IZI070. Nodarbinātie 25 – 64 gadu vecumā, kuri piedalījās izglītībā (Darbaspēka apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IZ__IZI/IZI070/ .
[3] Padomes ieteikums, 2022.gada 16.jūnijs, par individuālajiem mācību kontiem (2022/C 243/03), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8944-2022-INIT/lv/pdf
[4] Eiropas komisija, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā, Latvija, https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/digital-economy-and-society-index-desi-2022
[5] https://www.vestnesis.lv/op/2021/133.1
[6] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[7] http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf
[8] https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415
[9] https://www.izm.gov.lv/lv/vienotais-ietvars-digitalo-pamatprasmju-novertesanai-macibu-vajadzibu-noteiksanai-planosanai-un-novertesanai-kura-pamata-ir-digcomp
[10] https://likumi.lv/ta/id/343813-kartiba-kada-tiek-izsniegtas-atlaujas-neformalas-izglitibas-programmas-istenosanai
[11] https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf, 40.lpp
[12] https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/ef8dbeb4-1056-4ca5-a5f8-9978563111b0/annotations/d396927a-4611-48ca-bb1d-117a7a5707c0
Pieaugušo izglītību nodrošina Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), kā arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei un mērķa grupai. Līdz ar to būtiska ir koordinēta un savstarpēji sistematizēta pieeja pieaugušo izglītībā, kas ļauj sasniegt to mērķa grupu, kurai visvairāk ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu nodarbinātību un darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi. Cilvēkkapitāla attīstības politika prasa plašu vienprātību un stratēģisko starpinstitucionālo politiku koordināciju ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, nodarbinātības un sociālās labklājības jomā. Tai skaitā ir ļoti būtisks vienas pieturas pieaugušo izglītības portāls, kas ļauj pieaugušajam neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa vienkārši atrast informāciju un piekļūt mācību pakalpojumam, kas atbilst indivīda vajadzībām un veicina tā nodarbinātību. Līdz ar to valsts līmenī ir jānodrošina vienota informācija un komunikācija, neatkarīgi no valsts institūcijas, kas nodrošina konkrēto valsts atbalsta programmu.
Latvijā tāpat kā vidēji ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību (17,7%, 2022), bet zemāka aktivitāte ir personām ar vispārējo vidējo izglītību (6,0%, 2022) vai ar arodizglītību, vai profesionālo vidējo izglītību (4,3%, 2022) (dati par grupu ar pamatizglītību vai zemāku nav pieejami). Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā kā vīrieši (attiecīgi 12,5% un 6,6%, 2022).[1] Pieaugušo izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas un atbalsta pasākumu pilnveidei (izvērtējot nepieciešamo atbalstu un tā veidus), lai kāpinātu pieaugušo dalību izglītībā un sasniegtu izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteikto mērķi, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo.
CSP dati rāda, ka 2022. gadā par 13 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2020. gadu, pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības aktivitātēs apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā.[2] IZM 2023. gada preses relīzē “Dalība pieaugušo izglītībā Latvijā 2022. gadā sasniedz līdz šim augstāko līmeni” atzīst, ka statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
2022. gada 16. jūnijā ir apstiprināts ES Padomes ieteikums par individuālajiem mācību kontiem. [3] Ieteikuma mērķis ir atbalstīt pieaugušo darbspējīgā vecumā piekļuvi mācībām neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī palielināt personām paredzētos stimulus un vairotu motivāciju mācīties.
ES dalībvalstīs ir dažāda pieeja un gatavības pakāpe IMK pieejas ieviešanai un izstrādei, bet visas valstis ir vienojošās, ka nepieciešams nodrošināt vienotas iespējas un piekļuvi mācībām tieši indivīdam un tam jāsniedz atbalsts neatkarīgi no personas nodarbinātības statusa. ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām – zema pieaugušo iesaiste mācībās, jaunu finansēšanas modeļu izveide, nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu pieaugušo izglītībā un izglītības kvalitāte, tai skaitā iztrūkst vienota informācija par mācību iespējām un piekļuve atbalsta pasākumiem (karjeras konsultācijas, prasmju novērtēšana), ja tādi ir nepieciešami.
Lai šos mērķus sasniegtu, tiek ieteikts veidot individuālos mācību kontus (turpmāk – IMK). Tai skaitā ES padome aicina analizēt un aprobēt modeļus un pieejas, ko varētu izmantot individuālā līmenī pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveides publiskai un privātai finansēšanai, jo ilgtspējīgs finansējums ir īpaši svarīgs prasmīgu darbinieku trūkuma apstākļos, un īpašu uzmanību veltīt neaizsargātām grupām un mazprasmīgiem darbiniekiem. IMK ir jāveido kā papildus elements un atbalsta sistēma pieaugušo izglītībai, neveidojot paralēlu atbalsta mehānismu jau esošajam atbalstam un pieaugušo izglītības investīcijām.
Līdz ar to atbilstoši 2023. gada 7. jūlijā tika apstiprinātajam informatīvais ziņojumam “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (turpmāk – 2.3.1.r. reforma) 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) tiek īstenots projekts Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - IMK pieeja).
Informatīvais ziņojums nosaka 2.3.1.4.i. investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) ir sagatavojusi projekta pieteikumu, kuru vērtēja un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Atbilstoši lēmumam par projekta apstiprināšanu VIAA 2023. gada 6. oktobrī noslēdza vienošanos Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 projekta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA). VIAA ir finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris ir Izglītības un zinātnes ministrija.
2.3.1.4.i. investīcija
2.3.1.4.i. investīcijas mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju (turpmāk – IMK pieejas aprobācija). Tai jābūt pieejai, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot IMK pieejas resursus. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma), kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK pieejas un mācību procesu administrēšanu, kā arī veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.
2.3.1.4.i. investīcijas tiešā mērķa grupa ir pieaugušie vecumā no 18 gadiem.
Investīcijas ietvaros pieejamais finansējums
Investīcijas finansējumu veido Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - Atveseļošanas fonds) finansējums 14 306 000 euro un maksimāli plānotais nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai 840 193 euro. PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, PVN tiek segts 2.3.1.4.i. investīcijas finansējuma saņēmējam VIAA un tā sadarbības partnerim - Izglītības un zinātnes ministrijai.
Investīcijas atbalsts tiks sniegts granta veidā.
Investīcijas ieviešanas teritorija – Latvijas Republika.
Indikatīvais izmaksu sadalījums:
- IMK ieviešanas un aprobācijas koncepta izstrādei un validācijai plānots novirzīt indikatīvi 3% no finansējuma jeb 429 180 euro AF finansējuma, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 043 euro apmērā;
- platformas izstrādei, aprobācijai un pilnveidei, un starptautisku un ārvalstu mācību platformu kursu, t.sk. (Massive Open Online Courses; turpmāk – MOOC) lokalizācijai un integrācijai platformā, un piekļuves nodrošināšanai Latvijā veidotiem mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem plānots novirzīt indikatīvi 25% no AF finansējuma jeb 3 576 500 euro, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 689 980 euro apmērā;
- mērķa grupas digitālo prasmju mācībām un atbalsta pasākumiem individuālo mācību kontu pieejas aprobācijā plānots novirzīt indikatīvi 62% no AF finansējuma (ieskaitot karjeras attīstības atbalsta izmaksas, motivējošas stipendijas grūtāk sasniedzamām grupām, transporta un izmitināšanas izmaksu kompensēšanai) 8 869 720 euro. Ja faktiskais finansējuma izlietojums citās informatīvājā ziņojumā norādītajās pozīcijās būs mazāks par maksimāli pieļaujamo, tad radušos ietaupījumus novirza mērķa grupas digitālo prasmju mācību apguvei un atbalsta pasākumu īstenošanai;
- informēšanas un motivācijas veicināšanas pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 3% no AF finansējuma jeb 429 180 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 90 128 euro apmērā;
- projekta vadībai plānots novirzīt indikatīvi 7% no AF finansējuma jeb 1 001 420 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 042 euro apmērā.
2.3.1.4.i. investīcijas mērķa rādītāji
Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par AF plāna izvērtējuma apstiprināšanu un atbilstoši AF plāna Darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija (turpmāk – EK) un Latvija, 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir jāsniedz šādi mērķa rādītāji:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.66) – 1 000 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
2) līdz 2026. gada 31. maijam sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.67) – 3 500 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
3) līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (Nr.60), kas nosaka, ka ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana, sasniegšanu, ko pamato “Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem”, t.i. Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos MK noteikumus;
4) līdz 2026. gada 31. maijam, nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” mērķa rādītāja “Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts” (Nr.61.) – pabeigts viens izmēģinājuma projekts, lai novērtētu tāda IMK risinājuma izveidi, kas būtu vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka izmēģinājuma projektā tiks iesaistītas 3500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, pārvalda šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalību un rezultātu radītājiem projekta laikā” – sasniegšanu, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) ziņojumu par izmēģinājuma projekta rezultātiem, tostarp par to, cik personām ir individuālie mācību konti, un norādi par turpmākajiem pasākumiem; b) projekta īstenošanai nepieciešamā līguma kopiju; c) apliecinājumu par izmēģinājuma projekta pabeigšanu."
Papildus Atveseļošanas plānā noteiktajiem mērķa rādītājiem investīcijai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kuru sasniegšanu apstiprina nozares ministrijas atzinums:
1. Līdz 2023. gada 31. decembrim definēts IMK pieejas ieviešanas un aprobācijas koncepts,
2. Līdz 2023. gada 31.decembrim izstrādāts digitālās Prasmju pārvaldības platformas koncepts, kas ietver IMK pieejas funkcionalitātes aprakstu un ieviešanas posmus.
3. Līdz 2024. gada 31. decembrim uzsākta platformas sākotnējā modeļa aprobācija.
4. Līdz 2026. gada 31. maijam izveidota funkcionējoša platforma ar vismaz 3 500 IMK lietotājiem, kurā ir pieejami atbilstoši saistītie pakalpojumi, un nodrošināti risinājumi nepieciešamai datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām un integrācijai ar saistītām publiskām platformām, kā arī integrēta iespēja piekļūt starptautisku un ārvalstu mācību platformām.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā nozares ministrija, kas veic uzraudzību par individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas jeb investīcijas 2.3.1.4.i. īstenošanu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”
Investīcija dos ieguldījumu AF plāna kopējā rādītāja “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem un vecuma grupām, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās” izpildē un “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem (vīrieši, sievietes, nebinārais) un vecuma grupām (0-17, 18-29, 30-54, 55 un vairāk gadi), kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās sasniegšanā”. Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi. Ievērojot to, ka Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts dzimuma iedalījums “nebinārais”, dalībnieku iedalījums pēc dzimuma tiks veikts saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā esošajiem datiem.
Investīcija atbilst Atveseļošanas fonda plāna 2. pielikumā norādītajam digitālās dimensijas intervences kodam 3-108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai100% apmērā.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši digitālo prasmju attīstībai. Ņemot vērā demogrāfijas un nodarbinātības situāciju ES un visā pasaulē, kuru fundamentāli ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstības ātrums un izmantošana, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un dažādu datu risinājumu ienākšana, automatizācija, arī visdažādāko nodarbinātības formu attīstība, ikvienam pieaugušajam, lai uzlabotu, uzturētu savu konkurētspēju aizvien komplicētākā darba tirgū, nepārtraukta jaunu prasmju apguve un attīstības domāšana (growth mindset) ir pašsaprotama. Latvijas iedzīvotāju vidū digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes joprojām ir nedaudz vājākas par ES vidējo rādītāju, 51 % iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmeņa, 24 % ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa un 64% ir pamatprasmes digitālā satura radīšanai salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54%, 26% un 66%.[4] Lai pietuvotos Eiropas Komisijas noteiktajam digitālajam mērķim un vismaz 80% ES iedzīvotājiem nodrošinātu pamata digitālās prasmes, Latvijā tiek ieviesta Digitalizācijas stratēģija, kas atspoguļota Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam,[5] kāpinot vairākus Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk - DESI) rādītājus. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes varēs apgūt vismaz 3500 personas.
Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvars (The Digital Competence Framework for Citizens)
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP) [6] noteikts, ka digitalizācija kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju kompetencēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā (2.mērķis; 2.1.3. uzdevums). IAP paredz mērīt ieviešanas pasākumu panākto progresu sistēmas līmenī. Attiecībā uz digitālajām prasmēmir noteikti šādi indikatori: 70% cilvēki (vecuma grupā 16-74) ir apguvuši digitālās pamatprasmes līdz 2027.gadam (DESI indekss); 12% pieaugušo (vecuma grupā 25-64) ir piedalījušies apmācībās pēdējās 4 nedēļās pirms pētījuma (Eurostat) u.c.
Informatīvajā ziņojumā ir noteiks, ka aprobācijā "mācību un saistīto pakalpojumu (karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas), kas atbilst IMK kvalitātes prasībām, saraksta integrācija platformā, aprobācijas posmā fokusējoties uz Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvaram (The Digital Competence Framework for Citizens; turpmāk – DigComp) atbilstošu mācību piedāvājumu. "
Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve jebkurā izglītības pakāpē kā caurviju kompetence mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Līdz ar to būtu svarīgi izglītojamajiem jebkurā izglītības pakāpē apgūt atbilstošas digitālās prasmes, kā arī vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti, tostarp mūžizglītības ietvaros, t.sk. arī pašmācības ceļā.
2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām (turpmāk – DigComp ietvars). Ziņojums "DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem" ir pieejams arī latviešu valodā [7]. DigComp ietvaram ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta DigComp ietvara, papildināta un pārskatīta redakcija DigComp 2.2. (DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes [8])
DigComp ietvars ir plaši izmantojams dažādos kontekstos, tais skaitā Izglītības un zinātnes ministrija ir Atveseļošanas fonda ietvaros ir izstrādājusi dokumentu "Vienotais ietvars digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai" [9], kas ietver rekomentācijas DigComp ietvara izmantošanai visās izglītības pakāpēs.
Profesionālā vidējā izglītība (EKI 4. līmenis) - Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu (apstiprināti 02.06.2020.). Profesionālā izglītība satur to vispārējās izglītības standarta daļu, kas ir piemērojama profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības daļa, kur viens no profesionālās vidējās izglītības galvenajiem uzdevumiem ir pastāvīgi attīstīt un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, reaģējot uz dinamiskajām pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot digitālo tehnoloģiju izmantošanai darba procesos un pakalpojumu sniegšanā. Digitālās prasmes kā mūžizglītības kompetences modulis ar atsauci uz kompetences līmeni ir iekļautas profesionālās izglītības programmu paraugos.[9]
Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto (14.panta 111.punkts un 46.pants, kas stājās spēkā 11.10.2022.), neformālā izglītība tika paplašināta uz visām vecuma grupām (iepriekš neformālā izglītība tika attiecināta uz pieaugušajiem) un tika noteiks, ka neformālās izglītības programma dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam. Jāņem vērā, ka neformālās izglītības galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk un elastīgāk nodrošināt personu ar tai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un attieksmēm, kā arī veicināt personas vispusīgu attīstību un sociālo iekļaušanos. Neformālā izglītība ir papildinājums formālajai izglītībai to neaizstājot, un neformālajā izglītībā nav piemērojamas formālās izglītības kvalitātes prasības (piemēram, standarts u.c.).
Līdz tam vienota pieeja digitālo pamatprasmju noteikšanai un novērtēšanai, novērtējot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, tika izmantota tikai formālajā izglītībā. Taču 2023.gada 13.jūlijā, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr.395 "Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība"[10], vienota pieeja ir ieviesta arī neformālajā izglītībā. Vienotie izglītības programmu kvalitātes principi attiecas uz visām neformālajām programmām, tai skaitā arī uz digitālo prasmju izglītības programmām. Noteikumos attiecībā uz digitālajām prasmēm kā obligāta prasība ir iekļauti nosacījumi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai un plānošanai, tai skaitā atsauce uz Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp 2.1.) izmantošanu. Noteikumos ir paredzēts, ka plānoto mācīšanās rezultātu strukturēšanai jānotiek atbilstoši DigComp līmeņiem, noteikumu pielikumā iekļauti DigComp līmeņu apraksti, tādējādi izveidojot vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanas un novērtēšanai.[9]
Līdz ar to Latvijā esam izvēlējušie pakāpenisku pieeju DigComp ietvara piemērošanai visos izglītības līmeņis, tai skaitā augstskolās. Eiropas Komisija 2020.gada ziņojumā par Latviju (EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD (2020) 513,)[11] ir uzsvērusi, ka Latvijā kopumā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas neveicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) izmantošanu uzņēmumos un inovāciju radīšanu. Tādēļ Latvijā saistīto reformu un Atveseļošanas fonda plāna investīciju mērķis ir paplašināt iedzīvotāju iespējas apgūt un pielietot gan pamata digitālās prasmes, gan augstākā līmenī.
Pašlaik MK noteikumos digitālo prasmju un kompetenču apguve nav noteikta kā obligāta komponente studiju programmās, un šo prasmju un kompetenču apguve nav vienmērīgi iekļauta studiju programmās un to apguve lielā mērā atkarīga no risinājumiem studiju programmu līmenī, ja vien tā nav studiju programma vai joma, kurā noteiktu vai padziļinātu profesionālo digitālo prasmju un kompetenču apguve ir noteikta profesijas standartā, līdz ar to plānots veikt grozījumus, lai valsts augstākās izglītības standartos ieviestu sasaiti starp studiju rezultātiem un DigComp ietvaru [12]
Lai ievērotu vienotu ietvaru, IMK pieejas aprobācijas ietvaros ir noteikts, ka izglītības programmas, kas tiek piedāvātas aprobācijas ietvaros ir jāveido atbilstoši DigComp ietvaram.
Padomes īstenošanas lēmumam (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pievienotajā Latvijas atveseļošanas un noturības plānā, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir norāde arī uz Digitālo kompetenču ietvara izmantošanu. Aprobācijas ietvaros paredzēts, ka digitālo prasmju apguve ir atbilstoši DigComp ietvaram un izglītības pakalpojumu sniedzēju līgumos tiks noteikts, ka izglītības programmām jāatbilst DigComp 3. – 6. līmenim.
Jaunāko DigComp ietvara versiju ir publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un tā ir pieejama Eiropas Komisijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://digital-skills-jobs.europa.eu/en/inspiration/research/digcomp-22-update-digital-competence-framework-citizens.
Pamatojums komercdarbības atbalsta neesamībai 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros
VIAA ir tiešās pārvaldes iestāde un investīcijas ietvaros - finansējuma saņēmējs. Ministru kabineta 2023.gada 18. decembra noteikumu Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un investīciju īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11.apakšpunkts nosaka, ka VIAA funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos. VIAA īstenos investīciju ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no investīcijas īstenošanas.
Attiecīgi kā investīcijas finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība.
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”. EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM investīcijas ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai investīcijas mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumus, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. NVA nolikuma 1.punkts un 4.7.apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA investīcijas ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu profesionālās tālākizglītības programmas, tai skaitā modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, apguvi, profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvi un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8.1 panta 1. pantā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr.618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu.
Pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma. Metodika nosaka vienības izmaksu standarta likmi vienas 2.3.1.4.i. investīcijas projekta mērķa grupas personas izglītošanas izmaksām profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un augstskolu vai koledžu studiju moduļa vai studiju kursa izglītības programmās. Likmes aprēķini balstās uz MK noteikumos Nr.75 noteikto mācību stundas likmi un kopējām modulārās profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksām, MK noteikumos Nr.655 noteiktajiem izglītības programmu izmaksu minimālajiem koeficientiem un metodikā minētajiem projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 vēsturiskiem datiem par mācības pabeigušo skaitu, kā arī atbilstoši vidējai tirgus cenai. Neformālās izglītības programmas apguves izmaksas tiks segtas atbilstoši nozares ministrijas apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Tālmācības izglītības programmas Latvijas, starptautisko un ārvalstu mācību platformās apguves izmaksas tiks segtas atbilstoši attiecīgās platformas abonēšanas maksas noteikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, nodrošinot sociāli atbildīgu iepirkumu.
Turklāt 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros mācību iespējas tiks nodrošinātas atbilstošai mērķa grupai, nepamatoti neierobežojot izglītojamos, piemēram, atkarībā no piesaistes pie kāda konkrēta uzņēmuma, tādējādi noteikumu ietvaros netiks sniegtas selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem un investīcijas ietvaros paredzētie pasākumi nerada ekonomisko priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem. Tāpat investīcijā paredzēts arī atbalsts nodarbinātā tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas laikā nodrošināt papildus atbalsta pasākumus, piemēram, stipendijas, atlīdzību transporta izdevumu segšanai. Paredzēts, ka persona pati izvēlas un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu vai dzīvo dienesta viesnīcā un no investīcijas tad fiziskai personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmējs īsteno investīciju, kas nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu un sadarbības partneri īsteno investīcijas atbalstāmās darbības, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts. Līdz ar to, jebkura atbilstoša izglītības iestāde varēs pieteikties kā izglītības pakalpojuma sniedzējs, kā arī pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku atbilstoši vidējai tirgus cenai vai zemākai par to, tādējādi nesniedzot ekonomisku priekšrocību konkrētiem mācību pakalpojumu sniedzējiem, atbalsts attiecīgi nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmēja apstiprinātās izglītības pakalpojumu sniedzēja izglītības programmas publicējamas individuālo mācību kontu tīmekļvietnē, publicējot izglītības programmas aprakstu un izglītības programmas izmaksas. Izglītības pakalpojumu sniedzējam nav tiesību no izglītības programmas izglītojamā pieprasīt papildu maksu, kas pārsniedz izglītības programmas noteiktās izmaksas, kā arī izglītības programmas apgūšanas laikā palielināt izglītības programmas apgūšanai sākotnēji noteikto izmaksu summu. Izglītības programmas sākotnēji noteikto izmaksu summas pieauguma gadījumā, izmaksu starpību izglītības programmas sniedzējs sedz no izglītības pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem, tam pieejamā finansējuma ietvaros.
Izglītības pakalpojuma sniedzēji - izglītības iestādes, kuras īsteno formālo izglītību (īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.1., 16.2., 16.3., 16.5. punktā), ir sadarbības partneri investīcijas izpratnē, bet neformālās izglītības programmu īstenotājus (īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.4. un 16.6. punktā) ir paredzēts iesaistīt projekta īstenošanā kā pakalpojumu sniedzējus Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Atveseļošanas plāna izstrādes brīdī tika veikts atskaites punkta un mērķu sasniegšanai paredzēto darbību izvērtējums ES regulas 5. panta 2. punkta un ES 2020. gada 18.jūnija regulas 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza ES regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām, kas nodrošina, ka tiek ievēroti principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Atskaites punkta un mērķu sasniegšanai paredzētajām darbībām nav ietekmes uz vidi un uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
MK noteikumu projekta izveide
Likuma “Par budžeta un finanšu vadību” 19.3 panta otrās daļas deleģējums nosaka: “Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu izpildei.”
2.3.1.4.i. investīcijas projekts “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” tiek īstenots atbilstoši 2023. gada 7. jūlija informatīvajam ziņojumam, kas nosaka investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus.
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt prasmju pārvaldības platformas prototipu. Ņemot vērā, ka minētā platforma ir sistēma, kuras ietvaros tiks uzkrāti un apstrādāti dati, tai skaitā personas dati, kā arī, lai varētu attiecīgo sistēmu varētu nodot lietošanā, nodrošinot 2.3.1.4.i. investīcijas sasniegšanu, ir nepieciešams nodrošināt prototipa atbilstošu pārbaudi/testēšanu. Līdz ar to ir izstrādāts šis noteikumu projekts, kas nosaka atbilstošu tiesisko regulējumu.
Privātpersona var saņemt atbalstu izglītības programmu apguvei un izglītības pakalpojumu sniedzēji iesniegt izglītības programmas tikai izmantojot prasmju pārvaldības platformas prototipu, līdz ar to ir jānosaka:
- fizisko personu datu iegūšanas, izmantošanas, pārvaldības, glabāšanas nosacījumus platformā;
- platformas izmantošanas un pārvaldības nosacījumus un iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.
Ar projektu tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.60 “ ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana”.
Līdz ar to MK noteikumu projekts nosaka 2.3.1.4.i. investīcijas daļas īstenošanas un uzraudzības kārtību un pieejamo finansējumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” un “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā”.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts ir atskaites punkts Nr. 60 tika nosūtīts Eiropas Komisijai, izvērtēšanai un saskaņošanai, kā arī saņemtās rekomendācijas ir iestrādātas MK noteikumu projektā. Tai skaitā sagatavots atkārtots skaidrojums Eiropas Komisijai (nosūtīts 19.06.2024) pamatojoties uz 2024. gada 12. aprīlī saņemtajiem Eiropas Komisijas komentāriem par izstrādāto MK noteikumu projektu. Eiropas Komisija 2024. gada 16. jūlijā ir informēju, ka par izstrādāto MK noteikumu projektu papildus komentāri un jautājumi netiks sniegti. Gadījumā, ja Eiropas Komisija par pieņemto MK noteikumu projektu sniegts iebildumus, tas Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos attiecīgus grozījumus MK noteikumos un iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieaugušo izglītības sistēmai ir jāatbalsta valsts cilvēkkapitāla attīstība un katra indivīda attīstības vajadzības, kā arī darba devēju vajadzības. IMK pieejas ieviešana veicinās cilvēkcentrētas pieaugušo izglītības attīstību, kas ietver sistemātisku un koordinētu pieaugušo izglītības pārvaldību, monitoringu un izglītības kvalitātes vadību. Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide ir laikietilpīgs process, kas prasa elastīgu pieeju, galveno partneru iesaisti, savstarpēji saskaņotu starpresoru darbību un procesu izveidi. Piedāvātajā mācību pieejamības procesā gan lietotājam, gan izglītības programmas nodrošinātājam, lai nodrošinātu ilgtspēju un būtiski vienkāršotu paredzētos procesus tiks izmantota UX/UI pieeja plānoto IT risinājumu nodrošināšanā, kā arī AI tehnoloģijas nodrošinot darbības ilgstspēju.
Ņemot vērā, ka IMK tiek attīstīta kā jauna pieeja, kas paredz pieejas attīstību un aprobāciju (policy experimentation), lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīcijas īstenotāju (Valsts izglītības attīstības aģentūru) līdz 2026.gada 31.martam sagatavo un izglītības un zinātnes ministre normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektus, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Vienlaikus protokollēmuma projekts paredz arī, ka lai nodrošinātu rezultātu ilgtspēju, Izglītības un zinātnes ministrijai kā 2.3.1.4.i pasākuma finansējuma saņēmējam līdz 2026.gada 31. martam, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā to tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem to darbināšanai. Iesniedzot valsts budžeta pieprasījumu, IZM izvērtēs kritiski nepieciešamos resursus ilgtspējīgam finansējumam pieaugušo izglītībai un prasmju pārvaldības platformas turpmākai darbībai. Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu pēc projekta beigām tiks izskatīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 2027.gadā tas tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2028.gadam un budžeta ietvaru 2028., 2029. un 2030.gadam" sagatavošanas procesā.
Aprobācijā tiks izvērtēta prototipa darbība, ja tiks pieņemts lēmums, ka izveidotais prototips ir patstāvīga darboties spējīga sistēma, tas izstrādājot patstāvīgo normatīvo regulējumu, tiks noteikts deleģējums sistēmas attīstībai un uzturēšanai.
[1] Eurostat, Participation rate in education and training (last 4 weeks) by sex, age and educational attainment level, 2022, https://doi.org/10.2908/TRNG_LFSE_03 .
[2] CSP, IZI070. Nodarbinātie 25 – 64 gadu vecumā, kuri piedalījās izglītībā (Darbaspēka apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IZ__IZI/IZI070/ .
[3] Padomes ieteikums, 2022.gada 16.jūnijs, par individuālajiem mācību kontiem (2022/C 243/03), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8944-2022-INIT/lv/pdf
[4] Eiropas komisija, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā, Latvija, https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/digital-economy-and-society-index-desi-2022
[5] https://www.vestnesis.lv/op/2021/133.1
[6] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[7] http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf
[8] https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415
[9] https://www.izm.gov.lv/lv/vienotais-ietvars-digitalo-pamatprasmju-novertesanai-macibu-vajadzibu-noteiksanai-planosanai-un-novertesanai-kura-pamata-ir-digcomp
[10] https://likumi.lv/ta/id/343813-kartiba-kada-tiek-izsniegtas-atlaujas-neformalas-izglitibas-programmas-istenosanai
[11] https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf, 40.lpp
[12] https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/ef8dbeb4-1056-4ca5-a5f8-9978563111b0/annotations/d396927a-4611-48ca-bb1d-117a7a5707c0
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir paredzēts mērķrādītājs attiecībā uz prasmēm: līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās. ES līderi atzinīgi novērtēja šo mērķi 2021. gada 8. maijā pieņemtajā Portu deklarācijā un Eiropadomes 2021. gada 25. jūnija sanāksmes secinājumos.[1] Viens no Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzieniem ir “Pieaugušo izglītība”, kura mērķa indikators ir progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” vērtības 54% apmērā sasniegšana 2027.gadā, no kopējā Latvijas iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā skaita (atbilstoši CSP datiem 2022.gadā šis rādītājs sasniedza 52,2%).[2] Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja vērtības pieaugumu ir Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ir noteikti šādi rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” uzdevumi: Nr. 171 “Pieaugušo intereses un iesaistes mūžizglītībā veicināšana, stiprinot kvalitatīvu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un paplašinot pieejamību, tam efektīvi izmantojot izglītības iestāžu un pieaugušo izglītības centru resursus, veidojot prasmju fondus, sekmējot darba devēju un nozaru ieguldījumu un nodarbināto motivāciju, nodrošinot t.s. otrās iespējas izglītību, atbilstoši darba tirgus tendencēm” un Nr. 172 “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t. sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)”. Lai sasniegtu šādus rādītājus vai tiem būtiski pietuvotos nepieciešama ilgtspējīgs un sociāli atbildīgs atbalsta mehānisms pieaugušo izglītībai, kā arī koordinēta sadarbība un aktivitātes valsts institūciju ietvaros, kas īsteno pieaugušo izglītību dažādām mērķa grupām.
Lai nodrošinātu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību un vienotu mācību vajadzību noteikšanu ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, kas ir koleģiāla institūcija trīs ministriju EM, IZM un LM sastāvā. Cilvēkakapitāla attīstības padome īsteno saskaņotu starpresoru sadarbību, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir būtiski, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros sniedz ieguldījumu pieaugušo izglītībā, nedublējot rīkus un tos koplietojot, nedublējot funkcijas, bet papildinot viena otru un mijiedarbojoties, lai strādātu vienotam mērķim, kas kopumā veicinātu cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātību, kā arī nodrošinātu datos balstīta un darba tirgum atbilstoša mācību piedāvājuma definēšanu.
Tai skaitā, lai palielinātu pieaugušo iesaisti izglītībā ir jāmazina tie šķēršļi, kas pašlaik ietekmē pieaugušo iesaisti. Kā būtiskākos šķēršļus var minēt:
1. Informācijas sadrumstalotība jeb vienota informācijas kanāla par valsts nodrošinātajām atbalsta programmām un mācību iespējām neesamība.
Statistikas dati norāda [3], ka 2022. gadā tikai 24,9% no pieaugušajiem Latvijā ir meklējuši informāciju par mācīšanās iespējām, kamēr vidēji ES tie ir 26,9%. Informāciju par mācīšanās iespējām biežāk meklē pieaugušie vecuma grupā 18-24 gadi (40,7%), salīdzinot ar pieaugušajiem vecuma grupā 55-64 gadi (12,2%).[4] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk – 8.4.1. SAM) projekta saīsinātais nosaukums “Mācības pieaugušajiem” ir kļuvis atpazīstams sabiedrībā[5]. Savukārt 2023. gadā reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ko veica pētījumu centrs “SKDS” pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - VIAA) pasūtījuma pētījumā par pieaugušo izglītību[6] rezultāti rāda, ka 38% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem ir dzirdējuši par projektu, un 9% projektā ir arī piedalījušies. Informācija par pieaugušo izglītību komunikācijas kanāliem ir jānodod vienoti, tai skaitā izvērtējot iespēju, ka kvalitatīvām mācībām ir jābūt pieejamām pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Indivīdam ir jāsaņem informāciju par pieejamo mācību piedāvājumu neatkarīgi no viņa nodarbinātības statusa, dzīves vietas, kā arī finansējuma avota. Līdz ar to ir būtiska starpinstitūciju sadarbība, lai šādu vienotu informācijas kanālu nodrošinātu.
2. Pieaugušo izglītības kvalitāte
8.4.1. SAM projekta mācību dalībnieki, kuri VIAA aptaujā izteica viedokli (15 825 dalībnieku) par mācību pieredzi [7] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību pieredzi), t.sk. par procesa un satura kvalitāti, 95% pauduši apmierinātību ar izglītības programmā iegūtajām zināšanām un prasmēm, savukārt 93% no mācības pabeigušajiem dalībniekiem norāda, ka šīs mācības ieteiktu arī citiem.
Vērtējot iegūtās izglītības kvalitāti, 8.4.1. SAM projekta aptaujas par mācību pieredzi dalībnieki norāda, ka 81% gadījumu tie ir bijuši apmierināti ar pasniedzēju darbu. Mazāka apmierinātība ir pausta par izglītības programmas mācību apguves tempa piemērotību (65%), kā arī par mācību grupu zināšanu un prasmju līmeņa piemērotību (67%).
Savukārt, VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību ietvaros Latvijas iedzīvotājiem lūdza norādīt piecus faktorus, kam pievērstu uzmanību, izvēloties izglītības iestādi (ja vairākas iestādes piedāvātu līdzīgas mācības), kurā mācīties. Visbiežāk par svarīgu faktoru atzīts konkrētās izglītības programmas saturs, apraksts (32%), vairāk kā piektā daļa iedzīvotāju minēja arī tādus faktorus kā izglītības iestādes specializāciju interesējošā nozarē (27%), pazīstamu cilvēku (kolēģu, draugu) atsauksmes par izglītības iestādi (25%), to, ka izglītības iestāde ir akreditēta, valsts atzīta (23%), kā arī to, ka izglītības iestāde jau ilgstoši piedāvā mācības tieši pieaugušajiem (21%). Līdz ar to ir būtiski, lai, nodrošinot valsts atbalsta programmas pieaugušo izglītībai, tiktu izvirzītas vienotas kvalitātes prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj pārliecināties par izglītības satura atbilstību un kvalitatīvu mācību nodrošināšanu. Līdz ar to attīstot individuālo mācību kontu pieeju plānots izvirzīt prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuras kā būtiskas ir norādījuši izglītojamie.
Vēl viens pieaugušo izglītību ietekmējošais faktors ir izglītības iestāžu līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs. Viena no konstatētajām problēmām 8.4.1. SAM projektā bija mācības nepabeigušo skaita ietekme uz izglītības iestāžu ierobežotajām iespējām attiecīgi saņemt vai nesaņemt finansējumu. Lai novērstu problēmu, tiek plānots, ka nākamajās atbalsta programmās pārskatīt finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums varētu būt likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. SAM projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.[8]
3. Pieaugušo izpratne par mācību ieguvumiem
Pieaugušo izpratnes par mācību ieguvumiem trūkumu pierāda CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati par 2022. gadu, kas norāda, ka vēlēšanos piedalīties pieaugušo izglītībā pauž vien 16,9% pieaugušo. [9] Kā galvenais iemesls, kas traucē piedalīties pieaugušo izglītībā, tiek minēts fakts, ka mācības nav nepieciešamas (56,4% gadījumu). Tas liecina par izpratnes par mācību vajadzībām trūkumu un esošo prasmju trūkuma neapzināšanos, kas nozīmē, ka ir jānodrošina karjeras atbalsta pasākumi, prasmju novērtēšana, kas palīdz atrast atbilstošāko izglītības programmu piedāvājumu.
8.4.1. SAM projekta pieteikuma anketā no 6.-9.kārtai tika iekļauts jautājums par personu motivāciju mācīties (iegūtas 69 285 atbildes). Dati liecina, ka visbiežāk personas ir izvēlējušās iesaistīties mācībās, lai labāk paveiktu pašreizējo darbu (42%), lai palielinātu iespēju mainīt darbavietu/profesiju (40%) vai, lai uzlabotu karjeras iespējas esošajā darbavietā (35%).
8.4.1. SAM projekta aptaujā par mācību pieredzi 47% no izglītojamajiem jau uzreiz pēc mācību pabeigšanas iegūtās zināšanas un prasmes pielieto ikdienā, bet 40% plāno tās pielietot tuvākā pusgada laikā. 8% no respondentiem atzīst, ka šobrīd iegūtās zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.
Savukārt, 8.4.1. SAM projekta gaitā veiktajā aptaujā par mācību ietekmi [10] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību ietekmi) izglītojamie atzīst apgūto izglītības programmu pozitīvo ietekmi uz savu nodarbinātību (64% gadījumu), atzīmējot tādus ieguvumus kā spēju savu darbu veikt efektīvāk (44%), atalgojuma palielinājumu (10%), iespēju saglabāt esošo amatu (9%), darbavietas maiņu (8%) un pārkvalificēšanos (4%) vai paaugstinājumu amatā (4%).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgu cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgum atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanu, nepieciešams veicināt pieaugušo izpratni par pieaugušo izglītības iespējām un to nozīmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību. Tai skaitā ir būtiski arī paaugstināt pieaugušo izglītības prestižu, atpazīstamību un darba devēju iesaisti mācību piedāvājuma veidošanā. Visbiežāk mācību iespējas izmanto augsti motivēti pieaugušie un ar augstāku izglītības līmeni, līdz ar to būtiski veidot iesaistes mehānismus, kas motivē iegūt kvalifikāciju vai pārkvalificēties, apgūt jaunas prasmes un profesionāli pilnveidoties tos iedzīvotājus, kuriem pašlaik iztrūkst darba tirgum nepieciešamās prasmes.
4. Pieaugušo izpratne par karjeras attīstības iespējām
VIAA pētījumā par pieaugušo izglītību Latvijas iedzīvotāji raksturoja, ko pēdējo sešu gadu laikā ir izmantojuši, lai izvērtētu savus karjeras attīstības plānus, tajā skaitā to, ko ir nepieciešams mācīties, lai uzlabotu savas karjeras iespējas, atrastu sev piemērotāko profesiju, amatu vai mācību iespējas, un jāatzīmē, ka iedzīvotāji visbiežāk atbildēja, ka šos jautājumu pārrunā ar ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām (22%), otra biežāk minētā atbilde bija konsultācijas, sarunas ar vadītāju, kolēģiem, personāla speciālistiem darbavietā (14%). Jāatzīmē, ka gandrīz katrs desmitais (9%) minēja, ka ir izmantojis dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē internetā. Karjeras konsultācijas NVA minēja 8%, karjeras konsultācijas izglītības iestādēs 5%, un konsultācijas ar pieaugušo izglītības koordinatoriem pašvaldībās – 2% aptaujāto.
Vērojams, ka iedzīvotāji kā vēlamus palīgus karjeras un mācību jautājumos visbiežāk minējuši konsultācijas, sarunas darbavietā (15%), dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē (13%) un sarunas ar ģimenes locekļiem, draugiem (13%).
Paužot savu viedokli par dažādu karjeras konsultāciju lietderīgumu, kopumā 60% par lietderīgām (t.sk. 21% par “ļoti” lietderīgām) atzina karjeras konsultācijas savā darbavietā, 56% par lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) uzskata karjeras konsultācijas NVA, aptuveni tikpat bieži (54%) par kopumā lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) atzītas karjeras konsultācijas izglītības iestādēs. Nedaudz retāk (48%) par lietderīgām (t.sk. 11% par “ļoti” lietderīgām) uzskatītas karjeras konsultācijas pašvaldībās pie pieaugušo izglītības koordinatoriem.
Tas liecina, ka nepieciešams nodrošināt pieaugušajiem ne tikai karjeras atbalstu un iespējas veidot savu individuālo mācību plānu, bet veidot arī risinājumus prasmju novērtēšanai, kas ļauj izvēlēties mācību vajadzībām un prasmēm atbilstošu mācību piedāvājumu. Lai veicinātu pieaugušos pabeigt uzsāktās mācības tieši sākotnējais prasmju novērtējums un atbilstošs mācību piedāvājums, būtiski ietekmē mācību pabeigšanas iespēju.
5. Ilgtspējīgs finansējums
VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dati par aptaujāto mācību finansējuma avotu liecina, ka 42% gadījumos par mācībām ir maksājuši to darba devēji, 28% gadījumos - paši maksāja par mācībām, bet 34% gadījumos aptaujāties norādīja, ka piedalījās bezmaksas mācībās. To, ka piedalījušies mācībās, ko pilnībā vai daļēji sedza valsts un/vai ES fondi, norādīja aptuveni katrs desmitais aptaujātais (11%). Jāpiebilst, ka darba devēju kā maksātāju par mācībām biežāk nekā caurmērā minēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem, iedzīvotāji Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, publiskajā sektorā nodarbinātie un nodarbinātie ar augstiem ienākumiem.
Gandrīz katrs piektais VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dalībnieks (19%) būtu gatavs maksāt par četru mēnešus garām izglītības programmām (mācības divas reizes nedēļā pa 4 stundām, kopā 160 stundas), un vidējā nosauktā naudas summa, ko cilvēki par šādām mācībām būtu gatavi maksāt, bija 451 euro.
Savukārt, CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati [11] rāda, ka vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo neformālajā izglītībā (dati par izmaksām formālajā izglītībā nav pieejami) bija 375 euro 2022. gadā, kas ir par 158 euro vairāk kā 2016. gadā.
Līdz ar to būtiski domāt par ilgtspējīgu finansējuma modeli pieaugušo izglītībai, meklējot risinājumus valsts un privātā finansējuma sadarbībai, nozaru prasmju fondu izveidei, kā arī ilgtspējīga valsts finansējuma modeļa izveidei un atbalsta pasākumiem, piemēram, apmaksāti mācību atvaļinājumi, nodokļu maksājums, kas tiek novirzīts mācībām u.tml. Līdz ar to sadarbībā ar konsultatīvajiem partneriem tiks meklēti un pārbaudīti risinājumi, ilgtspējīga finansēšanas modeļa izveidei.
Latvijā ir nepietiekama digitālo prasmju pratība dažādām mērķa grupām. Atbilstoši DESI Latvija 2022.gadā no 27 ES dalībvalstīm ir 17.vietā. Pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijā ierindojas 18.vietā Eiropā (LV - 44,1%, ES - 45,7%). Jāatzīmē, ka attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) absolventu īpatsvaru, Latvijas rādītāji ir augstāki kā ES kopumā (LV - 4,6%, ES - 3,9%). Attiecībā uz IKT speciālistu īpatsvaru Latvija samazina atšķirību no ES vidējā rādītāja, sasniedzot 3,8 % no kopējās nodarbinātības salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5 %. [12] Kaut arī DESI cilvēkkapitāla rādītājos ir vērojami daži uzlabojumi attiecībā uz IKT absolventu skaitu (kopējo un sieviešu), 2023. gada 24. maijā publicētajā Padomes ieteikumā “Padomes ieteikums par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu” norādīts, ka "digitālo prasmju un IKT speciālistu trūkums ir galvenais šķērslis digitālo risinājumu plašākai izmantošanai privātā sektorā Latvijā. 2022. gadā 59,2% uzņēmumu Latvijā ziņoja par grūti aizpildāmām vakancēm amatiem, kur nepieciešamas IKT prasmes”. [13]
Ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un kopīgi sasniegtu ES noteiktos mērķus attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistiem.
Attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija un produktivitāte, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums. Kaut arī, ņemot vērā investīcijas būtību – jaunas pieejas attīstība un pilotēšana (policy experimentation) –, nav iespējams sniegt precīzas aplēses, vairāki zinātniskie darbi pierāda spēcīgu korelāciju starp iedzīvotāju prasmju līmeņa pieaugumu un ekonomisko izaugsmi. Tā piemēram, OECD pētnieki pamato dažādu valstu ekonomikas sniegumu ar atšķirībām cilvēkkapitāla kvalitātē [14]. Savukārt Kolomba (Coulombe), Trembleja (Tremblay) un Maršanda (Marchand) pētījums rāda, ka vienlīdzīgs prasmju sadalījums starp visiem iedzīvotājiem pozitīvi ietekmē kopējos ekonomikas rādītājus [15]. Būsa un Brajena (Booth un Bryan, 2002) pētījumā ir konstatēts, ka viena nedēļa formālajā izglītībā nodrošina par apmēram vienu procentu lielāku algu turpmākajā darba dzīvē [16]. Un Hanušeka (Hanushek) un Vesmana (Woessmann) darbā [17] tiek aplūkotas cēloņsakarības starp valstu ekonomisko attīstību un kognitīvajām prasmēm, uzsverot, ka formālā izglītība nav vienīgais cilvēkkapitāla attīstības ceļš, un lielu ieguldījumu sniedz arī cita veida mācības. Papildu zināšanas un prasmes palielina indivīdu nodarbināmību un konkurētspēju darba tirgū, kā rezultātā palielinās indivīda ienākumu līmenis. Vienlaikus ienākumu līmeņa pieaugums un ieguldījumi izglītības procesa organizēšanā pozitīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus [18].
[1] https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/05/08/the-porto-declaration/
[2] CSP, PIA60. Piedalīšanās pieaugušo izglītībā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (Pieaugšo izglītības apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA60.px/
[3] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and sex, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_182/default/table?lang=en
[4] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and age, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_183/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m1
[5] NVA, Publicēts darba devēju ekspresaptaujas ziņojums “Darba devējiem nepieciešamās darbinieku prasmes”, 2022, https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/publicets-darba-deveju-ekspresaptaujas-zinojums-darba-devejiem-nepieciesamas-darbinieku-prasmes
[6] 8.4.1. SAM projekta 1.-6. mācību kārtas un Attālinātās kārtas izvērtējuma ietvaros īstenotā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja par pieaugušo izglītības jautājumiem, tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2023.gada septembrī, aptaujāti 1013 respondenti vecumā no 18-64 gadiem, kā arī nodarbinātie vecāki par 64 gadiem, aptauju veica pētījumu centrs SKDS, datu analīzi VIAA.
[7] 8.4.1. SAM projekta 5.-9.kārtas mācības pabeigušo pieredzes novērtējuma aptauja
[8] Pieaugušo izglītības pārvaldes padomes prezentācija 2023. gada 18. septembrī.
[9] CSP, PIA69. Vēlēšanās piedalīties pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc respondentu dzimuma (procentos), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA69.px/
[10] 8.4.1. SAM projekta 4.-7.kārtas mācību ietekmes aptauja gadu pēc mācību pabeigšanas
[11] CSP, PIA64 Vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (euro), https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA64.px/
[12] https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/desi
[13]Padomes 2023.gada 24.maija ieteikums, par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu (COM92023) 614 final), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52023DC0614
[14] Bassanini A., Scarpetta S. Does Human Capital Matter for Growth in OECD Countries?: Evidence from pooled mean-group estimates. 2001. OECD, Paris. Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2302/docserver/download/424300244276.pdf?expires=1518957677&id=id&accname=guest&checksum=6837664A707260A63AB3770014FA528B)
[15] Coulombe, S., Tremblay J.F., Marchand S. Literacy, Human Capital, and Growth. Department of Economics, University of Ottawa, Canada, 2004. p. 38. Pieejams: http://aix1.uottawa.ca/~scoulomb/pages/Coulombe-Tremblay-UOWP0407E.pdf (skatīts: 17.02.2018.)
[16] Booth A.L., Bryan M.L. Who Pays for General Training? New Evidence for British Men and Women. IZA Discussion Paper, No. 486, April. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp486.pdf (skatīts: 03.03.2018.)
[17] Hanushek E.A., Woessmann L. The Role of Cognitive Skills in Economic Development. Journal of Economic Literature, 2008, pp. 607–668. Pieejams: http:www.aeaweb.org/articles.php?doi=10.1257/jel.46.3.607 (skatīts: 15.02.2018)
[18] Gattiker U.S. Taxpayer Returns from Training of Semiskilled Employees. The Academy of Management Journal, Vol. 38, No. 4 (Aug., 1995), pp. 1152-1173 (1155 p). Skatīts (19.02.2018.). Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2149/stable/pdf/256624.pdf?refreqid=excelsior%3A9797c4eae4ff8a7a4279ad51fd79f757
Lai nodrošinātu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību un vienotu mācību vajadzību noteikšanu ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, kas ir koleģiāla institūcija trīs ministriju EM, IZM un LM sastāvā. Cilvēkakapitāla attīstības padome īsteno saskaņotu starpresoru sadarbību, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir būtiski, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros sniedz ieguldījumu pieaugušo izglītībā, nedublējot rīkus un tos koplietojot, nedublējot funkcijas, bet papildinot viena otru un mijiedarbojoties, lai strādātu vienotam mērķim, kas kopumā veicinātu cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātību, kā arī nodrošinātu datos balstīta un darba tirgum atbilstoša mācību piedāvājuma definēšanu.
Tai skaitā, lai palielinātu pieaugušo iesaisti izglītībā ir jāmazina tie šķēršļi, kas pašlaik ietekmē pieaugušo iesaisti. Kā būtiskākos šķēršļus var minēt:
1. Informācijas sadrumstalotība jeb vienota informācijas kanāla par valsts nodrošinātajām atbalsta programmām un mācību iespējām neesamība.
Statistikas dati norāda [3], ka 2022. gadā tikai 24,9% no pieaugušajiem Latvijā ir meklējuši informāciju par mācīšanās iespējām, kamēr vidēji ES tie ir 26,9%. Informāciju par mācīšanās iespējām biežāk meklē pieaugušie vecuma grupā 18-24 gadi (40,7%), salīdzinot ar pieaugušajiem vecuma grupā 55-64 gadi (12,2%).[4] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk – 8.4.1. SAM) projekta saīsinātais nosaukums “Mācības pieaugušajiem” ir kļuvis atpazīstams sabiedrībā[5]. Savukārt 2023. gadā reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ko veica pētījumu centrs “SKDS” pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - VIAA) pasūtījuma pētījumā par pieaugušo izglītību[6] rezultāti rāda, ka 38% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem ir dzirdējuši par projektu, un 9% projektā ir arī piedalījušies. Informācija par pieaugušo izglītību komunikācijas kanāliem ir jānodod vienoti, tai skaitā izvērtējot iespēju, ka kvalitatīvām mācībām ir jābūt pieejamām pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Indivīdam ir jāsaņem informāciju par pieejamo mācību piedāvājumu neatkarīgi no viņa nodarbinātības statusa, dzīves vietas, kā arī finansējuma avota. Līdz ar to ir būtiska starpinstitūciju sadarbība, lai šādu vienotu informācijas kanālu nodrošinātu.
2. Pieaugušo izglītības kvalitāte
8.4.1. SAM projekta mācību dalībnieki, kuri VIAA aptaujā izteica viedokli (15 825 dalībnieku) par mācību pieredzi [7] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību pieredzi), t.sk. par procesa un satura kvalitāti, 95% pauduši apmierinātību ar izglītības programmā iegūtajām zināšanām un prasmēm, savukārt 93% no mācības pabeigušajiem dalībniekiem norāda, ka šīs mācības ieteiktu arī citiem.
Vērtējot iegūtās izglītības kvalitāti, 8.4.1. SAM projekta aptaujas par mācību pieredzi dalībnieki norāda, ka 81% gadījumu tie ir bijuši apmierināti ar pasniedzēju darbu. Mazāka apmierinātība ir pausta par izglītības programmas mācību apguves tempa piemērotību (65%), kā arī par mācību grupu zināšanu un prasmju līmeņa piemērotību (67%).
Savukārt, VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību ietvaros Latvijas iedzīvotājiem lūdza norādīt piecus faktorus, kam pievērstu uzmanību, izvēloties izglītības iestādi (ja vairākas iestādes piedāvātu līdzīgas mācības), kurā mācīties. Visbiežāk par svarīgu faktoru atzīts konkrētās izglītības programmas saturs, apraksts (32%), vairāk kā piektā daļa iedzīvotāju minēja arī tādus faktorus kā izglītības iestādes specializāciju interesējošā nozarē (27%), pazīstamu cilvēku (kolēģu, draugu) atsauksmes par izglītības iestādi (25%), to, ka izglītības iestāde ir akreditēta, valsts atzīta (23%), kā arī to, ka izglītības iestāde jau ilgstoši piedāvā mācības tieši pieaugušajiem (21%). Līdz ar to ir būtiski, lai, nodrošinot valsts atbalsta programmas pieaugušo izglītībai, tiktu izvirzītas vienotas kvalitātes prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj pārliecināties par izglītības satura atbilstību un kvalitatīvu mācību nodrošināšanu. Līdz ar to attīstot individuālo mācību kontu pieeju plānots izvirzīt prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuras kā būtiskas ir norādījuši izglītojamie.
Vēl viens pieaugušo izglītību ietekmējošais faktors ir izglītības iestāžu līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs. Viena no konstatētajām problēmām 8.4.1. SAM projektā bija mācības nepabeigušo skaita ietekme uz izglītības iestāžu ierobežotajām iespējām attiecīgi saņemt vai nesaņemt finansējumu. Lai novērstu problēmu, tiek plānots, ka nākamajās atbalsta programmās pārskatīt finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums varētu būt likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. SAM projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.[8]
3. Pieaugušo izpratne par mācību ieguvumiem
Pieaugušo izpratnes par mācību ieguvumiem trūkumu pierāda CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati par 2022. gadu, kas norāda, ka vēlēšanos piedalīties pieaugušo izglītībā pauž vien 16,9% pieaugušo. [9] Kā galvenais iemesls, kas traucē piedalīties pieaugušo izglītībā, tiek minēts fakts, ka mācības nav nepieciešamas (56,4% gadījumu). Tas liecina par izpratnes par mācību vajadzībām trūkumu un esošo prasmju trūkuma neapzināšanos, kas nozīmē, ka ir jānodrošina karjeras atbalsta pasākumi, prasmju novērtēšana, kas palīdz atrast atbilstošāko izglītības programmu piedāvājumu.
8.4.1. SAM projekta pieteikuma anketā no 6.-9.kārtai tika iekļauts jautājums par personu motivāciju mācīties (iegūtas 69 285 atbildes). Dati liecina, ka visbiežāk personas ir izvēlējušās iesaistīties mācībās, lai labāk paveiktu pašreizējo darbu (42%), lai palielinātu iespēju mainīt darbavietu/profesiju (40%) vai, lai uzlabotu karjeras iespējas esošajā darbavietā (35%).
8.4.1. SAM projekta aptaujā par mācību pieredzi 47% no izglītojamajiem jau uzreiz pēc mācību pabeigšanas iegūtās zināšanas un prasmes pielieto ikdienā, bet 40% plāno tās pielietot tuvākā pusgada laikā. 8% no respondentiem atzīst, ka šobrīd iegūtās zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.
Savukārt, 8.4.1. SAM projekta gaitā veiktajā aptaujā par mācību ietekmi [10] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību ietekmi) izglītojamie atzīst apgūto izglītības programmu pozitīvo ietekmi uz savu nodarbinātību (64% gadījumu), atzīmējot tādus ieguvumus kā spēju savu darbu veikt efektīvāk (44%), atalgojuma palielinājumu (10%), iespēju saglabāt esošo amatu (9%), darbavietas maiņu (8%) un pārkvalificēšanos (4%) vai paaugstinājumu amatā (4%).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgu cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgum atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanu, nepieciešams veicināt pieaugušo izpratni par pieaugušo izglītības iespējām un to nozīmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību. Tai skaitā ir būtiski arī paaugstināt pieaugušo izglītības prestižu, atpazīstamību un darba devēju iesaisti mācību piedāvājuma veidošanā. Visbiežāk mācību iespējas izmanto augsti motivēti pieaugušie un ar augstāku izglītības līmeni, līdz ar to būtiski veidot iesaistes mehānismus, kas motivē iegūt kvalifikāciju vai pārkvalificēties, apgūt jaunas prasmes un profesionāli pilnveidoties tos iedzīvotājus, kuriem pašlaik iztrūkst darba tirgum nepieciešamās prasmes.
4. Pieaugušo izpratne par karjeras attīstības iespējām
VIAA pētījumā par pieaugušo izglītību Latvijas iedzīvotāji raksturoja, ko pēdējo sešu gadu laikā ir izmantojuši, lai izvērtētu savus karjeras attīstības plānus, tajā skaitā to, ko ir nepieciešams mācīties, lai uzlabotu savas karjeras iespējas, atrastu sev piemērotāko profesiju, amatu vai mācību iespējas, un jāatzīmē, ka iedzīvotāji visbiežāk atbildēja, ka šos jautājumu pārrunā ar ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām (22%), otra biežāk minētā atbilde bija konsultācijas, sarunas ar vadītāju, kolēģiem, personāla speciālistiem darbavietā (14%). Jāatzīmē, ka gandrīz katrs desmitais (9%) minēja, ka ir izmantojis dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē internetā. Karjeras konsultācijas NVA minēja 8%, karjeras konsultācijas izglītības iestādēs 5%, un konsultācijas ar pieaugušo izglītības koordinatoriem pašvaldībās – 2% aptaujāto.
Vērojams, ka iedzīvotāji kā vēlamus palīgus karjeras un mācību jautājumos visbiežāk minējuši konsultācijas, sarunas darbavietā (15%), dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē (13%) un sarunas ar ģimenes locekļiem, draugiem (13%).
Paužot savu viedokli par dažādu karjeras konsultāciju lietderīgumu, kopumā 60% par lietderīgām (t.sk. 21% par “ļoti” lietderīgām) atzina karjeras konsultācijas savā darbavietā, 56% par lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) uzskata karjeras konsultācijas NVA, aptuveni tikpat bieži (54%) par kopumā lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) atzītas karjeras konsultācijas izglītības iestādēs. Nedaudz retāk (48%) par lietderīgām (t.sk. 11% par “ļoti” lietderīgām) uzskatītas karjeras konsultācijas pašvaldībās pie pieaugušo izglītības koordinatoriem.
Tas liecina, ka nepieciešams nodrošināt pieaugušajiem ne tikai karjeras atbalstu un iespējas veidot savu individuālo mācību plānu, bet veidot arī risinājumus prasmju novērtēšanai, kas ļauj izvēlēties mācību vajadzībām un prasmēm atbilstošu mācību piedāvājumu. Lai veicinātu pieaugušos pabeigt uzsāktās mācības tieši sākotnējais prasmju novērtējums un atbilstošs mācību piedāvājums, būtiski ietekmē mācību pabeigšanas iespēju.
5. Ilgtspējīgs finansējums
VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dati par aptaujāto mācību finansējuma avotu liecina, ka 42% gadījumos par mācībām ir maksājuši to darba devēji, 28% gadījumos - paši maksāja par mācībām, bet 34% gadījumos aptaujāties norādīja, ka piedalījās bezmaksas mācībās. To, ka piedalījušies mācībās, ko pilnībā vai daļēji sedza valsts un/vai ES fondi, norādīja aptuveni katrs desmitais aptaujātais (11%). Jāpiebilst, ka darba devēju kā maksātāju par mācībām biežāk nekā caurmērā minēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem, iedzīvotāji Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, publiskajā sektorā nodarbinātie un nodarbinātie ar augstiem ienākumiem.
Gandrīz katrs piektais VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dalībnieks (19%) būtu gatavs maksāt par četru mēnešus garām izglītības programmām (mācības divas reizes nedēļā pa 4 stundām, kopā 160 stundas), un vidējā nosauktā naudas summa, ko cilvēki par šādām mācībām būtu gatavi maksāt, bija 451 euro.
Savukārt, CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati [11] rāda, ka vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo neformālajā izglītībā (dati par izmaksām formālajā izglītībā nav pieejami) bija 375 euro 2022. gadā, kas ir par 158 euro vairāk kā 2016. gadā.
Līdz ar to būtiski domāt par ilgtspējīgu finansējuma modeli pieaugušo izglītībai, meklējot risinājumus valsts un privātā finansējuma sadarbībai, nozaru prasmju fondu izveidei, kā arī ilgtspējīga valsts finansējuma modeļa izveidei un atbalsta pasākumiem, piemēram, apmaksāti mācību atvaļinājumi, nodokļu maksājums, kas tiek novirzīts mācībām u.tml. Līdz ar to sadarbībā ar konsultatīvajiem partneriem tiks meklēti un pārbaudīti risinājumi, ilgtspējīga finansēšanas modeļa izveidei.
Latvijā ir nepietiekama digitālo prasmju pratība dažādām mērķa grupām. Atbilstoši DESI Latvija 2022.gadā no 27 ES dalībvalstīm ir 17.vietā. Pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijā ierindojas 18.vietā Eiropā (LV - 44,1%, ES - 45,7%). Jāatzīmē, ka attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) absolventu īpatsvaru, Latvijas rādītāji ir augstāki kā ES kopumā (LV - 4,6%, ES - 3,9%). Attiecībā uz IKT speciālistu īpatsvaru Latvija samazina atšķirību no ES vidējā rādītāja, sasniedzot 3,8 % no kopējās nodarbinātības salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5 %. [12] Kaut arī DESI cilvēkkapitāla rādītājos ir vērojami daži uzlabojumi attiecībā uz IKT absolventu skaitu (kopējo un sieviešu), 2023. gada 24. maijā publicētajā Padomes ieteikumā “Padomes ieteikums par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu” norādīts, ka "digitālo prasmju un IKT speciālistu trūkums ir galvenais šķērslis digitālo risinājumu plašākai izmantošanai privātā sektorā Latvijā. 2022. gadā 59,2% uzņēmumu Latvijā ziņoja par grūti aizpildāmām vakancēm amatiem, kur nepieciešamas IKT prasmes”. [13]
Ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un kopīgi sasniegtu ES noteiktos mērķus attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistiem.
Attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija un produktivitāte, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums. Kaut arī, ņemot vērā investīcijas būtību – jaunas pieejas attīstība un pilotēšana (policy experimentation) –, nav iespējams sniegt precīzas aplēses, vairāki zinātniskie darbi pierāda spēcīgu korelāciju starp iedzīvotāju prasmju līmeņa pieaugumu un ekonomisko izaugsmi. Tā piemēram, OECD pētnieki pamato dažādu valstu ekonomikas sniegumu ar atšķirībām cilvēkkapitāla kvalitātē [14]. Savukārt Kolomba (Coulombe), Trembleja (Tremblay) un Maršanda (Marchand) pētījums rāda, ka vienlīdzīgs prasmju sadalījums starp visiem iedzīvotājiem pozitīvi ietekmē kopējos ekonomikas rādītājus [15]. Būsa un Brajena (Booth un Bryan, 2002) pētījumā ir konstatēts, ka viena nedēļa formālajā izglītībā nodrošina par apmēram vienu procentu lielāku algu turpmākajā darba dzīvē [16]. Un Hanušeka (Hanushek) un Vesmana (Woessmann) darbā [17] tiek aplūkotas cēloņsakarības starp valstu ekonomisko attīstību un kognitīvajām prasmēm, uzsverot, ka formālā izglītība nav vienīgais cilvēkkapitāla attīstības ceļš, un lielu ieguldījumu sniedz arī cita veida mācības. Papildu zināšanas un prasmes palielina indivīdu nodarbināmību un konkurētspēju darba tirgū, kā rezultātā palielinās indivīda ienākumu līmenis. Vienlaikus ienākumu līmeņa pieaugums un ieguldījumi izglītības procesa organizēšanā pozitīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus [18].
[1] https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/05/08/the-porto-declaration/
[2] CSP, PIA60. Piedalīšanās pieaugušo izglītībā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (Pieaugšo izglītības apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA60.px/
[3] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and sex, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_182/default/table?lang=en
[4] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and age, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_183/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m1
[5] NVA, Publicēts darba devēju ekspresaptaujas ziņojums “Darba devējiem nepieciešamās darbinieku prasmes”, 2022, https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/publicets-darba-deveju-ekspresaptaujas-zinojums-darba-devejiem-nepieciesamas-darbinieku-prasmes
[6] 8.4.1. SAM projekta 1.-6. mācību kārtas un Attālinātās kārtas izvērtējuma ietvaros īstenotā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja par pieaugušo izglītības jautājumiem, tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2023.gada septembrī, aptaujāti 1013 respondenti vecumā no 18-64 gadiem, kā arī nodarbinātie vecāki par 64 gadiem, aptauju veica pētījumu centrs SKDS, datu analīzi VIAA.
[7] 8.4.1. SAM projekta 5.-9.kārtas mācības pabeigušo pieredzes novērtējuma aptauja
[8] Pieaugušo izglītības pārvaldes padomes prezentācija 2023. gada 18. septembrī.
[9] CSP, PIA69. Vēlēšanās piedalīties pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc respondentu dzimuma (procentos), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA69.px/
[10] 8.4.1. SAM projekta 4.-7.kārtas mācību ietekmes aptauja gadu pēc mācību pabeigšanas
[11] CSP, PIA64 Vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (euro), https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA64.px/
[12] https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/desi
[13]Padomes 2023.gada 24.maija ieteikums, par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu (COM92023) 614 final), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52023DC0614
[14] Bassanini A., Scarpetta S. Does Human Capital Matter for Growth in OECD Countries?: Evidence from pooled mean-group estimates. 2001. OECD, Paris. Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2302/docserver/download/424300244276.pdf?expires=1518957677&id=id&accname=guest&checksum=6837664A707260A63AB3770014FA528B)
[15] Coulombe, S., Tremblay J.F., Marchand S. Literacy, Human Capital, and Growth. Department of Economics, University of Ottawa, Canada, 2004. p. 38. Pieejams: http://aix1.uottawa.ca/~scoulomb/pages/Coulombe-Tremblay-UOWP0407E.pdf (skatīts: 17.02.2018.)
[16] Booth A.L., Bryan M.L. Who Pays for General Training? New Evidence for British Men and Women. IZA Discussion Paper, No. 486, April. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp486.pdf (skatīts: 03.03.2018.)
[17] Hanushek E.A., Woessmann L. The Role of Cognitive Skills in Economic Development. Journal of Economic Literature, 2008, pp. 607–668. Pieejams: http:www.aeaweb.org/articles.php?doi=10.1257/jel.46.3.607 (skatīts: 15.02.2018)
[18] Gattiker U.S. Taxpayer Returns from Training of Semiskilled Employees. The Academy of Management Journal, Vol. 38, No. 4 (Aug., 1995), pp. 1152-1173 (1155 p). Skatīts (19.02.2018.). Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2149/stable/pdf/256624.pdf?refreqid=excelsior%3A9797c4eae4ff8a7a4279ad51fd79f757
Risinājuma apraksts
2.3.1.r. reformas mērķis ir aprobēt un ieviest ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, radot plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt atbilstoši darba tirgus prioritātēm, individualizētu piedāvājumu katram indivīdam pēc mērķiem un prasmju līmeņa.
Pieaugušo izglītības politikas veidošanas un īstenošanas izaicinājumi daudzās valstīs ir līdzīgi. Līdz ar to arī risinājumi dažādās valstīs ir līdzīgi un balstās sekojošās atziņās:
1.rīcības izmaiņas nav iespējams panākt vienatnē vai kampaņveidā: lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk un rezultatīvāk, ir nepieciešama cieša, koordinēta sadarbība un informācijas apmaiņa starp galvenajām iesaistītajām pusēm pieaugušo izglītības politikas īstenošanā, kā arī vienotā mācību vajadzību noteikšanā un mācību piedāvājuma veidošanā,
2. dati, datu izmantošana, datu apmaiņa, pakalpojumu un informācijas sistēmu integrācija ir veidojama sasaistē starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm. Datu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, starpinstitucionālu datos balstītu mācību piedāvājumu izveidi, kas atbilst darba tirgus prasībām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt datu apmaiņu un integrāciju, lai valsts pārvaldes institūcijām, kas īsteno pieaugušo izglītību, būtu iespēja veidot piedāvājumu balstoties uz personas pieredzi, iegūto izglītību un nākotnes mācību vajadzībām. To iespējams izdarīt tikai veidojot vienotu datu uzkrāšanas un apmaiņas ekosistēmu, kā arī būtiski, ka informācijas cilvēkam ir pieejama vienuviet neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa līdz ar to profesionālo pilnveidi var plānot daudz mērķtiecīgāk.
3. vienota informēšana un mācību nodrošināšanas pārvaldība nodrošina stratēģiskāku mērķa grupas uzrunāšanu un iesaisti, kā arī nerada apmulsumu un neizpratni iedzīvotājiem par mācību piedāvājumu un pieejamajām iespējām. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda projekta ietvaros dažādām valsts pārvaldes institūcijām paredzētas vairākas investīcijas digitālo prasmju apguvei, tad ir būtiska vienota komunikācija, precīza demarkācija mērķa grupām, kā arī vienots vēstījums iedzīvotājiem, kas aicina uz aktīvu darbību un iesaisti pieaugušo izglītībā. Plānotie informācijas un publicitātes pasākumi, atbilstoši projekta komunikācijas plānam, ir vienota pieaugušo izglītības zīmola un zīmola komunikācijas izveide, vismaz trīs plašāka mēroga publicitātes pasākumi mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, kas plānoti sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, integrētas komunikācijas kampaņas, satura un komunikācijas materiālu veidošana, kā arī iekšējās komunikācijas aktivitātes, kas vērstas uz sadarbības partneriem. Informācijas un publicitātes pasākumi tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 (2021. gada 12. februāris), kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un AF komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
4. mērķtiecīga kvalitātes vadība - veidot vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai neatrauti no valsts atbalsta programmas nodrošinātāja, bet kā vienotu vērtējumu izglītības iestādei. Būtiski veikt ne tikai institucionālu izglītības iestādes akreditācijas, bet veidot mērķtiecīgu kvalitātes uzraudzību īstenošanas procesā.
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros tiks izveidota:
1. vienota un cilvēkcentrēta Latvijas situācijai atbilstoša individuālo mācību kontu pieeja, kas ir papildinoša un atbalsta jau esošās investīcijas pieaugušo izglītībā, veidojot vienotu ietvaru, datu apmaiņu un uzkrāšanu. IMK pieeja netiek veidota kā jauns mehānisms, bet gan kā komponente, kas atbalsta Latvijas valsts pieaugušo izglītības politikas veidošanu un īstenošanu.
2. pilnveidota un attīstīta prasmju pārvaldības platforma pieaugušo izglītības datu uzkrāšanai, kas tiks integrēta ar VIIS un citiem valsts informācijas sistēmu reģistriem automatizētai datu apmaiņai. Platformas funkcionalitāte ietvers ne tikai pieteikšanās, mācību organizēšanas un īstenošanas atbalstu, bet arī piemērotāko mācību izvēles atbalstu (prasmju novērtēšanu, tai skaitā dažādu prasmju novērtēšanas rīku koplietošanas iespējas, personalizētu mācību piedāvājumu un individuālā mācību ceļa izveidi, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus) un mācību rezultātu novērtēšanas rīkus (aptaujas atgriezeniskās saites sniegšanai, izglītības programmu reitingus, kvalitātes rādītājus).
3. vienota tīmekļvietne un platforma informēšanai par pieaugušo izglītības iespējām – neatkarīgi no atbalsta programmas īstenotāja un personas nodarbinātības statusa, cilvēkam ir jāiegūst informācija par darba tirgum piemērotu un aktuālu mācību piedāvājumu. Sākotnēji tīmekļvietnē un platformā pakāpeniski tiks ievietota informācija par šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu un Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros finansētiem projektiem un to ietvaros pieejamajām mācību iespējām:
3.1. VIAA – projekts Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk - IMK projekts);
3.2. VIAA – 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” (turpmāk - 4.2.4.2. pasākums);
3.3. VIAA – 6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu";
3.4. VARAM – 2.3.2.1.i. investīcijas ietvaros projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (turpmāk – VARAM projekts).
4. aprobācijas rezultātu analīze un ilgtspējas nodrošināšana. Lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīcijas īstenotāju (Valsts izglītības attīstības aģentūru) līdz 2026.gada 31.martam sagatavot un izglītības un zinātnes ministrei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektus, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Ieguvumi no IMK pieejas ieviešanas:
1. Indivīdam: atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums;
2. Valsts pārvaldei: izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa;
3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai (projektu/programmu finansējums, ilgtermiņa finansējums, izmērāmie rezultāti).
Ieviešot IMK tiks risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums. IMK nodrošinās arī vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
IMK pieejas izveide sniegs plašākas iespējas veidot datos balstītu mācību saturu un operatīvu mācību piedāvājumu. Tāpat, nodrošinot individualizētu mācību piedāvājumu katram, atbilstoši mērķiem un spējām, jaunā pieeja ļaus ātrāk reaģēt arī uz izmaiņām darba tirgū un mazinās arī bezdarba riskus.
IMK pieejas aprobācija Latvijā tiek veidota atbilstoši ES Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīm, kur IMK ir noteikts kā atbalsta instruments, ar ko personām tiek nodrošinātas individuālas tiesības uz mācībām.
MK noteikumu projektā:
1. nodaļā “Vispārīgie jautājumi” tiek noteikti 2.3.1.4.i. investīcijas mērķi un mērķa grupa, investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji, kā arī pieejamais finansējums 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” un “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā”;
2. nodaļā “Individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas īstenošanas nosacījumi” tiek noteiktas atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi, kā arī mērķa grupai jeb gala labuma guvējiem noteiktā pieteikšanās kārtība, finansēšanas kārtība un atbalsta pasākumi. 2. nodaļas 2.4. apakšnodaļa “Prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmēja darbības individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros” nosaka prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un to iesaistes nosacījumus;
3. nodaļā “Platformas izveide individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros” tiek noteikts prasmju pārvaldības platformas prototipa (turpmāk – platforma) aprobācijai un individuālo mācību kontu pieejas aprobācijai nepieciešamās informācijas sistēmas prototipa izveides un izmantošanas kārtību, kā arī Atveseļošanas fonda ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās. Lai nodrošinātu nepieciešamo normatīvo ietvaru 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros veidotajam informācijas sistēmas prototipam, 3.nodaļas 3.1.apakšnodaļa nosaka arī sistēmas pārziņa tiesības un pienākumus līdzīgi kā Valsts informācijas sistēmu likums nosaka šādas tiesības un pienākumus valsts informācijas sistēmām. 3. nodaļas 3.2. apakšnodaļa nosaka fiziskas personas individuālā mācību konta izveidi un aktivizēšanu, kā arī personas datu uzkrāšanu un apstrādi. 3.nodaļas 3.3. apakšnodaļa nosaka fiziskas personas nosacījumus izmantojot individuālo mācību kontu.
4. nodaļā “Noslēguma jautājumi” nosaka termiņus platformas aprobācijai un individuālo mācību kontu pieejas aprobācijai nepieciešamās informācijas sistēmas izveides funkcionalitāti.
Sadarbība IMK pieejas aprobācijas ietvaros
IMK pieejas attīstībā atbilstoši informatīvajā ziņojumā noteiktajam tiek iesaistīti konsultatīvie sadarbības partneri: Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk – LIKTA) – iesaistās IMK koncepta apspriešanā un izstrādē (turpmāk - konsultatīvie partneri). Ir izveidota konsultatīvo partneru darba grupa, kuru VIAA organizeē vismaz reizi cetuksnī. Konsultatīvie sadarbības partneri tiek iesaistīti IMK pieejas attīstībā atbilstoši to kompetencei.
IMK projekta ietvaros tiks noslēgtas starpresoru vienošanās ar visām valsts pārvaldes iestādēm ar kurām tiks nodrošināta datu apmaiņa.
Kvalitatīva monitoringa nodrošināšanai nepieciešamības gadījumā tiks noslēgta starpresoru vienošanās ar Centrālo statistikas pārvaldi.
Platforma tiek attīstīta tā, lai tās ietvaros varētu pārvaldīt dažādu atbalsta programmu nodrošinātāju atbalsta programmu ietvaros.
Prasmju pārvaldības platformu paredzēts izmantot pieaugušo izglītības pasākumos, līdz ar to konkrēto pasākumu regulējošajos noteikumos tiks iekļauta atsauce par demarkāciju ar šo pasākumu. IMK tīmekļvietnē varēs izvietot arī par citu īstenotāju piedāvātajām mācību iespējām, kas pieejamas ar publisko atbalstu un persona tiks novirzīta uz atbilstošo valsts pārvaldes institūciju.IMK aprobācijas ietvaros ir jāizstrādā un jāaprobē platforma, kuras ietvaros var tikt pārvaldīti vairāki finansējuma avoti no dažādiem resoriem. Līdz ar to, ministrijas, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, kas nodrošina pieaugušo izglītību publiskā finansējuma ietvaros (turpmāk – atbalsta programmas) varēs izmantot platformu pakalpojuma nodrošināšanai.
Atbalsta programma – ministriju, valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību finansētās izglītības programmas un izglītības pakalpojumi, kur piešķirams publiskais finansējums.
Atbalsta programmu nodrošinātājs - ministrija, valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kura ievieš un īsteno atbalsta programmu un piešķir finansējumu izglītības programmu apguvei un citiem atbalsta pasākumiem publiskā finansējuma ietvaros.
Lai izmantotu platformu tiks slēgta starpresoru vienošanās par platformas izmantošanu un izmantošanas nosacījumiem starp VIAA un atbalsta programmas nodrošinātāju. IMK pieejas aprobācijas ietvaros svarīgi analizēt un nodrošināt platformas darbības ilgtspēju, izstrādājot funkcionalitāti, kas nodrošina pieaugušo izglītības pārvaldību kopumā ne tikai apkalpo atsevišķu projektu vajadzības.
IMK pieejas attīstības ietvaros ir plānots veidot sadarbību starp institūcijām, nodrošinot datu apmaiņu, citu institūciju izstrādāto rīku pieejamību pieaugušajiem. IMK pieejas aprobācijas ietvaros nav plānots dublēt citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un to uzturētās valsts informācijas sistēmas vai veidot jaunus rīkus, bet veidot datu klasifikatorus, kas palīdz apmainīties un analizēt informāciju, lai veidotu datos balstītu, individualizētu stratēģisko pakalpojumu. Ekonomikas ministrijas izveidotā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisija, kuras sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildināmību starp dažādām mērķa grupām, kā arī veic regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu novērtējumu. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ekonomikas ministrs. Līdz ar to ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par plānoto aprobācijas plānu un tajā iekļautajām izglītības programmām, tādejādi nodrošinot mācību piedāvājuma nepārklāšanos ar NVA, tai skaitā nodrošinot VIAA un NVA sadarbību nosakot demarkāciju mērķa grupas ietvaros. Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par IMK projekta sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī informēta par IMK platformas aprobācijas gaitu, ņemot vērā, ka digitālo prasmju mācību vajadzības ir noteiktas jau 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros un aprobācijas gaitā ir nodrošināmas DigComp atbilstošās digitālo prasmju mācības (DigComp 3. – 6. līmenis).
VARAM projekta ietvaros tiks izmantota jau izstrādātā platformas funkcionalitāte un iedzīvotāju informēšana par mācību iespējām tiks izvietota IMK tīmekļa vietnē. VIAA un VARAM slēgs starpresoru vienošanos par platformas izmantošanas nosacījumiem, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanu, kā arī citiem nosacījumiem, ja tie attiecināmi.
IMK ietvaros ar NVA tiks slēgta starpresoru vienošanās, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanai par piešķirto NVA klienta statusu, sniegtajām karjeras konsultācijām, saņemtajām mācībām Sākotnējā posmā līdz 2025. gada sākumam datu apmaiņa tiks nodrošināta Excel formātā, kamēr nav izstrādāta API datu apmaiņai. Ņemot vērā paredzētos NVA BURVIS sistēmas un prasmju pārvaldības protitipa attīstību tiks plānoti ilgtspējīgi integrācijas risinājumi. Prasmju pārvaldības platformas prototipa izstrādes ietvaros tiks nodrošinātas VIAA un NVA tikšanās, lai izvēlētos atbikstošākos risinājumus informācijas apmaiņai visas investīcijas ieviešanas laikā.
VIAA īstenojot 8.4.1. SAM iepriekšējā periodā tika noslēgta starpresoru vienošanās ar PMLP par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā rezultātā tika izveidots starpsistēmu saskarnes tehniskais pieslēgums. Datu apmaiņa notika no Iedzīvotāju reģistra saņemot šādu datu apjomu: personas pamatdati (personas kods, personas koda maiņas datums, ja ir mainīts personas kods; uzvārds, vārds (vārdi); statusa maiņas datums, ja ir ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā “PASĪVS”; miršanas datums, ja ir ziņas par miršanu); citas valsts identifikācijas kods; personas pamatdati (ar dzimšanas datumu); dzīves vietas personas dati (ar dzimumu); valstiskā piederība (un tās veids); tautība; iepriekšējais personas kods (un nākamais personas kods).
Pēc MK noteikumu apstiprināšanas tiks slēgta starpresoru vienošanās par datu apmaiņu, ņemot vērā, ka tos datus, kas ir nododami izveidotās starpsistēmu saskarsmes tehniskā pieslēguma ietvaros nodod pēc starpresoru vienošanās noslēgšanas. Savukārt datu laukus, kurus nepieciešams izgūt 4.2.4.2.pasākuma ietvaros - informāciju par to vai persona ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz diviem gadiem - datu lauks: ziņas par nepilngadīgu bērnu, šo saslēgumu IMK platformā ieviesīs 6 mēnešu laikā pēc starpresoru vienošanās noslēgšanas, veidojot starpsistēmu saskarnes pieslēgumu. MK noteikumu projektā iekļauts 93. punkts, kas nosaka, ka datu apmaiņa tiek īstenota tiešsaistes datu pārraides režīmā (ja attiecināms) un ir jau izstrādātas starpsistēmu saskarnes tehniskais risinājumus, ja risinājums nav veidots tiešsaistes datu pārraides režīms tiek nodrošināt pēc saskarnes izstrādes ne ātrāk kā 6 mēnešu periodā.
Apzinot citu valstu pieredzi var secināt, ka valstis īsteno savu pieaugušo izglītības politiku un izvēlas dažādus tās pārvaldības modeļus (centralizēti, decentralizēti u.c.), kā arī dažādus finansēšanas instrumentus: prasmju fondi, nodokļu atvieglojumi indivīdiem vai uzņēmumiem, granti indivīdiem vai uzņēmumiem, aizdevumi, mācību atvaļinājumi, izdevumu attiecināšana, tomēr neatkarīgi no tā, kādu atbalsta sistēmas veidu (vaučeru shēma, IMK pieeja, valsts un privātā finansējuma modelis) valsts ir izvēlējusies, pieaugušo izglītības sistēmu skata un pārvalda kā vienotas izglītības ekosistēmas elementu, nodrošinot saskaņotu koordināciju valstiskā līmenī un nosakot valsts stratēģiskās prioritātes.
IMK pieejas aprobācija un prasmju pārvaldības platformas darbība
Atbalsts izglītības programmu apguvei
IMK pieejas aprobācija ietver pieejas un platformas testēšanu, tai skaitā individualizēta mācību piedāvājuma izveido atbilstoši katras personas mācību vajadzībām. Līdz ar to platformas ietvaros plānots piedāvāt un nodrošināt atbalstu šādu izglītības programmu apguvei:
1) profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju;
2) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
3) studiju kursa vai studiju moduļa no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas apguvei, kas apgūstams augstskolās vai koledžās un to noslēgumā var saņemt apliecību;
4) neformālās izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par neformālās izglītības programmas apguvi;
5) tālmācības izglītības programmas apguvei Latvijas vai starptautisku un ārvalstu mācību platformās un eksaminācijai vai iegūto zināšanu vai prasmju apliecināšanai un verificēšanai.
6) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, kas sastāv no dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma, apguvei un to noslēgumā var saņemt apliecību
Nav plānots izstrādāt jaunas izglītības programmas, bet izvēlēties tirgū esošo izglītības piedāvājumu atbilstoši definētajām prasībām.
2.3.1.4.i. investīcijas mērķa rādītāja “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” sasniegšanu, individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes līdz 2026. gada 31. maijam apgūs vismaz 3500 personas atbilstoši saskaņotiem aprobācijas kritērijiem:
• profesionālās tālākizglītības programmas vismaz 100 personas;
• profesionālās pilnveides izglītības programmas vismaz 350 personas;
• studiju kursa vai studiju moduļa no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas apguvei, neformālās izglītības programmas apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei un tālmācības izglītības programmas apguvei Latvijas vai starptautisku un ārvalstu mācību platformās – kopā vismaz 3050 personas.
IMK pieejas aprobācijas laikā tiks nodrošināta digitālo prasmju apguve vismaz 3500 personām, kā arī pārbaudīts IMK sistēmas darbības princips. Aprobācijas laikā tiks pārbaudīti finansēšanas modeļi, kā arī princips, ka IMK kontā pieejamo mācību budžetu veido publisko līdzekļu piešķīrums, kuru var izmantot, uzkrāt un papildināt gan nozaru ministrijas, īstenojot attīstības programmas, darba devēji, gan indivīdi paši, lai iesaistītos mācībās, kuras atbilst:
• esošajai kvalifikācijai,
• iegūtajai profesijai,
• darba tirgus vajadzībām,
• individualizētam karjeras ceļam: attīstības plānam (individuālajam mācību ceļam).
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem digitālo prasmju pilnveidi, un radītu plašākas tiesības un iespējas piedalīties izglītībā, personai, kas investīcijas ietvaros izvēlēsies apgūt profesionālās tālākizglītības un vai profesionālās pilnveides izglītības programmu, izmantojot platformas funkcionalitāti platformā ir jāaizpilda individuālais mācību ceļš, kas nodrošinās personai izvēlētās izglītības programmas finansēšanu 100% apmērā. Izmaksas par profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi tiks segtas izglītības iestādei pilnā apmērā (100%) no investīcijas finanšu līdzekļiem.
Tai skaitā, tiks aprobēts un analizēti principi, kā IMK budžetu var papildināt ar līdzfinansējumu, līdzekļus var uzkrāt, piemēram, dalībai lielāka apjoma vai dārgākām mācībām. Piekļuve IMK ir neatkarīga no darba vietas, statusa, nodarbinātības formas, kā arī savā kontā ir iespēja uzkrāt savus kvalifikācijas dokumentus un apliecinājumus, kas iegūti nesaņemot publisko finansējumu, kā arī apskatīt savus izglītības dokumentus.
Platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem.Tiks slēgti līgumi ar Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursu piegādātājiem par izglītības pakalpojuma pieejamību platformā, kā arī tiks juridiski risināts jautājums par autortiesībām- modificēt kursus tulkojot, vai lietojot orģinālvalodā. Šie mācību kursi prasmju pārvaldības platformas prototipā netiks izvietoti, bet tiks veidota iespēja piekļūt Latvijas un starptautisko platformu mācību saturam. NVA jau šobrīd nodrošina projektu saviem klientiem, kas ietver mācības starptautisko platformu ietvaros. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros tiks vērtētas sadarbības iespējas.
Mācību vajadzības un prioritātes, kas tiek īstenotas saistībā ar darba tirgus vajadzībām, tad to saturs un prioritātes tiek virzītas izskatīšanai Ekonomikas ministrijas izveidotā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā. Individuālo mācību kontu pieejas ieviešanas un aprobācijas ietvaros tiek aprobēta pieeja, pārvaldības procesi, t.sk. ņemot vērā Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības padomes un Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas uzdevumus, kā arī attīstīts prasmju pārvaldības platformas prototips, kas nodrošina procesa atbalstu un datu uzkrāšanu, apstrādi. Par individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas plānu tiks informēta Cilvēkkapitāla attīstības padome. Ja mācības ir saistītas ar darba devēju vajadzībām tad tās tiek saskaņotas un apstiprinātas Ekonomikas ministrijas Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā.
Prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un kvalitātes vadība
IMK platformā pēc VIAA uzaicinājuma izsludināšanas var pieteikties izglītības iestādes, kas atbilst MK noteikumu projektā izvirzītajām prasībām un īsteno izglītības programmas, kas noteiktas šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.5. punktā. Izglītības pakalpojuma sniedzēji, kas īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.4. un 16.6. punktā tiek iesaistīt projekta īstenošanā kā pakalpojumu sniedzēji veicot attiecīgus publiskos iepirkumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Izglītības programmas var piedāvāt arī biedrības vai nodibinājumi, ja tām ir reģistrēta izglītības iestāde vai tās ar saņēmušas atļauju pašvaldību izglītības programmu nodrošināšanai. Izgītības pakalpojumu sniedzēji ievēro tos normatīvos aktus, kas atbilsts izglītības pakāpei un izglītības programmai par kuru tās iesniedz pieteikumu IMK pieejas aprobācijas ietvaros.
IMK pieejas aprobācijā tiks definēti un izvirzīti kvalitātes kritēriji izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veidots un pārbaudīts darbības princips publiskajam izglītības iestāžu piedāvāto izglītības programmu reitingam, kas būs pieejams IMK tīmekļvietnē. IMK tīmekļa vietnē katrai izglītības programmai tiek veidots reitings (novērtējums), kas veidojas pēc šādiem kritērijiem:
• piedāvāto izglītības programmu ir apguvuši un aizpildījuši anketu vismaz 10 izglītojamie,
• izglītojamie sniedz vērtējumu par šādām kategorijām – izglītības programmas saturs, pedagoga darbs, sasniedzamie rezultāti, mācību procesa nodrošināšana,
• vērtējumu sniedz tikai identificējami izglītojamie, kas novērtēšanas anketu aizpilda no sava IMK,
• reitings tiek attēlots publiski pie izglītības programmas, skalā no 1- 5, kur 1 ir zemākais vērtējums, bet 5 – augstākais.
Reitingā tiek ietverti tikai izglītojamie, kas faktiski ir piedalījušies mācībās un ir bijuši iekļauti konkrēta izglītības pakalpojumu sniedzēja mācību grupās un vērtējums tiek veidots pamatojoties uz mācību novērtējuma aptaujā iekļautajiem jautājumiem.
Ir definēti objektīvi izmērāmi izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriji, kas pēc atbilstības pārbaudes varēs tikt iekļauti platformā piedāvātajām investīcijas finansētajām izglītības programmām. Paredzēts šāds izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriju minimums: a) izglītības iestāde ir akreditēta un īsteno licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; b) izglītības iestāde ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; c) ja izglītības pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts izglītības iestāžu reģistrā, izglītības pakalpojumu sniedzējs īsteno izglītības programmu, par kuras īstenošanu ir saņēmis atļauju no pašvaldības vismaz vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšana; d) izglītības pakalpojumu sniedzējs ir īstenojis vismaz divas izglītības programmas attiecīgajā izglītības programmas veidā un Eiropas Iedzīvotāju digitālā ietvara (turpmāk - DigComp) kompetenču jomā vismaz 3.DigComp līmenī, kur izglītojamo skaits vienā grupā ir bijis vismaz 10 dalībnieki. Balstoties uz IMK aprobācijas rezultātiem, tiks veikta iesaistīto pušu atbildību definēšana, procesu uzraudzība, ieviešana un pakalpojuma nodrošināšana un izvērtēšana. Nepieciešamības gadījumā IMK darbības principi tiks pilnveidoti atbilstoši aktuālajai situācijai un atbilstoši aprobācijas laikā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem. IMK sistēmas un finansēšanas modeļa mērogošana visai pieaugušo izglītības sistēmai un starpresoru koordinācijas principu noteikšana. Aprobācijas laikā nepieciešams izvērtēt platformas integrācijas iespējas ar VIIS, kā arī datu apmaiņu starp abām sistēmām. Veidojot mērogošanas konceptu, ir jāņem vērā VIIS sistēmas arhitektūra un plānotā attīstība.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu IMK ietvaros plānots veidot vienotu pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai. Tai skaitā ir būtiska ne tikai institucionāla akreditācija, bet arī proaktīva IKVD iesaiste, lai izglītības iestāžu un izglītības programmu kvalitātes nodrošināšana būtu piemērota pieaugušo mērķauditorijai, tiktu īstenotas atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem. Tieši tāpēc ir svarīga arī ātra un tūlītēja atgriezeniskā saite. Tāpēc IMK ietvaros plānots veidot publisko reitingu.
Reitingā tiek ietverts tikai izglītojamie, kas faktiski ir piedalījušies mācībās un ir iekļauti konkrēta izglītības pakalpojumu sniedzēja mācību grupās un vērtējums tiek veidots pamatojoties uz mācību novērtējuma aptaujā iekļautajiem jautājumiem. Reitinga kritēriju izstrādē plānots iesaistīt konsultatīvos partnerus veidojot vērtēšanas metodiku, kuru var piemērot pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem.
Finansējuma saņēmējs noslēgs līgumu ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem nosakot pienākumus un atbildību nodrošinot izglītības programmu apguvi. Tai skaitā pārliecinoties, ka izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir iekšējie kārtības noteikumi, kas nosaka izglītojamo tiesības un pienākumus, izglītojamo pieņemšanas un atskaitīšanas noteikumus un citas prasības, kas noteikta normatīvajos regulējumos par izglītības programmu īstenošanu.
Platformas attīstība un darbība
Individuālo mācību kontu pieejas attīstības ietvaros nav paredzēts izstrādāt jaunu sistēmu, bet gan pilnveidot un funkcionāli papildināt esošu sistēmu, veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām un nodrošinot datu apmaiņu, tai skaitā izvērtējot starptautiski izstrādātus risinājumus. Prasmju pārvaldības platformas prototips tiek izstrādāts kā daļa no kopējās izglītības informāciju sistēmas ekosistēmas, tai skaitā veidojot vienotu datu apmaiņu starp dažādām izglītības pakāpēm, kurās tiek nodrošināta pieaugušo izglītība, tostarp augstākā izglītība. Individuālo mācību kontu pieeja tiek attīstītība kā ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai skaitā ņemot vērā plānoto izglītības informācijas sistēmu attīstību.
IMK tīmekļvietne – informācijas vienotais kontaktpunkts par pieaugušo izglītību un izglītības programmu piedāvājumu neatkarīgi no personas statusa, kā arī informācija par pieejamo publisko finansējumu pieaugušo izglītības piedāvājumam un finansēšanas nosacījumiem.
IMK sistēma – informācijas sistēma, kas ietver procedūru un procesu kopumu, ko izmanto, lai reģistrētu individuālo mācību kontu, publicētu informāciju par izglītības programmu piedāvājumu un pārvaldītu pieejamo finansējumu atbilstoši valsts atbalsta programmu pasākumiem un prioritātēm, pieteiktos mācībām, piešķirtu līdzekļus un vāktu, uzglabātu un apstrādātu datus par mācību izvēli un norisi, definētu mērķus un sasniegtos rezultātus, kā arī tos atspoguļotu fiziskas personas individuālajā mācību kontā.
Fiziskas personas individuālais mācību konts – virtuāls konts IMK sistēmā, kur persona piekļūst personīgajam profilam, mācību piedāvājumam ar valsts atbalstu, atbalsta pasākumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta programmām un prioritātēm.
Ņemot vērā, ka tiek izstrādāts prasmju pārvaldības platformas prototips tad tā izstrāde tiks saskaņota ar VARAM saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība". Tai skaitā līdz 2026. gada 31. maijam Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt nepieciešamību atbilstoši aprobācijas rezultātiem izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai. Pirms patstāvīga normatīvais regulējuma uzsākšanas, ja prasmju pārvaldības platformas prototips tiks veidots kā patstāvīga valsts informācijas sistēma vai esošas valsts informācijas sistēmas modulis, tiks veikta saskaņošana saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" pirms risinājuma izstrādes.
Platforma tiks veidota paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, t.sk. attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem, tostarp uzņēmumu/ organizāciju vajadzībām. Platformas izstrādē tiek ņemtas vērā citu informācijas sistēmu attīstība un tai skaitā integrācijas iespējas, lai vienotu izglītības sistēmu ekosistēmu.
Platforma ir kā viena no komponentēm izglītības procesu digitālās transformācijas ietvarā, izstrādājot to funkcionalitāti, kas nepieciešama vienotai informācijas uzkrāšanai par pieaugušo izglītību, kas nodrošināta publiskā finansējuma ietvaros.
Būtiski panākt, ka dati par pieaugušo izglītības apguvi tiek uzkrāti ne tikai formālās izglītības ietvaros, bet arī par neformālo izglītību vai citiem izglītības pakalpojumiem valsts budžeta vai Eiropas Savienības politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansējuma ietvaros, uzkrājot datus vienoti Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS).
Citi atbalsta pakalpojumi
Papildus platformā tiks izvietoti saistītie pakalpojumi (piemēram, indivīdu prasmju novērtēšana, karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas). Saistītie pakalpojumi netiks veidoti no jauna, bet izmantoti un koplietoti jau esošie izstrādātie risinājumu, piemēram, NVA karjeras konsultantu tīkls un iespēju robežās – digitālie rīki prasmju novērtēšanai, sadarbība ar pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, sadarbība ar VARAM konsultāciju nodrošināšanai pašvaldību līmenī, līdz ar to veicinot plašāku esošo investīciju un šo rīku izmantošanu dažādām mērķa auditorijām. IMK ietvaros nav paredzēt veidot jaunus novērtēšanas rīkus. IMK pieejas ietvaros tiek izstrādāta prasmju novērtēšanas metodika, kas iekļauj jau esošus prasmju novērtējuma instrumentus, tai skaitā NVA izstrādātos prasmju novērtēšanas instrumentus un nepieciešamības gadījumā identificējot jaunus rīkus, lai veidotu vienotu un kvalitatīvu prasmju novērtēšanas sistēmu. Līdz ar to individuālo mācību kontu pieejas ietvaros tiek apzināti esošie risinājumu un nodrošināta to popularizēšana un piekļuve, veidojot vienotu metodiku prasmju novērtēšanai.
Sabiedrības informēšana
2.3.1.4.i. investīcija ir stratēģiski svarīga, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt pastiprinātus komunikācijas pasākumus. Sabiedrības informēšana un publicitātes pasākumus nodrošina saskaņā ari ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
2.3.1.4.i. investīcijai ir izveidots Stratēģiskais komunikācijas plāns, kas paredz vienota zīmola izveidi, sabiedrības informēšanas aktivitātes, komunikācijas kampaņas un reģionālo komunikāciju. 2.3.1.4.i. investīcija Atveseļošanas fonda plāna ietvaros ir identificēta kā stratēģiski svarīgs projekts, līdz ar to nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Līdz ar to tie paši nosacījumi attiecas arī uz IMK pieejas aprobāciju. Plānots, ka publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta atbildīgās ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tādējādi vēl vairāk izceļot šādu projektu nozīmību un svarīgumu.
IMK pieejas attīstības ietvaros plānots veidot vienotu zīmolu un izvietot informāciju par pieaugušo izglītības iespējām tīmekļvietnē, kā arī turpināt attīstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk - projekts Nr. 8.4.1.0/16/I/001) īstenošanas ietvaros izveidoto informācijas sistēmu pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, papildinot ar jaunu funkcionalitāti, kā arī veidojot jaunu un inovatīvu digitālo vidi.
Pirms aprobācijas uzsākšanas plānots nodrošināt reģionālos pasākumus, lai informētu pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatorus, NVA karjeras atbalsta speciālistus, izglītības pakalpojumu sniedzējus un citas mērķa grupas par iespējām un IMK pieejas aprobācijas uzsākšanu.
Tai skaitā plānotas vairākas komunikācijas kampaņas, ņemot vērā dažādās mērķa grupas un to vajadzības, kā arī izvēloties atbilstošos kanālus. Uzsākot aprobāciju, kā arī 2026. gadā noslēgumā plānoti vairāki pasākumi, iesaistot atbildīgās ministrijas un EK pārstāvniecības pārstāvjus par aprobācijas rezultātiem un ilgtspēju.
Prasmju pārvaldības platformas prototips tiek izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu apmaiņu par pieaugušo izglītības datiem, tieši tāpēc tiek analizēta sinerģija ar citiem valsts pārvaldes izstrādātajiem projektiem, lai nodrošinātu aktivitāšu sinerģiju.
4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” projekta īstenošana ir cieši saistīta ar VIAA sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”, paredzot abu projektu ciešu sinerģiju un pakāpenisku labās prakses un aprobēto individuālo mācību kontu elementu integrēšanu 4.2.4.2. pasākumā, kā arī paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta projekta ietvaros pēc 2026. gada, veicot nepieciešamos grozījumus 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumos.
6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" un VARAM projekts tiks īstenots prasmju pārvaldības platformas prototipā, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu neveidojot katra projekta pārvaldībai jaunus IT resursus, kā arī nodrošinot pieaugušo izglītības datu pārvaldību vienuviet, kā arī informēšanu.
Individuālo mācību kontu pieeja tiek attīstītība kā ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai skaitā ņemot vērā plānoto izglītības informācijas sistēmu attīstību. Līdz to izstādājot izglītības jomas sistēmu vienoto arhitektūru investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums” ietvaros, tiks ņemta vērā vienotā arhitektūra un prasmju pārvaldības platformas prototipa attīstība.
Projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.1.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" īstenošanas noteikumi" tiks attīstīts ciešā sadarbībā ar individuālo mācību kontu pieejas attīstītību ņemto vērā pieaugušo izglītību. Vienotā studiju un mācību kursu reģistra integrācija un integrācijas risinājumu izstrāde datu apmaiņai vienotu datu izmantošanai pieaugušo izglītībā (projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt integrācijas risinājumus apmaiņai ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu vienotu datu apmaiņu, tai skaitā arī par pieaugušo izglītības datiem).
Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk – IMK) . IMK projekta ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam plānots attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka pieaugušo izglītība tiek īstenota arī augstākās izglītības ietvaros, līdz ar to būtiski nodrošināt, ka izstrādāto IT risinājumu ietvaros tiek nodrošināta datu apmaiņa un uzkrāšana neatkarīgi no izglītības pakāpes. Līdz ar to pārliecinoties, ka indivīda dati ir vienuviet un piekļuve pieaugušo izglītības piedāvājumam, kā arī informācijas uzkrāšanai par sasniedzamajiem rezultātiem tiek izmantotas vienotas datu struktūras.
Projekta "Par investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” projekta “Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs” pases apstiprināšanu un koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu", kur mērķis ir izstrādāt valsts vienotu izglītības apliecinošo dokumentu reģistru. Tiks analizēti projekta rezultāti un labās prakses pārnestas uz IMK, tai skaitā nodrošinot darbību nedublēšanos un ar pieaugušo izglītību saistītu dokumentu uzkrāšanu IMK.
2.1.2.1.i. investīcijas “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekts “Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana” ietvaros, ko īsteno Valsts administrācijas skola paredzēts veidot mācību pārvaldības sistēmu valsts pārvaldes darbiniekiem. IMK projekta ietvaros nav plānots veidot integrāciju un datu apmaiņu ar izstrādājamo sistēmu, bet jau tagad tiek analizētas iespējas datu apmaiņai nākotnē, kā arī nepieciešamo risinājumu izstrādei, lai tādus nodrošinātu. IMK mērķis ir veidot vienotu pieaugušo izglītības datu uzkrāšanas un pārvaldības sistēmu, jo personai ir jāpiekļūst pie informācijas par izglītības iespējām un iegūto izglītību, neatkarīgi no savas nodarbinātības statusa vai darba devēja.
Aprobācijas rezultātu analīze un ilgtspējas nodrošināšana
Aprobācijas rezultāti tiks analizēti un apspriesti ar konsultatīvajiem partneriem, lai izvērtētu pieejas ilgtspēju un nepieciešamos uzlabojumus tās ieviešanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieaugušo izglītību.
IMK pieejas aprobēšanas un attīstības mērķis ir veidot sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, līdz ar to mērogošanas konceptā un arī turpmāk ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
-cik lielā mērā normatīvais regulējums, stratēģija un finansēšanas modelis garantē pakalpojumu saņemšanu atbilstoši valsts prioritātēm?
-kādā apjomā ir paredzēts finansējums un vai tas tiek ieplānots IMK sistēmas uzturēšanai un pakalpojuma nodrošināšanai?
-vai ir pietiekami resursi IMK sistēmas darbināšanai, procesu uzlabošanai un attīstībai, kā arī, vai izglītības pakalpojums tiek nodrošināts pietiekamā apjomā?
-vai ir ieviesta kvalitātes vadība un vai izglītības pakalpojumu sniedzēju kvalitāte ir atbilstoša mērķa grupu vajadzībām?
-vai ir skaidri datu uzkrāšanas un apmaiņas procesi, monitoringa procesa nodrošināšana?
Atbilstoši aprobācijas rezultātiem tiks izvērtēta izveidotās pieejas ilgtspēja un kā tiks veikta izveidotā prasmju pārvaldības platformas prototipa analīze, izvērtējot vai tā ir patstāvīga darboties spējīga sistēma. Līdz ar to, lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju tiks sagatavoti priekšlikumi par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektiem, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Pieaugušo izglītības politikas veidošanas un īstenošanas izaicinājumi daudzās valstīs ir līdzīgi. Līdz ar to arī risinājumi dažādās valstīs ir līdzīgi un balstās sekojošās atziņās:
1.rīcības izmaiņas nav iespējams panākt vienatnē vai kampaņveidā: lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk un rezultatīvāk, ir nepieciešama cieša, koordinēta sadarbība un informācijas apmaiņa starp galvenajām iesaistītajām pusēm pieaugušo izglītības politikas īstenošanā, kā arī vienotā mācību vajadzību noteikšanā un mācību piedāvājuma veidošanā,
2. dati, datu izmantošana, datu apmaiņa, pakalpojumu un informācijas sistēmu integrācija ir veidojama sasaistē starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm. Datu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, starpinstitucionālu datos balstītu mācību piedāvājumu izveidi, kas atbilst darba tirgus prasībām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt datu apmaiņu un integrāciju, lai valsts pārvaldes institūcijām, kas īsteno pieaugušo izglītību, būtu iespēja veidot piedāvājumu balstoties uz personas pieredzi, iegūto izglītību un nākotnes mācību vajadzībām. To iespējams izdarīt tikai veidojot vienotu datu uzkrāšanas un apmaiņas ekosistēmu, kā arī būtiski, ka informācijas cilvēkam ir pieejama vienuviet neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa līdz ar to profesionālo pilnveidi var plānot daudz mērķtiecīgāk.
3. vienota informēšana un mācību nodrošināšanas pārvaldība nodrošina stratēģiskāku mērķa grupas uzrunāšanu un iesaisti, kā arī nerada apmulsumu un neizpratni iedzīvotājiem par mācību piedāvājumu un pieejamajām iespējām. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda projekta ietvaros dažādām valsts pārvaldes institūcijām paredzētas vairākas investīcijas digitālo prasmju apguvei, tad ir būtiska vienota komunikācija, precīza demarkācija mērķa grupām, kā arī vienots vēstījums iedzīvotājiem, kas aicina uz aktīvu darbību un iesaisti pieaugušo izglītībā. Plānotie informācijas un publicitātes pasākumi, atbilstoši projekta komunikācijas plānam, ir vienota pieaugušo izglītības zīmola un zīmola komunikācijas izveide, vismaz trīs plašāka mēroga publicitātes pasākumi mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, kas plānoti sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, integrētas komunikācijas kampaņas, satura un komunikācijas materiālu veidošana, kā arī iekšējās komunikācijas aktivitātes, kas vērstas uz sadarbības partneriem. Informācijas un publicitātes pasākumi tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 (2021. gada 12. februāris), kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un AF komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
4. mērķtiecīga kvalitātes vadība - veidot vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai neatrauti no valsts atbalsta programmas nodrošinātāja, bet kā vienotu vērtējumu izglītības iestādei. Būtiski veikt ne tikai institucionālu izglītības iestādes akreditācijas, bet veidot mērķtiecīgu kvalitātes uzraudzību īstenošanas procesā.
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros tiks izveidota:
1. vienota un cilvēkcentrēta Latvijas situācijai atbilstoša individuālo mācību kontu pieeja, kas ir papildinoša un atbalsta jau esošās investīcijas pieaugušo izglītībā, veidojot vienotu ietvaru, datu apmaiņu un uzkrāšanu. IMK pieeja netiek veidota kā jauns mehānisms, bet gan kā komponente, kas atbalsta Latvijas valsts pieaugušo izglītības politikas veidošanu un īstenošanu.
2. pilnveidota un attīstīta prasmju pārvaldības platforma pieaugušo izglītības datu uzkrāšanai, kas tiks integrēta ar VIIS un citiem valsts informācijas sistēmu reģistriem automatizētai datu apmaiņai. Platformas funkcionalitāte ietvers ne tikai pieteikšanās, mācību organizēšanas un īstenošanas atbalstu, bet arī piemērotāko mācību izvēles atbalstu (prasmju novērtēšanu, tai skaitā dažādu prasmju novērtēšanas rīku koplietošanas iespējas, personalizētu mācību piedāvājumu un individuālā mācību ceļa izveidi, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus) un mācību rezultātu novērtēšanas rīkus (aptaujas atgriezeniskās saites sniegšanai, izglītības programmu reitingus, kvalitātes rādītājus).
3. vienota tīmekļvietne un platforma informēšanai par pieaugušo izglītības iespējām – neatkarīgi no atbalsta programmas īstenotāja un personas nodarbinātības statusa, cilvēkam ir jāiegūst informācija par darba tirgum piemērotu un aktuālu mācību piedāvājumu. Sākotnēji tīmekļvietnē un platformā pakāpeniski tiks ievietota informācija par šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu un Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros finansētiem projektiem un to ietvaros pieejamajām mācību iespējām:
3.1. VIAA – projekts Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk - IMK projekts);
3.2. VIAA – 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” (turpmāk - 4.2.4.2. pasākums);
3.3. VIAA – 6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu";
3.4. VARAM – 2.3.2.1.i. investīcijas ietvaros projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (turpmāk – VARAM projekts).
4. aprobācijas rezultātu analīze un ilgtspējas nodrošināšana. Lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīcijas īstenotāju (Valsts izglītības attīstības aģentūru) līdz 2026.gada 31.martam sagatavot un izglītības un zinātnes ministrei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektus, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Ieguvumi no IMK pieejas ieviešanas:
1. Indivīdam: atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums;
2. Valsts pārvaldei: izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa;
3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai (projektu/programmu finansējums, ilgtermiņa finansējums, izmērāmie rezultāti).
Ieviešot IMK tiks risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums. IMK nodrošinās arī vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
IMK pieejas izveide sniegs plašākas iespējas veidot datos balstītu mācību saturu un operatīvu mācību piedāvājumu. Tāpat, nodrošinot individualizētu mācību piedāvājumu katram, atbilstoši mērķiem un spējām, jaunā pieeja ļaus ātrāk reaģēt arī uz izmaiņām darba tirgū un mazinās arī bezdarba riskus.
IMK pieejas aprobācija Latvijā tiek veidota atbilstoši ES Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīm, kur IMK ir noteikts kā atbalsta instruments, ar ko personām tiek nodrošinātas individuālas tiesības uz mācībām.
MK noteikumu projektā:
1. nodaļā “Vispārīgie jautājumi” tiek noteikti 2.3.1.4.i. investīcijas mērķi un mērķa grupa, investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji, kā arī pieejamais finansējums 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” un “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā”;
2. nodaļā “Individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas īstenošanas nosacījumi” tiek noteiktas atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi, kā arī mērķa grupai jeb gala labuma guvējiem noteiktā pieteikšanās kārtība, finansēšanas kārtība un atbalsta pasākumi. 2. nodaļas 2.4. apakšnodaļa “Prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmēja darbības individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros” nosaka prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un to iesaistes nosacījumus;
3. nodaļā “Platformas izveide individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros” tiek noteikts prasmju pārvaldības platformas prototipa (turpmāk – platforma) aprobācijai un individuālo mācību kontu pieejas aprobācijai nepieciešamās informācijas sistēmas prototipa izveides un izmantošanas kārtību, kā arī Atveseļošanas fonda ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās. Lai nodrošinātu nepieciešamo normatīvo ietvaru 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros veidotajam informācijas sistēmas prototipam, 3.nodaļas 3.1.apakšnodaļa nosaka arī sistēmas pārziņa tiesības un pienākumus līdzīgi kā Valsts informācijas sistēmu likums nosaka šādas tiesības un pienākumus valsts informācijas sistēmām. 3. nodaļas 3.2. apakšnodaļa nosaka fiziskas personas individuālā mācību konta izveidi un aktivizēšanu, kā arī personas datu uzkrāšanu un apstrādi. 3.nodaļas 3.3. apakšnodaļa nosaka fiziskas personas nosacījumus izmantojot individuālo mācību kontu.
4. nodaļā “Noslēguma jautājumi” nosaka termiņus platformas aprobācijai un individuālo mācību kontu pieejas aprobācijai nepieciešamās informācijas sistēmas izveides funkcionalitāti.
Sadarbība IMK pieejas aprobācijas ietvaros
IMK pieejas attīstībā atbilstoši informatīvajā ziņojumā noteiktajam tiek iesaistīti konsultatīvie sadarbības partneri: Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk – LIKTA) – iesaistās IMK koncepta apspriešanā un izstrādē (turpmāk - konsultatīvie partneri). Ir izveidota konsultatīvo partneru darba grupa, kuru VIAA organizeē vismaz reizi cetuksnī. Konsultatīvie sadarbības partneri tiek iesaistīti IMK pieejas attīstībā atbilstoši to kompetencei.
IMK projekta ietvaros tiks noslēgtas starpresoru vienošanās ar visām valsts pārvaldes iestādēm ar kurām tiks nodrošināta datu apmaiņa.
Kvalitatīva monitoringa nodrošināšanai nepieciešamības gadījumā tiks noslēgta starpresoru vienošanās ar Centrālo statistikas pārvaldi.
Platforma tiek attīstīta tā, lai tās ietvaros varētu pārvaldīt dažādu atbalsta programmu nodrošinātāju atbalsta programmu ietvaros.
Prasmju pārvaldības platformu paredzēts izmantot pieaugušo izglītības pasākumos, līdz ar to konkrēto pasākumu regulējošajos noteikumos tiks iekļauta atsauce par demarkāciju ar šo pasākumu. IMK tīmekļvietnē varēs izvietot arī par citu īstenotāju piedāvātajām mācību iespējām, kas pieejamas ar publisko atbalstu un persona tiks novirzīta uz atbilstošo valsts pārvaldes institūciju.IMK aprobācijas ietvaros ir jāizstrādā un jāaprobē platforma, kuras ietvaros var tikt pārvaldīti vairāki finansējuma avoti no dažādiem resoriem. Līdz ar to, ministrijas, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, kas nodrošina pieaugušo izglītību publiskā finansējuma ietvaros (turpmāk – atbalsta programmas) varēs izmantot platformu pakalpojuma nodrošināšanai.
Atbalsta programma – ministriju, valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību finansētās izglītības programmas un izglītības pakalpojumi, kur piešķirams publiskais finansējums.
Atbalsta programmu nodrošinātājs - ministrija, valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kura ievieš un īsteno atbalsta programmu un piešķir finansējumu izglītības programmu apguvei un citiem atbalsta pasākumiem publiskā finansējuma ietvaros.
Lai izmantotu platformu tiks slēgta starpresoru vienošanās par platformas izmantošanu un izmantošanas nosacījumiem starp VIAA un atbalsta programmas nodrošinātāju. IMK pieejas aprobācijas ietvaros svarīgi analizēt un nodrošināt platformas darbības ilgtspēju, izstrādājot funkcionalitāti, kas nodrošina pieaugušo izglītības pārvaldību kopumā ne tikai apkalpo atsevišķu projektu vajadzības.
IMK pieejas attīstības ietvaros ir plānots veidot sadarbību starp institūcijām, nodrošinot datu apmaiņu, citu institūciju izstrādāto rīku pieejamību pieaugušajiem. IMK pieejas aprobācijas ietvaros nav plānots dublēt citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un to uzturētās valsts informācijas sistēmas vai veidot jaunus rīkus, bet veidot datu klasifikatorus, kas palīdz apmainīties un analizēt informāciju, lai veidotu datos balstītu, individualizētu stratēģisko pakalpojumu. Ekonomikas ministrijas izveidotā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisija, kuras sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildināmību starp dažādām mērķa grupām, kā arī veic regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu novērtējumu. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ekonomikas ministrs. Līdz ar to ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par plānoto aprobācijas plānu un tajā iekļautajām izglītības programmām, tādejādi nodrošinot mācību piedāvājuma nepārklāšanos ar NVA, tai skaitā nodrošinot VIAA un NVA sadarbību nosakot demarkāciju mērķa grupas ietvaros. Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par IMK projekta sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī informēta par IMK platformas aprobācijas gaitu, ņemot vērā, ka digitālo prasmju mācību vajadzības ir noteiktas jau 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros un aprobācijas gaitā ir nodrošināmas DigComp atbilstošās digitālo prasmju mācības (DigComp 3. – 6. līmenis).
VARAM projekta ietvaros tiks izmantota jau izstrādātā platformas funkcionalitāte un iedzīvotāju informēšana par mācību iespējām tiks izvietota IMK tīmekļa vietnē. VIAA un VARAM slēgs starpresoru vienošanos par platformas izmantošanas nosacījumiem, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanu, kā arī citiem nosacījumiem, ja tie attiecināmi.
IMK ietvaros ar NVA tiks slēgta starpresoru vienošanās, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanai par piešķirto NVA klienta statusu, sniegtajām karjeras konsultācijām, saņemtajām mācībām Sākotnējā posmā līdz 2025. gada sākumam datu apmaiņa tiks nodrošināta Excel formātā, kamēr nav izstrādāta API datu apmaiņai. Ņemot vērā paredzētos NVA BURVIS sistēmas un prasmju pārvaldības protitipa attīstību tiks plānoti ilgtspējīgi integrācijas risinājumi. Prasmju pārvaldības platformas prototipa izstrādes ietvaros tiks nodrošinātas VIAA un NVA tikšanās, lai izvēlētos atbikstošākos risinājumus informācijas apmaiņai visas investīcijas ieviešanas laikā.
VIAA īstenojot 8.4.1. SAM iepriekšējā periodā tika noslēgta starpresoru vienošanās ar PMLP par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā rezultātā tika izveidots starpsistēmu saskarnes tehniskais pieslēgums. Datu apmaiņa notika no Iedzīvotāju reģistra saņemot šādu datu apjomu: personas pamatdati (personas kods, personas koda maiņas datums, ja ir mainīts personas kods; uzvārds, vārds (vārdi); statusa maiņas datums, ja ir ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā “PASĪVS”; miršanas datums, ja ir ziņas par miršanu); citas valsts identifikācijas kods; personas pamatdati (ar dzimšanas datumu); dzīves vietas personas dati (ar dzimumu); valstiskā piederība (un tās veids); tautība; iepriekšējais personas kods (un nākamais personas kods).
Pēc MK noteikumu apstiprināšanas tiks slēgta starpresoru vienošanās par datu apmaiņu, ņemot vērā, ka tos datus, kas ir nododami izveidotās starpsistēmu saskarsmes tehniskā pieslēguma ietvaros nodod pēc starpresoru vienošanās noslēgšanas. Savukārt datu laukus, kurus nepieciešams izgūt 4.2.4.2.pasākuma ietvaros - informāciju par to vai persona ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz diviem gadiem - datu lauks: ziņas par nepilngadīgu bērnu, šo saslēgumu IMK platformā ieviesīs 6 mēnešu laikā pēc starpresoru vienošanās noslēgšanas, veidojot starpsistēmu saskarnes pieslēgumu. MK noteikumu projektā iekļauts 93. punkts, kas nosaka, ka datu apmaiņa tiek īstenota tiešsaistes datu pārraides režīmā (ja attiecināms) un ir jau izstrādātas starpsistēmu saskarnes tehniskais risinājumus, ja risinājums nav veidots tiešsaistes datu pārraides režīms tiek nodrošināt pēc saskarnes izstrādes ne ātrāk kā 6 mēnešu periodā.
Apzinot citu valstu pieredzi var secināt, ka valstis īsteno savu pieaugušo izglītības politiku un izvēlas dažādus tās pārvaldības modeļus (centralizēti, decentralizēti u.c.), kā arī dažādus finansēšanas instrumentus: prasmju fondi, nodokļu atvieglojumi indivīdiem vai uzņēmumiem, granti indivīdiem vai uzņēmumiem, aizdevumi, mācību atvaļinājumi, izdevumu attiecināšana, tomēr neatkarīgi no tā, kādu atbalsta sistēmas veidu (vaučeru shēma, IMK pieeja, valsts un privātā finansējuma modelis) valsts ir izvēlējusies, pieaugušo izglītības sistēmu skata un pārvalda kā vienotas izglītības ekosistēmas elementu, nodrošinot saskaņotu koordināciju valstiskā līmenī un nosakot valsts stratēģiskās prioritātes.
IMK pieejas aprobācija un prasmju pārvaldības platformas darbība
Atbalsts izglītības programmu apguvei
IMK pieejas aprobācija ietver pieejas un platformas testēšanu, tai skaitā individualizēta mācību piedāvājuma izveido atbilstoši katras personas mācību vajadzībām. Līdz ar to platformas ietvaros plānots piedāvāt un nodrošināt atbalstu šādu izglītības programmu apguvei:
1) profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju;
2) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
3) studiju kursa vai studiju moduļa no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas apguvei, kas apgūstams augstskolās vai koledžās un to noslēgumā var saņemt apliecību;
4) neformālās izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par neformālās izglītības programmas apguvi;
5) tālmācības izglītības programmas apguvei Latvijas vai starptautisku un ārvalstu mācību platformās un eksaminācijai vai iegūto zināšanu vai prasmju apliecināšanai un verificēšanai.
6) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, kas sastāv no dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma, apguvei un to noslēgumā var saņemt apliecību
Nav plānots izstrādāt jaunas izglītības programmas, bet izvēlēties tirgū esošo izglītības piedāvājumu atbilstoši definētajām prasībām.
2.3.1.4.i. investīcijas mērķa rādītāja “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” sasniegšanu, individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes līdz 2026. gada 31. maijam apgūs vismaz 3500 personas atbilstoši saskaņotiem aprobācijas kritērijiem:
• profesionālās tālākizglītības programmas vismaz 100 personas;
• profesionālās pilnveides izglītības programmas vismaz 350 personas;
• studiju kursa vai studiju moduļa no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas apguvei, neformālās izglītības programmas apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei un tālmācības izglītības programmas apguvei Latvijas vai starptautisku un ārvalstu mācību platformās – kopā vismaz 3050 personas.
IMK pieejas aprobācijas laikā tiks nodrošināta digitālo prasmju apguve vismaz 3500 personām, kā arī pārbaudīts IMK sistēmas darbības princips. Aprobācijas laikā tiks pārbaudīti finansēšanas modeļi, kā arī princips, ka IMK kontā pieejamo mācību budžetu veido publisko līdzekļu piešķīrums, kuru var izmantot, uzkrāt un papildināt gan nozaru ministrijas, īstenojot attīstības programmas, darba devēji, gan indivīdi paši, lai iesaistītos mācībās, kuras atbilst:
• esošajai kvalifikācijai,
• iegūtajai profesijai,
• darba tirgus vajadzībām,
• individualizētam karjeras ceļam: attīstības plānam (individuālajam mācību ceļam).
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem digitālo prasmju pilnveidi, un radītu plašākas tiesības un iespējas piedalīties izglītībā, personai, kas investīcijas ietvaros izvēlēsies apgūt profesionālās tālākizglītības un vai profesionālās pilnveides izglītības programmu, izmantojot platformas funkcionalitāti platformā ir jāaizpilda individuālais mācību ceļš, kas nodrošinās personai izvēlētās izglītības programmas finansēšanu 100% apmērā. Izmaksas par profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi tiks segtas izglītības iestādei pilnā apmērā (100%) no investīcijas finanšu līdzekļiem.
Tai skaitā, tiks aprobēts un analizēti principi, kā IMK budžetu var papildināt ar līdzfinansējumu, līdzekļus var uzkrāt, piemēram, dalībai lielāka apjoma vai dārgākām mācībām. Piekļuve IMK ir neatkarīga no darba vietas, statusa, nodarbinātības formas, kā arī savā kontā ir iespēja uzkrāt savus kvalifikācijas dokumentus un apliecinājumus, kas iegūti nesaņemot publisko finansējumu, kā arī apskatīt savus izglītības dokumentus.
Platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem.Tiks slēgti līgumi ar Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursu piegādātājiem par izglītības pakalpojuma pieejamību platformā, kā arī tiks juridiski risināts jautājums par autortiesībām- modificēt kursus tulkojot, vai lietojot orģinālvalodā. Šie mācību kursi prasmju pārvaldības platformas prototipā netiks izvietoti, bet tiks veidota iespēja piekļūt Latvijas un starptautisko platformu mācību saturam. NVA jau šobrīd nodrošina projektu saviem klientiem, kas ietver mācības starptautisko platformu ietvaros. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros tiks vērtētas sadarbības iespējas.
Mācību vajadzības un prioritātes, kas tiek īstenotas saistībā ar darba tirgus vajadzībām, tad to saturs un prioritātes tiek virzītas izskatīšanai Ekonomikas ministrijas izveidotā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā. Individuālo mācību kontu pieejas ieviešanas un aprobācijas ietvaros tiek aprobēta pieeja, pārvaldības procesi, t.sk. ņemot vērā Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības padomes un Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas uzdevumus, kā arī attīstīts prasmju pārvaldības platformas prototips, kas nodrošina procesa atbalstu un datu uzkrāšanu, apstrādi. Par individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas plānu tiks informēta Cilvēkkapitāla attīstības padome. Ja mācības ir saistītas ar darba devēju vajadzībām tad tās tiek saskaņotas un apstiprinātas Ekonomikas ministrijas Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā.
Prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem un kvalitātes vadība
IMK platformā pēc VIAA uzaicinājuma izsludināšanas var pieteikties izglītības iestādes, kas atbilst MK noteikumu projektā izvirzītajām prasībām un īsteno izglītības programmas, kas noteiktas šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.5. punktā. Izglītības pakalpojuma sniedzēji, kas īsteno izglītības programmas, kas noteiktas MK noteikumu projekta 16.4. un 16.6. punktā tiek iesaistīt projekta īstenošanā kā pakalpojumu sniedzēji veicot attiecīgus publiskos iepirkumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Izglītības programmas var piedāvāt arī biedrības vai nodibinājumi, ja tām ir reģistrēta izglītības iestāde vai tās ar saņēmušas atļauju pašvaldību izglītības programmu nodrošināšanai. Izgītības pakalpojumu sniedzēji ievēro tos normatīvos aktus, kas atbilsts izglītības pakāpei un izglītības programmai par kuru tās iesniedz pieteikumu IMK pieejas aprobācijas ietvaros.
IMK pieejas aprobācijā tiks definēti un izvirzīti kvalitātes kritēriji izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veidots un pārbaudīts darbības princips publiskajam izglītības iestāžu piedāvāto izglītības programmu reitingam, kas būs pieejams IMK tīmekļvietnē. IMK tīmekļa vietnē katrai izglītības programmai tiek veidots reitings (novērtējums), kas veidojas pēc šādiem kritērijiem:
• piedāvāto izglītības programmu ir apguvuši un aizpildījuši anketu vismaz 10 izglītojamie,
• izglītojamie sniedz vērtējumu par šādām kategorijām – izglītības programmas saturs, pedagoga darbs, sasniedzamie rezultāti, mācību procesa nodrošināšana,
• vērtējumu sniedz tikai identificējami izglītojamie, kas novērtēšanas anketu aizpilda no sava IMK,
• reitings tiek attēlots publiski pie izglītības programmas, skalā no 1- 5, kur 1 ir zemākais vērtējums, bet 5 – augstākais.
Reitingā tiek ietverti tikai izglītojamie, kas faktiski ir piedalījušies mācībās un ir bijuši iekļauti konkrēta izglītības pakalpojumu sniedzēja mācību grupās un vērtējums tiek veidots pamatojoties uz mācību novērtējuma aptaujā iekļautajiem jautājumiem.
Ir definēti objektīvi izmērāmi izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriji, kas pēc atbilstības pārbaudes varēs tikt iekļauti platformā piedāvātajām investīcijas finansētajām izglītības programmām. Paredzēts šāds izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriju minimums: a) izglītības iestāde ir akreditēta un īsteno licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; b) izglītības iestāde ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; c) ja izglītības pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts izglītības iestāžu reģistrā, izglītības pakalpojumu sniedzējs īsteno izglītības programmu, par kuras īstenošanu ir saņēmis atļauju no pašvaldības vismaz vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšana; d) izglītības pakalpojumu sniedzējs ir īstenojis vismaz divas izglītības programmas attiecīgajā izglītības programmas veidā un Eiropas Iedzīvotāju digitālā ietvara (turpmāk - DigComp) kompetenču jomā vismaz 3.DigComp līmenī, kur izglītojamo skaits vienā grupā ir bijis vismaz 10 dalībnieki. Balstoties uz IMK aprobācijas rezultātiem, tiks veikta iesaistīto pušu atbildību definēšana, procesu uzraudzība, ieviešana un pakalpojuma nodrošināšana un izvērtēšana. Nepieciešamības gadījumā IMK darbības principi tiks pilnveidoti atbilstoši aktuālajai situācijai un atbilstoši aprobācijas laikā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem. IMK sistēmas un finansēšanas modeļa mērogošana visai pieaugušo izglītības sistēmai un starpresoru koordinācijas principu noteikšana. Aprobācijas laikā nepieciešams izvērtēt platformas integrācijas iespējas ar VIIS, kā arī datu apmaiņu starp abām sistēmām. Veidojot mērogošanas konceptu, ir jāņem vērā VIIS sistēmas arhitektūra un plānotā attīstība.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu IMK ietvaros plānots veidot vienotu pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai. Tai skaitā ir būtiska ne tikai institucionāla akreditācija, bet arī proaktīva IKVD iesaiste, lai izglītības iestāžu un izglītības programmu kvalitātes nodrošināšana būtu piemērota pieaugušo mērķauditorijai, tiktu īstenotas atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem. Tieši tāpēc ir svarīga arī ātra un tūlītēja atgriezeniskā saite. Tāpēc IMK ietvaros plānots veidot publisko reitingu.
Reitingā tiek ietverts tikai izglītojamie, kas faktiski ir piedalījušies mācībās un ir iekļauti konkrēta izglītības pakalpojumu sniedzēja mācību grupās un vērtējums tiek veidots pamatojoties uz mācību novērtējuma aptaujā iekļautajiem jautājumiem. Reitinga kritēriju izstrādē plānots iesaistīt konsultatīvos partnerus veidojot vērtēšanas metodiku, kuru var piemērot pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem.
Finansējuma saņēmējs noslēgs līgumu ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem nosakot pienākumus un atbildību nodrošinot izglītības programmu apguvi. Tai skaitā pārliecinoties, ka izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir iekšējie kārtības noteikumi, kas nosaka izglītojamo tiesības un pienākumus, izglītojamo pieņemšanas un atskaitīšanas noteikumus un citas prasības, kas noteikta normatīvajos regulējumos par izglītības programmu īstenošanu.
Platformas attīstība un darbība
Individuālo mācību kontu pieejas attīstības ietvaros nav paredzēts izstrādāt jaunu sistēmu, bet gan pilnveidot un funkcionāli papildināt esošu sistēmu, veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām un nodrošinot datu apmaiņu, tai skaitā izvērtējot starptautiski izstrādātus risinājumus. Prasmju pārvaldības platformas prototips tiek izstrādāts kā daļa no kopējās izglītības informāciju sistēmas ekosistēmas, tai skaitā veidojot vienotu datu apmaiņu starp dažādām izglītības pakāpēm, kurās tiek nodrošināta pieaugušo izglītība, tostarp augstākā izglītība. Individuālo mācību kontu pieeja tiek attīstītība kā ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai skaitā ņemot vērā plānoto izglītības informācijas sistēmu attīstību.
IMK tīmekļvietne – informācijas vienotais kontaktpunkts par pieaugušo izglītību un izglītības programmu piedāvājumu neatkarīgi no personas statusa, kā arī informācija par pieejamo publisko finansējumu pieaugušo izglītības piedāvājumam un finansēšanas nosacījumiem.
IMK sistēma – informācijas sistēma, kas ietver procedūru un procesu kopumu, ko izmanto, lai reģistrētu individuālo mācību kontu, publicētu informāciju par izglītības programmu piedāvājumu un pārvaldītu pieejamo finansējumu atbilstoši valsts atbalsta programmu pasākumiem un prioritātēm, pieteiktos mācībām, piešķirtu līdzekļus un vāktu, uzglabātu un apstrādātu datus par mācību izvēli un norisi, definētu mērķus un sasniegtos rezultātus, kā arī tos atspoguļotu fiziskas personas individuālajā mācību kontā.
Fiziskas personas individuālais mācību konts – virtuāls konts IMK sistēmā, kur persona piekļūst personīgajam profilam, mācību piedāvājumam ar valsts atbalstu, atbalsta pasākumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta programmām un prioritātēm.
Ņemot vērā, ka tiek izstrādāts prasmju pārvaldības platformas prototips tad tā izstrāde tiks saskaņota ar VARAM saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība". Tai skaitā līdz 2026. gada 31. maijam Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt nepieciešamību atbilstoši aprobācijas rezultātiem izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai. Pirms patstāvīga normatīvais regulējuma uzsākšanas, ja prasmju pārvaldības platformas prototips tiks veidots kā patstāvīga valsts informācijas sistēma vai esošas valsts informācijas sistēmas modulis, tiks veikta saskaņošana saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" pirms risinājuma izstrādes.
Platforma tiks veidota paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, t.sk. attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem, tostarp uzņēmumu/ organizāciju vajadzībām. Platformas izstrādē tiek ņemtas vērā citu informācijas sistēmu attīstība un tai skaitā integrācijas iespējas, lai vienotu izglītības sistēmu ekosistēmu.
Platforma ir kā viena no komponentēm izglītības procesu digitālās transformācijas ietvarā, izstrādājot to funkcionalitāti, kas nepieciešama vienotai informācijas uzkrāšanai par pieaugušo izglītību, kas nodrošināta publiskā finansējuma ietvaros.
Būtiski panākt, ka dati par pieaugušo izglītības apguvi tiek uzkrāti ne tikai formālās izglītības ietvaros, bet arī par neformālo izglītību vai citiem izglītības pakalpojumiem valsts budžeta vai Eiropas Savienības politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansējuma ietvaros, uzkrājot datus vienoti Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS).
Citi atbalsta pakalpojumi
Papildus platformā tiks izvietoti saistītie pakalpojumi (piemēram, indivīdu prasmju novērtēšana, karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas). Saistītie pakalpojumi netiks veidoti no jauna, bet izmantoti un koplietoti jau esošie izstrādātie risinājumu, piemēram, NVA karjeras konsultantu tīkls un iespēju robežās – digitālie rīki prasmju novērtēšanai, sadarbība ar pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, sadarbība ar VARAM konsultāciju nodrošināšanai pašvaldību līmenī, līdz ar to veicinot plašāku esošo investīciju un šo rīku izmantošanu dažādām mērķa auditorijām. IMK ietvaros nav paredzēt veidot jaunus novērtēšanas rīkus. IMK pieejas ietvaros tiek izstrādāta prasmju novērtēšanas metodika, kas iekļauj jau esošus prasmju novērtējuma instrumentus, tai skaitā NVA izstrādātos prasmju novērtēšanas instrumentus un nepieciešamības gadījumā identificējot jaunus rīkus, lai veidotu vienotu un kvalitatīvu prasmju novērtēšanas sistēmu. Līdz ar to individuālo mācību kontu pieejas ietvaros tiek apzināti esošie risinājumu un nodrošināta to popularizēšana un piekļuve, veidojot vienotu metodiku prasmju novērtēšanai.
Sabiedrības informēšana
2.3.1.4.i. investīcija ir stratēģiski svarīga, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt pastiprinātus komunikācijas pasākumus. Sabiedrības informēšana un publicitātes pasākumus nodrošina saskaņā ari ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
2.3.1.4.i. investīcijai ir izveidots Stratēģiskais komunikācijas plāns, kas paredz vienota zīmola izveidi, sabiedrības informēšanas aktivitātes, komunikācijas kampaņas un reģionālo komunikāciju. 2.3.1.4.i. investīcija Atveseļošanas fonda plāna ietvaros ir identificēta kā stratēģiski svarīgs projekts, līdz ar to nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Līdz ar to tie paši nosacījumi attiecas arī uz IMK pieejas aprobāciju. Plānots, ka publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta atbildīgās ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tādējādi vēl vairāk izceļot šādu projektu nozīmību un svarīgumu.
IMK pieejas attīstības ietvaros plānots veidot vienotu zīmolu un izvietot informāciju par pieaugušo izglītības iespējām tīmekļvietnē, kā arī turpināt attīstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk - projekts Nr. 8.4.1.0/16/I/001) īstenošanas ietvaros izveidoto informācijas sistēmu pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, papildinot ar jaunu funkcionalitāti, kā arī veidojot jaunu un inovatīvu digitālo vidi.
Pirms aprobācijas uzsākšanas plānots nodrošināt reģionālos pasākumus, lai informētu pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatorus, NVA karjeras atbalsta speciālistus, izglītības pakalpojumu sniedzējus un citas mērķa grupas par iespējām un IMK pieejas aprobācijas uzsākšanu.
Tai skaitā plānotas vairākas komunikācijas kampaņas, ņemot vērā dažādās mērķa grupas un to vajadzības, kā arī izvēloties atbilstošos kanālus. Uzsākot aprobāciju, kā arī 2026. gadā noslēgumā plānoti vairāki pasākumi, iesaistot atbildīgās ministrijas un EK pārstāvniecības pārstāvjus par aprobācijas rezultātiem un ilgtspēju.
Prasmju pārvaldības platformas prototips tiek izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu apmaiņu par pieaugušo izglītības datiem, tieši tāpēc tiek analizēta sinerģija ar citiem valsts pārvaldes izstrādātajiem projektiem, lai nodrošinātu aktivitāšu sinerģiju.
4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” projekta īstenošana ir cieši saistīta ar VIAA sadarbībā ar 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”, paredzot abu projektu ciešu sinerģiju un pakāpenisku labās prakses un aprobēto individuālo mācību kontu elementu integrēšanu 4.2.4.2. pasākumā, kā arī paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta projekta ietvaros pēc 2026. gada, veicot nepieciešamos grozījumus 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumos.
6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" un VARAM projekts tiks īstenots prasmju pārvaldības platformas prototipā, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu neveidojot katra projekta pārvaldībai jaunus IT resursus, kā arī nodrošinot pieaugušo izglītības datu pārvaldību vienuviet, kā arī informēšanu.
Individuālo mācību kontu pieeja tiek attīstītība kā ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai skaitā ņemot vērā plānoto izglītības informācijas sistēmu attīstību. Līdz to izstādājot izglītības jomas sistēmu vienoto arhitektūru investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums” ietvaros, tiks ņemta vērā vienotā arhitektūra un prasmju pārvaldības platformas prototipa attīstība.
Projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.1.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" īstenošanas noteikumi" tiks attīstīts ciešā sadarbībā ar individuālo mācību kontu pieejas attīstītību ņemto vērā pieaugušo izglītību. Vienotā studiju un mācību kursu reģistra integrācija un integrācijas risinājumu izstrāde datu apmaiņai vienotu datu izmantošanai pieaugušo izglītībā (projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt integrācijas risinājumus apmaiņai ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu vienotu datu apmaiņu, tai skaitā arī par pieaugušo izglītības datiem).
Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk – IMK) . IMK projekta ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam plānots attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka pieaugušo izglītība tiek īstenota arī augstākās izglītības ietvaros, līdz ar to būtiski nodrošināt, ka izstrādāto IT risinājumu ietvaros tiek nodrošināta datu apmaiņa un uzkrāšana neatkarīgi no izglītības pakāpes. Līdz ar to pārliecinoties, ka indivīda dati ir vienuviet un piekļuve pieaugušo izglītības piedāvājumam, kā arī informācijas uzkrāšanai par sasniedzamajiem rezultātiem tiek izmantotas vienotas datu struktūras.
Projekta "Par investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” projekta “Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs” pases apstiprināšanu un koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu", kur mērķis ir izstrādāt valsts vienotu izglītības apliecinošo dokumentu reģistru. Tiks analizēti projekta rezultāti un labās prakses pārnestas uz IMK, tai skaitā nodrošinot darbību nedublēšanos un ar pieaugušo izglītību saistītu dokumentu uzkrāšanu IMK.
2.1.2.1.i. investīcijas “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekts “Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana” ietvaros, ko īsteno Valsts administrācijas skola paredzēts veidot mācību pārvaldības sistēmu valsts pārvaldes darbiniekiem. IMK projekta ietvaros nav plānots veidot integrāciju un datu apmaiņu ar izstrādājamo sistēmu, bet jau tagad tiek analizētas iespējas datu apmaiņai nākotnē, kā arī nepieciešamo risinājumu izstrādei, lai tādus nodrošinātu. IMK mērķis ir veidot vienotu pieaugušo izglītības datu uzkrāšanas un pārvaldības sistēmu, jo personai ir jāpiekļūst pie informācijas par izglītības iespējām un iegūto izglītību, neatkarīgi no savas nodarbinātības statusa vai darba devēja.
Aprobācijas rezultātu analīze un ilgtspējas nodrošināšana
Aprobācijas rezultāti tiks analizēti un apspriesti ar konsultatīvajiem partneriem, lai izvērtētu pieejas ilgtspēju un nepieciešamos uzlabojumus tās ieviešanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieaugušo izglītību.
IMK pieejas aprobēšanas un attīstības mērķis ir veidot sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, līdz ar to mērogošanas konceptā un arī turpmāk ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
-cik lielā mērā normatīvais regulējums, stratēģija un finansēšanas modelis garantē pakalpojumu saņemšanu atbilstoši valsts prioritātēm?
-kādā apjomā ir paredzēts finansējums un vai tas tiek ieplānots IMK sistēmas uzturēšanai un pakalpojuma nodrošināšanai?
-vai ir pietiekami resursi IMK sistēmas darbināšanai, procesu uzlabošanai un attīstībai, kā arī, vai izglītības pakalpojums tiek nodrošināts pietiekamā apjomā?
-vai ir ieviesta kvalitātes vadība un vai izglītības pakalpojumu sniedzēju kvalitāte ir atbilstoša mērķa grupu vajadzībām?
-vai ir skaidri datu uzkrāšanas un apmaiņas procesi, monitoringa procesa nodrošināšana?
Atbilstoši aprobācijas rezultātiem tiks izvērtēta izveidotās pieejas ilgtspēja un kā tiks veikta izveidotā prasmju pārvaldības platformas prototipa analīze, izvērtējot vai tā ir patstāvīga darboties spējīga sistēma. Līdz ar to, lai nodrošinātu 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros izveidotās prasmju pārvaldības platformas un individuālo mācību kontu pieejas ilgtspēju tiks sagatavoti priekšlikumi par 2.3.1.4.i investīcijas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā prasmju pārvaldības platformas funkcijām un pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem, un tiesību aktu projektiem, kas noteiks prasmju pārvaldības platformas darbību pēc 2026.gada 31.augusta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Investīcijas pamatmērķis nav ieguvums finansiālā aspektā, bet tā ir nepieciešamība nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošināt piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei digitālā kontā.
Individuālo mācību kontu izveides kārtības pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmā nav paredzama ieņēmumu gūšana, kā arī viens no projekta plānotajiem iznākumiem ir izglītojamo snieguma paaugstināšana un mācību procesa plānošana, organizēšana, īstenošanas uzlabošana un ir uzskatāms, ka šāda veida izglītības jomas projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā.
Tomēr pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana tai pasākuma sadaļai, kas attiecināma uz aprobācijā iesaistāmo personu mācībām, jo mērķtiecīgi īstenotai pieaugušo izglītībai ir būtiska ietekme ne tikai uz pašas personas konkurētspēju un ienākumu palielinājumu, bet arī ietekme uz kopējo valsts cilvēkkapitāla produktivitāti un valsts ekonomisko attīstību. Palielinot cilvēkkapitāla, jeb nodarbināto produktivitāti uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktu un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Investīcijas ietvarā, atbilstoši plānotajam mācības pabeigušo skaitam digitālās prasmes apgūts vismaz 3500 personas, attiecīgi, balstoties uz veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 1 756 euro uz vienu izglītojamo gadā jeb 6,1 milj. euro gadā.
Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam investīcijas ietekme tiks novērota sākot ar 2026.gadu. indikatīvais novērtējums - 2026.gadā uzņēmumu pievienotā vērtība pieaugs par 1,8 milj.euro, bet sākot ar 2027.gadu un turpmāk pieaugums mērāms 6,1 milj.euro apmērā gadā. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, jo 10 gadu laikā uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums mērāms 57,1 milj.euro apmērā, kas būtiski pārsniedz IMK investīcijas apjomu (15,1 milj.euro).
2.3.1.4.i. investīcijas ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi, kas ir par profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) atbilstoši izglītojamā darbavietas saimnieciskās darbības klasifikācijas kodam (NACE 2.red.), aprēķināts uzņēmuma radītās pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%, 3) tiek pieņemts, ka nenodarbinātās personas, pēc mācību pabeigšanas, uzsāks darbu kādā no profesijām atbilstoši Latvijas nacionālās statistiskās klasifikācijas “Profesiju klasifikators” 4.profesiju pamatgrupai.
Aplēses par to, cik lielam 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros plānoto digitālo prasmju mācības pabeigušo izglītojamo skaitam piemērojams katrs no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot izglītojamo īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību, kā arī, ņemot vērā valstī esošo bezdarba līmeni.
Papildus atzīmējams, ka IMK aprobācijā iesaistāmo personu skaita iesaistīšana mācībās sekmēs ieguldījumu:
-Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rezultatīvā rādītāja “Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars” sasniegšanā, 2027. gadā to sasniedzot 12% apmērā,
-Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” sasniegšanā, sasniedzot to 2027. gadā 54% apmērā,
- Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā sasniegšanai līdz 2030. gadam paredzētā mērķrādītāja “Vismaz 60% visu pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās” sasniegšanā.
Individuālo mācību kontu izveides kārtības pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmā nav paredzama ieņēmumu gūšana, kā arī viens no projekta plānotajiem iznākumiem ir izglītojamo snieguma paaugstināšana un mācību procesa plānošana, organizēšana, īstenošanas uzlabošana un ir uzskatāms, ka šāda veida izglītības jomas projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā.
Tomēr pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana tai pasākuma sadaļai, kas attiecināma uz aprobācijā iesaistāmo personu mācībām, jo mērķtiecīgi īstenotai pieaugušo izglītībai ir būtiska ietekme ne tikai uz pašas personas konkurētspēju un ienākumu palielinājumu, bet arī ietekme uz kopējo valsts cilvēkkapitāla produktivitāti un valsts ekonomisko attīstību. Palielinot cilvēkkapitāla, jeb nodarbināto produktivitāti uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktu un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Investīcijas ietvarā, atbilstoši plānotajam mācības pabeigušo skaitam digitālās prasmes apgūts vismaz 3500 personas, attiecīgi, balstoties uz veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 1 756 euro uz vienu izglītojamo gadā jeb 6,1 milj. euro gadā.
Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam investīcijas ietekme tiks novērota sākot ar 2026.gadu. indikatīvais novērtējums - 2026.gadā uzņēmumu pievienotā vērtība pieaugs par 1,8 milj.euro, bet sākot ar 2027.gadu un turpmāk pieaugums mērāms 6,1 milj.euro apmērā gadā. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, jo 10 gadu laikā uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums mērāms 57,1 milj.euro apmērā, kas būtiski pārsniedz IMK investīcijas apjomu (15,1 milj.euro).
2.3.1.4.i. investīcijas ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi, kas ir par profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) atbilstoši izglītojamā darbavietas saimnieciskās darbības klasifikācijas kodam (NACE 2.red.), aprēķināts uzņēmuma radītās pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%, 3) tiek pieņemts, ka nenodarbinātās personas, pēc mācību pabeigšanas, uzsāks darbu kādā no profesijām atbilstoši Latvijas nacionālās statistiskās klasifikācijas “Profesiju klasifikators” 4.profesiju pamatgrupai.
Aplēses par to, cik lielam 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros plānoto digitālo prasmju mācības pabeigušo izglītojamo skaitam piemērojams katrs no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot izglītojamo īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību, kā arī, ņemot vērā valstī esošo bezdarba līmeni.
Papildus atzīmējams, ka IMK aprobācijā iesaistāmo personu skaita iesaistīšana mācībās sekmēs ieguldījumu:
-Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rezultatīvā rādītāja “Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars” sasniegšanā, 2027. gadā to sasniedzot 12% apmērā,
-Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” sasniegšanā, sasniedzot to 2027. gadā 54% apmērā,
- Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā sasniegšanai līdz 2030. gadam paredzētā mērķrādītāja “Vismaz 60% visu pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās” sasniegšanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā īstenoto darbību rezultātā atbalsts plānots personām, paredzot iespēju apgūt mainīgajiem darba tirgus apstākļiem un nozaru attīstības tendencēm aktuālās digitālās zināšanas un prasmes, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs personu dzīves kvalitāti un noturību darba tirgū.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
IZM, EM, CFLA, IKVD, VIAA, NVA, LM, VARAM, izglītības iestādes, pašvaldības u.c. valsts pārvaldes iestādes.
Ietekmes apraksts
IZM 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros pildīs nozares ministrijas un VIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. VIAA, sadarbībā ar citām institūcijām, īstenos 2.3.1.4.i. investīciju, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts nodrošinot drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošinot piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei individuālajā mācību kontā.
VIAA ir IZM tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, nodrošina valsts un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. VIAA ir ievērojama pieredze ES struktūrfondu projektu administrēšanā, uzraudzībā, kontrolē un 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairāku projektu ieviešanā. Latvijas Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros VIAA veiksmīgi īstenoja ES struktūrfondu projektus, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu Nr. 8.4.1.0/16/I/001.
Ietekmes apraksts
IZM 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros pildīs nozares ministrijas un VIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. VIAA, sadarbībā ar citām institūcijām, īstenos 2.3.1.4.i. investīciju, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts nodrošinot drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošinot piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei individuālajā mācību kontā.
VIAA ir IZM tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, nodrošina valsts un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. VIAA ir ievērojama pieredze ES struktūrfondu projektu administrēšanā, uzraudzībā, kontrolē un 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairāku projektu ieviešanā. Latvijas Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros VIAA veiksmīgi īstenoja ES struktūrfondu projektus, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu Nr. 8.4.1.0/16/I/001.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros plānoto atbalstāmo darbību ieviešana sniegs pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā – personas saņems atbalstu darba tirgū aktuālo prasmju un zināšanu apguvei, nodrošinot, ka darba devējiem ir pieejams kvalificētāks darbaspēks. Investīcijas ietvaros plānotās darbības ir vērstas uz personu prasmju pilnveidi, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā un palielinot iedzīvotāju noturību darba tirgū, kā arī ietekmējot šādu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:
• izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteiktā mērķa, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo sasniegšanu,
• Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktās mērķa vērtības, ka 25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās sasniegšanu 54% 2027.gadā,
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā paredzētā mērķrādītāja sasniegšanu attiecībā uz prasmēm, ka līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās.
• izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteiktā mērķa, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo sasniegšanu,
• Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktās mērķa vērtības, ka 25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās sasniegšanu 54% 2027.gadā,
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā paredzētā mērķrādītāja sasniegšanu attiecībā uz prasmēm, ka līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros paredzēta mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām, tostarp arī sadarbībā ar nozaru organizācijām, lai nodrošinātu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, cita starpā risinot jautājumus, kas saistās ar attiecīgās nozares speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros tiks nodrošinātas mācības vidējā līmeņa (atbilst DigComp 3. - 6. līmenim), digitālo prasmju apguvei, kas sniegs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, jo personas apgūs darba tirgū pieprasītas profesijas un prasmes, tādējādi veicinot personu nodarbinātību, palielinot šo personu darba produktivitāti, konkurētspēju, kā arī mazinot bezdarba iestāšanās risku.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
3 383 110
0
5 331 610
0
2 343 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
3 383 110
0
5 331 610
0
2 343 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
3 674 501
0
5 620 743
0
2 401 656
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
3 674 501
0
5 620 743
0
2 401 656
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
-291 391
0
-289 133
0
-58 656
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-291 391
0
-289 133
0
-58 656
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
-58 656
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums projekta ietvaros 31 051 euro (t.sk. AF 31 003 euro , VB 48 euro).
2.3.1.4.i. investīcijas plānotie kopējie izdevumi ir 15 146 193 euro, ko veido Atveseļošanās fonda finansējums (turpmāk - AF) – 14 306 000 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) – 840 193 euro.
Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Šo noteikumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmās darbības “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā” mērķa grupas nodrošinājuma plānotie kopējie izdevumi ir 8 817 101.20 euro, ko veido Atveseļošanās fonda finansējums (turpmāk - AF) – 8 677 720 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) – 139 381.20 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Indikatīvi atbalstāmās darbības “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā” šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 0.00 euro (t.sk. AF 0.00 euro , VB 0.00 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 289 335.60 euro (t.sk. AF 2 233 610 euro, VB 55 725.60 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 4 380 050.60 euro (t.sk. AF 4 310 360 euro, VB 69 690.60 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 147 715 euro (t.sk. AF 2 133 750 euro, VB 13 965 euro).
Šo noteikumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajās darbībās “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” plānotie izdevumi ir 2 879 800 euro, ko veido AF – 2 380 000 euro un VB – 499 800 euro. Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 0.00 euro (t.sk. AF 0.00 euro , VB 0.00 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 1 385 166 euro (t.sk. AF 1 149 500 euro, VB 235 666 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 1 240 693 euro (t.sk. AF 1 021 250 euro, VB 219 443 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 253 941 euro (t.sk. AF 209 250 euro, VB 44 691 euro).
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums projekta ietvaros 31 051 euro (t.sk. AF 31 003 euro , VB 48 euro).
2.3.1.4.i. investīcijas plānotie kopējie izdevumi ir 15 146 193 euro, ko veido Atveseļošanās fonda finansējums (turpmāk - AF) – 14 306 000 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) – 840 193 euro.
Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Šo noteikumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmās darbības “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā” mērķa grupas nodrošinājuma plānotie kopējie izdevumi ir 8 817 101.20 euro, ko veido Atveseļošanās fonda finansējums (turpmāk - AF) – 8 677 720 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) – 139 381.20 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Indikatīvi atbalstāmās darbības “Individuālā mācību konta pieejas aprobācija - atbalsta nodrošināšana digitālo prasmju mācībām un saistītajiem pakalpojumiem klātienē un attālinātu mācību formā” šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 0.00 euro (t.sk. AF 0.00 euro , VB 0.00 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 289 335.60 euro (t.sk. AF 2 233 610 euro, VB 55 725.60 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 4 380 050.60 euro (t.sk. AF 4 310 360 euro, VB 69 690.60 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 147 715 euro (t.sk. AF 2 133 750 euro, VB 13 965 euro).
Šo noteikumu 2.3.1.4.i. investīcijas atbalstāmajās darbībās “Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide” plānotie izdevumi ir 2 879 800 euro, ko veido AF – 2 380 000 euro un VB – 499 800 euro. Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 0.00 euro (t.sk. AF 0.00 euro , VB 0.00 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 1 385 166 euro (t.sk. AF 1 149 500 euro, VB 235 666 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 1 240 693 euro (t.sk. AF 1 021 250 euro, VB 219 443 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 253 941 euro (t.sk. AF 209 250 euro, VB 44 691 euro).
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Finansējums jau ir piešķirts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Līdz 2026. gada 31. maijam Izglītības un zinātnes ministrijai jāizvērtē nepieciešamība atbilstoši aprobācijas rezultātiem izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros uzņemtās saistības (mērķa rādītājs)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/241 34. panta 2.punkts
Noteikumu projekta 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 22.panta 2.punkta “e” apakšpunkts
Noteikumu projekta 19.7.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 22. pants
Noteikumu projekta 83.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 27. pants
Noteikumu projekta 83.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 61.pants un 91.pants
Noteikumu projekta 19.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 136.pants
Noteikumu projekta 49.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 61.pants
Noteikumu projekta 90.15.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, Valsts izglītības attīstības aģentūra kā investīcijas finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot platformas funkcionalitāti tiks radīts pakalpojums iedzīvotājiem vienoti apskatīt informāciju par izglītības dokumentiem un uzkrāt informāciju par neformālo izglītību, kas apgūta par publiskā finansējuma līdzekļiem
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot platformu tā tiks funkcionāli pilnveidota, efektīva valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība - vienkopus būs pieejama informācija par personu izglītību. IMK platforma veicinātu izglītības dokumentu koplietošanas iespēju, kad uz konkrētu laika periodu – IMK lietotājs var dalīties ar savu izglītības apliecinājumu esošajam vai potenciāli nākamajam darba devējam, vai jebkurai fiziskai personai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta tai skaitā NAP2027 indikatora "palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt investīcijā IMK būs iespēja izveidot jebkurai personai un piedāvātās izglītības programmas būs vienlīdz pieejamas visām mērķa grupai atbilstošajām personām. Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādām vispārīgajām HP VINPI darbībām, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Ērti piekļūstama un funkcionāli lietojamas platformas nodrošināšanai tiks pielietoti pamatprincipi, kas definēti standartā LVS EN ISO 9241-210:2019 Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika. 210.daļa: Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana.
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Ērti piekļūstama un funkcionāli lietojamas platformas nodrošināšanai tiks pielietoti pamatprincipi, kas definēti standartā LVS EN ISO 9241-210:2019 Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika. 210.daļa: Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt investīcijā IMK būs iespēja izveidot jebkurai personai un piedāvātās izglītības programmas būs vienlīdz pieejamas visām mērķa grupai atbilstošajām personām, neatkarīgi no dzimuma.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī personai, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī personai, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot investīcijas projektu tiks iespēju robežās nodrošināts, ka sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī mācību dalībniekiem) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros u.c. tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti; īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti (ja attiecināms).
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekts tiks īstenots un projektā iesaistīto mērķa grupas peronu datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Personu datu apstrāde, veicot mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi investīcijas projekta mērķa grupai, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Situācijās, kad dati ir jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", 10. 2. apakšpunktam - finanšu saņēmējam (VIAA) liek sniegt datus progresa ziņojumos un 20.1. apakšpunktu, kur Finanšu ministrijai tālāk ir pienākums nodot datus (maksājuma pieprasījumu) Eiropas Komisijai.
Datu uzkrāšana un apstrāde
MK noteikumu projekts šobrīd nosaka šādu valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu platformā:
-Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra,
-Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošā datu krātuve,
-IZM pārziņā esošais VIIS,
-pašvaldību pārziņā esošās Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA),
-NVA pārziņā esošā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma,
taču nākotnē paredzētas arī citas valsts pārvaldes informācijas sistēmas un reģistri, ja to dati būs nepieciešami platformas funkcionalitātes nodrošināšanai un, lai tiktu rasta iespēja nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti. Tiks izskatīta iespēja izmantot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas tiek izstrādāta VARAM īstenojamā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.
Platformas darbībai nepieciešamie dati no valsts informācijas sistēmām tiks iegūti, izveidojot automatizētus mijiedarbības procesus.
IMK lietotājs atbild par visām darbībām, kas veiktas tā IMK. Pieejamos pakalpojumus var izmantot tikai identificēta persona, kas izveidojusi IMK, IMK datus un no tiem izrietošās piekļuves tiesības nedrīkst nodot trešajai personai.
Platformas pārziņa pienākums ir informēt personu, pirms tā ir reģistrējusies sistēmā par personas datu apstrādi. Persona, pirms tā ir autorizējusies IMK, ir jāiepazīstas ar IMK Privātuma politiku.
Personai izveidojot IMK, platforma automatizēti iegūst šādus personas datus no Fizisko persona reģistra:
1) vārds (vārdi); uzvārds; personas kods; dzimšanas datums – lai nodrošinātu personas identifikāciju un personas atbilstības pārbaudi - lai pārbaudītu, ka individuālo mācību kontu veido pilngadīga persona, kā arī lai uzkrātu un apkopotu datus par personām vecuma grupu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;
2) valstiskā piederība; valstiskās piederības veids, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām valstiskās piederības griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kā arī veiktu mērķa grupas pārbaudi, tai 4.2.4.2. pasākuma ietvaros. 4.2.4.2. pasākuma īstenošanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 283 “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.283);
3) personas statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs, pasīvs), lai varētu aktivizēt individuālo mācību kontu;
4) miršanas datums, lai varētu deaktivizēt individuālo mācību kontu;
5) dzīvesvietas deklarētā adrese - lai varētu nodrošināt administratīvā akta nosūtīšanu, kā arī, lai uzkrātu un apkopotu aprobācijas datus reģionālā griezumā.
No Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošās datu krātuves iegūst datus:
1) datus par fiziskas personas amatiem un darba vietām, kur tiek atspoguļots nodarbinātības statuss, darba vietas saraksts ar nodarbinātības periodu;
2) datus par saimnieciskās darbības veicēju, proti, saimnieciskās darbības veicēja darbības veids NACE2 kods, saimnieciskās darbības reģistrācijas veida kods.
Prasmju pārvaldības platformu izmantos arī citi projekti, tāpēc, lai pārbaudītu mērķa grupas atbilstību projekta ieejas nosacījumiem, nepieciešami ir augstāk norādītie dati.
No VIIS iegūst:
1) informāciju par iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
2) par uzsākto izglītību atbilstoši programmas veidam, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu un izveidotu individuālo mācību ceļu.
3)informāciju par atbalsta programmu ietvaros uzsākto vai iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
Persona, izveidojot IMK, aizpilda sava profila informāciju:
1) lai nodrošinātu saziņu, norāda savu kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs, kontaktadrese), kā arī dzīvesvietas adresi, ja tā nav iekļauta Fizisko personu reģistrā.
2) lai varētu saņemt izglītības pakalpojumu, norāda informāciju par iegūto un uzsākto izglītību, ja informācija nav iegūta no VIIS: izglītības ieguves statuss, dokumenta izdošanas valsts, izglītības iestādes nosaukums, diploma nosaukums, dokumenta sērija, dokumenta numurs, kvalifikācijas nosaukums (ja attiecināms); kvalifikācijas līmenis (ja attiecināms), grāds (ja attiecināms), zinātnes nozares grupa (ja attiecināms), zinātnes nozare (ja attiecināms), dokumenta izsniegšanas vieta, dokumenta izdošanas gads;
3) lai saņemtu personalizētu izglītības pakalpojumu piedāvājumu norāda informāciju par darba pieredzi, prasmēm un mācību vajadzībām;
4) lai varētu saņemt naudu par izdevumiem, kas radušies saņemot izglītības pakalpojumu, norāda norēķinu konta numuru, ja tiek segti transporta/ īres izdevumi vai izmaksāta stipendija.
5) lai pārliecinātos, ka persona ir/nav reģistrēta kā Nodarbinātības valsts aģentūras klients, saņēmusi izglītības pakalpojumus, saņēmusi karjeras atbalsta pakalpojumus (ja attiecināms), lai nodrošinātu mērķa grupas pārbaudi un pārliecinātos, ka projekta noteikumos paredzētais atbalsts nepārklājas ar NVA sniegto atbalstu.
Personai piesakoties izglītības piedāvājumam un atbalsta pasākumiem, kā arī pieņemot lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu no informācijas sistēmām tiek izgūti dati, lai nodrošinātu mērķa grupas personu pārbaudi atbilstoši finansējuma saņēmēju īstenoto atbalsta programmu noteikumiem. Platforma iegūst sekojošus datus par personu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju- personas kods:
1) par personas dzimumu, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām dzimumu griezumā investīcijas progresa pārskatiem, kas iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Minēto informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra;
2) par bēgļa vai alternatīvās personas statusu (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei 4.2.4.2. pasākuma īstenošanas ietvaros apstiprinošo informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. MK noteikumu Nr. 283 3. punktā noteikta pasākuma mērķa grupa, tostarp bēgļi un personās ar alternatīvo statusu, kā arī MK noteikumos Nr. 283 21. punktā noteikti atbalsta pasākumi šai mērķa grupai.
3) par to, vai persona ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz septiņiem gadiem (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei 4.2.4.2. pasākuma īstenošanas ietvaros nepieciešamo informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. MK noteikumu Nr. 283 21. punktā noteikti atbalsta pasākumi personām, kurām ir bērni vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam;
4) par to, vai persona pārstāv mājsaimniecību, kurai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei nepieciešamo informāciju izgūst no Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmas. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
IMK platformā apstrādā šādus datus:
IMK lietotāja personas dati (IMK uzkrātie personas profila iestatījumi, individuālie mācību ceļi u.tml.);
IMK platformas pārvaldības dati (auditācijas dati, mācību procesa pārvaldības dati, kvalitātes rādītāji, dati par atbalsta programmas finansējumu un IMK lietotājam piešķirto atbalstu);
dati par izglītības pakalpojumu saņemšanu, finansējuma izmantošanu un uzkrāšanu, dati pētniecībai, monitoringam un mākslīgā intelekta izmantošanai;
IMK platformas tehniskajai darbībai nepieciešamie dati.
IMK lietotāja novērtējums par izglītības programmas pakalpojuma kvalitāti – uzkrājas anonimizēti dati.
IMK veiktajai personas datu apstrādei tiks nodrošināti auditācijas pieraksti saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”.
Katru informācijas apstrādi platformā auditē. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. Auditācijas pierakstus platforma glabā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai.
Platformā uzkrātos personas datus par investīcijas ietvaros līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
IMK lietotāja datus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nodot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai, IZM un citām Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā, arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Situācijās, kad dati ir jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", 10. 2. apakšpunktam - finanšu saņēmējam (VIAA) liek sniegt datus progresa ziņojumos un 20.1. apakšpunktu, kur Finanšu ministrijai tālāk ir pienākums nodot datus (maksājuma pieprasījumu) Eiropas Komisijai.
Datu uzkrāšana un apstrāde
MK noteikumu projekts šobrīd nosaka šādu valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu platformā:
-Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra,
-Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošā datu krātuve,
-IZM pārziņā esošais VIIS,
-pašvaldību pārziņā esošās Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA),
-NVA pārziņā esošā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma,
taču nākotnē paredzētas arī citas valsts pārvaldes informācijas sistēmas un reģistri, ja to dati būs nepieciešami platformas funkcionalitātes nodrošināšanai un, lai tiktu rasta iespēja nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti. Tiks izskatīta iespēja izmantot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas tiek izstrādāta VARAM īstenojamā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.
Platformas darbībai nepieciešamie dati no valsts informācijas sistēmām tiks iegūti, izveidojot automatizētus mijiedarbības procesus.
IMK lietotājs atbild par visām darbībām, kas veiktas tā IMK. Pieejamos pakalpojumus var izmantot tikai identificēta persona, kas izveidojusi IMK, IMK datus un no tiem izrietošās piekļuves tiesības nedrīkst nodot trešajai personai.
Platformas pārziņa pienākums ir informēt personu, pirms tā ir reģistrējusies sistēmā par personas datu apstrādi. Persona, pirms tā ir autorizējusies IMK, ir jāiepazīstas ar IMK Privātuma politiku.
Personai izveidojot IMK, platforma automatizēti iegūst šādus personas datus no Fizisko persona reģistra:
1) vārds (vārdi); uzvārds; personas kods; dzimšanas datums – lai nodrošinātu personas identifikāciju un personas atbilstības pārbaudi - lai pārbaudītu, ka individuālo mācību kontu veido pilngadīga persona, kā arī lai uzkrātu un apkopotu datus par personām vecuma grupu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;
2) valstiskā piederība; valstiskās piederības veids, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām valstiskās piederības griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kā arī veiktu mērķa grupas pārbaudi, tai 4.2.4.2. pasākuma ietvaros. 4.2.4.2. pasākuma īstenošanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 283 “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.283);
3) personas statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs, pasīvs), lai varētu aktivizēt individuālo mācību kontu;
4) miršanas datums, lai varētu deaktivizēt individuālo mācību kontu;
5) dzīvesvietas deklarētā adrese - lai varētu nodrošināt administratīvā akta nosūtīšanu, kā arī, lai uzkrātu un apkopotu aprobācijas datus reģionālā griezumā.
No Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošās datu krātuves iegūst datus:
1) datus par fiziskas personas amatiem un darba vietām, kur tiek atspoguļots nodarbinātības statuss, darba vietas saraksts ar nodarbinātības periodu;
2) datus par saimnieciskās darbības veicēju, proti, saimnieciskās darbības veicēja darbības veids NACE2 kods, saimnieciskās darbības reģistrācijas veida kods.
Prasmju pārvaldības platformu izmantos arī citi projekti, tāpēc, lai pārbaudītu mērķa grupas atbilstību projekta ieejas nosacījumiem, nepieciešami ir augstāk norādītie dati.
No VIIS iegūst:
1) informāciju par iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
2) par uzsākto izglītību atbilstoši programmas veidam, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu un izveidotu individuālo mācību ceļu.
3)informāciju par atbalsta programmu ietvaros uzsākto vai iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
Persona, izveidojot IMK, aizpilda sava profila informāciju:
1) lai nodrošinātu saziņu, norāda savu kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs, kontaktadrese), kā arī dzīvesvietas adresi, ja tā nav iekļauta Fizisko personu reģistrā.
2) lai varētu saņemt izglītības pakalpojumu, norāda informāciju par iegūto un uzsākto izglītību, ja informācija nav iegūta no VIIS: izglītības ieguves statuss, dokumenta izdošanas valsts, izglītības iestādes nosaukums, diploma nosaukums, dokumenta sērija, dokumenta numurs, kvalifikācijas nosaukums (ja attiecināms); kvalifikācijas līmenis (ja attiecināms), grāds (ja attiecināms), zinātnes nozares grupa (ja attiecināms), zinātnes nozare (ja attiecināms), dokumenta izsniegšanas vieta, dokumenta izdošanas gads;
3) lai saņemtu personalizētu izglītības pakalpojumu piedāvājumu norāda informāciju par darba pieredzi, prasmēm un mācību vajadzībām;
4) lai varētu saņemt naudu par izdevumiem, kas radušies saņemot izglītības pakalpojumu, norāda norēķinu konta numuru, ja tiek segti transporta/ īres izdevumi vai izmaksāta stipendija.
5) lai pārliecinātos, ka persona ir/nav reģistrēta kā Nodarbinātības valsts aģentūras klients, saņēmusi izglītības pakalpojumus, saņēmusi karjeras atbalsta pakalpojumus (ja attiecināms), lai nodrošinātu mērķa grupas pārbaudi un pārliecinātos, ka projekta noteikumos paredzētais atbalsts nepārklājas ar NVA sniegto atbalstu.
Personai piesakoties izglītības piedāvājumam un atbalsta pasākumiem, kā arī pieņemot lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu no informācijas sistēmām tiek izgūti dati, lai nodrošinātu mērķa grupas personu pārbaudi atbilstoši finansējuma saņēmēju īstenoto atbalsta programmu noteikumiem. Platforma iegūst sekojošus datus par personu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju- personas kods:
1) par personas dzimumu, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām dzimumu griezumā investīcijas progresa pārskatiem, kas iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Minēto informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra;
2) par bēgļa vai alternatīvās personas statusu (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei 4.2.4.2. pasākuma īstenošanas ietvaros apstiprinošo informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. MK noteikumu Nr. 283 3. punktā noteikta pasākuma mērķa grupa, tostarp bēgļi un personās ar alternatīvo statusu, kā arī MK noteikumos Nr. 283 21. punktā noteikti atbalsta pasākumi šai mērķa grupai.
3) par to, vai persona ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz septiņiem gadiem (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei 4.2.4.2. pasākuma īstenošanas ietvaros nepieciešamo informāciju izgūst no Fizisko personu reģistra. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. MK noteikumu Nr. 283 21. punktā noteikti atbalsta pasākumi personām, kurām ir bērni vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam;
4) par to, vai persona pārstāv mājsaimniecību, kurai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss (ja attiecināms). Mērķgrupas atbilstības pārbaudei nepieciešamo informāciju izgūst no Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmas. Dati iesniedzami Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
IMK platformā apstrādā šādus datus:
IMK lietotāja personas dati (IMK uzkrātie personas profila iestatījumi, individuālie mācību ceļi u.tml.);
IMK platformas pārvaldības dati (auditācijas dati, mācību procesa pārvaldības dati, kvalitātes rādītāji, dati par atbalsta programmas finansējumu un IMK lietotājam piešķirto atbalstu);
dati par izglītības pakalpojumu saņemšanu, finansējuma izmantošanu un uzkrāšanu, dati pētniecībai, monitoringam un mākslīgā intelekta izmantošanai;
IMK platformas tehniskajai darbībai nepieciešamie dati.
IMK lietotāja novērtējums par izglītības programmas pakalpojuma kvalitāti – uzkrājas anonimizēti dati.
IMK veiktajai personas datu apstrādei tiks nodrošināti auditācijas pieraksti saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”.
Katru informācijas apstrādi platformā auditē. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. Auditācijas pierakstus platforma glabā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai.
Platformā uzkrātos personas datus par investīcijas ietvaros līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
IMK lietotāja datus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nodot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai, IZM un citām Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā, arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Investīcijai būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Paredzēts uzkrāt datus par šādu horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem:
- bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušo personu, kas piedalās mācībās, skaits (ID_VINPI_07).
- bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušo personu, kas piedalās mācībās, skaits (ID_VINPI_07).
Pielikumi