Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši MK noteikumu Nr.169 9. un 11. punkta prasībām 2.2.3.6. pasākumā nav paredzēta papildu izsaukumu izsludināšana, tādēļ, lai apgūtu 2.2.3.6. pasākumam pieejamo finansējumu, nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.169.

2.2.3.6.pasākuma ietvaros 2023.gada 26.maijā, 2023.gada 26.jūlijā, 2023.gada 26.septembrī un 2024.gada 4.martā ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī" izsludinātas visas MK noteikumu Nr.169 paredzētās atklātās projektu iesniegumu atlases, kā rezultātā pirmā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 74 811,45 eiro apmērā, otrā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 801 513,82 eiro apmērā, trešā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 456 825,50 eiro apmērā un ceturtā uzsaukuma ietvaros pieprasīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 266 930,79 eiro apmērā (noteikumu projekta saskaņošanas laikā vēl noris ceturtā uzsaukuma projektu vērtēšanas process, kā rezultātā apstiprināto projektu rezultātā pieprasītā finansējuma summa var vēl samazināties), kā rezultātā 2.2.3.6. pasākuma ietvaros pēc ceturtā uzsaukuma atlases ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vismaz 6 843 138,44 eiro apmērā, tādējādi nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.169 , lai nodrošinātu iespējas izsludināt papildu projektu iesniegumu atlases uzsaukumus pieejamā 2.2.3.6. pasākuma ietvaros finansējuma apjomā.
Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt MK noteikumu Nr.169 9.punktu, papildinot to ar jaunu 9.5. apakšpunktu un precizēt 11. punkta nosacījumus, ļaujot 2.2.3.6.pasākuma ietvaros izsludināt papildu uzsaukumus 2.2.3.6. pasākuma pirmā, otrā, trešā un ceturtā uzsaukuma ietvaros neizlietotā finansējuma apguvei. Papildus tam tehniski precizēts MK noteikumu Nr.169 9.3. apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka trešajā uzsaukumā iesniegtie, bet neīstenotie projekti centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem, varētu tikt īstenoti ne tikai ceturtā uzsaukuma ietvaros, bet arī papildu uzsaukumu ietvaros. Ar noteikumu projektu netiek samazināts vai palielināts 2.2.3.6.pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Ar noteikumu projektu paredzēts pagarināt MK noteikumu Nr.169 5. un 62.punktā noteikto 2.2.3.6.pasākuma investīciju veikšanas ilgumu un pasākuma rezultātu rādītāju sasniegšanas termiņu līdz 2027.gada 31.decembrim, kā arī samazināt pasākuma nacionālā rādītāja daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājumu no vismaz 50 tonnām gadā uz 30 tonnām gadā. Rādītāja samazinājums aprēķināts, ņemot vērā līdz šim 2.2.3.6.pasākuma pirmā, otrā, trešā un ceturtā uzsaukuma apstiprinātos projektus (noteikumu projekta izstrādes brīdī nav noslēgusies ceturtā uzsaukuma projektu vērtēšana, dati apkopoti 2024.gada augustā) un to datus, kur vidēji pieprasīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjoms pret projektos sasniedzamā nacionālā rādītāja apjomu, kur īstenojot projektus ar līdzšinējo efektivitāti, sākotnēji noteiktais daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums 50 tonnu apmērā netiks sasniegts. Ņemot vērā, ka 2.2.3.6. pasākuma nosacījumi nedod iespējas īstenot projektus, kur netiek sasniegts daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums, specifisks ierobežojums noteikts PM_2,5 emisijas samazinājumam tikai gadījumos, kad uz projektu attiecināmajā ēkas siltumapgādē bez biomasas, kūdras un oglēm tiek izmantoti arī citi energoresursi ēkas siltumapgādes nodrošināšanai, nosakot ierobežojumu daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājumam 0,01 tonnas gadā apmērā, kas ir līdz šim vismazākais sasniegtais nacionālā rādītāja samazinājums īstenotā projektā, kā arī tas ir līdzvērtīgs 50 kvadrātmetru dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma krāsns nomaiņai pret koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, dzīvojamai mājai, kuras dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma apkures patēriņš veido 85 kWh/m² gadā un plānotās iekārtas siltumapgādes nominālā jauda veido 4 kW. Nacionālā rādītāja samazināšana saistīta ar izmaksu pieaugumu un to indeksēšanu atbilstoši indeksam "Būvniecība - pavisam" no 2022. gada janvāra, uz kā pamata sākotnēji izstrādāta MK noteikumu Nr. 169 13. punktā minētā vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošanas metodika.
Ar noteikumu projektu paredzēts izteikt jaunu MK noteikumu Nr.169 19.¹ punktu un 2.2.3.6. pasākuma ietvaros ļaut īstenot projektus dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā, ja minētās dzīvojamās mājas līdz projekta noslēguma maksājumam tiks sadalītas atsevišķajos dzīvokļa īpašumos. Tādā veidā tiek paplašinātas iespējas pieteikt projektus, kas šobrīd neatbilst 2.2.3.6.pasākuma nosacījumiem, bet, ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas sadalīšana atsevišķajos dzīvokļa īpašumos ir laikietilpīgs un sarežģīts process, šīs darbības ir iespējams veikt līdz projekta noslēguma maksājumam. Noteikumu projekts projektiem dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā paredz papildu nosacījumus, kur uz projektu attiecināmā dzīvokļa īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļa pēc dzīvojamās mājas sadalīšanas atsevišķajos dzīvokļa īpašumos veidos vienu vai vairākus atsevišķos dzīvokļa īpašumus. Pārējie nosacījumi projektiem dzīvokļa īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā ir tādi paši, kā projektiem vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļa īpašumos, neaptverot visus dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumus. 2.2.3.6.pasākuma noslēguma maksājums tiek veikts vienā maksājumā,  (avansa maksājumi netiek veikti) un ir veicams pēc visu projektā paredzēto darbību veikšanas, līdz ar to, ja dzīvojamās mājas sadalīšana atsevišķajos dzīvokļa īpašumos līdz noslēguma maksājumam netiek veikta, finansējums par projekta īstenošanu netiek izmaksāts.
Ar noteikumu projektu tiek izveidots jauns MK noteikumu Nr.169 14.¹. punkts, kurš pieļauj papildu uzsaukumu ietvaros vienā projektā vienā divu dzīvokļu vai triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamā mājā uzstādīt dažādas atbalstāmās darbības tehnoloģijas. Šādā gadījumā projekta attiecināmās izmaksas nosaka katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi, piemērojot katrai atbalstāmajai darbībai atšķirīgu atbalsta likmi. Šie nosacījumi attiecināmi tikai uz divu dzīvokļu  vai triju vai vairāku dzīvokļu mājām, kuras ir sadalītas atsevišķajos dzīvokļu īpašumos, projektu īstenošanu paredzot visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos, katram dzīvokļa īpašumam nodrošinot individuālu siltumapgādes risinājumu ar konkrētu atbalstāmās darbības tehnoloģiju. Papildus, lai nodrošinātu efektīvu finansējuma izlietojumu, noteikts nosacījums, ka atbalstāmo darbību kombinēšanas gadījumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 31 807 euro, vienlaikus ievērojot MK noteikumu Nr.169 15. punktā noteikto finansējuma ierobežojumu. Finansējuma ierobežojuma robežvērtība 31 807 euro apmērā noteikta, pielīdzinot maksimālo atbalsta apjomu finanšu visietilpīgākajai tehnoloģijai, ja tā vienotā risinājumā tiktu ieviesta visā dzīvojamā mājā – uzstādot siltumsūkni zeme-ūdens ar nominālo siltumapgādes jaudu 50 kW, kā arī izveidojot apkures sistēmu ar sildelementiem. Jaunais MK noteikumu Nr.169 14.¹  punkts ļaus, piemēram, divu dzīvokļu dzīvojamā mājā vienā dzīvokļa īpašumā uzstādīt koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bet otrā dzīvokļa īpašumā uzstādīt siltumsūkni gaiss-ūdens, atbalstu aprēķinot katrai atbalstāmajai darbībai atsevišķi, vienlaikus, ja nepieciešams, katram dzīvokļa īpašumam var veikt apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai pilnīgu izveidi, uzstādīt atsevišķu saules paneļu sistēmu (ar pieslēgumu elektrotīklam), kā arī veikt pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu, ampēros (A). Atbalsta aprēķināšanai netiek paredzēts veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 169 13. punktā minētajā atbildīgās iestādes apstiprinātā un vadošās iestādes saskaņotajā vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodikā, jo piedāvātais risinājums atbilstoši nominālajai siltumapgādes jaudai jau ir paredzēts metodikā un noteikumu projekts paredz tikai summēt atsevišķi aprēķinātās atbalstāmās darbības.
MK noteikumi Nr.169 tiek papildināt ar jaunu 23.3.¹ apakšpunktu, kas ļaus projektus īstenot ne tikai dzīvojamās mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasu, kūdru vai akmeņoglēm, bet arī dažādu energoresursu siltumapgādes sistēmās. Tas nosaka, ka papildu uzsaukumu ietvaros dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus vismaz 50 procentu apmērā ir nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja uz projektu attiecināmajā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, kas nav akmeņogles, kūdra vai biomasa, nodrošina, ka projekta ietvaros daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnu gadā. Ja dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu siltumapgādei tiek patērēta dabasgāze, projekta ietvaros attiecībā uz konkrēto dzīvojamo māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvokļu īpašumiem, kur siltumapgādei tiek patērēta dabasgāze, netiek atbalstīta koksnes biomasas apkures katla iegāde. Līdz šim 2.2.3.6.pasākuma ietvaros ir konstatēts, ka dzīvojamās mājas ar dažādu energoresursu siltumapgādes sistēmām nekvalificējas ne 2.2.3.6.pasākumā gaisa kvalitātes uzlabošanai, ne Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” [1] pasākuma ietvaros, tādējādi tiek piedāvāts risinājums, kas ļaus īstenot projektu dzīvojamā mājā, kur siltumapgāde nodrošināta, piemēram ar 49 % dabasgāzi un 51 % biomasas kurināmo, vienlaikus nodrošinot, ka PM_2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnas gadā.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 25. punkts, paplašinot regulējuma tvērumu un precizējot, ka projekta ietvaros paredzētās iekārtas var tikt uzstādītas arī citās projekta dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās ēkās vai palīgēkās. Šāds precizējums  nepieciešams, jo blīvi apdzīvotās pilsētās uz zemesgabaliem nereti atrodas vairākas dzīvojamās mājas, un, ja projektā paredzētās iekārtas nav iespējams uzstādīt attiecīgajā dzīvojamā mājā, vai tas ir ekonomiski nepamatoti, 2.2.3.6. pasākuma mērķi tiek sasniegti arī, ja iekārtas tiek izvietotas dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošā citā dzīvojamā mājā, ja projekta iesniegumam tiek pievienots pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota uz projektu attiecināmā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 39. punkts, ļaujot de minimis atbalstu piešķirt ne tikai projekta īstenošanas laikā, bet arī projekta pēcuzraudzības periodā, ja ar saimniecisku darbību sākotnēji nesaistīts projekts kļūst par projektu, kas ir saistīts ar saimniecisku darbību.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 46. punkts, nosakot, ka īstenojot projektu, ir iespējams iegādāties un uzstādīt arī cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, kas ir atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regulas (ES) 2015/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem prasībām un Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1186, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz lokālo telpu sildītāju energomarķējumu prasībām, kur minētās iekārtas un tām izvirzītās prasības ir līdzvērtīgas MK noteikumu Nr.169 46.1. un 46.2. apakšpunktos noteiktajām prasībām.
Noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr. 169 45.punkta prasības attiecībā uz nosacījumiem efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, jo šobrīd efektīvas centralizētās silktumapgādes sistēmas prasības pārņem Enerģētikas likuma 49.¹ panta noteiktās prasības. Atbilstoši jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) 26. panta prasībām efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas prasības šobrīd tiek pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos. Attiecīgi, sagatavojot papildu uzsaukumu atlases nolikumu, tiks precizēta pieeja attiecībā uz efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas prasību korektu piemērošanu.
Noteikumu Nr. 169 ietvaros ar terminu “nominālā jauda”, uz kā pamata veicams atbalsta maksājums” ir saprotama tā nominālā jauda, kas atbilstoši  energomarķējumam norādīta jaudai nominālos standartapstākļos Latvijas klimatiskajai zonai un sildelementu veidam.
Noteikumu projekts paredz dažādus tehniski precizējumus, vienādojot terminoloģiju un tehniski precizējot atsevišķas normas, tai skaitā MK noteikumu Nr. 169 41. punktā tehniski iekļaujot horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Izmaiņas ir tehniskas, jo “Energoefektivitāte pirmajā vietā” princips, MK noteikumos Nr. 169 ir izpildīts ar 23.4. apakšpunktā ietverto nosacījumu, ka projekts var tikt īstenots tikai ēkās, kas ir atbilstošas 2020. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 2.punktā noteiktajām ekspluatējamu ēku minimālajām prasībām (E klasei atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 3.pielikuma 1.tabulai). 

[1]  https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv&konkursi=EKII-6