23-TA-2398: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši Saeimā 2023. gada 8. jūnijā pieņemtajam likumam "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”" par 7.1 panta izslēgšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
1. noteikt prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuras aizstās šobrīd spēkā esošās prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
2. novērst šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.
1. noteikt prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuras aizstās šobrīd spēkā esošās prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
2. novērst šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru tiek izslēgts 7.1 pants. Ievērojot minēto, jāprecizē Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (turpmāk – noteikumi), nosakot prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kurām izpildoties nodokļu maksātājs varēs saņemt atvieglojumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma reģistrēšanai, samazinājuma piemērošanai un akcīzes preču pārvietošanai Latvijas Republikā.
Papildus nepieciešams novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā.
2. Noteikumu spēkā esošā 2.1. apakšpunkta redakcija nenosaka, ka nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu.
3. Šobrīd noteikumu 6.1. apakšpunkts nosaka, ka nodrošinājums nav jāiesniedz par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un attiecīgā komersanta savstarpēji noslēgto iepirkuma līgumu.
4. Šobrīd noteikumu 13. punkts nosaka, ka vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja par nodrošinājumu izmanto iemaksāto drošības naudu.
5. Pašreiz noteikumu 16.4. apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, ja nodrošinājuma iesniedzējam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences).
6. Pašreizējā noteikumu 18. punkta redakcija neparedz iespēju VID apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku, ja iesniegtais nodrošinājums nav atbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai.
7. Šobrīd noteikumi neparedz gadījumus, kad VID atceļ nodrošinājuma samazinājumu.
8. Noteikumu 31.2.2. apakšpunkta spēkā esošajā redakcijā ir atsauce uz dokumentu, kuru pievieno, pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā.
9. Šobrīd noteikumu 63. punkts nosaka, ka VID piecu darbdienu laikā pēc saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējā nodrošinājuma saistības.
10. Noteikumu 66. punkta redakcijā nav skaidri atrunātas VID tiesības pārskaitīt iemaksāto drošības naudu, ja akcīzes nodoklis nav samaksāts un nodrošinājuma iesniedzējs to nesamaksā pēc VID rakstveida brīdinājuma.
11. Pašreiz noteikumu 67. punkts nosaka, ka VID ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.
12. Šobrīd 72. punkts nenosaka, ka VID pēc nodrošinājuma dzēšanas par to informē nodrošinātāju.
13. Šobrīd noteikumi paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 10 procentu apmērā atbilstoši noteikumu 3. pielikumā minētajam 1.6. kritērijam, ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievēroti akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie nodokļa samaksas termiņi.
14. Noteikumu informatīvā atsauce šobrīd ir uz Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK.
Papildus nepieciešams novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā.
2. Noteikumu spēkā esošā 2.1. apakšpunkta redakcija nenosaka, ka nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu.
3. Šobrīd noteikumu 6.1. apakšpunkts nosaka, ka nodrošinājums nav jāiesniedz par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un attiecīgā komersanta savstarpēji noslēgto iepirkuma līgumu.
4. Šobrīd noteikumu 13. punkts nosaka, ka vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja par nodrošinājumu izmanto iemaksāto drošības naudu.
5. Pašreiz noteikumu 16.4. apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, ja nodrošinājuma iesniedzējam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences).
6. Pašreizējā noteikumu 18. punkta redakcija neparedz iespēju VID apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku, ja iesniegtais nodrošinājums nav atbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai.
7. Šobrīd noteikumi neparedz gadījumus, kad VID atceļ nodrošinājuma samazinājumu.
8. Noteikumu 31.2.2. apakšpunkta spēkā esošajā redakcijā ir atsauce uz dokumentu, kuru pievieno, pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā.
9. Šobrīd noteikumu 63. punkts nosaka, ka VID piecu darbdienu laikā pēc saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējā nodrošinājuma saistības.
10. Noteikumu 66. punkta redakcijā nav skaidri atrunātas VID tiesības pārskaitīt iemaksāto drošības naudu, ja akcīzes nodoklis nav samaksāts un nodrošinājuma iesniedzējs to nesamaksā pēc VID rakstveida brīdinājuma.
11. Pašreiz noteikumu 67. punkts nosaka, ka VID ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.
12. Šobrīd 72. punkts nenosaka, ka VID pēc nodrošinājuma dzēšanas par to informē nodrošinātāju.
13. Šobrīd noteikumi paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 10 procentu apmērā atbilstoši noteikumu 3. pielikumā minētajam 1.6. kritērijam, ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievēroti akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie nodokļa samaksas termiņi.
14. Noteikumu informatīvā atsauce šobrīd ir uz Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ar 2024. gada 1. janvāri zaudē spēku Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi.
Šobrīd noteikumos spēkā esošās priekšrocības attiecībā uz apstiprinātu noliktavas turētāju, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, ir ievērojamas - akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikā, preču uzglabāšanai akcīzes preču noliktavā, akcīzes nodokļa parādam, kura samaksas termiņi ir pagarināti, piemērojams 100 procentu nodrošinājuma samazinājums, iesniedzamais akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 50 procentu no noteiktā minimālā lieluma. Lai arī turpmāk nodokļu maksātāji varētu izmantot būtiskas priekšrocības akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājuma veidā, ir nepieciešams noteikt jaunus kritērijus, pēc kuriem tiks atlasīti godprātīgie nodokļu maksātāji, kuriem būs iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecību ar 100 procentu nodrošinājuma samazinājumu.
Šobrīd noteikumos spēkā esošās priekšrocības attiecībā uz apstiprinātu noliktavas turētāju, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, ir ievērojamas - akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikā, preču uzglabāšanai akcīzes preču noliktavā, akcīzes nodokļa parādam, kura samaksas termiņi ir pagarināti, piemērojams 100 procentu nodrošinājuma samazinājums, iesniedzamais akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 50 procentu no noteiktā minimālā lieluma. Lai arī turpmāk nodokļu maksātāji varētu izmantot būtiskas priekšrocības akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājuma veidā, ir nepieciešams noteikt jaunus kritērijus, pēc kuriem tiks atlasīti godprātīgie nodokļu maksātāji, kuriem būs iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecību ar 100 procentu nodrošinājuma samazinājumu.
Risinājuma apraksts
1. Lai saglabātu Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka priekšrocības, noteikumu projekts paredz:
1) papildināt noteikumus ar 15.1 punktu, kurš paredz, ka komersantam, kurš veic apstiprināta noliktavas turētāja darbību, VID izsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecību saskaņā ar noteikumu 34. punktu, ja izpildās šādi nosacījumi:
a) nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāda;
b) nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas speciālā atļauja (licence) vai vispārējā nodrošinājuma apliecība nav anulēta vai bijusi apturēta tās darbība;
c) nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav sodīta ar naudas sodu par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem, vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;
d) gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinājuma iesniedzēju nav pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta akcīzes nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana un piemērota soda nauda;
e) nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievērojis akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos akcīzes nodokļa samaksas termiņus;
f) nodrošinājuma iesniedzējs katrā no iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir samaksājis VID administrētos nodokļus vismaz 500 000 euro (šī nosacījuma, kā arī noteikumu 3. pielikuma 2.3., 2.4., 3.3., 3.4., 4.2. un 4.3. kritēriju izpildi vērtē, no nodrošinājuma iesniedzēja veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);
2) svītrot noteikumu 7.2. apakšpunktā, 30., 33. un 34. punktā atsauci uz Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statusu;
3) papildināt noteikumu 34. punktu, nosakot, ka ar iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu jāsedz gan aktuālais akcīzes nodokļa parāds, gan parāds, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi, jo Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībniekiem pēc noklusējuma nedrīkstēja būt nodokļa parādu, tāpēc nebija nepieciešamība tos paredzēt nodrošinājuma aprēķināšanas kārtībā;
4) papildināt noteikumus ar 80. punktu, nosakot termiņu, līdz kuram ir pārreģistrējamas izsniegtās vispārējā nodrošinājuma apliecības kā Padziļinātās sadarbības programmas sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem;
5) redakcionāli precizēt noteikumu 1. pielikumu.
1) papildināt noteikumus ar 15.1 punktu, kurš paredz, ka komersantam, kurš veic apstiprināta noliktavas turētāja darbību, VID izsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecību saskaņā ar noteikumu 34. punktu, ja izpildās šādi nosacījumi:
a) nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāda;
b) nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas speciālā atļauja (licence) vai vispārējā nodrošinājuma apliecība nav anulēta vai bijusi apturēta tās darbība;
c) nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav sodīta ar naudas sodu par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem, vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;
d) gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinājuma iesniedzēju nav pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta akcīzes nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana un piemērota soda nauda;
e) nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievērojis akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos akcīzes nodokļa samaksas termiņus;
f) nodrošinājuma iesniedzējs katrā no iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir samaksājis VID administrētos nodokļus vismaz 500 000 euro (šī nosacījuma, kā arī noteikumu 3. pielikuma 2.3., 2.4., 3.3., 3.4., 4.2. un 4.3. kritēriju izpildi vērtē, no nodrošinājuma iesniedzēja veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);
2) svītrot noteikumu 7.2. apakšpunktā, 30., 33. un 34. punktā atsauci uz Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statusu;
3) papildināt noteikumu 34. punktu, nosakot, ka ar iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu jāsedz gan aktuālais akcīzes nodokļa parāds, gan parāds, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi, jo Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībniekiem pēc noklusējuma nedrīkstēja būt nodokļa parādu, tāpēc nebija nepieciešamība tos paredzēt nodrošinājuma aprēķināšanas kārtībā;
4) papildināt noteikumus ar 80. punktu, nosakot termiņu, līdz kuram ir pārreģistrējamas izsniegtās vispārējā nodrošinājuma apliecības kā Padziļinātās sadarbības programmas sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem;
5) redakcionāli precizēt noteikumu 1. pielikumu.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu 2.1. apakšpunkts nosaka, ka nodrošinātājs ir persona, kura ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā, tātad kredītiestāde vai apdrošinātājs. Lai noteikumu normas, kas attiecas un nodrošinātāju, nepārprotami varētu attiecināt arī uz personu, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu, 2.1. apakšpunkts ir jāpapildina un atbilstoši jāprecizē noteikumu 16.2. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 2.1. apakšpunktu, nosakot, ka nodrošinātājs ir arī persona, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu un izteikt jaunā redakcijā 16.2. apakšpunktu, precizējot, ka VID neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību gadījumā, ja iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu izsniegusi persona, kura nav ieguvusi nodrošinātāja statusu noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu 6.1. apakšpunkts nosaka, ka nodrošinājums nav jāiesniedz par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un attiecīgā komersanta savstarpēji noslēgto iepirkuma līgumu.
Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka nodrošinājums nav jāiesniedz tam komersantam, kurš savā akcīzes preču noliktavā faktiski uzglabā drošības rezervi, t.sk. sniedz uzglabāšanas pakalpojumus, kā arī, lai, mainoties institūcijai, kura ir atbildīga par drošības rezerves administrēšanu, nebūtu jāmaina noteikumu norma, jāprecizē noteikumu 6.1. apakšpunkta redakcija.
Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka nodrošinājums nav jāiesniedz tam komersantam, kurš savā akcīzes preču noliktavā faktiski uzglabā drošības rezervi, t.sk. sniedz uzglabāšanas pakalpojumus, kā arī, lai, mainoties institūcijai, kura ir atbildīga par drošības rezerves administrēšanu, nebūtu jāmaina noteikumu norma, jāprecizē noteikumu 6.1. apakšpunkta redakcija.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 6.1. apakšpunktu, nemainot tā būtību.
Problēmas apraksts
4. Šobrīd noteikumu 13. punkts nosaka,– ja iemaksāta drošības nauda, vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka komersantiem, kuriem ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar noteikumu 30., 34. vai 34.1 punktu, un kuri par nodrošinājumu izmanto drošības naudu, nodrošinājuma samazinājums ilgstoši var saglabāties nemainīgs, iespējams – nepamatoti liels vai nepamatoti mazs.
Lai ieviestu vienlīdzīgu attieksmi pret nodrošinājuma iesniedzējiem, kuriem ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums un kuri par nodrošinājumu izmanto polisi vai galvojumu, tātad pret tādiem komersantiem, kuriem katru gadu nodrošinājuma apliecība ir jāsaņem no jauna, noteikumos jāparedz, ka vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku tikai gadījumos, ja iemaksāta drošības nauda, un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. Šis jaunais nosacījums neattieksies uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.
Lai ieviestu vienlīdzīgu attieksmi pret nodrošinājuma iesniedzējiem, kuriem ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums un kuri par nodrošinājumu izmanto polisi vai galvojumu, tātad pret tādiem komersantiem, kuriem katru gadu nodrošinājuma apliecība ir jāsaņem no jauna, noteikumos jāparedz, ka vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku tikai gadījumos, ja iemaksāta drošības nauda, un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. Šis jaunais nosacījums neattieksies uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 13. punktu, nosakot, ka vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda, un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar noteikumu 30., 34. un 34.1 punktu. Attiecīgi noteikumu projekts papildināts ar 81. punktu, paredzot termiņu, līdz kuram ir jāpārreģistrē uz nenoteiktu laiku izsniegtās apliecības.
Problēmas apraksts
5. Pašreiz noteikumu 16.4. apakšpunkts, nosaka, ka VID neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, ja komersantam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences). Ievērojot to, ka akcīzes preču apriti reglamentējošie normatīvie akti atļauj bez licences realizēt virkni akcīzes preču, piemēram, saimniecības vajadzībām paredzētu gāzi, līdz vienam litram fasētus naftas produktus, uztura bagātinātājus u.c., jānosaka izņēmumi, kad nav nepieciešama atbilstoša speciālā atļauja (licence), lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu projekts precizē noteikumu 16.4. apakšpunktu, nosakot, ka, lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai atbilstoša speciālā atļauja (licence) nebūs obligāti nepieciešama tādam komersantam, kurš saņēmis lietotāja atļauju vai plāno saņemt akcīzes preces, kurām to realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence). Papildus redakcionāli precizēts 1.1 pielikums.
Problēmas apraksts
6. Pašreizējā noteikumu 18. punkta redakcija paredz, ka VID aptur vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku, ja nodrošinājums daļēji vai pilnībā ir izmantots nesamaksātā nodokļa samaksai. Praksē ir konstatētas situācijas, kad, piemēram, nodrošinājuma iesniedzējam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība darbībām tikai ar alu, kuru ražo patstāvīgā mazā alus darītavā, bet nodrošinājuma iesniedzējam nav derīga sertifikāta, kurš apliecina patstāvīgā mazā alus ražotāja statusu. Tātad, izsniegtā nodrošinājuma apliecība neatbilst nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai un nodrošinājums nav pietiekams. Lai novērstu šo nepilnību, noteikumi jāpapildina ar atbilstošu normu.
Risinājuma apraksts
6. Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 18. punktu ar normu, ka VID aptur vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku arī gadījumā, ja iesniegtais nodrošinājums nav atbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai.
Problēmas apraksts
7. Šobrīd noteikumu 20. punkts paredz, ka VID var atcelt nodrošinājuma samazinājumu, ja personai ir nodokļa parāds. Lai neveidotos situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā, turpina izmantot priekšrocības akcīzes nodokļa nodrošinājumu jomā, ir nepieciešams noteikt gadījumus, kad VID atceļ 100 procentu nodrošinājuma samazinājumu, tāpēc noteikumi jāpapildina ar atbilstošām normām.
Risinājuma apraksts
7. Noteikumu projekts papildināts ar 20.1 punktu, kas nosaka, ka VID atceļ nodrošinājuma samazinājumu, kas piemērots saskaņā ar noteikumu 34. un 34.1 punktā minētajiem nosacījumiem, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā.
Problēmas apraksts
8. Noteikumu 31.2.2. apakšpunktā ir atsauce uz dokumentu, kuru pievieno, pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā.
Risinājuma apraksts
8. 2023. gada 13. februārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas izsaka jaunā redakcijā likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta devīto daļu. Noteikumu projekts paredz 31.2.2. apakšpunktā precizēt dokumenta, ar kuru tiek pārvietotas akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, nosaukumu.
Problēmas apraksts
9. Noteikumu 63. punkts nosaka, ka VID piecu darbdienu laikā pēc saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējo nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā un par to informē nodrošinātāju. Iepriekšējais nodrošinājums, ja jaunajā ir paredzēta iepriekšējo saistību pārņemšana, tiek dzēsts tikai pēc tam, kad ir izsniegta jauna vispārējā nodrošinājuma apliecība, jo nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina VID izsniegta nodrošinājuma apliecība. Lai novērstu iespējamos pārpratums par termiņu, kurā VID dzēš iepriekšējo nodrošinājumu, gadījumos, kad komersants novēloti iesniedz dokumentus jaunas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 63. punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
9. Noteikumu projekts papildina noteikumu 63. punktu ar nosacījumu, ka VID iepriekšējo nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā dzēš piecu darbdienu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai jaunas nodrošinājuma apliecības izsniegšanas un noteikumu 62. un 62.1 punktā minēto saistību pārņemšanas, un par to informē nodrošinātāju.
Problēmas apraksts
10. Noteikumu 66. punkta redakcija nosaka, ka VID nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu pieprasa samaksāt nodrošinātājam. Praksē tādos gadījumos, ja par nodrošinājumu tiek izmantota drošības nauda, VID ar lēmumu pārskaita iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai. Tādējādi, noteikumu šī brīža redakcijā nav skaidri atrunātas VID darbības, ja akcīzes nodoklis nav samaksāts un nodrošinājuma iesniedzējs to nesamaksā pēc VID rakstveida brīdinājuma, un ir iemaksāta drošības nauda. Lai novērstu praksē konstatētās nepilnības 66. punkta piemērošanā, tas ir jāpapildina.
Risinājuma apraksts
10. Noteikumu projekts atbilstoši precizē noteikumu 66. punktu, nemainot tā būtību.
Problēmas apraksts
11. Pašreiz noteikumu 67. punkts nosaka, ka VID ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas. Vispārējā nodrošinājuma apliecība tiek anulēta un tā zaudē spēku, ja nodrošinājuma iesniedzējam atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku. Savukārt, iesniegtais nodrošinājums vēl tiek izmantots personas iespējamā nodokļa parāda samaksas nodrošināšanai un pārreģistrēts uz laiku līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam. Lai novērstu iespējamos pārpratumus par sešu mēnešu termiņu, kurā VID ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai, noteikumu 67. punkts ir precizējams.
Risinājuma apraksts
11. Noteikumu projekts paredz precizēt 67. punkta redakciju, nosakot, ka VID ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai spēka zaudēšanas vairs neizmanto.
Problēmas apraksts
12. Noteikumu 72. punkts nosaka, ka VID nodrošinājumu dzēš piecu darbdienu laikā pēc noteikumu 67. vai 70. punktā minētā termiņa beigām, bet nav atrunāts, ka par pieņemto lēmumu tiek informēts nodrošinātājs.
Risinājuma apraksts
12. Noteikumu projekts paredz atbilstoši papildināt 72. punktu.
Problēmas apraksts
13. Šobrīd noteikumi paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 10 procentu apmērā atbilstoši noteikumu 3. pielikumā minētajam 1.6. kritērijam, ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievēroti akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie nodokļa samaksas termiņi. Tā kā noteikumi neatrunā papildu nosacījumus šī kritērija piemērošanā, to izmanto arī tādi komersanti, kuriem gada laikā nav bijis akcīzes nodokļa samaksas pienākums un attiecīgi nav akcīzes nodokļa kavējumi, kas savukārt nav godīgi pret tiem komersantiem, kuriem akcīzes nodokļa samaksas pienākums ir katru mēnesi.
Papildus ir jāprecizē 1.11. kritērija redakcija atbilstoši uzņēmumu gada pārskatā norādītajam, nemainot tā būtību.
Papildus ir jāprecizē 1.11. kritērija redakcija atbilstoši uzņēmumu gada pārskatā norādītajam, nemainot tā būtību.
Risinājuma apraksts
13. Noteikumu projektā pieredzēts papildināt noteikumu 1. un 3. pielikumu ar nosacījumu, ka 1.6. kritērijs tiek piemērots, ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vai pārreģistrācijas ir bijis nodokļa samaksas pienākums, kā arī mainīt 1.11. kritērija redakciju.
Problēmas apraksts
14. Tā kā Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, ir atcelta no 2023. gada 13. februāra, informatīvajā atsaucē to nepieciešams aizstāt ar Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).
Risinājuma apraksts
14. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu aizstāta ar Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvu risinājumu nav
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz komersantiem, kuriem ir izsniegtas akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības kā Padziļinātās sadarbības programmas sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem. Tāpat noteikumu projekts attiecas uz sertificētiem saņēmējiem un komersantiem, kuriem ir piemērots akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājums un nodrošinājuma apliecība izsniegta uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz iemaksāto drošības naudu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs apmēram 48 no 350 komersantiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm, un kuriem ir jāiesniedz akcīzes nodokļa vispārējais nodrošinājums:
1) 15 komersantiem, kuriem šobrīd ir 100% nodrošinājuma samazinājums, pamatojoties uz piešķirto Padziļinātās sadarbības sudraba un zelta līmeņa dalībnieka statusu, vispārējā nodrošinājuma apliecība būs jāpārreģistrē pēc jaunajiem nosacījumiem;
2) 33 komersantiem, kuri par nodrošinājumu izmanto drošības naudu un kuriem ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums, vispārējā nodrošinājuma apliecība būs jāpārreģistrē pēc jaunajiem nosacījumiem un turpmāk katru gadu būs jāiesniedz iesniegums jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai, jo nodrošinājuma apliecība netiks izsniegta uz nenoteiktu laiku;
Ņemot vērā minēto statistiku, papildu administratīvais slogs būs 14% komersantu. Savukārt privilēģijas varēs izmantot ap 30% komersantu. Tādējādi secināms, ka ieguvumi pret potenciālajām izmaksām būs samērīgi.
1) 15 komersantiem, kuriem šobrīd ir 100% nodrošinājuma samazinājums, pamatojoties uz piešķirto Padziļinātās sadarbības sudraba un zelta līmeņa dalībnieka statusu, vispārējā nodrošinājuma apliecība būs jāpārreģistrē pēc jaunajiem nosacījumiem;
2) 33 komersantiem, kuri par nodrošinājumu izmanto drošības naudu un kuriem ir piešķirts nodrošinājuma samazinājums, vispārējā nodrošinājuma apliecība būs jāpārreģistrē pēc jaunajiem nosacījumiem un turpmāk katru gadu būs jāiesniedz iesniegums jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai, jo nodrošinājuma apliecība netiks izsniegta uz nenoteiktu laiku;
Ņemot vērā minēto statistiku, papildu administratīvais slogs būs 14% komersantu. Savukārt privilēģijas varēs izmantot ap 30% komersantu. Tādējādi secināms, ka ieguvumi pret potenciālajām izmaksām būs samērīgi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 20 691 euro izmaiņu ieviešanai VID EDS tika nodrošināts 2024. gadā Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L0262
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019.gada 19.decembra Direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija) ar 2023. gada 13. februāri aizstāj Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019.gada 19.decembra Direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. panta 1.punkts
Likuma “Par akcīzes nodokli” 8.panta piektā daļa, 9.1 panta ceturtā daļa, 32.panta trešās daļas 2.punkts. Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (pārņemts iepriekš)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts stingrākas prasības neparedz
17. panta 2.punkts
Nav pārņemts
-
-
17. panta 3.punkts
Nav pārņemts
-
-
17. panta 4.punkts
Likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta 4.1 daļa.
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts stingrākas prasības neparedz
17. panta 5.punkta a) apakšpunkts
3. punkts (Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumu Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" 7. punkts)
Pārņemtas daļēji
Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 5.punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Lai būtiski mazinātu administratīvo un finansiālo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka, ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda. Bet noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikts, ka komersantiem, kuriem saskaņā ar noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā, iespējamā nodokļa parāda nodrošināšanai izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam. Noteikumu projekta 3.punktā (noteikumu 7.2. apakšpunktā) noteikts, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar noteikumu 34. un 34.1 punktu, izmanto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.
Noteikumu projekts stingrākas prasības neparedz
17. panta 5.punkta b) apakšpunkts
Nav pārņemts
-
-
17. panta 6.punkts
Likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sestā daļa. Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (pārņemts iepriekš)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
1.Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 1.punkts nosaka, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem pieprasa, lai risks, kas saistīts ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, būtu segts ar nodrošinājumu, ko sniedz apstiprināts noliktavas turētājs – nosūtītājs vai reģistrēts nosūtītājs. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 1.punkts pārņemts ar likuma “Par akcīzes nodokli” 8.panta piekto daļu, 9.1 panta ceturto daļu, 32.panta trešās daļas 2.punktu. Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumu Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem” (turpmāk – noteikumi), kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sestās daļas pamata, 4.punkts nosaka, ka nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta nosūtītāja darbībai, 7.punkta ievaddaļa nosaka, ka, ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda.
2. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 2.punktu plānots pārņemt ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kurus izstrādā Finanšu ministrija, kas tiks pieņemti pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 28.septembrim.
3. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 3.punkts paredz, ka atkāpjoties no 17.panta 1.punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 17.panta 1.punktā minēto nodrošinājumu sniedz pārvadātājs, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai vairākas personas kopā, arī 17.panta 1.punktā minētās personas. Šobrīd komersanti darbībām akcīze preču noliktavā un akcīzes preču nosūtīšanai izmanto vienu savu nodrošinājumu un akcīzes preču nosūtīšanai var izmantot jebkura pārvadātāja pakalpojumu. Ja akcīzes preču nosūtīšanai tiks izmantots pārvadātāja nodrošinājums, komersanti būs spiesti meklēt un noslēgt līgumus tikai ar tādiem pārvadātājiem, kuri varēs garantēt akcīzes preču pārvietojumu ar saviem finanšu līdzekļiem. Ievērojot, ka akcīzes preču pārvietošanai (it īpaši naftas produktu pārvietošanai) nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi, komersanti būs ierobežoti pārvadātāju izvēlē, līdz ar ko viņiem pieaugs pārvadājumu pakalpojumu izmaksas un palielināsies administratīvais slogs. Ievērojot minēto, kā arī faktu, ka attiecībā uz šo jautājumu nav bijuši ierosinājumi no akcīzes preču apritē iesaistīto komersantu puses, šobrīd direktīvas 2020/262 17.panta 3.punktā noteiktā izvēles brīvība netiek izmantota.
4. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 4.punkts pārņemts ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta 4.1daļu.
5. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 5.punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Lai būtiski mazinātu administratīvo un finansiālo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka, ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda. Bet noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikts, ka komersantiem, kuriem saskaņā ar noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā, iespējamā nodokļa parāda nodrošināšanai izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam. Noteikumu projekta 3.punktā (noteikumu 7.2. apakšpunktā) noteikts, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar noteikumu 34. un 34.1 punktu, izmanto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.
6. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 5.punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis. Lai Latvijas komersanti, kuri pārvieto pa jūru energoproduktus, būtu vienādos konkurences apstākļos ar kaimiņvalstu komersantiem, atbilstoši noteikumu 7.1 punkta nosacījumiem naftas produktu pārvietošanai pa jūru piemērojams tāds pats nodrošinājuma samazinājums, kāds noteikts kaimiņvalstī Lietuvā. Līdz ar to direktīvas Nr.2020/262 17.panta 5.punkta b) apakšpunktā noteiktā brīvība netiek izmantota. Jāatzīmē, ka līdz šim neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
7. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 6.punkts pārņemts ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sesto daļu. Noteikumi, kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sestās daļas pamata, nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, pārreģistrē, anulē nodrošinājuma apliecību, aptur un atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, atsaka izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, piešķir vai atceļ vispārējā nodrošinājuma samazinājumu, administrē, dzēš, novirza nodokļu parādu segšanai vai atdod nodrošinājumus, piešķir vai anulē nodrošinātāja statusu.
2. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 2.punktu plānots pārņemt ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kurus izstrādā Finanšu ministrija, kas tiks pieņemti pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 28.septembrim.
3. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 3.punkts paredz, ka atkāpjoties no 17.panta 1.punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 17.panta 1.punktā minēto nodrošinājumu sniedz pārvadātājs, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai vairākas personas kopā, arī 17.panta 1.punktā minētās personas. Šobrīd komersanti darbībām akcīze preču noliktavā un akcīzes preču nosūtīšanai izmanto vienu savu nodrošinājumu un akcīzes preču nosūtīšanai var izmantot jebkura pārvadātāja pakalpojumu. Ja akcīzes preču nosūtīšanai tiks izmantots pārvadātāja nodrošinājums, komersanti būs spiesti meklēt un noslēgt līgumus tikai ar tādiem pārvadātājiem, kuri varēs garantēt akcīzes preču pārvietojumu ar saviem finanšu līdzekļiem. Ievērojot, ka akcīzes preču pārvietošanai (it īpaši naftas produktu pārvietošanai) nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi, komersanti būs ierobežoti pārvadātāju izvēlē, līdz ar ko viņiem pieaugs pārvadājumu pakalpojumu izmaksas un palielināsies administratīvais slogs. Ievērojot minēto, kā arī faktu, ka attiecībā uz šo jautājumu nav bijuši ierosinājumi no akcīzes preču apritē iesaistīto komersantu puses, šobrīd direktīvas 2020/262 17.panta 3.punktā noteiktā izvēles brīvība netiek izmantota.
4. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 4.punkts pārņemts ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta 4.1daļu.
5. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 5.punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Lai būtiski mazinātu administratīvo un finansiālo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka, ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda. Bet noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikts, ka komersantiem, kuriem saskaņā ar noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā, iespējamā nodokļa parāda nodrošināšanai izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam. Noteikumu projekta 3.punktā (noteikumu 7.2. apakšpunktā) noteikts, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar noteikumu 34. un 34.1 punktu, izmanto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.
6. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 5.punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis. Lai Latvijas komersanti, kuri pārvieto pa jūru energoproduktus, būtu vienādos konkurences apstākļos ar kaimiņvalstu komersantiem, atbilstoši noteikumu 7.1 punkta nosacījumiem naftas produktu pārvietošanai pa jūru piemērojams tāds pats nodrošinājuma samazinājums, kāds noteikts kaimiņvalstī Lietuvā. Līdz ar to direktīvas Nr.2020/262 17.panta 5.punkta b) apakšpunktā noteiktā brīvība netiek izmantota. Jāatzīmē, ka līdz šim neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
7. Direktīvas Nr. 2020/262 17.panta 6.punkts pārņemts ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sesto daļu. Noteikumi, kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sestās daļas pamata, nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, pārreģistrē, anulē nodrošinājuma apliecību, aptur un atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, atsaka izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, piešķir vai atceļ vispārējā nodrošinājuma samazinājumu, administrē, dzēš, novirza nodokļu parādu segšanai vai atdod nodrošinājumus, piešķir vai anulē nodrošinātāja statusu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Papildu dokumenti (mk.gov.lv)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ārpus TAP 22.11.2023. saņemti biedrības “Rīgas Brīvostas Padome” priekšlikumi:
1) noteikt papildu kritēriju noteikumu 3. pielikumā, lai komersantiem, kuriem ir atļauja muitas noliktavas darbībai, atļauja preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai ir piešķirts brīvās zonas statuss, un tiek izmantots kāds no muitas galvojuma veidiem, un ja šie nodokļu maksātāji atbilstoši 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.136 “Noteikumi par apvienotajām noliktavām” ir ieguvuši tiesības izveidot apvienoto noliktavu, piemērotu vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 99%.
2) noteikt papildu nosacījumus, ka nodrošinājums nav jāiesniedz par degvielas apjomu, ar mērķi izveidot naftas produktu (degvielas) drošības rezervi, pirms līguma noslēgšanas, kā arī pēc noslēgtā līguma termiņa beigām ar mērķi izvest naftas produktu (degvielas) drošības rezervi.
1) noteikt papildu kritēriju noteikumu 3. pielikumā, lai komersantiem, kuriem ir atļauja muitas noliktavas darbībai, atļauja preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai ir piešķirts brīvās zonas statuss, un tiek izmantots kāds no muitas galvojuma veidiem, un ja šie nodokļu maksātāji atbilstoši 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.136 “Noteikumi par apvienotajām noliktavām” ir ieguvuši tiesības izveidot apvienoto noliktavu, piemērotu vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 99%.
2) noteikt papildu nosacījumus, ka nodrošinājums nav jāiesniedz par degvielas apjomu, ar mērķi izveidot naftas produktu (degvielas) drošības rezervi, pirms līguma noslēgšanas, kā arī pēc noslēgtā līguma termiņa beigām ar mērķi izvest naftas produktu (degvielas) drošības rezervi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi