Anotācija

Atbilstoši Likuma grozījumu anotācijai ¹ Likuma grozījumi tika pieņemti, jo tika secināts, ka virkne izglītības iestāžu saskaras ar to, ka pedagogs nevar uzsākt darbu konkrētā izglītības iestādē, jo: 
1) nav sabiedriskā transporta, lai no dzīvesvietas nokļūtu darbavietā un atpakaļ, vai sabiedriskā transporta pieejamība ir nepietiekoša;
2) konkrētajā apdzīvotajā vietā nav pieejamas dzīvojamās platības vai pieejamo dzīvojamo platību īres maksas nav tādas, ko pedagogs varētu nosegt.
Tāpat tika secināts, ka Latvijā kopumā pedagogu nodrošinājums un atalgojums ir nepietiekams un rada augstus riskus nozares ilgtspējai, līdz ar to nepieciešams radīt tādus risinājumus, kas valsts un pašvaldību izglītības iestāžu dibinātājiem dod iespēju ilgtermiņā piesaistīt un noturēt pedagogus izglītības iestādēs. Ievērojot minēto, nepieciešams noteikt vienotu kārtību, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogam var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumus šo kompensāciju piešķiršanai.   

¹https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/4A04316CB70D7AEFC2258B7B0020A2FC?OpenDocument 

Noteikumu projekts "Kārtība un apmērs, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumi šo kompensāciju piešķiršanai" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai izpildītu Izglītības likumā noteikto deleģējumu un noteiktu vienotu kārtību, kādā valsts dibinātas izglītības iestādes pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus.
Tādējādi, atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, noteikumu projekts paredz iespēju izglītības iestādei kompensēt pedagogiem transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus izglītības iestādes esošā budžeta ietvaros.

Izglītības kvalitāti ietekmē dažādi kritēriji (piemēram, iekļaujoša izglītība, mācību saturs, procesu organizācija, mācību vide, pedagogi u.t.t.), kas attiecīgi var katrs atsevišķi vai savstarpēji mijiedarbojoties ietekmēt kvalitātes rādītājus jeb rezultātu. Kvalitatīvas izglītības atslēga ir motivēts, labi sagatavots darbam ar izglītojamiem un finansiāli novērtēts pedagogs.
Domājot par ilgtspējīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu, tika identificēta vajadzība veikt Likuma grozījumus, kas dotu izglītības iestāžu dibinātājiem tiesības noteikt pedagogiem transporta izdevumu un dzīvojamās telpas īres maksas izdevumu kompensāciju.

Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7. punktā noteikto, izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Atbilstoši Izglītības likuma 16.² punktam pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Ievērojot minēto, noteikumu projekts attiecas uz visu valsts izglītības iestāžu, tai skaitā valsts augstskolu un koledžu, pedagogiem, kuri piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē.

Jāuzsver, ka kompensācijas par transporta izdevumiem un dzīvojamās telpas īres izdevumiem būtu iespēja kaut nedaudz mazināt virkni izglītības nozarē esošu problēmu:
1) augsti motivētu pedagogu trūkums; 
Vadoties pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijā līdz 2030.gadam izglītības nozares darbaspēka piedāvājums sasniegs vien 91% pieprasījuma (līdz 2040.gadam – tikai 88 % pieprasījuma). Nerodot risinājumus pedagogu darba apstākļu uzlabošanai un profesijas pievilcības palielināšanai, pastāv augsts risks, ka pedagogu trūkuma dēļ izglītības iestādes nevarēs nodrošināt obligātās izglītības pieejamību. Pedagogu trūkums apdraud izglītības kvalitāti, kā arī izglītības nozares ilgtspēju, tāpēc ir jārod risinājumi, lai spētu nodrošināt pedagogiem labvēlīgus darba apstākļus, samērīgu darba slodzi, līdzsvaru starp dažādiem darba pienākumiem, atbalstošu darba vidi un infrastruktūru;
2) labu speciālistu piesaiste profesionālo priekšmetu pasniegšanai;
3) augsti kvalificētu speciālistu trūkums izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. 
Ir vitāli svarīgi radīt visus priekšnosacījumus pedagogu maksimālai noslodzei vienā iestādē, bet nepieciešamības gadījumā – arī viņu mobilitātei.

Likuma grozījumu anotācijā ² norādīts, ka pedagogiem, kuri piesaistāmi (pedagogu trūkuma dēļ/ ilgstošas vakances) darbam no citām administratīvām teritorijām, būtu jākompensē transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus. Ņemot vērā to, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana Latvijas teritorijā, jo sevišķi ārpus administratīvajiem centriem, nav pilnvērtīga un tā sakārtošana ir ilgstoši risināms jautājums, likumprojekts sniedz tūlītēju risinājumu izglītības iestāžu dibinātājiem attiecībā uz pedagogu nokļūšanu darbavietā. Lemjot par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, apstāklim, ka pedagogam ir savs transportlīdzeklis, nevajadzētu būt par iemeslu kompensācijas atteikšanai. Tāpat to nevajadzētu liegt, ja pedagogs strādā vairākās izglītības iestādēs. 
Tādējādi noteikumu projekts nosaka, ka pedagogiem kompensācijas par transporta izdevumiem un dzīvojamās telpas īres izdevumiem var piešķirt neatkarīgi no slodzes lieluma, kas ļautu piesaistīt pedagogu ne tikai pastāvīgam pilnas slodzes darbam, bet arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt pedagogu konkrēta specifiska mācību vai profesionāla priekšmeta pasniegšanai, kas tiek īstenots neilgu laiku, kā arī gadījumos, kad nepieciešams aizvietot pedagogu ilgstošas prombūtnes laikā (darba nespēja u.c.).Tādējādi būtu iespēja novērst arī situācijas, kad pedagogs ceļa izdevumu vai lielā attāluma līdz izglītības iestādei dēļ nepiekrīt darbam izglītības iestādē. Vienlaicīgi kompensācijas aprēķināmas un izmaksājamas, ievērojot vienlīdzības principu, lai, neatkarīgi no pedagoga darba slodzes, tiem atrodoties līdzīgās situācijās, tiktu piemēroti vienādi kritēriji.

Noteikumu projekts atbilstoši Izglītības likuma 52. panta (1¹) daļas 3. punktam paredz, ka  pedagogam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas (turpmāk arī - dzīvesvieta) līdz izglītības iestādei un atpakaļ, tādējādi transporta izdevumi var tikt kompensēti, braucot ne tikai no deklarētās, bet arī faktiskās dzīves vietas. Izglītības iestādei būs jāvērtē katrs konkrētais gadījums, ja persona iesniegumā būs norādījusi faktisko dzīves vietu, nepieciešamības gadījumā lūdzot iesniegt apliecinošu dokumentu (piemēram, īres līgumu). 

Noteikumu projekts paredz, ka sabiedriskā transporta izmantošanas izdevumus pedagogam var kompensēt, ja pedagoga dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 20 kilometru attālumā no izglītības iestādes. Šis kritērijs tika izvēlēts, izvērtējot izglītības iestāžu aptaujas anketas rezultātus, kur šāds attālums tika norādīts kā attālums, sākot no kura būtu jākompensē transporta izdevumi. Tika aptaujātas profesionālās izglītības iestādes (Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošās) ar mērķi uzzināt izglītības iestāžu viedokli jautājumā par transporta izdevumu un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijām pedagogiem, kā arī nosacījumiem šo kompensāciju piešķiršanai. 
Tāpat, pamatojoties uz aptaujas anketas rezultātiem, kā kritērijs netika piemērots administratīvais sadalījums, jo tas nebūtu korekti, ņemot vērā situāciju, kad pedagoga dzīvesvieta atrodas citā administratīvā teritorijā nekā izglītības iestāde, kurā viņš veic pedagoģisko darbu, bet attālums starp tām ir mazāks nekā 20 kilometri.
Taču ir jāuzsver, ka kompensācija par sabiedriskā transporta izmantošanas izdevumiem tiek izmaksāta, ņemot vērā konkrētajam maršrutam atbilstošāko lētāko sabiedriskā transporta iespējamo variantu, kas nozīmē, ka var tikt kompensēti vispiemērotākā un vislētākā maršruta izdevumi. Kompensācija par sabiedriskā transporta izmantošanas izdevumiem neattiecas uz taksometra pakalpojumu izmantošanu.   

Noteikumu projekts nosaka, ka pedagogam var kompensēt arī pedagoga īpašumā vai valdījumā esoša personīgā transporta līdzekļa izmantošanas izdevumus, kas radušies, lai nokļūtu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, papildus 20 kilometru kritērijam ņemot vērā sekojošo:
1) ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, jo līdz izglītības iestādei sabiedriskais transports nekursē vai sabiedriskais transports nenodrošina ierašanos izglītības iestādē noteiktā laikā un tādējādi tiktu traucēta pedagoga dalība mācību procesā (nesakrīt transporta kustības grafiks, tas atrodas tālu no dzīvesvietas vai izglītības iestādes u.t.t.), kā arī, ja nav iespējams no izglītības iestādes atpakaļ līdz dzīvesvietai  nokļūt iespējami saprātīgā laikā un tādējādi tiktu traucēta iespēja savienot darbu ar ģimenes dzīvi, piemēram, savlaicīgi izņemt bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes, aizvest bērnu uz interešu izglītības nodarbībām utml.
2) ja pedagogs pamato, ka personīgā transporta līdzekļa izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka un/vai laika ziņā izdevīgāka nekā sabiedriskā transporta izmantošana. Šis nosacījums būtu attiecināms uz gadījumiem, kad pastāv iespēja nokļūt  uz un no izglītības iestādes ar sabiedrisko transportu, bet, piemēram, ir jābrauc ar vairākiem transporta līdzekļiem nesamērīgi ilgu laiku, kas palielina arī  izmaksas. Savukārt, ar privāto transporta līdzekli iespējams nokļūt uz un no izglītības iestādes daudz ātrāk un arī izmaksas tādējādi, iespējams, ir mazākas. 
Noteikumu projekts paredz, ka kompensācijas apmērs par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu (izņemot izdevumus par patērēto degvielu vai elektroenerģiju elektroautomobiļiem) nedrīkst pārsniegt četrus centus par katru nobraukto kilometru. Minētais apmēra limits  salāgots ar jau esošajos Ministru kabineta  2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" noteikto.
Lai saņemtu kompensāciju par sabiedriskā transporta līdzekļa izmantošanas izdevumiem, pedagogs izglītības iestādes vadītājam izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz iesniegumu, kurā norāda dzīvesvietas adresi, attālumu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, sabiedriskā transporta veidu, maršrutu, grafiku. Iesniegumam pievieno sabiedriskā transporta izmaksas attaisnojošus dokumentus, kas var būt biļete, čeks, elektroniskās braukšanas kartes rēķins, rēķins par biļešu iegādi tīmeklī u.c.  
Lai saņemtu kompensāciju par personīgā transporta līdzekļa izmantošanas izdevumiem, pedagogs izglītības iestādes vadītājam izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz iesniegumu, kurā pamato personīgā transporta līdzekļa izmantošanas nepieciešamību, kā arī norāda attālumu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, personīgā transporta līdzekļa marku, izmantojamās degvielas veidu un patēriņa normu uz 100 kilometru nobraukumu vai elektroenerģijas patēriņu.  Nosakot degvielas patēriņa normu pamatā izmantojami izgatavotājrūpnīcas dokumentā (sertifikātā) sniegtie dati vai arī, ja tas nav iespējams,  sniedz informāciju atbilstoši publiski pieejamai informācijai, piemēram no Ceļu satiksmes drošības direkcijas tīmekļvietnēm/ datu bāzēm vai tml. Pēc tam reizi mēnesī iesniedz pārskatu par personīgā transporta līdzekļa izmantošanu iepriekšējā mēnesī, norādot personīgā transporta līdzekļa izmantošanas datumu, kā arī  personīgā transporta līdzekļa izmantošanu apliecinošus izdevumu dokumentus (patērētās degvielas vai elektroenerģijas iegādes čekus u.c.). Minēto izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšana papildus iesniegumam un pārskatam nepieciešama, jo atbilstoši Grāmatvedības likuma 11.pantam iesniegums un atskaite bez pievienotas kvīts, čeka, rēķina, pavadzīmes u.tml. nav attaisnojuma dokuments. Attaisnojuma dokumentu iesniegšana publiskā sektorā ir obligāta, jo budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt izsekojamam trešajām personām.
Jāatzīmē, ka pedagogam, iesniedzot izglītības iestādē pārskatu par personīgā transporta līdzekļa izmantošanu iepriekšējā mēnesī, ir iespējams pievienot čeku par lielāku summu, bet izmaksājot kompensāciju, tā tiks izmaksāta atbilstoši attālumam no pedagoga  dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, attiecinot tikai  šajā attālumā nobrauktos kilometrus, pamatojoties uz iesniegumā minēto informāciju.
 
Lai piesaistītu pedagogus darbam izglītības iestādēs, tai skaitā labus speciālistus profesionālo priekšmetu pasniegšanai un augsti kvalificētus speciālistus izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai, gadījumā, ja pedagoga dzīvesvieta atrodas ne mazāk kā 70 kilometru attālumā no izglītības iestādes un nokļūšana līdz izglītības iestādei ir ierobežota, izglītības iestādes vadītājs var kompensēt izdevumus saistībā ar dzīvojamās telpas īri, ja pedagogs nemaina dzīvesvietu un papildus īrē dzīvojamo telpu. 70 kilometru attālums ir noteikts, ņemot vērā izglītības iestāžu aptaujā norādīto, kā arī to, ka  šāds attālums ir pārāk liels, lai pedagogs katru dienu brauktu no dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ. Vienlaicīgi noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestāde var nodrošināt īres maksas  kompensāciju arī citos gadījumos, ja ir īpaši apstākļi nepieciešamībai īrēt dzīvojamo telpu. Proti, izglītības iestāde, izvērtējot konkrētos apstākļus, var lemt par dzīvojamās telpas īres maksas kompensēšanu arī, ja  pedagoga dzīvesvieta atrodas mazāk kā 70 kilometru attālumā no izglītības iestādes, bet nokļūšana turp un atpakaļ ir ierobežota vai apgrūtināta, piemēram, piemērotā laikā nav nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme un pedagogam nav iespēju izmantot personīgo vai patapinātu transportlīdzekli, 
Ievērojot to, ka lielākai daļai no profesionālās izglītības iestādēm ir dienesta viesnīca vai arī izglītības iestādes rīcībā ir cita pašvaldībai vai valstij piederoša dzīvojamā platība (brīvs dzīvoklis), kuru var izmantot izglītības iestāde,  pedagogam var kompensēt minēto dzīvojamo telpu īres maksas izdevumu faktiskās īres maksas apmērā, bet nepārsniedzot 250 euro mēnesī.
Tikai tad, ja izglītības iestādes rīcībā nav dienesta viesnīcas vai citas dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa), pedagogam var kompensēt citas dzīvojamās telpas īres maksas izdevumus faktiskās īres maksas apmērā, bet nepārsniedzot 250 euro mēnesī.
Kompensācijas par dzīvojamās telpas īres maksas izdevumiem limits tika salāgots ar jau esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.543 "Noteikumi par kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīram piešķir kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo izdevumu segšanai, un kompensācijas apmēru" noteikto minimumu.
Ja atbilstoši pedagoga nodarbinātības  apjomam (slodzei, stundu skaitam) pedagogam dzīvojamā platība (naktsmītne) nepieciešama īslaicīgi un ir ekonomiski nepamatoti īrēt dzīvojamo telpu, izglītības iestāde var kompensēt pedagogam viesnīcas īres izdevumus saskaņā ar normatīvajos aktos par komandējumu izdevumu atlīdzināšanu noteiktajām viesnīcas maksas normām, proti atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"  21.3. apakšpunktā noteiktajam, kas paredz, ka  izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) noteiktā maksimālā norma Rīgā − 120 euro par diennakti, citās apdzīvotās vietās − 60 euro par diennakti.  Šādā gadījumā noteikumu projekta 15. un 16. punktā noteiktais kompensācijas limits nav attiecināms.
Lai saņemtu kompensāciju par dzīvojamās telpas īres izdevumiem, pedagogs izglītības iestādes vadītājam izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz iesniegumu, kurā pamato dzīvojamās telpas īres izdevumu nepieciešamību un īres līguma kopiju, ja attiecināms. Pēc tam reizi mēnesī iesniedz īres maksas vai viesnīcas izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējo mēnesi. 
Pedagogs nevar pretendēt uz šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ja par minētajiem izdevumiem viņš saņem cita veida kompensācijas, pabalstus, atlīdzību, tai skaitā, kas paredzēta ārējos normatīvajos aktos. Piemēram, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”, kur jau šobrīd ir nostiprināta transporta izdevumu un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensēšanas kārtība valsts amatpersonām (t.sk. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu koledžu pedagogiem). Tādējādi, noteikumu projekts paredz, ka, iesniedzot izglītības iestādes vadītājam iesniegumu, lai saņemtu kompensāciju par transporta izdevumiem un dzīvojamās telpas īres izdevumiem, pedagogs apliecina, ka saistībā ar šajos noteikumos noteiktā sabiedriskā transporta, pedagoga īpašumā vai valdījumā esoša personīgā transporta līdzekļa izmantošanu, vai saistībā ar dzīvojamās telpas īri, nesaņem cita veida kompensācijas, pabalstus, atlīdzību. 

Jāatzīmē, ka šajos noteikumos minēto kompensāciju piemērošana ir izglītības iestādes brīva izvēle, ko tā īsteno izglītības iestādes esošā budžeta ietvaros. Izglītības iestāde, pieņemot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, var noteikt, vai transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus kompensēs pilnībā vai daļēji. Tādējādi, ja izglītības iestāde nolemj, ka var kompensēt minētos izdevumus, tos var kompensēt arī daļēji. 

Izmaksājot noteikumu projektā noteiktās kompensācijas (kuru apmērs un piemērošanas kārtība ir noteikta šajos Ministru kabineta noteikumos), saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktu tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli), attiecīgi tās nav arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.

Izglītības iestādes vadītājs var noteikt konkrētu datumu, līdz kuram pedagogam jāiesniedz iesniegums transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju saņemšanai.
Kompensācija par transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumiem tiks izmaksāta reizi mēnesī par iepriekšējo periodu atbilstoši faktiskajām izmaksām. 

 ² https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/4A04316CB70D7AEFC2258B7B0020A2FC?OpenDocument