Anotācija (ex-ante)

23-TA-1712: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" iekļauto applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku, nodrošinot, ka applūstošo teritoriju noteikšanā tiek izmantotas precīzākas un aktuālākas (modelēšana) metodes, kā arī tiek izmantoti jau sagatavoti un citās valsts informācijas sistēmās uzturēti dati.
Informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (24-TA-385) 3.2.1.4. punkts "Normatīvajā regulējumā paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām."

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" projekta (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir aktualizēt applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku, lai veicinātu precīzāku datu un mūsdienīgāku metožu (modelēšanas) izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā un nodrošinātu jau sagatavotu datu izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju primāri nosaka pēc dabā konstatējamām regulāra applūduma pazīmēm, dabā konstatējamām regulāri applūstošo teritoriju robežām vai esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilās būvniecības radītās ietekmes uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās daļēji vai pilnīgi izmainījies mitruma režīms. Gadījumos, ja applūstošo teritoriju nevar noteikt pēc iepriekš uzskaitītajām pazīmēm, izmanto inženiertehniskos aprēķinus. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar 10% pārsniegšanas varbūtību. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, tikai sarežģītām gultnēm un gultņu sistēmām hidrauliskos aprēķinus veic, izmantojot matemātisko modelēšanu. Spēkā esošais regulējums izstrādāts laikā, kad Latvijas teritorijai nebija pieejami precīzi aerolāzerskenēšanas dati un netika veikta plūdu risku novērtēšana un modelēšana valsts mērogā. Tāpēc regulējumu nepieciešams aktualizēt, ņemot vērā plūdu risku novērtēšanā un teritoriju attīstības plānu izstrādē izmantotos rīkus un tehnoloģijas.

Iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes - 
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs) izstrādā iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes (turpmāk – plūdu kartes) teritorijām, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks (nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas) atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma, ar kuru pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva Nr. 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, 9. panta ceturtās daļas 13. punktam. Nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas tiek identificētas sākotnējā plūdu riska novērtējuma laikā. Sākotnējais plūdu riska novērtējums tiek atjaunots reizi sešos gados. Tā atjaunošanas laikā, Centrs veic pašvaldību aptauju par iepriekšējā periodā notikušajiem plūdiem pašvaldību teritorijā un plūdu rezultātā radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, tāpat Centrs lūdz pašvaldībām norādīt vietas pašvaldības teritorijā, kuras nav iekļautas plūdu kartēs, bet kurās būtu nepieciešams īstenot pasākumus iedzīvotāju, infrastruktūras, dabas vai kultūrvēsturisko objektu aizsardzībai. Līdz ar to pašvaldību aptaujas laikā tās var iesniegt Centram informāciju par situāciju pašvaldībā, lai Centrs varētu izvērtēt iespēju paplašināt modelēto teritoriju platības deleģēto funkciju un ikgadējā finansējuma ietvaros. Centrs arī lūdz pašvaldībām sniegt jaunākos pētījumus, informāciju un datus par jaunām pretplūdu aizsardzības būvēm, hidrotehniskajām būvēm, vai meliorācijas sistēmām, kas maina hidroloģisko režīmu konkrētā teritorijā, lai precizētu kartes un noteiktu pēc iespējas precīzākas applūstošo teritoriju robežas. 2024. gada laikā tika pārskatīts sākotnējais plūdu riska novērtējums un izstrādāts Sākotnējā plūdu riska novērtējuma 2025. – 2030. gadam projekts, kur identificētas 35 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.

Plūdu kartes ir civilās aizsardzības mehānisma sastāvdaļa. Plūdu kartes ir pieejamas Centra uzturētajā Plūdu riska informācijas sistēmā (turpmāk - PRIS). PRIS tiek izmantota plūdu draudu prognozēšanai, brīdinājumu izsludināšanai un preventīvo pasākumu plānošanai nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Plūdu kartēs sniedzamās informācijas saturs un veids ir noteikts Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumos Nr. 1354 “Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1354). Noteikumu Nr. 1354 5. punkts noteic, ka plūdu kartēs Centrs norāda plūdu riskam pakļautās teritorijas un plūdu riska scenārijus pie trīs applūšanas scenārijiem:
mazas varbūtības plūdi (0,5% applūšanas varbūtība);
vidējas varbūtības plūdi (1% applūšanas varbūtība);
lielas varbūtības plūdi  (10% applūšanas varbūtība).
Attīstoties plūdu risku modelēšanai, Centrs ir izstrādājis plūdu kartes arī citām applūšanas varbūtībām: 2%, 5%, 20%, 50%.
Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta septīto daļu plūdu kartes apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Atbilstoši Noteikumu Nr. 1354 19. punktam plūdu kartes tiek atjaunotas reizi sešos gados.

Līdz 2015. gada beigām visām nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām tika  izstrādātas pirmās plūdu kartes. Otrā cikla plūdu kartes tika pabeigtas līdz 2019. gada beigām. Līdz 2025. gada beigām tiks izstrādātas trešā cikla plūdu kartes laika periodam no 2026. līdz 2031. gadam (3. cikla). 
Centrs šobrīd izstrādā 3. cikla plūdu kartes, izmantojot vēl precīzāku modelēšanas algoritmu. Plūdu apdraudēto teritoriju modelēšanā tiek izmantots hidrauliskais modelis (1-D un 2-D HEC-RAS), kas izveidots, izmantojot upju batimetrijas (upes šķērsprofilos) un upju gultnes raupjuma datus, digitālo reljefa (augstuma) modeli, informāciju par maksimālajiem ūdens līmeņiem un caurplūdumiem. Ilggadīgās ūdens līmeņa novērojumu rindas, kas tiek izmantotas applūstošo teritoriju modelēšanas procesā, tiks papildinātas ar pēdējo sešu gadu monitoringa datiem, kas jau atspoguļo klimata pārmaiņu ietekmi.

Plūdu riska kartes attēlo plūdu risku iedzīvotājiem, infrastruktūrai, apbūvei, aramzemēm, polderiem, potenciāli piesārņotajām vietām un izgāztuvēm, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, mazajām hidroelektrostacijām (turpmāk - HES), īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ūdens ņemšanas vietām, kultūrvēsturiskajam mantojumam, un citiem nozīmīgiem riska objektiem.

Plūdu karšu precizitāte ir atkarīga no ievades informācijas kvalitātes, jo īpaši, no tālāk uzskaitītajiem datiem.
1. Topogrāfija. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras LiDAR dati tiek izmantoti DEM izveidošanai ar telpisko precizitāti ±3 cm un horizontālo precizitāti 10 cm. DEM rastra izšķirtspēja ir 2 m. 
2. Ģeometrija. Upes šķērsprofili tika uzmērīti ik pa 0.5 km pilsētu teritorijās un 1-2 km lauku teritorijās. Gadījumos, kad pieejamais šķērsprofilu skaits nebija pietiekošs hidrauliskās modelēšanas prasībām, tika veikta šķērsprofilu ģenerēšana, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.
3. Hidroloģiskie dati. Pavasara plūdu modelēšanā tika izmantoti ūdens noteces dati laika posmā no 1961. līdz 2024. gadam (pēc ievērojamiem meliorācijas darbiem – atklātās drenāžas sistēmas izveidošanas Latvijas teritorijā). Jūras vējuzplūdu modelēšanā tika izmantoti jūras piekrastes staciju ūdens līmeņa dati laika posmā no 1922. gada līdz 2024. gadam, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras ūdens līmeņa režīmu. Maksimālās noteces statistiskos aprēķinos tika izmantots Gumbela sadalījums, maksimāliem ūdens līmeņiem – Pirsona sadalījums.
Plūdu modelēšanā tika ņemti vērā esošie aizsargdambji upju krastos, kā arī jūras piekrastē. Tiek ņemta vērā apbūve un ielu tīkls un to augstuma atzīmes. Mazo HES un aizsargdambju iespējamās sabrukšanas scenāriji nav modelēti.
Plūdu karšu pamatnē izmantota ESRI brīvpieejas ielu karte (Streets), kuras mērogs ir līdz 1:1 000 pilsētu teritorijās un līdz 1:4 000 pārējās teritorijās. Ņemot vērā augstās izšķirtspējas pamatdatus, plūdu karšu mērogs ir līdz pat 1:200, izņemot vietās, kur augstuma modelim pamatā ir dati no topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000.

Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 23. panta trešo daļu pirms plūdu karšu apstiprināšanas, tās tiek nodotas sabiedriskajai apspriešanai, kā tas būs arī 3. cikla plūdu kartēm, kas 2025. gada otrajā pusē tiks nodotas sabiedriskajai apspriešanai. Centrs veic precizējumus plūdu kartēs, ja pašvaldība iesniedz datos balstītus pamatojumu vai papildu informāciju par plūdu aizsardzības un inženiertehniskajām būvēm, kas maina hidroloģisko režīmu teritorijā, bet Centra rīcībā šāda informācija nav bijusi.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošā applūstošo teritoriju noteikšanas metodika ir novecojusi, jo tā primāri ir balstīta uz novērojumiem dabā, kas ne vienmēr spēj atspoguļot situāciju atbilstoši metodikā noteiktajai varbūtībai (10% pārsniegšanas varbūtība). Applūšana ar 10% varbūtību nozīmē to, ka teritorija applūst 10 reizes 100 gados. Plūdu notikumam nav jāizpildās 10 gadus pēc kārtas vai tikai vienu reizi 10 gados. Klimatisko vai citu apstākļu dēļ ir iespējama situācija, kad teritorija var applūst, piemēram, četrus gadus pēc kārtas vai neapplūst vairāk nekā 10 gadus. Šādā situācijā dabā var neizveidoties konstatējamas applūduma pazīmes, un konkrēta teritorija var netikt apzināta kā applūstoša teritorija. Rezultātā plūdu laikā var ciest šādās teritorijās jaunizveidotā apbūve, kā arī var applūst palieņu platībās uzbūvētās ēkas un infrastruktūra.

2. Preventīvo darbību plānošanā plūdu riska mazināšanai, kā arī operatīvās informācijas un brīdinājumu sagatavošanā tiek izmantotas Centra izstrādātās plūdu kartes, kas ir integrētas Centra uzturētajā PRIS. Taču šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz, ka plūdu kartes ar 10% applūšanas varbūtību būtu jāizmanto applūstošās teritorijas noteikšanai teritorijas plānojumā. Līdz ar to PRIS un teritorijas plānošanas dokumentos parādās atšķirīga informācija par applūstošajām teritorijām ar 10% applūduma varbūtību.
Risinājuma apraksts
Ievērojot, ka valsts ir identificējusi nozīmīgu plūdu riska teritorijas valsts mērogā un nodrošinājusi ieguldījumus risku izvērtēšanai šajās vietās, arī modelēšanas veikšanai (t.sk. ar 10% pārsniegšanas varbūtību), un turpina ieguldīt resursus plūdu karšu pilnveidošanai un plūdu karšu precizitātes uzlabošanai, noteikumu projekts paredz, ka nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās applūstošo teritoriju primāri nosaka, izmantojot plūdu kartes. Tās tiek atjaunotas reizi sešos gados. Plūdu karšu izstrādē tiek izmantoti jaunākie valstī pieejamie aerolāzerskanēšanas dati un jaunākie ūdens līmeņa un caurplūduma novērojumu dati, līdz ar to nodrošinot, ka tiek ņemta vērā arī klimata pārmaiņu ietekme. Atjaunojot sākotnējo plūdu riska novērtējumu un plūdu kartes, Centrs aicina pašvaldības iesniegt to rīcībā esošus pētījumus un citus datus par pretplūdu būvēm, hidrotehniskajām būvēm un citām inženierbūvēm, kas maina hidroloģisko režīmu pašvaldību teritorijā, lai pēc iespējas precīzāk plūdu kartēs attēlotu applūstošās teritorijas ar 10 % pārsniegšanas varbūtību. Plūdu karšu precizēšanas mehānisms tiks paredzēts Noteikumos Nr. 1354. Pašvaldībām, kas ietilpst nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, plūdu kartes ļauj izmantot jau sagatavotus datus, atvieglojot applūstošo teritoriju noteikšanas procesu.

Noteikumu projekts paredz, ka ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām un vietās nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, kur nav veikta modelēšana (mazākām ūdenstecēm, ezeriem), applūstošo teritoriju var noteikt, izmantojot dažādas  iespējas: modelēšanas rīkus, inženiertehniskos aprēķinus vai ņemot vērā applūstošo teritoriju robežas un izteiktas robežas reljefā. Pašvaldībai ir iespēja izvēlēties, kuru no uzskaitītajām metodēm tā pielietotos. Nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās modelēšana tiek veikta galvenajām upēm un dažādu pakāpju pietekām, ņemot vērā uzmērīto upju šķērsprofilu datus. Meliorācijas grāvjos šādi mērījumi netiek veikti, taču modelēto plūdu gadījumos, tostarp ar 10% varbūtību, kļūda modelēšanas datos, kas attiecināmi uz meliorācijas grāvjiem, ir nenozīmīga. Tāpēc pastāv iespēja, ka mazākām ūdenstecēm nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās nav izstrādātas plūdu kartes. Līdz ar to pašvaldība teritorijas plānojumā var noteikt arī papildu applūstošās teritorijas, ja tādas ir identificētas vietējā mērogā, izmantojot 10. punktā norādītās metodes. Modelēšanu var veikt komersanti vai zinātniskās institūcijas, kas piedāvā šādus pakalpojumus, ievērojot 10.1. punktā noteiktās prasības modelēšanas veikšanai. Ievērojot hidroloģiskā režīma ciklisko raksturu, kur viens cikls ilgst aptuveni 30 gadus, minimālais modelēšanā izmantojamās novērojumu rindas garums ir noteikts 30 gadi. Centrs plūdu karšu izstrādē izmanto datu rindas sākot no 1961. gada, jo, pirmkārt, 20. gadsimta pirmajā pusē tika veikti visaptveroši meliorācijas darbi, virszemes ūdensobjektu regulēšana un pārtīrīšana. Otrkārt, periods no 1961. līdz 1990. gadam tiek uzskatīts par references periodu klimata pārmaiņas ziņā.
Ja applūstošo teritoriju noteikšanai izmanto inženiertehniskos aprēķinus vai modelēšanu, tos veic atbilstoši 1. pielikumam. 1. pielikumā uzskaitīti veicamie soļi, ja tiek izmantoti inženiertehniskie aprēķini vai modelēšanas metodes, lai applūstošo teritoriju noteikšanā tiktu izmantotas vienotas metodes, un izmantotie dati un pielietotās metodes dotu salīdzināmus rezultātus.  

Applūstošo teritoriju noteikšanu teritorijas plānojumā pašvaldība nodrošina par saviem līdzekļiem. Applūstošo teritoriju noteikšanu lokālplānojumā un detālplānojumā finansē tā ierosinātājs, tā var būt pašvaldība vai zemes īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 132. punktam pašvaldība vienojas ar lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāju par tā izstrādi, noslēdzot attiecīgu līgumu.

Noteikumu projekta 10.punktā iekļautās prasības attiecas uz jaunu teritorijas attīstības plānojumu izstrādi. Līdz ar šo noteikumu projekta stāšanos spēkā iepriekš izstrādātie teritorijas plānojumi un lokālplānojumi paliek spēkā ar esošajiem nosacījumiem līdz to termiņa beigām, pārskatīšanai vai grozījumu veikšanai, kas attiecas uz applūstošajām teritorijām ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām un vietās nacionālas nozīmes teritorijās, kur Centrs nav izstrādājis plūdu kartes. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, darbības, kurām tika saņemtas atļaujas, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošo teritorijas plānojumu, drīkst turpināt atbilstoši atļaujā noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem.

Teritorijas plānojumā noteiktās prasības saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otro daļu un 28. panta pirmo daļu, ja nepieciešams, detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā. Jāatzīmē, ka, izstrādājot detālplānojumu, var tikai detalizēt teritorijas plānojumā noteiktās prasības tai skaitā aprobežojumus, nevis izvirzīt jaunas prasības. Savukārt ar lokālplānojumu var gan precizēt, gan grozīt teritorijas plānojumā noteikto.
Aizsargjoslu likuma 1. panta 11. punkts paredz, ka applūstošās teritorijas tiek noteiktas teritorijas plānojumā. Ievērojot iepriekš minēto, jāņem vērā, ka, izstrādājot lokālplānojumu vai detalplānojumu nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā, applūstošās teritorijas noteikšanai jāizmanto plūdu kartes.
Applūšana ir dabisks process un klimata pārmaiņu ietekmē vai cilvēka darbības rezultātā applūstošo teritoriju robežas var mainīties. Plūdu kartes tiek atjaunotas reizi sešos gados, bet teritorijas plānojums tiek izstrādāts 25 gadu periodam. Līdz ar to var rasties situācija, ka, izstrādājot lokālplānojumu kādai teritorijai, ar kuru tiek mainīts teritorijas plānojums, aktuālā informācija par applūstošām teritorijām var atšķirties no teritorijas plānojuma. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu teritorijai, kur applūstošā teritorija teritorijas plānojumā noteikta, izmantojot citas, mazāk precīzas metodes (nevis modelēšanu) vai mainījušies hidroloģiskie apstākļi teritorijā, applūstošās teritorijas var precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 217.1 punktam, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.

Applūstošās teritorijas uzbēršana var izmainīt hidroloģiskos apstākļus un radīt applūšanas risku kādai citai blakus esošai teritorijai. Centrs precizē plūdu kartes atbilstoši jaunākajai pieejamajai topogrāfiskajai informācijai, taču Centram nav pienākums izvērtēt, vai iesniegtās jaunās augstuma atzīmes norāda uz nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu. Lai novērstu iespējamību, ka šādā veidā tiek legalizētas nelikumīgi uzbērtas applūstošās teritorijas, noteikumu projekts papildināts ar jaunu punktu (12.1).
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23. novembra noteikumiem Nr. 962 “Valsts vides dienesta nolikums” Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) kompetencē ir kontrolēt normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteikto prasību ievērošanu, tai skaitā arī Aizsargjoslu likuma 37. pantā noteiktos aprobežojumus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un applūstošajās teritorijās. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 66.3 panta ceturtajai daļai par vides un dabas resursu aizsardzības joslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dienests. 
Pirms lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma lietā, Dienests izvērtē visu iegūstamo informāciju. Nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu var konstatēt, veicot mērījumus un pierādījumu fiksāciju dabā, savietojot topogrāfiskās kartes ar augstumatzīmēm, kas izgatavotas pirms pretlikumīgās uzbēršanas un palienes reljefa pārveides, ar šībrīža topogrāfiskajām un kadastra kartēm. Kā papildu informācija tiek izmantota ģeotehnisko izpēšu informācija būvniecības dokumentācijās, ortofoto, Google Earth Pro, LIDAR dati u.c. informācija, kā arī ģeologa izvērtējums. Tāpat arī spēku zaudējušie un šobrīd spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti liecina par situācijas attīstību.
Ja izvērtējot pieejamo informāciju, Dienests ir konstatējis nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu, Dienesta amatpersona pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Pēc lēmuma pieņemšanas Dienests informē pašvaldību, Centru un par vides aizsardzību atbildīgo ministriju un par reģionālo attīstību atbildīgo ministriju. Plūdu kartēs Centrs šādas teritorijas iezīmē kā nelikumīgi uzbērtas. Šādā gadījumā, izstrādājot jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tajos ir jāsaglabā pirms nelikumīgās uzbēršanas noteiktās applūstošās teritorijas robežas.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktam un 4. panta trešajai daļai, pašvaldības funkcija ir nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu. Pašvaldība realizē tās autonomās funkcijas caur tās būvvaldi. Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktam pašvaldība vērtē tās būvvaldes pieņemtā lēmuma vai veiktās faktiskās rīcības tiesiskumu.                 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tiks salāgota  un veicināta  vienota izpratne gan valsts mērogā, gan pašvaldību līmenī par applūstošajām teritorijām, sabiedrībai tiks nodrošināta vienota informācija, ko iedzīvotāji varēs ņemt vērā, gan iegādājoties jaunus īpašumus, gan plānojot attīstību esošajos.  
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Tiks salāgota  un veicināta  vienota izpratne gan valsts mērogā, gan pašvaldību līmenī par applūstošajām teritorijām, sabiedrībai tiks nodrošināta vienota informācija, ko uzņēmēji varēs ņemt vērā, gan iegādājoties jaunus īpašumus, gan plānojot attīstību esošajos. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumi Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu"

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumi Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu", kas izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošana likuma 9. panta sesto daļu, noteic iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartēs sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama, atjaunojot minētos dokumentus. Līdz ar to kārtība, kādā pašvaldības iesniedz informāciju Centram plūdu karšu precizēšanai, nosakāma šajos noteikumos. Saskaņā ar uzsāktajiem grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā (
25-TA-259), plūdu postījumu vietu kartes lielas varbūtības plūdiem ar 10% pārsniegšanas varbūtību plānots apstiprināt Ministru kabinetā, iekļaujot tās šo noteikumu pielikumā.     
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/94558fce-94f4-41a8-b5ba-2f3b213c71bf

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saņemtie iebildumi un priekšlikumi apkopoti viedokļu pārskatā (datne:viedoklu_parskats_23-TA-1712_181023.docx)

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
  • Valsts vides dienests
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta piemērošana veicinās vienotas informācijas izmantošanu applūstošo teritoriju (ar 10 % applūduma varbūtību) noteikšanā pašvaldībās, kas ietilpst nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. 

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz vidi. Virszemes ūdensobjektu aizsardzībai no piesārņojuma un citas nelabvēlīgas ietekmes applūstošajās teritorijās ir noteikti dažādi aprobežojumi, savukārt aktualizētā metodika ļaus vienādot pieeju un izmantot aktuālākos datus un jaunākās metodes applūstošo teritoriju noteikšanā. 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk