Anotācija (ex-ante)

22-TA-404: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu, ka personai vispārējā saslimšanas gadījumā par pirmajām deviņām darbnespējas dienām (šobrīd 10) izsniedz darbnespējas lapu A.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu.

 
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2022.
Pamatojums
Saskaņā ar 16.11.2021. grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stāsies spēkā ar 01.04.2022.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma par "Par maternitātes un slimības apdrošināšu" 12. pantu slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku,  kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts.
 
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likuma par "Par maternitātes un slimības apdrošināšu" 12. pantu slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa. Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja, un attiecīgo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību. 
Kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem - ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu vispārējā gadījumā. Šajā sakarā Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas 2021. gada 16. novembrī tika pieņemti Saeimā 2. galīgajā lasījumā, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs, ja darbnespējas cēlonis ir slimība (izņemot arodslimība) vai trauma (izņemot nelaimes gadījumu darbā), apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darbnespējas dienas līdz 9. darbnespējas dienai (šobrīd līdz 10 darbnespējas dienām).

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un normatīvā regulējuma skaidrību, minētajā likumā ir iekļauta pārejas norma, kas paredz, ka grozījumi šā likuma  13. panta pirmajā daļā, 16. panta otrajā daļā un 36. panta pirmajā daļā attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu un izmaksu no 10. dienas un darba devēja pienākumu izmaksāt darba ņēmējiem no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku, ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām, piemērojami, ja darba ņēmējam pirmā pārejoša darba nespējas diena iestājusies 2022. gada 1. aprīlī vai vēlāk. Ja pirmā pārejoša darba nespējas diena iestājusies līdz 2022. gada 31. martam, slimības pabalstu un slimības naudu izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam.
Ņemot vērā, ka slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir izsniegtā darbnespējas lapa, tad attiecīgi, ja pirmā darbnespējas diena ir 2022. gada 1. aprīlī vai vēlāk, tad attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību attiecināmi jaunie nosacījumi - 9 dienu regulējums. Ja pirmā darbnespējas diena ir līdz 2022. gada 31. martam (ieskaitot), tad attiecas 10 dienu regulējums.

Savukārt, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēja tiek apmaksāta saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Minētā likuma 19. panta trešā daļa nosaka, ja persona saslimusi ar arodslimību, valsts apmaksā darbnespēju no pirmās dienas. Taču, ja noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēju par pirmajām 10 darbnespējas dienām apmaksā darba devējs un no 11. darbnespējas dienas – valsts.
Izmaiņas veiktas tikai likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” attiecībā uz darbnespēju vispārējā gadījumā, bet, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespējas apmaksā izmaiņas nav paredzētas un paliek spēkā šobrīd esošā kārtība.
Ņemot vērā minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts, lai precizētu darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību minētajos gadījumos.

Vienlaikus, atbilstoši Veselības ministrijas atzinumā (01.03.2022.) sniegtajam priekšlikumam, noteikumu projekts papildināts ar regulējumu, kas nosaka Veselības inspekcijas (turpmāk - VI) pilnvarojumu anulēt darbnespējas lapas arī tajos gadījumos, ja ārstniecības iestādes vadītājs vai ārsts tehnisku iemeslu dēļ nevar to izdarīt.
Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas: aktualizējies jautājums - cilvēkam dodoties pie ārsta, nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, taču to nevar izdarīt, jo vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – e-veselība) uzrādās aktīva darbnespējas lapa. Darbnespējas lapa redzama kā aktīva, ja ārsts nav pabeidzis apstrādāt to/noslēdzis to. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, pacientam darbnespējas lapa nebija vajadzīga, bet ārsts to neanulēja. Ja darbnespējas lapa izsniegta kļūdaini, e-veselības sistēmā tiesības darbnespējas lapu anulēt ir tikai tās ārstniecības iestādes vadītājam vai ārstam, vai ārsta palīgam, kurā izsniegta darbnespējas lapa (Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.1. apakšpunkts), kā arī  darbnespējas lapu var anulēt VI, ja tā ir sniegusi atzinumu par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu (Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.3. apakšpunkts). Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība kļūdaini izsniegtas darbnespējas lapas anulēšanai, ja  ārsta prakse, kura to izsniedza, ir slēgta vai ārstniecības iestādes, kurā ārsts strādāja, darbība ir apturēta.  Līdz ar to šādos gadījumos, cilvēkam, kuram ir kļūdaini atvērta darbnespējas lapa, nevar atvērt jaunu darbnespējas lapu un cilvēks  nevar saņemt slimības pabalstu.
Šobrīd tehniskais risinājums jau ir VI, bet  nav normatīvā regulējuma, kas piešķir VI tiesības anulēt iepriekš kļūdaini izsniegtu darbnespējas lapu iepriekš minētajos gadījumos.  
Lai būtu mehānisms risināt šādas situācijas, tad tiek piedāvāts uz laiku, līdz 2023. gada 31. decembrim, noteikt, ka VI ir  tiesības anulēt kļūdaini izsniegtu darbnespēju lapu e-veselības sistēmā augstāk minētajos gadījumos, ja saņemts pacienta iesniegums un VI rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina darbnespējas lapas kļūdainu izsniegšanu. Vienlaikus VI arī jānosaka tiesības anulēt kļūdaini izsniegtu darbnespējas lapu, ja Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.1. apakšpunktā minētā ārstniecības iestāde to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ. 
VI anulēs kļūdaini izsniegtās darbnespējas lapas, par kurām saņemts pacienta iesniegums, līdz ar to nav prognozējams liels šādu gadījumu skaits un VI paveiktu to esošo resursu ietvaros, turklāt VI kompetencē ir izvērtēt veselības aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitāti un VI ir tehniskas iespējas to darīt, līdz ar to noteikt, ka kļūdaini izsniegtu darbnespēju lapu anulēšanu noteiktos gadījumos varētu veikt VI - ir ātrākais un ekonomiskākais risinājums. Savukārt, pēc 2023. gada 31. decembra tiks izvērtēts, vai šī kārtība tiks turpināta vai noteikta jauna kārtība.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Darba devēji, personas, kurām izrakstīta darbnespējas lapa, ģimenes ārsti un ārsti- speciālisti, kuri izraksta attiecīgās darbnespējas lapas.
Ietekmes apraksts
Sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs, ja darbnespējas cēlonis ir slimība (izņemot arodslimība) vai trauma (izņemot nelaimes gadījumu darbā), apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darbnespējas dienas līdz 9. darbnespējas dienai (šobrīd līdz 10 darbnespējas dienām).
Savukārt, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēja tiek apmaksāta saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Minētā likuma 19. panta trešā daļa nosaka, ja persona saslimusi ar arodslimību, valsts apmaksā darbnespēju no pirmās dienas. Taču, ja noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēju par pirmajām 10 darbnespējas dienām apmaksā darba devējs un no 11. darbnespējas dienas – valsts.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
5 233 999
0
6 956 211
0
6 956 211
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
5 233 999
0
6 956 211
0
6 956 211
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
5 233 999
0
6 956 211
0
6 956 211
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
5 233 999
0
6 956 211
0
6 956 211
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Speciālā budžeta izdevumus veido kopsummas no speciālā budžeta apakšprogrammām 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” un 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem, ņemot vērā, ka noteikumu projekta ieviešana ietekmē minēto apakšprogrammu izdevumus.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, palielinot valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaitu par vienu dienu:
1)  Izdevumi slimības pabalsta izmaksām speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”.
Aprēķinā izmantoti Nacionālā veselības dienesta 2019. gada dati par A darbnespējas lapu skaitu dalījumā no 1. līdz 10. darbnespējas dienai.  Darbnespējas A lapu skaits par 10. dienu – 246 558 gadā.
Izdevumi slimības pabalsta izmaksām valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšanai par vienu dienu ar 2022. gada 1. aprīli:
 
  2022. gads
(sākot ar 1.aprīli)
2023. gads 2024. gads
Darbnespējas A lapu skaits gadā par 10. dienu  184 919 246 558 246 558
Slimības pabalsta apmērs 1 dienā, euro* 28.08 28.08 28.08
Izdevumu palielinājums gadā, euro** 5 192 526 6 922 937 6 922 937
* slimības pabalsta apmērs noteikts 80% no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.
** aprēķins veikts Excel vidē.

2) Izdevumi atlīdzībai speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”.
2021. gadā visu B darbnespējas lapu piešķiršanas un izmaksas nodrošināšanā VSAA ir iesaistīts 81 nodarbinātais (81 amata vieta). Tiek prognozēts, ka pieaugs to darbnespējas lapu skaits, kas tiks iesniegts VSAA par darbnespējas periodu no 10. darbnespējas dienas līdz 11. darbnespējas dienai, kā rezultātā darba apjoms VSAA varētu pieaugt par 2,5%, kas atbilst 2 amata vietām (pabalstu inspektors).
Pabalsta inspektora atlīdzības aprēķinā iekļauta ikmēneša atlīdzība 984 euro apmērā (23. saime, IIIA līmenis, 8.ma.gr), kā arī darba devēja VSAOI daļa un citas ar atlīdzību saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 22. punktam paredzēto vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā Tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā sadaļā “Amata vietu izmaksu aprēķināšana” noteiktos ierobežojumus. Kopējais finansējums 2 amata vietu atlīdzībai 2022. gadā - 24 956 euro (proporcionāli deviņu mēnešu periodam), 2023. gadā un turpmāk ik gadu 33 274 euro apmērā.
Izdevumi atlīdzībai tiks nodrošināti, veicot attiecīgus transferta pārskaitījumus no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu budžetiem atbilstoši to izdevumu īpatsvariem sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

Labklājības ministrijai noteikumu projektā paredzētā pasākuma īstenošanai tika piešķirts papildu finansējums prioritārā pasākuma “Valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšana” īstenošanai 2022. gadam 5 217 482 euro apmērā, 2023.-2024. gadam ik gadu 6 956 211 euro apmērā un tas attiecīgi ir ieplānots Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Vienlaikus, lai realizētu noteikumu projekta ieviešanu, VSAA nepieciešamas izmaiņas informāciju sistēmā, izmantojot ārpakalpojumu provizoriski 35 cilvēkdienu apjomā, kam nepieciešams finansējums izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 2022. gadā 16 517 euro apmērā (35 c/d * 471,90 euro c/d, noapaļots līdz pilniem euro). Izmaiņas nepieciešamas darbnespējas lapas apstrādes, slimības pabalsta tiesību noteikšanas algoritmos. Izmaiņu izstrāde ietver – sistēmanalīzi, programmēšanu un testēšanu, nodrošinot izmaiņas slimības pabalsta tiesību noteikšanas funkcionalitātē, piešķirot un pārrēķinot pabalstu. Minētos izdevumus VSAA nodrošinās tai 2022. gadam piešķirto līdzekļu ietvaros.

Līdz ar to kopējie noteikumu projekta ieviešanas izdevumi 2022. gadā ir 5 233 999 euro, 2023.gadā un 2024. gadā 6 956 211 euro ik gadu.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/873fbe68-c518-4106-9878-8c5bc043a23d
 
Veids
2022.gada. 8.februārī VM organizētajā zoom formāta sanāksmē “Iknedēļas sanāksme ar ģimenes ārstiem par problēmsituācijām” LM informēja par aktuālajām izmaiņām saistībā ar darbnespēju lapu apmaksu un, ka ir izstrādāts MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība””, kas ievietots sabiedrības līdzdalībai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi