Anotācija (ex-ante)

Lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku,  kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts.
 

Saskaņā ar likuma par "Par maternitātes un slimības apdrošināšu" 12. pantu slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa. Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja, un attiecīgo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību. 
Kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem - ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu vispārējā gadījumā. Šajā sakarā Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas 2021. gada 16. novembrī tika pieņemti Saeimā 2. galīgajā lasījumā, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs, ja darbnespējas cēlonis ir slimība (izņemot arodslimība) vai trauma (izņemot nelaimes gadījumu darbā), apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darbnespējas dienas līdz 9. darbnespējas dienai (šobrīd līdz 10 darbnespējas dienām).

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un normatīvā regulējuma skaidrību, minētajā likumā ir iekļauta pārejas norma, kas paredz, ka grozījumi šā likuma  13. panta pirmajā daļā, 16. panta otrajā daļā un 36. panta pirmajā daļā attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu un izmaksu no 10. dienas un darba devēja pienākumu izmaksāt darba ņēmējiem no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku, ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām, piemērojami, ja darba ņēmējam pirmā pārejoša darba nespējas diena iestājusies 2022. gada 1. aprīlī vai vēlāk. Ja pirmā pārejoša darba nespējas diena iestājusies līdz 2022. gada 31. martam, slimības pabalstu un slimības naudu izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam.
Ņemot vērā, ka slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir izsniegtā darbnespējas lapa, tad attiecīgi, ja pirmā darbnespējas diena ir 2022. gada 1. aprīlī vai vēlāk, tad attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību attiecināmi jaunie nosacījumi - 9 dienu regulējums. Ja pirmā darbnespējas diena ir līdz 2022. gada 31. martam (ieskaitot), tad attiecas 10 dienu regulējums.

Savukārt, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēja tiek apmaksāta saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Minētā likuma 19. panta trešā daļa nosaka, ja persona saslimusi ar arodslimību, valsts apmaksā darbnespēju no pirmās dienas. Taču, ja noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēju par pirmajām 10 darbnespējas dienām apmaksā darba devējs un no 11. darbnespējas dienas – valsts.
Izmaiņas veiktas tikai likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” attiecībā uz darbnespēju vispārējā gadījumā, bet, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespējas apmaksā izmaiņas nav paredzētas un paliek spēkā šobrīd esošā kārtība.
Ņemot vērā minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts, lai precizētu darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību minētajos gadījumos.

Vienlaikus, atbilstoši Veselības ministrijas atzinumā (01.03.2022.) sniegtajam priekšlikumam, noteikumu projekts papildināts ar regulējumu, kas nosaka Veselības inspekcijas (turpmāk - VI) pilnvarojumu anulēt darbnespējas lapas arī tajos gadījumos, ja ārstniecības iestādes vadītājs vai ārsts tehnisku iemeslu dēļ nevar to izdarīt.
Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas: aktualizējies jautājums - cilvēkam dodoties pie ārsta, nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, taču to nevar izdarīt, jo vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – e-veselība) uzrādās aktīva darbnespējas lapa. Darbnespējas lapa redzama kā aktīva, ja ārsts nav pabeidzis apstrādāt to/noslēdzis to. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, pacientam darbnespējas lapa nebija vajadzīga, bet ārsts to neanulēja. Ja darbnespējas lapa izsniegta kļūdaini, e-veselības sistēmā tiesības darbnespējas lapu anulēt ir tikai tās ārstniecības iestādes vadītājam vai ārstam, vai ārsta palīgam, kurā izsniegta darbnespējas lapa (Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.1. apakšpunkts), kā arī  darbnespējas lapu var anulēt VI, ja tā ir sniegusi atzinumu par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu (Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.3. apakšpunkts). Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība kļūdaini izsniegtas darbnespējas lapas anulēšanai, ja  ārsta prakse, kura to izsniedza, ir slēgta vai ārstniecības iestādes, kurā ārsts strādāja, darbība ir apturēta.  Līdz ar to šādos gadījumos, cilvēkam, kuram ir kļūdaini atvērta darbnespējas lapa, nevar atvērt jaunu darbnespējas lapu un cilvēks  nevar saņemt slimības pabalstu.
Šobrīd tehniskais risinājums jau ir VI, bet  nav normatīvā regulējuma, kas piešķir VI tiesības anulēt iepriekš kļūdaini izsniegtu darbnespējas lapu iepriekš minētajos gadījumos.  
Lai būtu mehānisms risināt šādas situācijas, tad tiek piedāvāts uz laiku, līdz 2023. gada 31. decembrim, noteikt, ka VI ir  tiesības anulēt kļūdaini izsniegtu darbnespēju lapu e-veselības sistēmā augstāk minētajos gadījumos, ja saņemts pacienta iesniegums un VI rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina darbnespējas lapas kļūdainu izsniegšanu. Vienlaikus VI arī jānosaka tiesības anulēt kļūdaini izsniegtu darbnespējas lapu, ja Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 12.1. apakšpunktā minētā ārstniecības iestāde to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ. 
VI anulēs kļūdaini izsniegtās darbnespējas lapas, par kurām saņemts pacienta iesniegums, līdz ar to nav prognozējams liels šādu gadījumu skaits un VI paveiktu to esošo resursu ietvaros, turklāt VI kompetencē ir izvērtēt veselības aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitāti un VI ir tehniskas iespējas to darīt, līdz ar to noteikt, ka kļūdaini izsniegtu darbnespēju lapu anulēšanu noteiktos gadījumos varētu veikt VI - ir ātrākais un ekonomiskākais risinājums. Savukārt, pēc 2023. gada 31. decembra tiks izvērtēts, vai šī kārtība tiks turpināta vai noteikta jauna kārtība.