25-TA-2086: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Meža likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punktam protokollēmuma projektā par informatīvo ziņojumu "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" Zemkopības ministrijai doti uzdevumi, kuros ietverts uzdevums sagatavot priekšlikumus grozījumu veikšanai un iesniegt tos tālākai virzīšanai likumā "Meža likums".
Klimata pārmaiņas ir eksistenciāls izaicinājums, kas nosaka Latvijas nākotni Latvijas un Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai. Ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību – tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām (saplāksnis, mēbeles, būvniecības konstrukcijas), bet malka un šķelda kā enerģētiskā koksne. Enerģētiskā koksne, sadedzinot, izdala CO₂ acumirklī – tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO₂ desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu. Pāraugušās audzes kļūst par vājo posmu – tās ir īpaši neaizsargātas pret kaitēkļiem un slimībām, samazinās to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Turklāt koksnes kvalitāte strauji krītas, vecie koki bieži ir satrupējuši un ar bojātu serdi un nav piemēroti augstvērtīgiem izstrādājumiem.
Konkrēti piemēri no Latvijas mežiem uzskatāmi ilustrē riskus: 2020.–2022. gadā egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās dēļ Latvijā tika iznīcināti vairāk nekā 20 tūkstoši hektāru egļu audžu, radot zaudējumus desmitiem miljonu eiro apmērā. Mizgrauža bojājumi samazina koksnes vērtību par 50 %. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījumiem, trupes īpatsvars vecākās egļu audzēs var pārsniegt 30 %, būtiski samazinot kvalitatīvas koksnes ieguvi. Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku.
Tas viss nepārprotami pamato nepieciešamību samazināt galvenās cirtes vecumu, lai nodrošinātu efektīvu mežsaimniecību, klimata mērķu sasniegšanu un augstvērtīgu koksnes izmantošanu.
Papildus ekoloģiskā riska un slimību un kaitēkļu mazināšanai, klimata mērķu sasniegšanai ir augstvērtīgas koksnes ieguves pieaugums kā arī aprēķinātais ienākumu palielinājums no meža apsaimniekošanas, kas ir balstīts uz līdzšinējo izdevumu mazināšanu un iespējamo meža apsaimniekošanas optimizēšanu, kas balstīta uz izaudzētās koksnes iespējami efektīvāku izmantošanu, tai skaitā mazinot dabisko atmirumu mežaudzēs. Ienākumu palielinājums iespējams pie nosacījuma, ja tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos. Lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu meža apsaimniekošanas efektivitāti, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Meža likumā" (turpmāk – Likumprojekts).
Klimata pārmaiņas ir eksistenciāls izaicinājums, kas nosaka Latvijas nākotni Latvijas un Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai. Ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību – tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām (saplāksnis, mēbeles, būvniecības konstrukcijas), bet malka un šķelda kā enerģētiskā koksne. Enerģētiskā koksne, sadedzinot, izdala CO₂ acumirklī – tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO₂ desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu. Pāraugušās audzes kļūst par vājo posmu – tās ir īpaši neaizsargātas pret kaitēkļiem un slimībām, samazinās to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Turklāt koksnes kvalitāte strauji krītas, vecie koki bieži ir satrupējuši un ar bojātu serdi un nav piemēroti augstvērtīgiem izstrādājumiem.
Konkrēti piemēri no Latvijas mežiem uzskatāmi ilustrē riskus: 2020.–2022. gadā egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās dēļ Latvijā tika iznīcināti vairāk nekā 20 tūkstoši hektāru egļu audžu, radot zaudējumus desmitiem miljonu eiro apmērā. Mizgrauža bojājumi samazina koksnes vērtību par 50 %. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījumiem, trupes īpatsvars vecākās egļu audzēs var pārsniegt 30 %, būtiski samazinot kvalitatīvas koksnes ieguvi. Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku.
Tas viss nepārprotami pamato nepieciešamību samazināt galvenās cirtes vecumu, lai nodrošinātu efektīvu mežsaimniecību, klimata mērķu sasniegšanu un augstvērtīgu koksnes izmantošanu.
Papildus ekoloģiskā riska un slimību un kaitēkļu mazināšanai, klimata mērķu sasniegšanai ir augstvērtīgas koksnes ieguves pieaugums kā arī aprēķinātais ienākumu palielinājums no meža apsaimniekošanas, kas ir balstīts uz līdzšinējo izdevumu mazināšanu un iespējamo meža apsaimniekošanas optimizēšanu, kas balstīta uz izaudzētās koksnes iespējami efektīvāku izmantošanu, tai skaitā mazinot dabisko atmirumu mežaudzēs. Ienākumu palielinājums iespējams pie nosacījuma, ja tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos. Lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu meža apsaimniekošanas efektivitāti, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Meža likumā" (turpmāk – Likumprojekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz grozīt esošās likuma normas, nosakot vienkāršāku un precīzāku regulējumu, kā arī atsakoties no nevajadzīga administratīvā sloga vienlaicīgi nodrošinot saimnieciskās darbības izmaksu ietaupījumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošais regulējums nedod iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā (atjaunošanas) cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, meža audzes kļūst ievainojamākas pret kaitēkļiem un slimībām, samazinās to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Tāpat līdzšinējā pieeja palielina neizmantojamo koksnes apjomu mežā (veicinot palielinātu dabisko atmirumu) kā arī mazina mežaudžu pielāgošanās potenciālu klimata pārmaiņām. Vērtējot normatīvo regulējumu Skandināvijas valstīs un Rietumeiropas valstīs, secināms, ka minimālais koku ciršanas vecums bieži vien vispār netiek noteikts – Somija, Norvēģija, Slovēnija, Austrija, Vācija, Francijā. Šajās valstīs regulējums ir netiešs – saistīts ar meža apsaimniekošanas plānošanu, fokusēts uz veiksmīgas meža atjaunošanas nodrošināšanu. Zviedrijā un Polijā normatīvajos aktos ir noteikts koku ciršanas minimālais vecums, bet tas ir zemāks nekā šobrīd Latvijā. Baltijas valstīs kopš okupācijas laikiem ir izveidota līdzīga pieeja kā Latvijā, tomēr šobrīd Igaunijā un Lietuvā noteiktais minimālais koku ciršanas vecums bērzam un melnalksnim ir mazāks kā šobrīd Latvijā.
Meža inventarizācijas jomā lielāko administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta norma, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga, par to maksā meža īpašnieks, arī par datiem, ko izmanto tikai valsts savām vajadzībām (teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība).
Lai mazinātu administratīvo slogu ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai. Lai datu iegūšanai patērētu pēc iespējas mazāk laika un līdzekļu, dati ievācami tik precīzi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Meža inventarizācijas jomā lielāko administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta norma, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga, par to maksā meža īpašnieks, arī par datiem, ko izmanto tikai valsts savām vajadzībām (teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība).
Lai mazinātu administratīvo slogu ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai. Lai datu iegūšanai patērētu pēc iespējas mazāk laika un līdzekļu, dati ievācami tik precīzi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru (dabas katastrofas, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumi) ietekmi. Līdzšinējais regulējums rada nopietnus riskus milzīga dabiskā koksnes atmiruma pieaugumu – daļu no tā būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus. Sagatavotajā Latvijas Bioekonomikas stratēģijā laikposmam līdz 2030. gadam kā viens no īstenojamiem virzieniem ir bioekonomikas produktu pievienotās vērtības palielināšana un arī bioekonomikas eksporta produkcijas vērtības palielināšana. Augsta pievienotā vērtība ir koksnes produkcijai, kas tiek izmantota ilglaicīgiem mērķiem, nodrošinot oglekļa uzglabāšanu produktos desmitiem gadu. Šie produkti ir koksnes plātnes, mēbeles un koksnes konstrukcijas, koksnes ķīmiskie produkti un citi produkti. Attīstītajā plātņu rūpniecībā Latvijā šobrīd ir vairāki investīciju projekti. Atvērtas jaunas plātņu rūpnīcas Kuldīgā un Rēzeknē. Tāpat vērienīgi attīstās plātņu rūpniecības procesā radušos blakusproduktu augstvērtīga pārstrāde, stiprinot inovācijas kokrūpniecībā un jaunu tehnoloģiju attīstību.
Meža inventarizācijas normu iepriekšējā redakcija veidota laikā, kad nebija pieejams tehnoloģiskais risinājums datu ieguvei, bet patlaban datus var iegūt ar modernām digitālo tehnoloģiju metodēm. Piedāvātais risinājums veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm nekā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Meža valsts reģistrā informācija par mežu tiek iegūta vairākos veidos – ar meža inventarizāciju, ar pārskatiem, Valsts meža dienesta reģistrētā informācija, kā arī ar ikgadēju datu aktualizāciju, izmantojot aktualizācijas algoritmus. Tālizpētes tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas ar mežu saistītās informācijas iegūšanai, tā atvieglojot lēmuma pieņemšanu vai datu ievākšanu. Izmantojot tālizpētes datus, var iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un risinājumus, kas izmantojami meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanai.
Ja meža īpašnieks neveic saimniecisko darbību vai mežaudzes atrodas teritorijā, kur aizliegta saimnieciskā darbība, tad nav pamatojuma uzlikt pienākumu zemes īpašniekam segt meža inventarizācijas izmaksas šajos zemes vienības nogabalos. Vienlaicīgi ar saimniecisko darbību (meža atjaunošana, ieaudzēšana, jaunaudžu kopšana, koku ciršana, u.c. gadījumos) jau tiek aktualizēti meža inventarizācijas dati.
Šobrīd spēkā esošā normatīvo aktu redakcija nenodrošina meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju saimnieciskās darbības patstāvību mežaudzēs, kurās nav noteikti saimnieciskās darbības aprobežojumi, un kuri reģistrēti Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", tostarp veicot saimniecisko darbību atbilstoši Meža likuma prasībām un pamatojoties uz Valsts meža dienesta izsniegtu administratīvo aktu (ciršanas apliecinājumu).
Meža inventarizācijas normu iepriekšējā redakcija veidota laikā, kad nebija pieejams tehnoloģiskais risinājums datu ieguvei, bet patlaban datus var iegūt ar modernām digitālo tehnoloģiju metodēm. Piedāvātais risinājums veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm nekā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Meža valsts reģistrā informācija par mežu tiek iegūta vairākos veidos – ar meža inventarizāciju, ar pārskatiem, Valsts meža dienesta reģistrētā informācija, kā arī ar ikgadēju datu aktualizāciju, izmantojot aktualizācijas algoritmus. Tālizpētes tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas ar mežu saistītās informācijas iegūšanai, tā atvieglojot lēmuma pieņemšanu vai datu ievākšanu. Izmantojot tālizpētes datus, var iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un risinājumus, kas izmantojami meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanai.
Ja meža īpašnieks neveic saimniecisko darbību vai mežaudzes atrodas teritorijā, kur aizliegta saimnieciskā darbība, tad nav pamatojuma uzlikt pienākumu zemes īpašniekam segt meža inventarizācijas izmaksas šajos zemes vienības nogabalos. Vienlaicīgi ar saimniecisko darbību (meža atjaunošana, ieaudzēšana, jaunaudžu kopšana, koku ciršana, u.c. gadījumos) jau tiek aktualizēti meža inventarizācijas dati.
Šobrīd spēkā esošā normatīvo aktu redakcija nenodrošina meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju saimnieciskās darbības patstāvību mežaudzēs, kurās nav noteikti saimnieciskās darbības aprobežojumi, un kuri reģistrēti Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", tostarp veicot saimniecisko darbību atbilstoši Meža likuma prasībām un pamatojoties uz Valsts meža dienesta izsniegtu administratīvo aktu (ciršanas apliecinājumu).
Risinājuma apraksts
Risinājums paredz samazināt galvenās cirtes vecumu, lai mazinātu klimata riskus un palielinātu oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazinātu egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītu masveida bojājumu pieaugušās audzēs un uzlabotu koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Pieeja balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu ES pētījumu atziņām un saskan ar vairāku ES valstu praksi.
Likumprojekts paredz grozīt esošās likuma normas attiecībā uz galvenās cirtes vecumu, nosakot vienkāršāku regulējumu, kā arī dodot meža īpašniekam iespēju pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai attiecīgajā mežaudzē.
Likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu, atsakoties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju, jo Valsts meža dienests katru gadu aktualizē meža inventarizācijas datus Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" 38. punktā noteiktajos gadījumos un veidos.
Likumprojekts paredz papildināt 36. pantu, novēršot interpretācijas iespējas attiecībā uz meža apsaimniekošanas ierobežojumiem.
Papildus ieņēmumi valsts budžetā ir realizējumi dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā (atjaunošanas) cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantos koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Sagaidāms mežizstrādes apjomu palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Iepriekšminētais attiecas gan uz valsts mežu apsaimniekotajiem, tai skaitā AS "Latvijas valsts meži", gan uz privātajiem meža īpašniekiem. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielas un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktus, kas tiks realizēti eksporta tirgos. Prognozējam, ka papildus augstas vērtības koksnes produktus ražošana ģenerēs papildus ieņēmumus valsts budžetā. Palielinot mežizstrādes apjomus AS "Latvijas valsts meži", tas dotu iespēju palielināt dividendēs sadalāmo peļņas apmēru (jeb peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa), savukārt privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi ģenerētu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa) apjomu.
Likumprojekts paredz grozīt esošās likuma normas attiecībā uz galvenās cirtes vecumu, nosakot vienkāršāku regulējumu, kā arī dodot meža īpašniekam iespēju pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai attiecīgajā mežaudzē.
Likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu, atsakoties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju, jo Valsts meža dienests katru gadu aktualizē meža inventarizācijas datus Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" 38. punktā noteiktajos gadījumos un veidos.
Likumprojekts paredz papildināt 36. pantu, novēršot interpretācijas iespējas attiecībā uz meža apsaimniekošanas ierobežojumiem.
Papildus ieņēmumi valsts budžetā ir realizējumi dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā (atjaunošanas) cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantos koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Sagaidāms mežizstrādes apjomu palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Iepriekšminētais attiecas gan uz valsts mežu apsaimniekotajiem, tai skaitā AS "Latvijas valsts meži", gan uz privātajiem meža īpašniekiem. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielas un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktus, kas tiks realizēti eksporta tirgos. Prognozējam, ka papildus augstas vērtības koksnes produktus ražošana ģenerēs papildus ieņēmumus valsts budžetā. Palielinot mežizstrādes apjomus AS "Latvijas valsts meži", tas dotu iespēju palielināt dividendēs sadalāmo peļņas apmēru (jeb peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa), savukārt privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi ģenerētu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa) apjomu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas iebildumu likumprojektā ir nepieciešams ietvert "seno mežu" definīciju, kuras izstrādi paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un kas ir jāizmanto meža biomasas atbilstības ilgtspējas kritērijiem noteikšanai.
Minētās direktīvas transponēšanas termiņš bija 2025. gada 21. maijs, un pret Latviju jau ir sākta pārkāpumu procedūra par direktīvas netransponēšanu. Šīs definīcijas neesamība būtiski kavē pārkāpumu procedūras risināšanu.
Minētās direktīvas transponēšanas termiņš bija 2025. gada 21. maijs, un pret Latviju jau ir sākta pārkāpumu procedūra par direktīvas netransponēšanu. Šīs definīcijas neesamība būtiski kavē pārkāpumu procedūras risināšanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietverta "seno mežu" definīcija, attiecīgi papildinot Meža likuma 1. panta pirmo daļu ar jaunu 43)1 punktu. Definīcija izstrādāta saskaņā ar Komisijas vadlīnijām par ES pirmatnējo un seno mežu definēšanu, kartēšanu, monitoringu un stingru aizsardzību (SWD(2023)62) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veiktiem pētījumiem par veco mežu lomu klimata pārmaiņu kontekstā.
Vienlaikus ir precizēts Meža likuma 36. pants, nosakot, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi, tostarp senie meži. Mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi ir spēkā, ja teritorijai ir noteikts aizsardzības statuss.
Vienlaikus ir precizēts Meža likuma 36. pants, nosakot, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi, tostarp senie meži. Mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi ir spēkā, ja teritorijai ir noteikts aizsardzības statuss.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Klimata pārmaiņu mazināšana
Apraksts
Vecās un pāraugušās audzes uzkrāj arvien mazāku neto pieaugumu, un klimata ekstrēmi (sausums, vējš, kaitēkļi) palielina mirstību, tādējādi samazinot mežu oglekļa piesaisti un dažviet radot emisiju risku. ES līmenī konstatēts mežu oglekļa piesaistes kritums (EEA, 30.06.2025):
https://www.eea.europa.eu/en/newsroom/news/europes-land-carbon-sink-declines-but-its-potential-stays-high
https://www.nature.com/articles/nclimate1853
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/gcb.16531
Lai mazinātu šīs negatīvās ietekmes, būtiski nodrošināt audzes ar augstu tekošo pieaugumu – tātad augstāku oglekļa uzkrājumu gadā, un mazināt kumulatīvo risku – Latvijā galvenokārt vēju. Jau vēsturiski (kad traucējumu bija mazāk) redzams, ka ar vecumu ietekmes uzkrājas un izdzīvojušo audžu ir mazāk:
Bāders E., Krišans O., Donis J., Elferts D., Jaunslaviete I., Jansons Ā. (2020) Norway spruce survival rate in two forested landscapes, 1975–2016. Forests 2020, 11, 745; doi:10.3390/f11070745
Donis J., Saleniece R., Krisans O., Dubrovskis E., Kitenberga M., Jansons A. (2020) A financial assessment of windstorm risks for Scots pine stands in hemiboreal forests. Forests, 11, 566; doi:10.3390/f11050566
https://www.eea.europa.eu/en/newsroom/news/europes-land-carbon-sink-declines-but-its-potential-stays-high
https://www.nature.com/articles/nclimate1853
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/gcb.16531
Lai mazinātu šīs negatīvās ietekmes, būtiski nodrošināt audzes ar augstu tekošo pieaugumu – tātad augstāku oglekļa uzkrājumu gadā, un mazināt kumulatīvo risku – Latvijā galvenokārt vēju. Jau vēsturiski (kad traucējumu bija mazāk) redzams, ka ar vecumu ietekmes uzkrājas un izdzīvojušo audžu ir mazāk:
Bāders E., Krišans O., Donis J., Elferts D., Jaunslaviete I., Jansons Ā. (2020) Norway spruce survival rate in two forested landscapes, 1975–2016. Forests 2020, 11, 745; doi:10.3390/f11070745
Donis J., Saleniece R., Krisans O., Dubrovskis E., Kitenberga M., Jansons A. (2020) A financial assessment of windstorm risks for Scots pine stands in hemiboreal forests. Forests, 11, 566; doi:10.3390/f11050566
Nosaukums
IPCC vadlīnijas
Apraksts
Vadlīnijas atzīst oglekļa uzkrājumu Ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos (HWP): https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/4_Volume4/19R_V4_Ch12_HarvestedWoodProducts.pdf
Nosaukums
EFI pārskats par produktu aizvietošanas efektu
Apraksts
https://efi.int/sites/default/files/files/publication-bank/2019/efi_fstp_7_2018.pdf
Nosaukums
Kaitēkļu un slimību riski
Apraksts
Egļu astoņzobu mizgrauzis Latvijā visbiežāk uzbrūk pieaugušām eglēm (parasti virs ~50 gadiem) un novājinātās audzēs; sk.: Zemkopības ministrija (09.03.2020): https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/eglu-astonzobu-mizgrauza-apdraudejums-latvijas-meziem
Nosaukums
Latvijas Mežzinātnes institūta SILAVA pētījums par mizgrauža masveida savairošanos un apsaimniekošanas stratēģiju
Apraksts
https://www.silava.lv/en/research/projects/the-impact-of-the-mass-outbreak-of-the-spruce-bark-beetle-on-forest-management-and-timber-resource-harvesting-in-latvia
Nosaukums
Eiropas pētījumi par riska pieaugumu sausuma apstākļos
Apraksts
https://resjournals.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/afe.12536
Nosaukums
Koksnes kvalitāte
Apraksts
Pāraugušos kokos pieaug trupes un serdes bojājumu biežums, kas samazina zāģbaļķu iznākumu. Sk.: Donis u.c., 2024 (Latvija) – kvalitātes kritums ar vecumu, t.sk. pēc 50+ g. (https://www.mdpi.com/1999-4907/15/2/326 ); Kadunc, 2013 (Slovēnija) – trupes sastopamība palielinās līdz ar vecumu (https://hrcak.srce.hr/file/172585 )
Nosaukums
Egļu astoņzobu mizgrauža ietekme
Apraksts
https://www.lbtu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2024/eglu-astonzobu-mizgrauza-masveida-savairosanas-situacijas
Nosaukums
Senie meži
Apraksts
https://environment.ec.europa.eu/publications/guidelines-defining-mapping-monitoring-and-strictly-protecting-eu-primary-and-old-growth-forests_en
https://ppdb.mk.gov.lv/database/veco-mezu-loma-klimata-parmainu-mazinasana-informacija-latvijas-un-eiropas-savienibas-meza-un-saistito-nozaru-politiku-veidotajiem/
https://ppdb.mk.gov.lv/database/veco-mezu-loma-klimata-parmainu-mazinasana-informacija-latvijas-un-eiropas-savienibas-meza-un-saistito-nozaru-politiku-veidotajiem/
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs vairāk kā 113 600 fiziskas un juridiskas personas, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem samazinās administratīvais slogs un izmaksas, kas saistītas ar prasību par atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu vismaz reizi 20 gados.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tiek nodrošināta efektīvāka un ilgtspējīgāka lēmuma pieņemšanas iespēja par savā īpašumā vai valdījumā esošās mežaudzes apsaimniekošanu, jo ar likumprojektu tiek samazināts galvenās cirtes vecums.
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs arī sabiedrību kopumā, jo, samazinot galvenās cirtes caurmēru, meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs nodrošināta iespēja efektīvāk apsaimniekot mežaudzes un koksni iegūt atbilstoši koksnes tehniskajai gatavībai, kas veicinās koksnes izmantošanu augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanā, kas tādējādi radīs papildus ieņēmumus valsts budžetā. Papildus ieņēmumi valsts budžetā ļaus uzlabot valsts aizsardzību un sabiedrības tiesības dzīvot drošā vidē.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem samazinās administratīvais slogs un izmaksas, kas saistītas ar prasību par atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu vismaz reizi 20 gados.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tiek nodrošināta efektīvāka un ilgtspējīgāka lēmuma pieņemšanas iespēja par savā īpašumā vai valdījumā esošās mežaudzes apsaimniekošanu, jo ar likumprojektu tiek samazināts galvenās cirtes vecums.
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs arī sabiedrību kopumā, jo, samazinot galvenās cirtes caurmēru, meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs nodrošināta iespēja efektīvāk apsaimniekot mežaudzes un koksni iegūt atbilstoši koksnes tehniskajai gatavībai, kas veicinās koksnes izmantošanu augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanā, kas tādējādi radīs papildus ieņēmumus valsts budžetā. Papildus ieņēmumi valsts budžetā ļaus uzlabot valsts aizsardzību un sabiedrības tiesības dzīvot drošā vidē.
Juridiskās personas
- kokrūpniecības uzņēmumi
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs vairāk kā 113 600 fiziskas un juridiskas personas, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem samazinās administratīvais slogs un izmaksas, kas saistītas ar prasību par atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu vismaz reizi 20 gados.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tiek nodrošināta efektīvāka un ilgtspējīgāka lēmuma pieņemšanas iespēja par savā īpašumā vai valdījumā esošās mežaudzes apsaimniekošanu, jo ar likumprojektu tiek samazināts galvenās cirtes vecums.
Kokrūpniecības uzņēmumiem, meža apsaimniekošanas principus tuvinot Ziemeļvalstu pieejai (9. panta grozījumi), tiks veicināta visas nozares konkurētspēja, kas ar produktivitātes pieaugumu, nevis nodokļu palielinājumu radīs papildus ekonomisko izaugsmi.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem samazinās administratīvais slogs un izmaksas, kas saistītas ar prasību par atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu vismaz reizi 20 gados.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tiek nodrošināta efektīvāka un ilgtspējīgāka lēmuma pieņemšanas iespēja par savā īpašumā vai valdījumā esošās mežaudzes apsaimniekošanu, jo ar likumprojektu tiek samazināts galvenās cirtes vecums.
Kokrūpniecības uzņēmumiem, meža apsaimniekošanas principus tuvinot Ziemeļvalstu pieejai (9. panta grozījumi), tiks veicināta visas nozares konkurētspēja, kas ar produktivitātes pieaugumu, nevis nodokļu palielinājumu radīs papildus ekonomisko izaugsmi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums palielinās koksnes produktu eksporta vērtību
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums uzlabos Latvijas meža nozares konkurētspēju
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināti resursi koksnes pārstrādes nozarei
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums ļaus saglabāt nodarbinātību nozarē esošajā līmenī
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
kokrūpniecības uzņēmumi
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
10,92
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā (eiro) 2025. gada 1. ceturksnī (CSP dati)
10,00
laika patēriņa samazinājums meža inventarizācijas datu sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā
106 600
Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu.
1
aprēķins uz katru meža nogabalu
-11 640 720,00
Izdarot grozījumus Meža likuma 29.pantā un atceļot vismaz reizi 20 gados veikt atkārtotu meža inventarizāciju, samazinās informācijas iesniegšanas pienākums, proti, meža inventarizācijas iesniegšanas Valsts meža dienestam pienākums. Aprēķins veikts, ievērojot to, ka aptuveni divas trešdaļas meža apsaimnieko juridiskas personas un vienu trešdaļu - fiziskas personas. Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu.
Kopā
-11 640 720,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
10,00
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā (eiro) 2025. gada 1. ceturksnī (CSP dati)
53 300
Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu.
1
aprēķins uz katru meža nogabalu
-533 000,00
Izdarot grozījumus Meža likuma 29.pantā un atceļot vismaz reizi 20 gados veikt atkārtotu meža inventarizāciju, samazinās informācijas iesniegšanas pienākums, proti, meža inventarizācijas iesniegšanas Valsts meža dienestam pienākums. Aprēķins veikts, ievērojot to, ka aptuveni divas trešdaļas meža apsaimnieko juridiskas personas un vienu trešdaļu - fiziskas personas. Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu.
sabiedrība kopumā
Kopā
-533 000,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
10,92
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā (eiro) 2025. gada 1. ceturksnī (CSP dati)
533 000
Kopējais patērētā laika samazinājums
1
aprēķins uz katru meža nogabalu
-5 820 360,00
Izdarot grozījumus Meža likuma 29.pantā un atceļot vismaz reizi 20 gados veikt atkārtotu meža inventarizāciju, samazinās informācijas iesniegšanas pienākums, proti, meža inventarizācijas iesniegšanas Valsts meža dienestam pienākums. Aprēķins veikts, ievērojot to, ka aptuveni divas trešdaļas meža apsaimnieko juridiskas personas un vienu trešdaļu - fiziskas personas. Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu.
sabiedrība kopumā
Kopā
-5 820 360,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
32 050 000
0
62 450 000
62 450 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
350 000
0
30 750 000
30 750 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
23 200 000
0
23 200 000
23 200 000
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
8 500 000
0
8 500 000
8 500 000
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
32 050 000
0
62 450 000
62 450 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
350 000
0
30 750 000
30 750 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
23 200 000
0
23 200 000
23 200 000
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
8 500 000
0
8 500 000
8 500 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
32 050 000
62 450 000
62 450 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
350 000
30 750 000
30 750 000
5.2. speciālais budžets
0
23 200 000
23 200 000
23 200 000
5.3. pašvaldību budžets
0
8 500 000
8 500 000
8 500 000
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2026.gadā un turpmākos divus gadus papildus ieņēmumus budžetā veido sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,2 milj. EUR, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no atalgojuma 8,5 milj. EUR. 2027. un 2028. gadā papildus ieņēmumus veido dividendēs izmaksājamā peļņas daļa (70% no peļņas), kas sastāda 22,5 mil. EUR un uzņēmumu ienākuma nodoklis 5,6 milj. EUR un meža meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksu samazinājums 2,3 milj. euro (ietekme no likumprojekta "Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" 25-TA-2090).
Meža likuma grozījumi ietekmēs uz mežizstrādes apjomus. Prognozējams, ka Meža likuma grozījumi dotu iespēju AS "Latvijas valsts meži" palielināt gada mežizstrādes apjomus robežās no 1,2 līdz 1,5 milj. m3.
Potenciālās papildus peļņas aprēķinā izmantotas AS "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa stratēģijā prognozētās vidējās koksnes produktu realizācijas cenas un pieņemot, ka tās nemainīsies vairāk kā par 5 %. Dividendēs papildus izmaksājamā peļņas daļa rēķināta kā 70 % no papildus peļņas, savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis 25 % no dividendēs izmaksājamās peļņas daļas.
Meža likuma grozījumi ietekmēs uz mežizstrādes apjomus. Prognozējams, ka Meža likuma grozījumi dotu iespēju AS "Latvijas valsts meži" palielināt gada mežizstrādes apjomus robežās no 1,2 līdz 1,5 milj. m3.
Potenciālās papildus peļņas aprēķinā izmantotas AS "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa stratēģijā prognozētās vidējās koksnes produktu realizācijas cenas un pieņemot, ka tās nemainīsies vairāk kā par 5 %. Dividendēs papildus izmaksājamā peļņas daļa rēķināta kā 70 % no papildus peļņas, savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis 25 % no dividendēs izmaksājamās peļņas daļas.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Likumprojekts tiek virzīts kopā ar budžeta likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nevalstiskās organizācijas ir izmantojušas iespēju sniegt atzinumus. Atzinumus ir sniegušas 28 organizācijas: 12 biedrības, 6 vides nevalstiskās organizācijas, trīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību, divas federācijas, divas asociācijas, pa vienai arodbiedrībai, apvienībai un savienībai.
Astoņas organizācijas atbalsta grozījumu veikšanu. Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" redz šo grozījumu nepieciešamību ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai un Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Latvijas Kokrūpniecības federācija atbalsta sagatavotos grozījumus, jo ir pārliecināti par normatīvā regulējuma skaidrību (grozījumi 36. pantā), samazinātu administratīvo slogu (12. un 29. panta grozījumi) un Latvijas meža apsaimniekošanas principu tuvināšanos Ziemeļvalstu pieejai (9. panta grozījumi), tādējādi veicinot visas nozares konkurētspēju, kas caur produktivitātes pieaugumu, nevis nodokļu palielinājumu radīs papildus ekonomisko izaugsmi.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība atbalsta veikt grozījumus, lai meža īpašnieki saimnieciskajos mežos var mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus un būtu lielākas iespējas reaģēt uz potenciāli nelabvēlīgu situāciju veidošanos un pieņemt pamatotus lēmumus par savu mežu apsaimniekošanu.
19 organizācijas iebilst grozījumu veikšanai Meža likumā. Vairākas organizācijas norāda uz Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu (Lieta: 2023-01-03), kas paredz pirms būtiskas ietekmes uz vidi veikt stratēģisko novērtējumu, norādot ka nav izstrādāti jauni meža politikas pamatvirzieni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība iebilst pret Meža likuma grozījumiem, norādot, ka Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā sabiedrības intereses un izvērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi. Ornitoloģijas biedrība uzsver grozījumu pretrunu gan Meža likumā definētajai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, gan Latvijas meža politikā noteiktajiem mērķiem un principiem. Latvijas Botāniķu biedrība iebilst pret Meža likuma grozījumiem, kuri skar galvenās cirtes vecuma samazināšanu, kā arī sugu un biotopu aizsardzības likumdošanas ievērošanu meža platības. Norādīts arī uz to, ka 9. panta pirmajā daļā paredzētā galvenās cirtes vecuma samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz meža kā ekosistēmas ilgtspēju, noplicinot tajā dzīvotspējīgo sugu daudzveidību un tādējādi negatīvi ietekmējot mežu un ar tiem saistīto sugu pastāvēšanu ilgtermiņā, kā arī norādīts, ka 36. panta otrās daļas grozījumi ignorētu Sugu un biotopu aizsardzības likumu, arī likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta noteikumus par mikroliegumu dibināšanu un aizsardzību. Organizācija "Protests" uzskata, ka grozījumu virzīšana ar 3 darba dienu saskaņošanas termiņu bez publiskās apspriešanas, ir nepieņemama. Tas apdraud sabiedrības līdzdalību un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Organizācija saskata nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas un pirms jaunu likumprojektu grozījumu virzīšanu, kam ir būtiska ietekme uz vidi, atļaujot nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai tās pilnvērtīgi izpētīt, dodot vismaz 2 mēnešus izvērtēšanai.
Trīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību un arī "Meža inventarizācijas veicēju apvienība" neatbalsta 29. panta grozījumu virzīšanu, kas paredzētu izslēgt prasību par atkārtotu meža inventarizāciju. Meža inventarizācijā iegūtā informācija tiek izmantota, lai aprēķinātu zemes kadastrālo vērtību, kuru izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā, valsts nodevu aprēķināšanā, darījumos ar nekustamo īpašumu. Mežs ir ekosistēma, kura nepārtraukti mainās un algoritmi, kurus izmanto mežaudzes parametru aktualizācijai nevar precīzi modelēt procesus mežā, it īpaši, ja notiek intensīva mežsaimnieciskā darbība. Šādas izmaiņas mežā var fiksēt periodiski, veicot meža inventarizāciju, kur mežs tiek apsekots dabā.
Astoņas organizācijas atbalsta grozījumu veikšanu. Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" redz šo grozījumu nepieciešamību ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai un Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Latvijas Kokrūpniecības federācija atbalsta sagatavotos grozījumus, jo ir pārliecināti par normatīvā regulējuma skaidrību (grozījumi 36. pantā), samazinātu administratīvo slogu (12. un 29. panta grozījumi) un Latvijas meža apsaimniekošanas principu tuvināšanos Ziemeļvalstu pieejai (9. panta grozījumi), tādējādi veicinot visas nozares konkurētspēju, kas caur produktivitātes pieaugumu, nevis nodokļu palielinājumu radīs papildus ekonomisko izaugsmi.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība atbalsta veikt grozījumus, lai meža īpašnieki saimnieciskajos mežos var mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus un būtu lielākas iespējas reaģēt uz potenciāli nelabvēlīgu situāciju veidošanos un pieņemt pamatotus lēmumus par savu mežu apsaimniekošanu.
19 organizācijas iebilst grozījumu veikšanai Meža likumā. Vairākas organizācijas norāda uz Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu (Lieta: 2023-01-03), kas paredz pirms būtiskas ietekmes uz vidi veikt stratēģisko novērtējumu, norādot ka nav izstrādāti jauni meža politikas pamatvirzieni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība iebilst pret Meža likuma grozījumiem, norādot, ka Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā sabiedrības intereses un izvērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi. Ornitoloģijas biedrība uzsver grozījumu pretrunu gan Meža likumā definētajai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, gan Latvijas meža politikā noteiktajiem mērķiem un principiem. Latvijas Botāniķu biedrība iebilst pret Meža likuma grozījumiem, kuri skar galvenās cirtes vecuma samazināšanu, kā arī sugu un biotopu aizsardzības likumdošanas ievērošanu meža platības. Norādīts arī uz to, ka 9. panta pirmajā daļā paredzētā galvenās cirtes vecuma samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz meža kā ekosistēmas ilgtspēju, noplicinot tajā dzīvotspējīgo sugu daudzveidību un tādējādi negatīvi ietekmējot mežu un ar tiem saistīto sugu pastāvēšanu ilgtermiņā, kā arī norādīts, ka 36. panta otrās daļas grozījumi ignorētu Sugu un biotopu aizsardzības likumu, arī likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta noteikumus par mikroliegumu dibināšanu un aizsardzību. Organizācija "Protests" uzskata, ka grozījumu virzīšana ar 3 darba dienu saskaņošanas termiņu bez publiskās apspriešanas, ir nepieņemama. Tas apdraud sabiedrības līdzdalību un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Organizācija saskata nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas un pirms jaunu likumprojektu grozījumu virzīšanu, kam ir būtiska ietekme uz vidi, atļaujot nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai tās pilnvērtīgi izpētīt, dodot vismaz 2 mēnešus izvērtēšanai.
Trīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību un arī "Meža inventarizācijas veicēju apvienība" neatbalsta 29. panta grozījumu virzīšanu, kas paredzētu izslēgt prasību par atkārtotu meža inventarizāciju. Meža inventarizācijā iegūtā informācija tiek izmantota, lai aprēķinātu zemes kadastrālo vērtību, kuru izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā, valsts nodevu aprēķināšanā, darījumos ar nekustamo īpašumu. Mežs ir ekosistēma, kura nepārtraukti mainās un algoritmi, kurus izmanto mežaudzes parametru aktualizācijai nevar precīzi modelēt procesus mežā, it īpaši, ja notiek intensīva mežsaimnieciskā darbība. Šādas izmaiņas mežā var fiksēt periodiski, veicot meža inventarizāciju, kur mežs tiek apsekots dabā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Izdarot grozījumus Meža likuma 9.pantā, vienkāršota galvenās cirtes vecuma administrēšana, proti, nebūs nepieciešams uzraudzīt galvenās cirtes vecuma ievērošanu pa bonitātēm.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstermiņā iespējams lielāks koksnes ieguves apjoms. Ņemot vērā esošo meža apsaimniekošanas regulējumu, tai skaitā esošo un šobrīd paplašināto aizsargājamo teritoriju tīklu, likumprojekta ietekme vērtējama kā nebūtiska. pēc grozījumiem ilgākā laika periodā kopējais nocirsto koku apjoms nemainīsies. Samazinot galvenās cirtes vecumu, meža īpašniekam tiek dota iespēja nocirst mežaudzi, pirms vēl klimata izmaiņu ietekmē palielinātie riska faktori (meža kaitēkļi, vējš vai slimības) ir iznīcinājušas mežaudzi. Citādi meža īpašniekam tāpat nāktos to nocirst, tikai iegūstot jau daudz zemākas kvalitātes un vērtības koksni.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Risinājums ļaus meža īpašniekiem savlaicīgi pieņemt lēmumu par piemērotākā meža apsaimniekošanas paņēmiena pielietošanu, nodrošinot efektīvu zemes un koksnes resursu izmantošanu veicinot mežaudžu ražības un CO₂ piesaistes palielināšanu ilgtermiņā, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu ilgtermiņa klimata politikas mērķu sasniegšanā. Vienlaicīgi risinājums palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi