23-TA-1179: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Enerģētikas likuma 72.4 pants un Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā" 5. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt valsts nodevas likmi par drošības rezervju uzturēšanu tādā apmērā, lai tā segtu valsts naftas drošības rezervju uzturēšanas izmaksas, attiecīgi grozot Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumus Nr. 450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi).
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
BVKB veiktā iepirkuma rezultātā izmaksas drošības rezervju rezervāciju uzturēšanai jāatiecina uz valsts nodevas apmēru atbilstoši Enerģētikas likuma 72.4 pantam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezervju prasības[1] (turpmāk – Direktīva 2009/119/EK), uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstij nodrošināt naftas krājumu apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas. Minētās ES prasības pārņemtas ar Enerģētikas likuma 72.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” (turpmāk – Noteikumi Nr.286), kuru 5.punktā noteikts, ka Birojs izsludina iepirkuma procedūru drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai.
Noteikumos Nr.286 noteiktas arī prasības iepirkuma dalībniekiem, lai sniegtu drošības rezervju pakalpojumu. Tāpat Noteikumi Nr.286 nosaka, ka iepirkuma dalībnieki, ar kuriem Birojs ir noslēdzis iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, nodrošina iepirkuma līgumā noteikto naftas produktu apjomu visā iepirkuma līguma darbības periodā. Ņemot vērā straujo naftas cenu svārstību pēdējos gados, iepirkuma līgumi pārsvarā tiek slēgti uz vienu gadu (ar izņēmumu 2019.-2020.gadā, kad tika noslēgta līgumi uz 2 gadiem).
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Enerģētikas likuma 72.3 pantā noteiktie komersanti 2023.gadā maksā valsts nodevu 45,45 euro/tonnā, kas veidojās no naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas izmaksām 2023.gadā (saskaņā ar Biroja veikto iepirkuma procedūru 2022.gadā par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā). Tādējādi valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši), jo nodevas likmes apmērs, balstoties uz iepirkuma rezultātiem, tiek vienmēr pārskatīts un atbilstoši aktualizēts Noteikumos.
Enerģētikas likuma 72.3 pants noteic, ka valsts nodevu maksā komersanti, kas 1) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, 2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, 3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, 4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no ES dalībvalsts vai trešās valsts.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2022. gada 13. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” (identifikācijas Nr. BVKB 2022/05) (turpmāk - sarunu procedūra BVKB 2022/05) laika posmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Sarunu procedūrā BVKB 2022/05 iekļautais aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms atbilst tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 346 875 tonnas, kā to nosaka Direktīvas 2009/119/EK 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2021. gadā[1] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras BVKB 2022/05 piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Pamatojoties uz Biroja Iepirkumu komisijas pieņemto lēmumu 2022. gada decembra beigās tika noslēgti naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma līgumi ar 10 komersantiem par kopējo naftas produktu drošības rezervju apjomu 198 670 tonnas, kas ir 57,3% no kopējā nepieciešamā apjoma 2023. gadam par kopējo summu 52 163 340 euro bez PVN (63 117 641 euro ar PVN). Par iztrūkstošo apjomu 148 205 tonnām bija nepieciešams izsludināt atkārtotu sarunu procedūru 2023. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK 3.panta nosacījumu un Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, Birojs 2023. gada 31. janvārī izsludinātāja atkārtotu iepirkuma procedūru par “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” (identifikācijas Nr. BVKB 2023/01/A) (turpmāk - atkārtota sarunu procedūra BVKB 2023/01A) 2023. gadam iztrūkstošajam nepieciešamajam naftas produktu drošības rezervju apjomam 148 205 tonnām ar nosacījumu, ka atkārtotā sarunu procedūrā BVKB 2023/01A var piedāvāt tikai benzīnu un dīzeļdegvielu un ka naftas produktu uzglabāšanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija. Atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A izvēles kritērijs – zemākā cena par vienas tonnas uzglabāšanu. Pamatojoties uz Biroja Iepirkuma komisijas atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A 2023.gada aprīļa beigās pieņemto lēmumu, 2023. gada maija beigās tika noslēgti naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma līgumi ar sešiem komersantiem par naftas produktu drošības rezervju apjomu 104 540 tonnas laika posmam no 2023. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim un par kopējo summu 23 969 610 euro bez PVN (29 003 228 euro ar PVN).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tad laika posmā no 2023.gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim Latvijas kopējais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 303 210 tonnas (87,4% jeb 78,67 dienām no kopējā nepieciešamā apjoma 2023. gadam).
[1] - https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/11015-latvijas-energobilance-2021
Noteikumos Nr.286 noteiktas arī prasības iepirkuma dalībniekiem, lai sniegtu drošības rezervju pakalpojumu. Tāpat Noteikumi Nr.286 nosaka, ka iepirkuma dalībnieki, ar kuriem Birojs ir noslēdzis iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, nodrošina iepirkuma līgumā noteikto naftas produktu apjomu visā iepirkuma līguma darbības periodā. Ņemot vērā straujo naftas cenu svārstību pēdējos gados, iepirkuma līgumi pārsvarā tiek slēgti uz vienu gadu (ar izņēmumu 2019.-2020.gadā, kad tika noslēgta līgumi uz 2 gadiem).
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Enerģētikas likuma 72.3 pantā noteiktie komersanti 2023.gadā maksā valsts nodevu 45,45 euro/tonnā, kas veidojās no naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas izmaksām 2023.gadā (saskaņā ar Biroja veikto iepirkuma procedūru 2022.gadā par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā). Tādējādi valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši), jo nodevas likmes apmērs, balstoties uz iepirkuma rezultātiem, tiek vienmēr pārskatīts un atbilstoši aktualizēts Noteikumos.
Enerģētikas likuma 72.3 pants noteic, ka valsts nodevu maksā komersanti, kas 1) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, 2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, 3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, 4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no ES dalībvalsts vai trešās valsts.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2022. gada 13. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” (identifikācijas Nr. BVKB 2022/05) (turpmāk - sarunu procedūra BVKB 2022/05) laika posmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Sarunu procedūrā BVKB 2022/05 iekļautais aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms atbilst tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 346 875 tonnas, kā to nosaka Direktīvas 2009/119/EK 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2021. gadā[1] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras BVKB 2022/05 piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Pamatojoties uz Biroja Iepirkumu komisijas pieņemto lēmumu 2022. gada decembra beigās tika noslēgti naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma līgumi ar 10 komersantiem par kopējo naftas produktu drošības rezervju apjomu 198 670 tonnas, kas ir 57,3% no kopējā nepieciešamā apjoma 2023. gadam par kopējo summu 52 163 340 euro bez PVN (63 117 641 euro ar PVN). Par iztrūkstošo apjomu 148 205 tonnām bija nepieciešams izsludināt atkārtotu sarunu procedūru 2023. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK 3.panta nosacījumu un Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, Birojs 2023. gada 31. janvārī izsludinātāja atkārtotu iepirkuma procedūru par “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” (identifikācijas Nr. BVKB 2023/01/A) (turpmāk - atkārtota sarunu procedūra BVKB 2023/01A) 2023. gadam iztrūkstošajam nepieciešamajam naftas produktu drošības rezervju apjomam 148 205 tonnām ar nosacījumu, ka atkārtotā sarunu procedūrā BVKB 2023/01A var piedāvāt tikai benzīnu un dīzeļdegvielu un ka naftas produktu uzglabāšanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija. Atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A izvēles kritērijs – zemākā cena par vienas tonnas uzglabāšanu. Pamatojoties uz Biroja Iepirkuma komisijas atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A 2023.gada aprīļa beigās pieņemto lēmumu, 2023. gada maija beigās tika noslēgti naftas produktu uzglabāšanas pakalpojuma līgumi ar sešiem komersantiem par naftas produktu drošības rezervju apjomu 104 540 tonnas laika posmam no 2023. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim un par kopējo summu 23 969 610 euro bez PVN (29 003 228 euro ar PVN).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tad laika posmā no 2023.gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim Latvijas kopējais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 303 210 tonnas (87,4% jeb 78,67 dienām no kopējā nepieciešamā apjoma 2023. gadam).
[1] - https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/11015-latvijas-energobilance-2021
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd saskaņā ar Biroja sarunas procedūras BVKB 2022/05 rezultātu un 2022.gada decembra beigās noslēgto Vispārīgo vienošanos par naftas produktu drošības rezervju apjomu 198 670 tonnas, valsts nodevas likme par valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu ir 45,45 euro/tonnā. Lai nodrošinātu nepieciešamo drošības rezervju apjomu, 2023.gada 31.janvārī Birojs izsludināja atkārtoto sarunu procedūru par trūkstošo valsts naftas produktu drošības rezervju apjomu – 148 205 tonnām[1]. Š.g. 28.aprīlī Biroja Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par atkārtotas sarunu procedūras BVKB 2023/01A rezultātu un š.g. maija beigās noslēdza Vispārīgo vienošanos un noslēdza līgumus par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu sākot ar 2023. gada 1. jūnija par 104 540 tonnām naftas produktu un par summu 23 969 610 euro bez PVN (29 003 228 euro ar PVN).
Tā kā atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A [2] rezultāts stājās spēkā ar 2023. gada 1. jūniju, ir nepieciešams mainīt esošo valsts nodevas likmi no 45,45 euro/tonnā uz 67,23 euro/tonnā. [KL1] [EB2] Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā, sākot ar 2023. gada jūliju.
Nav iespējams kontrolēt mazumtirgotāju cenu politiku, bet, pieņemot tiešu iekļaušanu izmaksās, sadārdzinājuma apmērs uz katru litru gala patēriņā būtu 0.0239 (EUR) (pēdējais iepirkums par 104 540 tonnām), kopā skatoties 2023.gadā 0.0540 (par 252 745 tonnām), salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
[1] - Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves nosaka, ka dalībvalstis Kopienas teritorijā pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Latvijas naftas produktu drošības rezervju apmēram 2023.gadā ir jābūt 346 875 tonnām naftas produktu.
[2] - https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95167
Tā kā atkārtotās sarunu procedūras BVKB 2023/01A [2] rezultāts stājās spēkā ar 2023. gada 1. jūniju, ir nepieciešams mainīt esošo valsts nodevas likmi no 45,45 euro/tonnā uz 67,23 euro/tonnā. [KL1] [EB2] Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā, sākot ar 2023. gada jūliju.
Nav iespējams kontrolēt mazumtirgotāju cenu politiku, bet, pieņemot tiešu iekļaušanu izmaksās, sadārdzinājuma apmērs uz katru litru gala patēriņā būtu 0.0239 (EUR) (pēdējais iepirkums par 104 540 tonnām), kopā skatoties 2023.gadā 0.0540 (par 252 745 tonnām), salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
[1] - Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves nosaka, ka dalībvalstis Kopienas teritorijā pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Latvijas naftas produktu drošības rezervju apmēram 2023.gadā ir jābūt 346 875 tonnām naftas produktu.
[2] - https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95167
Risinājuma apraksts
Enerģētikas likuma 72.3 pants nosaka, ka par šā likuma 72.pantā noteikto drošības rezervju uzturēšanu maksājama valsts nodeva un 72.4 pants paredz, ka drošības rezervju uzturēšanas izmaksas sedz no valsts nodevas ieņēmumiem. Normu mērķis ir no valsts nodevā iekasētajiem līdzekļiem izveidot (veicināt) apstākļus naftas produktu rezervju uzturēšanai vismaz 90 dienu apjomā. Transponējot Direktīvu 2009/119/EK, paredzēts, ka drošības rezervju izmaksas pilnībā sedz komersantu maksātās valsts nodevas, lai nodrošinātu minēto mērķi, kā arī nodrošinātu ērtāku kontroli pār komersantu darbību un komersantiem veicinātu līdzekļu apriti, salīdzinot ar iepriekšējo sistēmu, kad fiziski bija jātur (jāiesaldē) aktīvi.[1] Ar iepirkumu saistītās izmaksas tādējādi ir jāsedz no speciālā normatīvā regulējuma paredzētās valsts nodevas likmes apmēra, kas mainās atkarībā no periodisko iepirkumu rezultātiem (saņemtiem komersantu finanšu piedāvājumiem iepirkumos).
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Birojs ir veicis valsts nodevas likmes par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu pārrēķinu, tas ir, valsts nodevas likme, sākot ar š.g. 1.jūliju, ir nosakāma 67,23 euro/tonnā apmērā.
[1] - sk.arī anotācijas I.nodaļas 3. punktu, https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/AE0D263D39E68B22C2257734004C36A0?OpenDocument
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Birojs ir veicis valsts nodevas likmes par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu pārrēķinu, tas ir, valsts nodevas likme, sākot ar š.g. 1.jūliju, ir nosakāma 67,23 euro/tonnā apmērā.
[1] - sk.arī anotācijas I.nodaļas 3. punktu, https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/AE0D263D39E68B22C2257734004C36A0?OpenDocument
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kas iegādājas degvielu savām vajadzībām var palielināties tās cena, ja degvielas mazumtirgotāji nodevas palielinājumu ierēķina degvielas cenā. Nav iespējams kontrolēt mazumtirgotāju cenu politiku, bet, pieņemot tiešu iekļaušanu izmaksās, sadārdzinājuma apmērs uz katru litru gala patēriņā būtu 0.0239 (EUR) (pēdējais iepirkums par 104 540 tonnām), kopā skatoties 2023.gadā 0.0540 (par 252 745 tonnām), salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Komersanti, kas maksā valsts nodevu. Naftas nozares komersantiem jāņem vērā valsts nodevas likmes pieaugums. Komersanti – valsts nodevas maksātāji – mēnesī maksājamās valsts nodevas summas apmēru aprēķina, reizinot valsts nodevas likmi ar iepriekšējā kalendārā mēnesī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto vai savām vajadzībām patērēto naftas produktu apjomu tonnās. Nav iespējams kontrolēt mazumtirgotāju cenu politiku, bet, pieņemot tiešu iekļaušanu izmaksās, sadārdzinājuma apmērs uz katru litru gala patēriņā būtu 0.0239 (EUR) (pēdējais iepirkums par 104 540 tonnām), kopā skatoties 2023.gadā 0.0540 (par 252 745 tonnām), salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstermiņā nav paredzams patēriņa samazinājums un naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas tiesības nodrošina komersanti, kas arī maksā valsts nodevu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
60 588 388
24 859 910
46 994 549
0
42 781 941
0
42 781 941
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
60 588 388
24 859 910
46 994 549
0
42 781 941
0
42 781 941
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
60 588 388
24 859 910
46 994 549
0
42 781 941
0
42 781 941
2.1. valsts pamatbudžets
60 588 388
24 859 910
46 994 549
0
42 781 941
0
42 781 941
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Enerģētikas likuma 72.4 pantā noteikts, ka Birojs šā likuma 72.1 panta minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu.
Valsts nodevas likmi aprēķina pēc sekojoša formula:
1. vispirms aprēķina bāzes vērtību tonnās – sasummē par 2022.gadu Valsts kasē veiktās komersantu iemaksas pa naftas produktu veidiem tonnās, jo benzīnam, dīzeļdegvielai un petrolejas veida reaktīvai degvielai ir atšķirīgi blīvums. Parasti par bāzes gadu ņem gadu, par kuru ir rēķināts naftas produktu drošības rezerves apjoms – šogad CSP Energobilance 2021. Valsts nodevas likmes pārrēķins veikts, balstoties uz 2022. gadā komersantu veiktajām valsts nodevas samaksām.
2. veic 1.punkta aprēķinu no tonnām uz litriem.
3. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību litros, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs galapatēriņā uz 1 litru (0,054).
Valsts nodevas ietekme uz katru naftas produktu litrā
4. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību tonnās, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs 6 mēnešiem - 67,23 euro/tonnā.
Valsts nodevas likmi aprēķina pēc sekojoša formula:
1. vispirms aprēķina bāzes vērtību tonnās – sasummē par 2022.gadu Valsts kasē veiktās komersantu iemaksas pa naftas produktu veidiem tonnās, jo benzīnam, dīzeļdegvielai un petrolejas veida reaktīvai degvielai ir atšķirīgi blīvums. Parasti par bāzes gadu ņem gadu, par kuru ir rēķināts naftas produktu drošības rezerves apjoms – šogad CSP Energobilance 2021. Valsts nodevas likmes pārrēķins veikts, balstoties uz 2022. gadā komersantu veiktajām valsts nodevas samaksām.
2. veic 1.punkta aprēķinu no tonnām uz litriem.
3. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību litros, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs galapatēriņā uz 1 litru (0,054).
Valsts nodevas ietekme uz katru naftas produktu litrā
| 2022/05 | 2023/01A | KOPĀ | ||
| valsts nodevas likme euro/tonnā | 45,45 (12 mēn.) | 29,74 (6 mēn.) | 67,23 (6 mēn.) | vid.svērtie blīvumi pie 15C |
| Benzīns | 0.0348 | 0.0228 | 0.0514 | 0.765 |
| Dīzeļdegviela | 0.0380 | 0.0248 | 0.0561 | 0.835 |
| JET reakt.petroleja | 0.0355 | 0.0232 | 0.0524 | 0.78 |
| sašķidr.naftas gāze | 0.0250 | 0.0164 | 0.0370 | 0.55 |
| Degvieleļļa | 0.0432 | 0.0283 | 0.0639 | 0.95 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kopējie budžeta izdevumi par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā ir 85 448 298 euro, kas veidojas no naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma samaksas par 2022.gada decembra mēnesi 2 440 570 euro saskaņā ar iepirkuma BVKB 2021/03 rezultātu, par 2023.gada 11 mēnešiem 58 147 818 euro saskaņā ar iepirkuma BVKB 2022/05 rezultātu un par 2023.gada 6 mēnešiem 24 859 910 euro saskaņā ar iepirkuma BVKB 2023/01A rezultātu.
Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024., 2025. un 2026. gadam” Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” 2023. gadā ir paredzēts finansējums 60 588 388 euro.
Ņemot vērā 2023. gadā nepieciešamo naftas produktu rezervju uzturēšanas izmaksu apmēru 85 448 298 euro, papildu 60 588 388 euro 2023.gadā būs nepieciešams finansējums 24 859 910 euro. Attiecīgi kopējais izdevumu palielinājums 2023.gadā prognozējams 24 859 910 euro apmērā.
Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024., 2025. un 2026. gadam” Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” 2023. gadā ir paredzēts finansējums 60 588 388 euro.
Ņemot vērā 2023. gadā nepieciešamo naftas produktu rezervju uzturēšanas izmaksu apmēru 85 448 298 euro, papildu 60 588 388 euro 2023.gadā būs nepieciešams finansējums 24 859 910 euro. Attiecīgi kopējais izdevumu palielinājums 2023.gadā prognozējams 24 859 910 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai 2023.gadā nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu 24 859 910 euro apmērā naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai, Ekonomikas ministrija atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 50. pantam sagatavos rīkojuma projektu par apropriāciju palielināšanu resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem naftas produktu drošības rezervju uzturēšanai atbilstoši budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa apmēram.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi