Anotācija

Noteikumu Nr.341 4.punktā noteikts uzdevums valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī juridiskajām personām plānot un rīkot mācības. Noteikumu Nr.341 7. punktā noteikts, ka valsts līmeņa mācības vai reģionālā līmeņa mācības rīko ne retāk kā reizi četros gados. Revīzijas ziņojumā norādīts, ka "nav ievērota prasība organizēt valsts mēroga CA un katastrofu pārvaldības mācības reizi četros gados".

Lai stiprinātu institūciju atbildību, projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.341 4.punktu, nosakot, ka valsts un pašvaldības institūcijas, kā arī juridiskās personas mācības plāno, ievērojot tiesību aktos, kas attiecas uz mācību organizēšanu CA jomā, mācībām noteikto periodiskumu un šajos noteikumos norādīto mācību organizēšanas kārtību. Proti, plānojot un organizējot mācības, institūcijām ir jāņem vērā Noteikumos Nr. 341 noteiktās prasības mācību plānošanai, mācību norisei, mācību novērtēšanai un uzraudzībai par mācību rezultātiem, kā arī tiesību aktos, kas attiecas uz mācību organizēšanu CA jomā, noteiktais attiecībā uz mācību organizēšanas periodiskumu jeb biežumu, piemēram, Noteikumu Nr. 341 7. punktā noteiktais, ka valsts līmeņa mācības vai reģionālā līmeņa mācības rīko ne retāk kā reizi četros gados, Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumu Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" 45. punktā noteiktais, ka "augstāka riska līmeņa objekta atbildīgā persona sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm ne retāk kā reizi trijos gados objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna darbību pārbauda praktiskajās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācībās", Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumu Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" 9.12.apakšpunktā noteiktais, ka A kategorijas un B kategorijas paaugstinātas bīstamības objektos organizē “praktiskās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības ne retāk kā reizi trijos gados" un C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektos organizē "teorētiskās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības ne retāk kā reizi trijos gados", Valsts civilās aizsardzības plānā (turpmāk – VCAP) noteiktais, piemēram, VCAP paredz, ka reizi gadā tiek organizētas mācības visiem dalībniekiem, kas iesaistīti liela mēroga komerciālās aviācijas nelaimes gadījuma (tai skaitā bīstamo vielu noplūdes) pārvaldīšanā (VCAP 23.pielikums), Kultūras ministrijas 2025.gada 18.februārī apstiprinātais "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās" paredz reizi divos gados sākot no 2026.gada organizēt regulāras mācības un krīžu simulācijas kultūras mantojuma glābšanai krīzes situācijās (plāna 4.6.2.punkts) u.c.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka "valstī nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu CA sistēmas darbības pārbaudei nepieciešamo mācību plānošanu un veikšanu un aptvertu visu iesaistīto pušu regulāru līdzdalību. Latvijā nav izstrādāta valsts līmeņa stratēģija vai vairāku gadu plāns visu līmeņu (valsts, reģionāla un vietēja mēroga) mācību organizēšanai, nav informācijas par to, kādas mācības CA jomā tiek plānotas un ir veiktas".

Lai nodrošinātu koordinētu, sistēmisku un ilgtspējīgu pieeju valsts un reģionāla līmeņa, kā arī pašvaldību organizēto vietēja līmeņa mācību plānošanai, projekts paredz papildināt Noteikumus Nr.341 ar 4.¹, 4.², 4.³ un 4.⁴ punktu, nosakot, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) sadarbībā ar ministrijām, pašvaldībām un citām atbildīgajām institūcijām izstrādā Valsts CA un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānu (turpmāk - Valsts CA mācību plāns) četru gadu periodam, norādot tajā mācības, kādas ir prioritāri organizējamas attiecīgajā periodā, pamatojoties uz Valsts CA plānā un pašvaldību CA plānos noteiktajiem iespējamiem apdraudējumiem, kas novērtēti kā apdraudējumi ar nozīmīgām, vidējām, smagām vai katastrofālām sekām, un veicamajiem pasākumiem dažādu apdraudējuma situāciju novēršanai vai pārvarēšanai (tostarp, nosakot Valsts CA mācību plānā ietveramās mācības, tiks ņemta vērā apdraudējumu iestāšanās varbūtība (iespējamība) un mācībām tiesību aktos, kas attiecas uz mācību organizēšanu CA jomā, noteiktais periodiskums), tādējādi arī sasaistot Valsts CA mācību plānu ar Valsts CA plānu un pašvaldību CA plāniem un nodrošinot CA sistēmas gatavības pārbaudi pilnā apjomā attiecībā uz CA plānos norādītajiem būtiskākajiem apdraudējumiem. Valsts CA mācību plānā tiks noteiktas valsts un reģionāla līmeņa, kā arī pašvaldību organizēto vietēja līmeņa mācības, to veidi, tēma, mērķis un mācību līmenis, mācību organizators un dalībnieki, kā arī mācību periodiskums katram mācību līmenim atbilstoši tiesību aktiem, kas attiecas uz mācību organizēšanu civilās aizsardzības jomā, norises gads un ceturksnis. Valsts CA mācību plāns tiks aktualizēts pēc nepieciešamības, ievērojot mācību rezultātus, to novērtējumu un mācībās konstatētos trūkumus. Valsts CA mācību plānu apstiprinās Iekšlietu ministrija, kas pamatots ar to, ka CAKPL 9.panta otrajā daļā noteikts, ka Iekšlietu ministrija koordinē CA sistēmas attīstības plānošanu un darbību.
Vienlaikus tiek precizēts Noteikumu Nr.34113.1.apakšpunkts, nosakot, ka izstrādājot mācību programmu, tiek ņemti vērā iespējamie apdraudējumi un veicamie pasākumi to novēršanai vai pārvarēšanai, CA plānos noteiktie pasākumi vai rīcība katastrofas gadījumā, kā arī Valsts CA mācību plānā noteiktais. Tiek precizēts arī Noteikumu Nr.341 13.2.apakšpunkts, nosakot, ka pamatojoties uz mācību programmu, tiek izstrādāts mācību sagatavošanas, norises un novērtēšanas plāns (precizēts Noteikumu Nr.341 2. pielikuma nosaukums), un tiek precizēts Noteikumu Nr.341 2.pielikums, ietverot uzdevumu noteikt mācībās pārbaudāmos uzdevumus un to apakšuzdevumus, kā arī šo uzdevumu vērtējuma kritērijus, veicinot vienotu izpratni par pārbaudāmo uzdevumu loku, padarot efektīvāku un saprotamāku mācību novērtējuma procesu, kā arī mazinot vērtējuma subjektivitāti, jo tiks piemēroti vienoti kritēriji mācību novērtēšanai (Noteikumu Nr.341 2.pielikums papildināts ar sadaļu "Mācībās pārbaudāmie uzdevumi"). Attiecīgi tiek precizēts arī Noteikumu Nr.341 13.6.apakšpunkts, nosakot mācību plānošanas grupai uzdevumu veikt mācību uzdevumu un apakšuzdevumu izpildes novērtējumu un izstrādāt ieteikumus mācību laikā konstatēto trūkumu novēršanai un civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanai. Tā kā pēc mācībām tiks vērtēta mācībās pārbaudāmo uzdevumu un apakšuzdevumu izpilde, attiecīgi ar projektu tiek precizēts arī Noteikumu Nr.341 3.pielikums, to papildinot ar sadaļu "Mācībās pārbaudāmo uzdevumu izpildes novērtējums".
Projekts arī paredz, ka VUGD nodrošinās Valsts CA mācību plāna ievietošanu VUGD mājaslapā internetā (19.³punkts) un Valsts CA mācību plāna izstrāde tiks uzsākta ar 2027.gada 1.janvāri (22.punkts).

Noteikumu Nr.341 8.punktā noteikts, ka valsts un reģionālā līmeņa mācības vada ar Ministru prezidenta rīkojumu norīkots mācību vadītājs.

Praksē mācības organizē un vada amatpersonas no institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgās jomas katastrofu pārvaldības funkciju īstenošanu (piemēram, VUGD, Veselības ministrija, pašvaldības u. c.). Šīm institūcijām ir profesionālā kompetence, praktiskā pieredze un zināšanas par attiecīgās jomas riskiem, procesiem un pieejamajiem resursiem, kas ļauj patstāvīgi izvērtēt mācību specifiku un noteikt mācību vadītāju. Lai novērstu nepamatotu administratīvo slogu Ministra prezidentam, mazinātu birokrātiju un trūkumus atbildības sadalījumā, ar projektu tiek noteikt, ka mācību vadītāju nosaka par mācību organizēšanu atbildīgais subjekts, proti, mācību organizators.
Attiecīgi projekts paredz izteikt Noteikumu Nr.341 8.punktu jaunā redakcijā un vienlaikus svītrot Noteikumu Nr.341 9.punktu.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka jautājums par mācību organizēšanu, to rezultātu apkopošanu un uzlabojumu veikšanu lielā mērā ir atstāts iesaistīto institūciju ziņā.
Noteikumu Nr.341 14.punkts nosaka mācību vadītājam organizēt sākotnējo plānošanas sanāksmi, pamatplānošanas sanāksmi un noslēguma plānošanas sanāksmi, kurās tiek doti uzdevumi mācību plānošanas grupai, tostarp izstrādāt mācību programmu (Noteikumu Nr.341 1.pielikums), mācību sagatavošanas un norises plānu (Noteikumu Nr.341 2.pielikums). Papildus tam, saskaņā ar Noteikumu Nr.341 13.6.apakšpunktu mācību grupas uzdevums ir sagatavot mācību novērtējumu (Noteikumu Nr.341 3.pielikums), kurā norāda mācībās konstatētos trūkumus un priekšlikumus to novēršanai un mācību pilnveidošanai (Noteikumu Nr.341 15.2.apakšpunkts), un saskaņā ar Noteikumu Nr.341 18.punktu mācību plānošanas grupas uzdevums ir arī sagatavot pārskatu par mācībām, kurā ietver kopsavilkumu par mācību norisi, secinājumus un priekšlikumus, un kuram pievieno mācību novērtējumu, kurā apkopota mācību novērtētāju sniegtā informācija. Mācību pārskatu paraksta mācību vadītājs (Noteikumu Nr.341 19.punkts). Saskaņā ar Noteikumu Nr.341 18.punktu 30 dienu laikā pēc mācību noslēguma parakstītu pārskatu par mācībām iesniedz valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī juridiskajām personām, kas piedalījās mācībās.

Lai nodrošinātu, ka pēc mācībām tiek izvērtēti iesniegtie priekšlikumi, kā arī ar attiecīgajām institūcijām saskaņoti mācību pārskatā ietvertie veicamie pasākumi konstatēto trūkumu novēršanai un izpildes termiņi, un mazinātu birokrātisko slogu, projekts paredz precizēt Noteikumos Nr.341 noteikto kārtību:
1) nosakot pienākumu mācību vadītājam organizēt mācību noslēguma sanāksmi, lai kopīgi izvērtētu mācību rezultātus, mācību novērtētāju sniegto informāciju un sagatavotu ieteikumus mācību laikā konstatēto trūkumu novēršanai un CA pasākumu pilnveidošanai (14.4.punkts);
2) nosakot mācību plānošanas grupai uzdevumu 30 dienu laikā pēc mācību noslēguma sanāksmes sagatavot mācību pārskatu (projekts papildināts ar jaunu 4.pielikumu, nosakot vienotu mācību pārskata struktūru), kas ietver kopsavilkumu par mācību norisi, kā arī secinājumus un priekšlikumus, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas ieteikumu izpildei un izpildes termiņus, un saskaņot mācību pārskatu ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī juridiskajām personām, kas piedalījās mācībās, un citām institūcijām, ja tas skar tās kompetenci (18.punkts).
3) nosakot pienākumu iesniegt mācību vadītāja parakstītu pārskatu valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī juridiskajām personām, kas piedalījās mācībās, un citām institūcijām, ja tām mācību pārskatā noteikti uzdevumi (19.punkts).
Sagatavotie mācību pārskati, kas ietver mācību dalībnieku un novērotāju izstrādātos mācību secinājumus un priekšlikumus mācību laikā konstatēto trūkumu novēršanai un CA pasākumu pilnveidošanai, tiks ņemti vērā izstrādājot CA plānus, kā arī Valsts CA mācību plānu (institūcijām rosinot priekšlikumus plānu grozījumiem), tādējādi veicinot šo plānu kvalitāti.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka nav pietiekama uzraudzība pār CA mācībās konstatēto trūkumu novēršanu un sniegto ieteikumu izpildi.

Lai uzlabotu uzraudzību pār mācībās konstatēto trūkumu novēršanu un sniegto ieteikumu izpildi, projekts paredz precizēt Noteikumos Nr.341 noteikto kārtību:
1) nosakot, ka mācību pārskatā par ieteikumu izpildi noteiktā atbildīgā institūcija nodrošina attiecīgā ieteikuma izpildi un informē mācību organizatoru par ieteikuma izpildi vai to neizpildes iemesliem (19.¹punkts);
2) nosakot, ka informāciju par Valsts CA mācību plāna izpildi ietver informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam par Valsts CA plāna izpildi, tādējādi uzraudzība par Valsts CA mācību plāna izpildi tiks nodrošināta no Iekšlietu ministrijas puses vienlaikus ar izpildi par Valsts CA plāna izpildi (19.²punkts).