Anotācija (ex-ante)

23-TA-2515: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Strūgu ielā 4, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai - biedrībai "Ukrainas māja Latvijā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) 5.panta otrās daļas 2.1 punkts un piektā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atļaut Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) nodot sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai “Ukrainas māja Latvijā” (turpmāk – biedrība) bezatlīdzības lietošanā valsts nekustamo īpašumu Strūgu ielā 4, Rīgā, biedrības sabiedriskā labuma darbībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministrijas valdījumā atrodas valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 043 0148) Strūgu ielā 4, Rīgā (turpmāk - nekustamais īpašums), kas sastāv no zemes vienības 681 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 043 0148) un divām būvēm - LV jaunatnes iniciatīvu centra (būves kadastra apzīmējums 0100 043 0148 001) un garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 043 0148 005).
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir ierakstītas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18300 uz Latvijas valsts vārda ministrijas personā.
Nekustamā īpašuma atlikusī bilances vērtība uz 2023.gada 31.oktobri – 60765,57 euro.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0,0681 ha platībā.
Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, norādītas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.18300 III daļas 1.iedaļā (zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas, Rīgas gāzes saimniecībai "Rīgas gāze" piederošs gāzes vads, P/U "Rīgas ūdens" ūdensvadu un kanalizācijas tīkli), kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju 0 ha, ceļa servitūta teritorija 0,0115 ha, valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0,0681 ha).
Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18300 norādītais nekustamā īpašuma sastāvs (zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0148 un uz tā esošās trīs ēkas - 3-stāvu kultūras nams lit. Nr.1, garāža lit. Nr.5, darbnīca lit. Nr.a.) neatbilst faktiskajai situācijai, un ministrija līdz nekustamā īpašuma nodošanai biedrības bezatlīdzības lietošanā nodrošinās nepieciešamo darbību veikšanu, lai Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18300 norādītais nekustamā īpašuma sastāvs atbilstu faktiskajai situācijai un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītā nekustamā īpašuma sastāvam. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministrijā ir saņemta biedrības 2023.gada 26.septembra vēstule Nr.23/09-1, kurā biedrība lūdz ministriju nodot bezatlīdzības lietošanā nekustamo īpašumu, lai biedrība varētu īstenot biedrības statūtos noteiktos mērķus – sadarboties ar Ukrainas un Latvijas Republikas izglītības, zinātnes un kultūras iestādēm, popularizēt Ukrainas kultūru un vēsturi Latvijas Republikā, organizēt Ukrainas un Latvijas starpkultūru izglītības projektus, darbnīcas, ukraiņu un latviešu valodas klubu, literatūras lasīšanas klubu, koncertus un citus pasākumus, kuri veicinās Ukrainas un Latvijas pārstāvju izpratni par abu valstu kultūras mantojumu, veicināt Ukrainas baznīcas tradīciju saglabāšanu Ukrainas diasporas vidū, organizēt atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem Latvijā, kā arī sniegt humāno palīdzību cietušajiem reģioniem un to civiliedzīvotājiem Ukrainā. Tāpat biedrība norāda, ka ir gatava uzņemties nekustamā īpašuma lietošanas uzturēšanas saistības.
Papildus minētajam ministrijā ir saņemta Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā 2023.gada 27.septembra vēstule Nr.6129/24-840-115138, kurā norādīts, ka biedrība ir izveidota ar Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā atbalstu un tiek apliecināts, ka biedrība spēj segt ar nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītos izdevumus.
Nekustamais īpašums nav nepieciešams ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta otrās daļas 2.1 punktu, publiska persona savu mantu var nodot lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
Atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešajai daļai, ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešā prim daļa nosaka tiesību subjektam, kuram manta nodota bezatlīdzības lietošanā, pienākumu nodrošināt attiecīgās mantas uzturēšanu, kā arī segt ar to saistītos izdevumus.
Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta ceturto daļu, ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi. Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta piekto daļu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem Ministru kabinets. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai nodod uz laiku, kamēr tai ir spēkā attiecīgais statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.
Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta sesto daļu, pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu.
Pamatojoties uz norādīto, kā arī to, ka ministrijas ieskatā nekustamā īpašuma nodošana biedrībai bezatlīdzības lietošanā ir valsts interesēm atbilstošākais, efektīvākais un piemērotākais nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas modelis, ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Strūgu ielā 4, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Ukrainas māja Latvijā”” (turpmāk – rīkojuma projekts), kas paredz atļaut ministrijai nodot biedrībai bezatlīdzības lietošanā nekustamo īpašumu biedrības sabiedriskā labuma darbībai – sadarboties ar Ukrainas un Latvijas Republikas izglītības, zinātnes un kultūras iestādēm, popularizēt Ukrainas kultūru un vēsturi Latvijas Republikā, organizēt Ukrainas un Latvijas starpkultūru izglītības projektus, darbnīcas, ukraiņu un latviešu valodas klubu, literatūras lasīšanas klubu, koncertus un citus pasākumus, kas veicinās Ukrainas un Latvijas pārstāvju izpratni par abu valstu kultūras mantojumu, veicināt Ukrainas baznīcas tradīciju saglabāšanu Ukrainas diasporas vidū, organizēt atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem Latvijā, kā arī sniegt humāno palīdzību cietušajiem reģioniem un to civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Rīkojuma projekta 3.punktā ministrijai dots uzdevums noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai bezatlīdzības lietošanā (turpmāk – līgums).
Rīkojuma projekta 4.punkts paredz uzdevumu ministrijai iekļaut līgumā šādus noteikumus:
1. nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā biedrībai ar līguma parakstīšanas dienu uz laiku, kamēr biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk kā uz 10 gadiem;
2. biedrībai ir pienākums nekustamo īpašumu izmantot atbilstoši rīkojuma projekta 2.punktā noteiktajiem mērķiem;
3. biedrība par saviem līdzekļiem nodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu, kā arī kompensē nekustamā īpašuma nodokli ministrijai līgumā noteiktajā apmērā un termiņā;
4. ministrijai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski informējot biedrību vismaz 30 dienas iepriekš, ja:
4.1. nekustamais īpašums netiek izmantots atbilstoši tā nodošanas mērķiem;
4.2. vairāk nekā mēnesi netiek pildīti rīkojuma projekta 4.3.apakšpunktā minētie pienākumi;
4.3. nekustamais īpašums tiek nodots apakšnomā;
4.4. nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai tiek atsavināts.
Pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmo daļu, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus, bet biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7.pants nosaka, ka komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā nekustamā īpašuma iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību.
Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta trešo daļu, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē komercsabiedrība - fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību. No Eiropas Savienības tiesu prakses izriet, ka par komercsabiedrību (saimnieciskās darbības veicēju) ir atzīstama jebkura persona, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, kura ir iesaistīta saimnieciskās darbības/ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Fakts, ka potenciālais atbalsta saņēmējs ir bezpeļņas organizācija vai arī fakts, ka potenciālais saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un tas savus pakalpojumus sniedz bez maksas, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā komercsabiedrība (saimnieciskās darbības veicējs).
Biedrība neveiks saimniecisko darbību nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā to, ka nekustamais īpašums tiek nodots nesaimnieciskiem mērķiem, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā norādītās četras komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes.
Biedrībai pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas bezatlīdzības lietošanā būs saistoši Aizsargjoslu likumā un likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ministrija ar 2023.gada 16.aprīļa vēstuli Nr.4-4.1e/23/978 lūdza Rīgas valstspilsētas pašvaldību un citas ministrijas izvērtēt, vai attiecīgajām iestādēm vai to padotībā esošajām iestādēm nekustamais īpašums ir nepieciešams funkciju nodrošināšanai. Lēmums pārņemt nekustamo īpašumu netika saņemts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Biedrības biedri un jebkura fiziska persona, kura izmanto biedrības organizētos pasākumus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Biedrība

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā "Tiesību aktu projekti".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta pirmo daļu un 3.panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta izpildi nodrošinās ministrija.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk