Anotācija (ex-ante)

Ministrijā ir saņemta biedrības 2023.gada 26.septembra vēstule Nr.23/09-1, kurā biedrība lūdz ministriju nodot bezatlīdzības lietošanā nekustamo īpašumu, lai biedrība varētu īstenot biedrības statūtos noteiktos mērķus – sadarboties ar Ukrainas un Latvijas Republikas izglītības, zinātnes un kultūras iestādēm, popularizēt Ukrainas kultūru un vēsturi Latvijas Republikā, organizēt Ukrainas un Latvijas starpkultūru izglītības projektus, darbnīcas, ukraiņu un latviešu valodas klubu, literatūras lasīšanas klubu, koncertus un citus pasākumus, kuri veicinās Ukrainas un Latvijas pārstāvju izpratni par abu valstu kultūras mantojumu, veicināt Ukrainas baznīcas tradīciju saglabāšanu Ukrainas diasporas vidū, organizēt atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem Latvijā, kā arī sniegt humāno palīdzību cietušajiem reģioniem un to civiliedzīvotājiem Ukrainā. Tāpat biedrība norāda, ka ir gatava uzņemties nekustamā īpašuma lietošanas uzturēšanas saistības.
Papildus minētajam ministrijā ir saņemta Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā 2023.gada 27.septembra vēstule Nr.6129/24-840-115138, kurā norādīts, ka biedrība ir izveidota ar Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā atbalstu un tiek apliecināts, ka biedrība spēj segt ar nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītos izdevumus.
Nekustamais īpašums nav nepieciešams ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai.

Pamatojoties uz Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta otrās daļas 2.¹ punktu, publiska persona savu mantu var nodot lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
Atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešajai daļai, ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešā prim daļa nosaka tiesību subjektam, kuram manta nodota bezatlīdzības lietošanā, pienākumu nodrošināt attiecīgās mantas uzturēšanu, kā arī segt ar to saistītos izdevumus.
Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta ceturto daļu, ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi. Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta piekto daļu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem Ministru kabinets. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai nodod uz laiku, kamēr tai ir spēkā attiecīgais statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.
Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta sesto daļu, pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu.
Pamatojoties uz norādīto, kā arī to, ka ministrijas ieskatā nekustamā īpašuma nodošana biedrībai bezatlīdzības lietošanā ir valsts interesēm atbilstošākais, efektīvākais un piemērotākais nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas modelis, ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Strūgu ielā 4, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Ukrainas māja Latvijā”” (turpmāk – rīkojuma projekts), kas paredz atļaut ministrijai nodot biedrībai bezatlīdzības lietošanā nekustamo īpašumu biedrības sabiedriskā labuma darbībai – sadarboties ar Ukrainas un Latvijas Republikas izglītības, zinātnes un kultūras iestādēm, popularizēt Ukrainas kultūru un vēsturi Latvijas Republikā, organizēt Ukrainas un Latvijas starpkultūru izglītības projektus, darbnīcas, ukraiņu un latviešu valodas klubu, literatūras lasīšanas klubu, koncertus un citus pasākumus, kas veicinās Ukrainas un Latvijas pārstāvju izpratni par abu valstu kultūras mantojumu, veicināt Ukrainas baznīcas tradīciju saglabāšanu Ukrainas diasporas vidū, organizēt atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem Latvijā, kā arī sniegt humāno palīdzību cietušajiem reģioniem un to civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Rīkojuma projekta 3.punktā ministrijai dots uzdevums noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai bezatlīdzības lietošanā (turpmāk – līgums).
Rīkojuma projekta 4.punkts paredz uzdevumu ministrijai iekļaut līgumā šādus noteikumus:
1. nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā biedrībai ar līguma parakstīšanas dienu uz laiku, kamēr biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk kā uz 10 gadiem;
2. biedrībai ir pienākums nekustamo īpašumu izmantot atbilstoši rīkojuma projekta 2.punktā noteiktajiem mērķiem;
3. biedrība par saviem līdzekļiem nodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu, kā arī kompensē nekustamā īpašuma nodokli ministrijai līgumā noteiktajā apmērā un termiņā;
4. ministrijai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski informējot biedrību vismaz 30 dienas iepriekš, ja:
4.1. nekustamais īpašums netiek izmantots atbilstoši tā nodošanas mērķiem;
4.2. vairāk nekā mēnesi netiek pildīti rīkojuma projekta 4.3.apakšpunktā minētie pienākumi;
4.3. nekustamais īpašums tiek nodots apakšnomā;
4.4. nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai tiek atsavināts.
Pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmo daļu, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus, bet biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7.pants nosaka, ka komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā nekustamā īpašuma iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību.
Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta trešo daļu, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē komercsabiedrība - fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību. No Eiropas Savienības tiesu prakses izriet, ka par komercsabiedrību (saimnieciskās darbības veicēju) ir atzīstama jebkura persona, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, kura ir iesaistīta saimnieciskās darbības/ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Fakts, ka potenciālais atbalsta saņēmējs ir bezpeļņas organizācija vai arī fakts, ka potenciālais saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un tas savus pakalpojumus sniedz bez maksas, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā komercsabiedrība (saimnieciskās darbības veicējs).
Biedrība neveiks saimniecisko darbību nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā to, ka nekustamais īpašums tiek nodots nesaimnieciskiem mērķiem, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā norādītās četras komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes.
Biedrībai pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas bezatlīdzības lietošanā būs saistoši Aizsargjoslu likumā un likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumi.