Anotācija (ex-ante)

Šobrīd paralēlo aizdevumu sniedz kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 13. un 14. pantu. Lai palielinātu potenciālo atbalsta saņēmēju loku kā arī dotu iespēju atbalsta saņēmējiem saņemt lielāku atbalstu Ekonomikas ministrija ierosina noteikt, ka paralēlais aizdevums tiek sniegts arī kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013).

Plānots turpināt primāri atbalstu paralēlo aizdevumu veidā sniegt atbilstoši regulai Nr.651/2014 (regulējums kopumā ir piemērotāks investīciju ietilpīgāku projektu finansēšanai). Vienlaikus pastāv gadījumi, kad paralēlais aizdevums nevar tikt piešķirts tikai regulas Nr.651/2014 specifisko nosacījumu dēļ, taču investīciju projekts savā būtībā ir vērtējams kā dzīvotspējīgs un ekonomiski perspektīvs, t.i., piemēram, šādos gadījumos:
- tā kā paralēlo aizdevumu gadījumā, klienta pamatpartneris darījuma sagatavošanā ir kredītiestāde un Altum piesaiste var notikt vēlāk - projekta strukturēšanas laikā, var būt gadījumi, kad projekts ir uzsākts regulas Nr.651/2014 izpratnē;
- kapitāldaļu iegādes darījumu finansēšanai, kas saistīta ar uzņēmuma attīstības vai darbības paplašināšanas plānu realizēšanu, bet kas nav atbalstāma darbība Nr.651/2014 14.panta ietvaros. Paralēlo aizdevumu gadījumā, klienta pamatpartneris darījuma sagatavošanā ir kredītiestāde, līdz ar to, ja kapitāldaļu iegādes darījuma struktūrā ir nepieciešams paralēlais aizdevums, tad tā ir tirgus nepilnība, kas izpaužas kādā no privātajam finansētājam pieejamo produktu parametros. Noteikumu projekts paredz paplašināt iespējamo investīciju projektu loku, t.sk., salāgojot to ar nosacījumiem, kas paredzēti arī citā Fondu fonda finanšu instrumentā - garantijās. Altum var līdzfinansēt tikai tādus kapitāldaļu iegādes darījumus, ar kuriem atbalsta saņēmējs plāno savas darbības attīstību un paplašināšanos, investējot citā uzņēmumā (t.i., iegādājoties tā kapitāldaļas). Riska kapitāla investīciju gadījumā investors tiek piesaistīts no ārpuses, lai dalītu biznesa risku ar uzņēmumu. Savukārt paralēlie aizdevumi būtu aktuāli tādos M&A darījumos, kas ir mazāk riskanti un kur uzņēmums pats ir gatavs uzņemties biznesa risku, savukārt kredītiestāde nav gatava vienatnē uzņemties šī uzņēmuma finansēšanas risku;
- tiem investīciju projektiem, kuriem finansējuma struktūrā nav iespējams izpildīt nosacījumu, ka vismaz 25 % no projekta attiecināmajām izmaksām jābūt tādam finansējumam, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta;
- daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanai (īrei un pārdošanai), jo šādas investīcijas nav sākotnējie ieguldījumi regulas Nr.651/2014  14.panta izpratnē (Eiropas Komisijas 19.10.2021 atbilde e-WIKI State Aid platformā uz Latvijas jautājumu).
Klients iesniegs vienotu pieteikumu paralēlā aizdevuma saņemšanai. Visus pieteikumus paralēlā aizdevuma saņemšanai Altum vērtēs primāri pret regulu Nr.651/2014. Gadījumā, ja, izvērtējot projekta specifiku un faktiskos apstākļus, Altum secinās, ka atbalsts sniedzams atbilstoši regulai Nr.1407/2013, klients tiks atbilstoši informēts, t.sk., par nepieciešamību iesniegt papildu informāciju, kas attiecas uz de minimis atbalsta saņemšanu.

Attiecīgi MK noteikumu projekts tiek papildināts ar punktiem, kas attiecas uz de minimis atbalsta sniegšanu un tiek veikti šādi tehniski precizējumi:
- tiek papildināta definīcija par vienu vienotu uzņēmumu, kas arī ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;
- precizētas normas par paralēlo aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem, ja to sniedz kā de minimis atbalstu:
 * atbalsta piešķiršanas brīdis ir  Altum lēmuma pieņemšanas brīdis par paralēlā aizdevuma piešķiršanu;
 * paralēlo aizdevumu nepiešķir darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. pantā;
 * precizēti punkti MK noteikumos Nr.469 uz kuriem attiecas Izslēgtās nozares un darbības Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  651/2014) ietvaros;
 * paralēlo aizdevumu nepiešķir saimnieciskās darbības veicējam, kuram lēmuma pieņemšanas brīdī par atbalsta piešķiršanu, tam ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ja saimnieciskās darbības veicējs atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru. Atbilstoši Tieslietu ministrijas skaidrojumam ar jēdzienu „pasludināts maksātnespējas process” aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim. Atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", kā arī Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim, maksātnespējas stāvokļa risinājumi (sanācija un (mier)izlīgums) tiek īstenoti maksātnespējas procesa ietvaros. Proti, kamēr tiek īstenots kāds no maksātnespējas stāvokļa risinājumiem, uzņēmumam ir aktīvs maksātnespējas process. Saimnieciskās darbības veicēja atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru, tiek pārbaudīta, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu. Šāda apliecinājuma iesniegšana ir paredzēta arī Altum projektu vērtēšanas kritēriju metodikā.
 * valsts atbalsta atmaksas nosacījumi;
 * papildināts punkts ar normu, ka pirms tiek pieņemts lēmums par paralēlā aizdevuma piešķiršanu tiek ievēroti normatīvie akti par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, norādot ziņas par fiskālo gadu un diviem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem;
 * papildināts subsīdijas ekvivalenta aprēķina nosacījumi ar punktu, kas paredz, ka paralēlajiem aizdevumiem, ko sniedz saskaņā Komisijas regulu Nr. 1407/2013, atbilstoši Komisijas regulas Nr. Nr.1407/2013 4. panta 3.punkta c) apakšpunktam visam atbalsta periodam aprēķina, faktiski piemēroto procentu summu atskaitot no procentu summas, kas jāmaksā saskaņā ar Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteikto bāzes likmi (publicēta Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē), kā arī riska likmi, kuras procentuālais apmērs tiek noteikts atbilstoši sabiedrības "Altum" izsniegtajam aizdevuma saņēmēja reitingam un piedāvātajam nodrošinājumam, bet ne mazāk kā 650 bāzes punktu apmērā. Aprēķinot MK noteikumu projekta 25.punktā (MK noteikumu Nr.469 40.1 punkts) minēto bruto dotācijas ekvivalentu, tiks ņemts vērā  Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (2008/C 14/02), Attiecībā uz paralēlo aizdevumu programmu saņemts Eiropas Komisijas skaidrojums e-Wiki platformā (26.07.2017), kā arī pēc līdzības izmantojams skaidrojums, kas saņemts 09.07.2020, Eiropas Komisijai atbildot uz Finanšu ministrijas 26.06.2020 vēstuli Nr. 7-4/18 / 3487, proti, ka tādu aizdevumu gadījumā, kas ir nodrošināti, taču ar zemāku nodrošinājuma kārtu nekā kredītiestādes sniegtais ilgtermiņa kredīts vai finanšu līzings, lai korekti noteiktu atsauces likmi valsts atbalsta subsīdijas ekvivalenta aprēķinā izmantojamo riska likmi nosaka kā aizdevumam ar ‘zemu’ nodrošinājumu un ‘vāju’ novērtējuma kategoriju. Ievērojot iepriekš minēto riska likmi nosaka atbilstoši sabiedrības "Altum" izsniegtajam aizdevuma saņēmēja reitingam un piedāvātajam nodrošinājumam, bet ne mazāk kā 650 bāzes punktu apmērā;
 * papildināts, ka piešķirto finansējumu var apvienot ar citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, piešķirtais finansējums kopā ar citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu nepārsniedz Komisijas regulas Nr.1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus vienam vienotam uzņēmumam paralēlajiem aizdevumiem;
* tiek noteikts, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

Ekonomikas ministrija ierosina precizēt normu, kas attiecas uz paralēlā aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem, nosakot ka paralēlajam aizdevumam, ar kuru finansē saimnieciskās darbības veicēja iekārtu iegādi, var piemērot pamatsummas atmaksas atlikto termiņu ne vairāk kā par 36 mēnešiem, ja kredītiestādes finansējumam nav piemērots pamatsummas atliktais termiņš.

Šobrīd MK noteikumi Nr.469 paredz, ka pamatsummas atliktais termiņš ir, ja kredītiestādes finansējumam ir paredzēta atliktā pamatsumma un  tādā gadījumā pamatsummas atliktais termiņš var pārsniegt kredītiestādes finansējuma pamatsummas atlikto termiņu ne vairāk kā par 24 mēnešiem. Pamatsummas atlikšana līdz 36 mēnešiem labvēlīgi ietekmēs saimnieciskās darbības veicēju naudas plūsmu, tādējādi ļaujot uzņēmumam attīstīt un nostabilizēt savu saimniecisko darbību, lai varētu atmaksāt aizdevumu. Tāpat tas veicinātu arī kredītiestāžu, ar ko kopā tiek izsniegts paralēlais aizdevums, izsniegt aizdevumu saimnieciskās darbības veicējam, jo netiktu noslogota tā naudas plūsma sākotnējā projekta realizācijas stadijā. Šāda darījuma struktūra arī veicinātu iespēju uzņēmumiem attīstīt savu konkurētspēju, veicinot ekonomisko aktivitāti, kas īpaši svarīga ir Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā.
Lielākoties Altum pamatsummas atmaksas atlikto termiņu piemēros aizdevuma sākumā (vienošanās par pamatsummas atlikto termiņu ir būtisks nosacījums darījuma finansēšanas struktūras izveidei sadarbībā ar kredītiestādi). Vienlaikus var būt gadījumi, kad klientam var būt aktuāli vienoties par atlikto maksājumu vēlākā termiņā (piemēram, COVID-19 ietekmēta likviditātes krīze vai īslaicīga uzņēmuma darbības apturēšana, izejvielu cenu kāpums, būtiska eksporta daļa uz trešajām valstīm un ar to saistītie riski, ieildzis iekārtu testēšanas periods vai tehnisku problēmu novēršana pēc iekārtas uzstādīšanas u.c., iemeslu izraisīta īslaicīgi nepietiekama naudas plūsma). Šādā gadījumā Altum veic atliktā maksājuma piešķiršanas pieteikuma izvērtējumu, kā arī saņem saskaņojumu no kredītiestādes, ar kuru kopā konkrētais investīciju projekts tiek finansēts. Piešķirot pamatsummas atlikto maksājumu, ņem vērā par aizdevuma līdzekļiem iegādājamo iekārtu lietderīgo kalpošanas laiku, kā arī valsts atbalsta nosacījumus.
 

Tā kā valsts atbalsta programmas ieviešanu nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuri apstiprināti Attīstības finanšu institūcijas likumā noteiktajā kārtībā, ka arī privātpersonām ir saistošs tikai ārējā normatīvā akta regulējums, MK noteikumu projekts tiek papildināts ar 6.¹ punktu, kurā tiek identificēts pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēti aizņēmēji, lai saņemtu aizdevumu, t.sk., aizdevuma pieteikumā ietveramo informāciju, tā kā šobrīd MK Noteikumos Nr. 469 ir noteikti tikai nosacījumi, kuriem jāatbilst aizdevuma saņēmējam.

Tiek paredzēts, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu Altum pieņem, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegto pieteikumu, kurā ietverts biznesa projekta apraksts, kā arī cita Altum norādītā informācija. Altum finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām, izvērtējot saimnieciskās darbības veicēja biznesa idejas potenciālu un ilgtspēju, projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, nodrošinājuma struktūru un likviditāti, saimnieciskās darbības veicēja esošo un nākotnes finanšu situāciju, zināšanu un pieredzes atbilstību, kā arī analizējot identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus saimnieciskās darbības veicēja aizdevuma kvalitātes noteikšanai, lai piemērotu pamatotu projekta līdzfinansējuma un nodrošinājuma koeficienta attiecību.

Tiek veikts tehnisks precizējums par atmaksātā publiskā finansējuma izmantošanu, lai norma būtu skaidrāka un nepārprotama.

ERAF finansējums tiek izmantos pirmo zaudējumu segšanai, kā arī vadības izmaksām, nepārsniedzot Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 13. panta 2. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus.
Līdz atbilstības perioda beigām (t.i., līdz 2023.gada 31.janvārim) ERAF (2014.-2020. plānošanas periods) atmaksu finansējums ir jāizmanto atbilstoši regulas Nr.1303/2013 44.pantā uzskaitītajiem un šajā pantā iekļautajiem nosacījumiem, t.sk., turpmākām investīcijām ar to pašu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar prioritāti; kā arī attiecīgā gadījumā radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai; savukārt tās atmaksas, kas radušās turpmāko astoņu gadu laikā pēc 31.12.2023. izmanto saskaņā ar Nr.1303/2013 45.pantā noteikto, kas cita starpā paredz to izmantot saskaņā ar programmas mērķiem tajā pašā finanšu instrumentā.
Ievērojot iepriekš minēto ERAF finansējuma atmaksas (tikai ieņēmumu daļa, bet ne atmaksātās pamatsummas daļa) programmas  īstenošanas laikā izmantojama pirmo zaudējumu segšanai un pēc pasākumam pieejamā ERAF vadības izmaksu finansēšanai attiecināšanas- vadības izmaksu finansēšanai līdz 1,5 % no faktiski izsniegto aizdevumu summas atbilstoši programmas rādītāju novērtējumam.
Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.2.1.4.1. apakšaktivitātē "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" gūto atmaksu publiskā finansējuma daļa izmantojama pirmo zaudējumu segšanai, savukārt šī finansējuma atmaksas var izmantot atkārtoti programmas īstenošanai saskaņā ar programmas rādītāju novērtējumu.
Publiskais finansējums, kas  izmantojams programmas zaudējumu segšanai, aizdevumu programmas gadījumā vienlaikus nozīmē programmas finansēšanu, jo bez attiecīgā kredītriska seguma nebūtu iespējamas turpmākas investīcijas vai tās būtu iespējamas mazākā apmērā konkrētās programmas ietvaros. Atbilstoši Altum risku vadībai un grāmatvedības standartiem, lai nodrošinātu programmā paredzēto izdevumu pakāpenisku uzkrāšanu un precīzu atspoguļošanu atbilstoši finanšu aktīvu kvalitātes novērtējumam, tiek veidoti uzkrājumi sagaidāmajiem zaudējumiem.

Tāpat veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr.469 9.punktā aizstājot vārdu “pasākuma” ar vārdu “programmas” pirms vārdiem “īstenošanas laikā pēc pasākumam pieejamā ERAF finansējuma vadības izmaksu finansēšanai attiecināšanas ir pieejams šā pasākuma atmaksātais publiskais finansējums līdz 1,5 % no faktiski izsniegto aizdevumu summas.” Tā kā tiek īstenota programma.

Precizēt atbalstāmās darbības.

Ekonomikas ministrija ierosina precizēt MK noteikumu Nr.469 20.11 un 20.19. apakšpunktu. Minētie grozījumi nepieciešami, lai tiktu nodrošināta  daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanas finansēšana, tādējādi veicinot mājokļa pieejamību Latvijā, nodrošinot dzīvojamā fonda veidošanos un mājokļu pieejamību uz tirgus nosacījumiem. 
Nepieciešamību veicināt mājokļa pieejamību Latvijā norāda gan OECD 2020.gadā veiktais sadarbības projekts ar Ekonomikas ministriju, gan arī 2021.gadā Altum Ekonomikas ministrijas uzdevumā pasūtītais pētījums “Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas”.
OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā[1], rosina:
* investēt kvalitatīvu mājokļu pieejamībā,  samazinot ar būvniecību saistītās administratīvās izmaksas; un izzinot inovatīvu pieeju izmantošanu, lai būvētu pieejamus mājokļus ar augstākiem vides standartiem un kvalitāti, bet par zemākām izmaksām;
* attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu, nodrošinot vienādus nosacījumus visiem komerciālā īres tirgus dalībniekiem, tādējādi atbalstot pieejamākas un pievilcīgākas īres iespējas, dažādojot mājokļu piedāvātāju loku.
Mājokļu pieejamība ir būtiska arī ekonomikas attīstībai, tā ne tikai ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni, bet arī to pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot tām iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū un ekonomikā kopumā.
Analizējot situāciju Latvijā, jānorāda, ka dzīvojamais fonds noveco un tā tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika vai pirmskara daudzstāvu ēkās un kopš neatkarības atgūšanas uzbūvēti tikai 4% no kopējā dzīvokļu skaita daudzdzīvokļu ēkās (salīdzinoši ar citām OECD valstīm viens no zemākajiem rādītājiem). Tas nozīmē, ka dzīvojamais fonds nolietojas straujāk nekā jaunu dzīves vietu būvniecība. Salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā privāto investīciju apmēri daudzdzīvokļu namu būvniecībā ir ievērojami mazāki (2019.gadā Latvijā uzbūvēti 1889 dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, savukārt Igaunijā – 4193 un Lietuvā – 5507). 
Ieguldījumi mājokļu pieejamības veicināšanai ir būtiski Latvijas ekonomikas atlabšanai, jo dzīvesvietas pieejamība ir būtisks faktors, kas ierobežo iedzīvotāju emigrāciju, sekmē iekšējo mobilitāti un iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem veicina pieejamību darbavietām, jo īpaši reģionos, tādejādi veicinot ekonomisko aktivitāti valstī, kas ir jo īpaši būtiski pēc Covid-19 izraisītās krīzes.
Atbilstoši Latio Mājokļu tirgus  pārskatam par 2020.gadu  Lielākā daļa īpašumu joprojām tiek iegādāti Rīgā (85 %) un Pierīgā (10 %). Reģionos pieprasījums pēc mājokļiem nav samazinājies, bet liela daļa saskaras ar piedāvājuma trūkumu.[2]
Papildus OECD un Ekonomikas ministrijas sadarbības projektam, un lai pamatotu grozījumus MK noteikumos,  Altum Ekonomikas ministrijas uzdevumā 2021.gadā pasūtīja pētījumu “Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas” un tā secinājumi ir šādi:
- pēdējo 5 gadu laikā nav novērojama aktīva daudzdzīvokļu māju būvniecības projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas. Atrodami vien atsevišķi šādu projektu piemēri, kas skaidrojams ar:
   * vienlīdz augsto būvniecības pašizmaksu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Rīgā un ārpus tās;
   * būtiskām atšķirībām dzīvokļu cenu līmeņos, tirgus aktivitātē un iedzīvotāju maksātspējā, salīdzinot Rīgu un Pierīgu ar pārējām Latvijas pilsētām;
   * būtiskām atšķirībām nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, salīdzinot Rīgu un analīzei izvēlētās pilsētās;
   * to, ka tikai atsevišķi nekustamā īpašuma attīstītāji (būvkomersanti) specializējas darbībai ārpus Rīgas un Pierīgas un neliela daļa no tiem var izpildīt nosacījumus kredītiestāžu aizdevumu saņemšanai (pašu dalība projektā, pašu kapitāls, nodrošinājums, esoša naudas plūsma u.c.).
- ņemot vērā augstākminēto, ir novērojams piedāvājuma iztrūkums dzīvokļiem t.s. “jaunajos projektos” gan uz pārdošanu, gan uz īri ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni minētajās pilsētās, lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti, taču no otras puses novērojams pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem reģionālos attīstības centros, it īpaši uz īri, kas liecina par tirgus nepilnību šajā tirgus segmentā.
- mazā darījumu, nekustamo īpašumu attīstītāju, investoru un banku aktivitāte daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai uz pārdošanu ārpus Rīgas un Pierīgas visvairāk skaidrojama ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni minētajās pilsētās, lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti:
   * ir pamatotas bažas par daudzdzīvokļu māju projektu attīstības projektu ekonomisko pamatojumu;
   * pie novērotām maksimālām dzīvokļu pārdošanas cenām visticamāk nebūtu pamatoti plānot daudzdzīvokļu mājas būvniecību un dzīvokļu tālāku pārdošanu ar tirgus (bez valsts atbalsts) projektu finansēšanas nosacījumiem, jo dzīvokļu pārdošanas cena praktiski nosegtu tikai būvniecības pašizmaksu un šādā gadījumā investori nevarētu plānot dzīvokļu pārdošanu pirmreizējā tirgū, kas apliekas ar PVN. Atsevišķos gadījumos, iespējams, pārdošana varētu būt pamatota ar īpašiem valsts atbalsta nosacījumiem vai īrei ar izpirkuma tiesībām;
   * vienlaicīgi var novērot, ka maksimālās dzīvokļu cenas otrreizējā tirgū atsevišķās pilsētās pietuvojas dzīvokļu pašizmaksai t.s. “jaunajos projektos”, un atsevišķos “jaunajos projektos” piedāvātās dzīvokļu cenas dzīvokļiem var nodrošināt pietiekamu projekta rentabilitāti;
   * Kopumā jāsecina, ka daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas būtu ekonomiski pamatota tikai atsevišķās pilsētās un/vai ar atvieglotiem finansēšanas nosacījumiem.
- nekustamo īpašumu attīstīšanai galvenokārt pieejami aizdevumi ar termiņu līdz 15 gadiem, attīstītājiem jānodrošina pašu līdzdalība 30%-50% no projekta izmaksām, bet aizdevuma procentu maksājumiem vismaz sākotnēji nepieciešama esošas uzņēmējdarbības naudas plūsma, nepieciešams papildus nodrošinājums, kas neveicina nekustamo īpašumu attīstīšanu reģionos. Finansējuma pieejamība ir ierobežota un finansējums, galvenokārt, pieejams nekustamā īpašuma attīstītājiem ar spēcīgu finanšu kapacitāti, kas  spēj jaunu projekta attīstību nodrošināt ar esoša biznesa naudas plūsmu, ķīlas objektiem, tādējādi neveicinot daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanā ārpus Rīgas un Pierīgas.
- ir novērojama tirgus nepilnība attiecībā uz finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai uz īri reģionālajās pilsētās, kas daļēji skaidrojama ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti, bet daļēji skaidrojama arī ar ilgtermiņa kredītu (virs 15 gadiem) nepieejamību tirgū un prasībām aizdevuma saņemšanai (pašu dalība projektā, pašu kapitāls, nodrošinājums, esoša naudas plūsma u.c.).
- daudzdzīvokļu māju projektu attīstību pārdošanai un uz īri ārpus Rīgas un Pierīgas uz tirgus nosacījumiem veicinātu un nodrošinātu:
   * jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana un turpmāka īres tirgus attīstība un izaugsme Latvijā;
   * ilgtermiņa kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem pieejamība attīstītājiem (aizdevuma termiņš virs 15 gadiem, nodrošinājuma garantija, daļēji atlikta pamatsumma, samazinātas nodrošinājuma un kapitāla prasības u.c.);
   * izsvērti finanšu atbalsta mehānismi būvniecības izmaksu daļējai segšanai.

(Pētījums ir ierobežotas pieejamības ziņojums, ņemot vērā tajā atspoguļoto personu viedokli un privātu informāciju, un ir pieejams Ekonomikas ministrijai un Altum. Vienlaikus ar pētījuma rezultātiem ir iepazīstināta Finanšu nozares asociācija un Finanšu ministrija)

Ņemot vērā augstāk minēto, ir pamatoti veikt grozījumus  un paredzēt iespēju finansēt mājokļu būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi, kur dzīvokļus paredzēts izīrēt un pārdot ārpus Rīgas pilsētas un Pierīgas.
Aizdevumus  dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu mājas projekta attīstīšanai paredzēts izsniegt paralēlā aizdevumu veidā sadarbībā ar kredītiestādēm un tas ir kā papildinošs  tirgū pieejamajam finansējumam.
Ar dzīvojamo māju šajos noteikumos ir paredzētas  triju vai vairāku dzīvokļu māja.

Ņemot vērā iepriekš minēto Ekonomikas ministrija ierosina precizēt 20.11. un 20.19.apakšpunktu. Tiek noteikts, ka atbalstu MK noteikumu Nr.469 ietvaros nesniedz operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red. L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu" grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu" un grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" tikai attiecībā uz projektiem Rīgā un Pierīgā, proti, Jūrmalas valstspilsētā, Rīgas valstspilsētā un Rīgas valstspilsētai piegulošos novados (Mārupes novadā, Olaines novadā, Ķekavas novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā, Ādažu novadā).

Demarkācija ar MK Noteikumos Nr.1065[3] noteikto finansējumu tiks nodrošināta projektu līmenī, jo šī MK Noteikumu projekta ietvaros aizdevums tiek izsniegts projektiem tikai kopā ar kredītiestādēm, slēdzot subordinācijas līgumu, savukārt MK Noteikumu Nr.1065 ietvaros aizdevums tiek izsniegts nekustamā īpašuma attīstītājiem, kuru projektu finansē tikai sabiedrība “Altum” vai ja nav paredzēts slēgt subordinācijas līgumu ar sabiedrību “Altum”.

Daudzīvokļu māju attīstīšanas projektus (pārdošanai un īrei) var finansēt tikai ar paralēlo aizdevumu, kas sniegts kā de minimis atbalsts.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu (SA.36904 (2014/N)), īstenojot paralēlo aizdevumu programmu, t.sk., no atmaksātā finansējuma, Altum netiks pārkompensēts.



[1] http://latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus-analize/majoklu-tirgus/174/2-majoklu-tirgus-parskats-2020-h1-v2.pdf
[2] https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1
2009.gada 15.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1065
[3]“Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”
 

Tehniski precizējumi

Tiek precizēts MK Noteikumu Nr.469 49.punkts, nosakot, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām. Tiek svītrota atsauce uz to, ka  lēmumu par atbalsta piešķiršanu par grūtībās nonākušu saimnieciskās darbības veicēju var pieņemt līdz Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minētā termiņa beigām (30.06.2021.). 
Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam lēmumu par atbalsta piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir nonākuši grūtības laika periodā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.jūnijam, var pieņemt arī pēc 2021.gada 30.jūnija, bet ne ilgāk kā līdz Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņa beigām.
Papildus veikts precizējums 22.punktā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1301/2013, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 3.panta 3.punkta d) apakšpunktu ERAF neatbalsta savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušos uzņēmumus, izņemot atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, un kuru sniedz saskaņā ar de minimis regulējumu, proti,  nosakot, ka atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem,  kas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusa izņēmumam( t.i., saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktā noteikto definīciju, izņemot Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minēto izņēmumu) kā reģionālo atbalstu var sniegt tikai no atmaksu finansējuma. Attiecīgi uzņēmums, kas ir nonācis grūtībās laika periodā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30. jūnijam, varēs saņemt paralēlo aizdevumu, ja paralēlais aizdevums netiek finansēts no ERAF.

Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.469 ietvaros atbalsts tiek piešķirts kā reģionālais atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 14.pantu, pašreiz atbilstoši apstiprinātajai reģionālā atbalsta kartei reģionālo atbalstu Latvijā ir iespējams piešķirt līdz 2021.gada 31.decembrim (Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.786 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2020.gadam” 8.punktu), kas arī ir norādītais MK noteikumu darbības termiņš atbalsta programmas kopsavilkuma informācijā lietā SA.60874 Paralēlie aizdevumi saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai.

Saistībā ar jaunajām Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm (Regional aid Guidelines), kas ir apstiprinātas ar 2021. gada 19. aprīlī un stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija  sagatavos reģionālā atbalsta karti Latvijai periodam pēc 2021. gada 31. decembra beigām, par  kuru vēl būs nepieciešams iesniegt paziņojumu Eiropas Komisijā un saņemt pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu. Ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt, kad varētu tikt pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par reģionālās atbalsta kartes pagarinājumu, taču lai pēc iespējas samazinātu iespējamo pārrāvuma risku programmas īstenošanā, kas būtu saistīts ar jauniem MK noteikumu grozījumiem un  varētu negatīvi ietekmēt komersantus un to projektu līdzfinansētājus, MK noteikumu projekts papildināts ar 29. punktu, paredzot pārejas normu, proti, sākot no 2022. gada 1. janvāra, bet ne ātrāk kā spēkā stājušies noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā periodam pēc 2021. gada 31. decembra un ja tie nav pretrunā ar MK noteikumu attiecīgā punktā noteiktajām maksimālajām atbalsta intensitātēm,  jāpiemēro samazināta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte paralēlajiem aizdevumiem:
42.¹.1. sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem – 50 %;
42.¹.2. vidējiem komersantiem – 40 %.”

20 darba dienu laikā pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas par reģionālā atbalsta karti Latvijai periodam pēc 2021. gada 31. decembra beigām,  Ekonomikas ministrija sagatavos un nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par šo atbalsta pasākumu atbilstoši Komisijas regulas 2020/972 preambulas 7. apsvērumā un Komisijas Regulas Nr. 651/2014 11. panta a) apakšpunktā noteiktajam, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas (SANI2) sistēmu (t.i., atbalstu paralēlo aizdevumu programmā būs iespējams sniegt līdz 2023.gada beigām).