Anotācija (ex-ante)

Atbalstu plānots nodrošināt atbilstoši izglītības iestāžu un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzībām. Šāda pieeja pedagoga profesionālās kompetences pilnveides attīstībā veicinās izglītības kvalitāti, kā arī pedagoga profesijas prestižu. Plānots, ka profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai pieejamā finansējuma ietvaros iesaistīsies vairākas institūcijas, tostarp VISC un augstskolas, piedāvājot atbilstoši savai kompetencei labāko risinājumu identificētajām profesionālā atbalsta vajadzībām. Profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenotāji ārpus finansējuma saņēmēja iestādes tiks piesaistīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
3) pētījumu īstenošanu un tulkošanu mācību priekšmetu metodikā un didaktikā, tai skaitā nacionālās un starptautiskās labās prakses un īstenoto pētījumu apkopošanu, analītiskās izpētes un izvērtējumu veikšanu. Plānoti didaktiski pētījumi noteiktu problēmu risināšanai un jaunu efektīvu pieeju attīstībai pedagoģiskajā darbā. Lai nodrošinātu pētījumu kvalitāti, plānots piesaistīt augstākās izglītības iestādes, to iesaisti plānojot saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Ņemot vērā plānoto 4.2.2.3.pasākuma īstenošanas ilgo termiņu (līdz 2029. gada 31. augustam), un tā darbību ietekmi uz izglītības sistēmas izmaiņām ar mērķi paaugstināt izglītības kvalitāti, noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.3.pasākuma īstenošanas laikā tiek veikts regulārs (ne retāk kā reizi divos gados) īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējums, lai nodrošinātu 4.2.2.3.pasākuma darbību īstenošanu atbilstoši aktuālākajām vajadzībām. Izvērtējuma veikšanai plānots piesaistīt projekta īstenošanā iesaistītās puses, tai skaitā augstskolas, nevalstiskās organizācijas - profesionālās asociācijas, pašvaldības, izglītības iestādes un pedagogus, kā arī citas institūcijas un nozares ekspertus, kas iesaistīti izglītības kvalitātes, profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanā. Projekta beigās plānots arī noslēguma izvērtējums. Izvērtējumu rezultātus plānots ņemt vērā gan projekta ieviešanas pilnveidē (ja nepieciešams un saskaņojot ar IZM), gan arī profesionālā atbalsta plānošanā pēc projekta beigām, tai skaitā vērtējot finansēšanas iespējas no valsts budžeta līdzekļiem vai citiem avotiem;
4) metodiskā atbalsta materiālu izstrādi vai adaptāciju pedagogu profesionālajam atbalstam mācību stundu plānošanai, īstenošanai un izglītojamo snieguma novērtēšanai. Profesionālā atbalsta sistēmas izveides ietvaros plānota gan esošo resursu informācijas apkopojums un pieejas nodrošinājums, gan arī jaunu metodiskā atbalsta materiālu izstrāde vai adaptācija. Metodiskā atbalsta materiālu izstrāde plānota prioritāro virzienu jomās, kā arī ievērojot pirmsskolas vadlīnijās un valsts izglītības standartos noteikto, identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības. Noteikumu projekts paredz, ka prioritāri izstrādājamie metodiskā atbalsta materiāli ir mācību priekšmetos “Latviešu valoda” un “Matemātika”, ņemot vērā, ka a) šajos mācību priekšmetos tiek organizēti centralizētie eksāmeni kā pamatizglītības posmā, tā arī vidusskolā, b) ir nepieciešams atbalsts pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā līdz 2025.gadam, un c) tekstpratības attīstībai, kuras nepieciešamību akcentē vairāki starptautiskie pētījumi, tostarp OECD PISA un IEA PIRLS - Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums. Savukārt 2023. gada 10. oktobrī IZM un VISC kopā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību vienojās, ka no 2024. gada 1.septembra 10.-11.klasē vēsture ir jāmāca kā atsevišķs priekšmets, sadalot "Sociālās zinība I" divos atsevišķos mācību priekšmetos "Vēsture I" un "Sociālās zinības I". Tādējādi arī šo mācību priekšmetu īstenošanai ir prioritāri aktuāli metodiskā atbalsta materiāli pedagogiem. Metodiskā atbalsta materiāli paredz pilnu profesionālā atbalsta materiālu komplektu pedagogam, tai skaitā ietverot mācību stundu plānu, mācību metodes, mācību resursus, pārbaudes darbus izglītības satura īstenošanai atbilstoši valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam mācību stundu skaitam un sasniedzamajiem rezultātiem. Šāda veida metodiskā atbalsta materiāls ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 8.3.2.2. pasākumā "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ir izstrādāts "Fizika I" mācīšanai, un to fizikas pedagogi ir atzinuši par labu pamatmateriālu mācību stundu plānošanai un īstenošanai. Pedagogi vairākkārt ir minējuši, ka pilnveidotā satura īstenošanai nepieciešami metodiskā atbalsta materiāli, kas palīdzētu izprast jaunās kompetenču pieejas īstenošanas principus pilnīgāk un detalizētāk nekā to nodrošina šobrīd pieejamie materiāli;
5) valsts izveidotu digitālo platformu pilnveidi, uzturēšanu un attīstību, tai skaitā nodrošinot tajās ietverto mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam un mācību priekšmetu olimpiāžu norisi. Atbalsts valsts izveidoto digitālo platformu - skolo.lv un mape.gov.lv - un tajās ietverto mācību resursu pieejamībai plānots, lai nodrošinātu atbalstu pedagogu ikdienas darbā, paredzot gan tehnisko, gan saturisko uzturēšanu lietotāju atbalstam. Plānots paplašināt arī Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu ar tādu funkcionalitāti, kas nodrošinās mācību priekšmetu olimpiāžu norisi tiešsaistē. Viens no būtiskiem aspektiem, kas finansējuma saņēmējam jāņem vērā digitālo risinājumu plānošanā, ir lietotājiem draudzīga pieeja, tostarp plānošanā paredzot dizaina domāšanas metodes (izpēti, risinājumu izstrādi, pilnveidi un testēšanu);
6) nacionāla līmeņa pedagogu pieredzes tīkla veidošanu - mācību priekšmetu pedagogu asociāciju un citu izglītības jomu biedrību un nodibinājumu, kā arī izglītības iestāžu neformālo pedagogu kopienu (turpmāk - profesionālās asociācijas), darbības veicināšanu izglītības iestāžu profesionālajam atbalstam. Atbalsts plānots grantu konkursu veidā, veicinot inovāciju ienākšanu mācību priekšmetu mācīšanā un mācīšanas pieejas īstenošanā, apkopojot labo praksi un veicinot starptautiskās pieredzes pārnesi Latvijas izglītības iestādēs;
7) izglītojamo izcilības veicināšanu pašvaldības, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī - izglītojošus, sadarbības un tīklošanās pasākumus izglītojamo talantu attīstībai, reģionālo, valsts un starptautisko pasākumu organizēšanu Latvijā un talantīgo izglītojamo dalības nodrošināšanu starptautiskajās zinātnes izstādēs, konkursos, jauno zinātnieku skolās, mācību priekšmetu olimpiādēs;
8) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanu;
9) informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu.
Atbalstāmās darbības plānotas, lai nodrošinātu profesionālā atbalsta sistēmas izveidi izglītības iestāžu un pedagogu atbalstam, ņemot vērā gan NAP2027, gan IAP2027, gan pētījumos un citos avotos definētās vajadzības, pieejamos resursus un iespējas. 4.2.2.3.pasākumā plānotais izglītības iestāžu profesionālais atbalsts un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide tiks balstīti uz pētījumiem un monitoringa datiem, izmantojot tādus monitoringa rīkus, kā, piemēram, ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 8.3.6.2.pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” ietvaros izstrādātos rīkus – IKVD pārziņā esošo Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēmu un Skolu tīkla efektivitātes monitoringa rīku, izglītojamo snieguma monitoringa darbus, u.c. Lai veicinātu inovatīvu metodiku ienākšanu Latvijā, 4.2.2.3.pasākumā plānots pasaules labākās prakses un pētījumu izvērtējums, piedāvājot adaptētas vai jaunas metodikas un mācību līdzekļus pedagogu atbalstam mācību satura īstenošanai. Metodiku un mācību līdzekļu pieejamībai plānots turpināt izmantot un attīstīt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 8.3.1.1. pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” ietvaros izveidotās digitālās platformas skolo.lv un mape.gov.lv, nodrošinot ES fondu ieguldījumu pēctecību un ilgtspēju.
4.2.2.3.pasākumā plānots ievērot izglītības iestādes kā mācīšanās organizācijas principus, veicinot pedagogu savstarpējo sadarbību un mācīšanos un stiprinot izglītības iestāžu vadības komandas, kas ir būtisks nosacījums izglītības iestādes attīstībai un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai. Vienlaikus plānots regulārs profesionālais atbalsts pedagogiem izglītības iestādēs. Tāpat arī plānotas mācības pedagogiem jaunu profesiju apguvei un karjeras iespēju paplašināšanai tādās profesijās, kā metodiķis, mācību līdzekļu autors un didaktiķis.
4.2.2.3.pasākumā plānots ikvienai izglītības iestādei pieejams, regulārs un augstas kvalitātes profesionālais atbalsts visās mācību jomās un izglītības darba virzienos, tai skaitā mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, tai skaitā digitālo prasmju un sociāli emocionālās mācīšanās attīstīšana, kritiskās domāšanas pieeju īstenošana mācību un audzināšanas darbā. Tas ietvers gan profesionālo atbalstu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, gan arī profesionālās kompetences pilnveides pasākumus atbilstoši pedagogu profesionālā atbalsta vajadzībām, izmantojot pētījumos balstītus datus un inovatīvas, labā praksē balstītas metodes. Profesionālā atbalsta īstenošanai plānots stiprināt esošo profesionālā atbalsta tīklu, kā arī sadarbību starp vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm un profesionālajām asociācijām.
Profesionālo asociāciju darbības mērķis ir stiprināt noteiktu mācību jomu vai izglītības darba virzienu metodiku un inovāciju attīstību un ieviešanu praksē. Vienlaikus izglītības iestādēs ir izveidojušās arī neformālas pedagogu kopienas, kuru ietvaros notiek dažādu mācību priekšmetu grupu pedagogu dalīšanās pieredzē un zināšanās. 4.2.2.3.pasākumā atbalsts plānots profesionālo asociāciju un izglītības iestāžu neformālo pedagogu kopienu darbības veicināšanai izglītības iestāžu profesionālā atbalsta īstenošanai, sniedzot ieguldījumu izglītības satura īstenošanā un pilnveidē, pedagoga profesijas attīstībā un inovatīvu metodiku ieviešanā, kā arī nacionāla līmeņa pedagogu pieredzes tīkla izveidē. Indikatīvi plānotas tādas darbības, kā pasākumu īstenošana pedagogiem, informatīvu un izglītojošu pasākumu īstenošana izglītojamiem un vecākiem, pasaules pieredzes, didaktikas un metodiskā nodrošinājuma apkopošana, uzkrāšana un popularizēšana. Konkrētas darbības un sasniedzamie mērķi tiks definēti grantu konkursa nolikumā.
Turpinot 8.3.2.1.pasākuma iestrādnes, 4.2.2.3.pasākumā plānots atbalsts izcilības veicinošu pasākumu īstenošanai talantīgiem izglītojamajiem pašvaldību, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Piemēram, nometņu, mācību priekšmetu olimpiāžu, zinātnes pasākumu norises nodrošināšanai, tai skaitā sagatavojot talantīgos izglītojamos dalībai šajos pasākumos. Sākotnēji šis atbalsts bija plānots 4.2.2.2.pasākumā “Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pamata un vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – 4.2.2.2.pasākums), kur tā īstenotājs talantīgo izglītojamo atbalstam arī bija plānots VISC, ņemot vērā VISC pieredzi 8.3.2.1.pasākuma īstenošanā. Lai mazinātu administratīvo slogu atsevišķa projekta iesnieguma sagatavošanā, izvērtēšanā un īstenošanā, atbalsts izglītojamo talantu un izcilības veicināšanai, tostarp atbilstoša profesionālā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem, tiks īstenots 4.2.2.3.pasākumā.

Apvienojot abus pasākumus, tiek palielināts arī sākotnēji 4.2.2.3.pasākumam plānotais pieejamais finansējums, tam kopumā paredzot 49 810 770 EUR, t.sk. Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF) finansējums 42 339 154 EUR un valsts budžeta finansējums 7 471 616 EUR. 4.2.2.3.pasākumam nav paredzēts elastības finansējums – daļa uz 4.2.2.3.pasākumu attiecināmā proporcionālā elastības finansējuma ir paredzēta 4.2.3.1.pasākumā “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” un 4.2.3.2.pasākumā “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām” atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumam. Savukārt pārdalot finansējumu no 4.2.2.2.pasākuma izglītojamo izcilības un talantu atbalsta pasākuma īstenošanai, tam paredzētais proporcionālais elastības finansējums paliek 4.2.2.2.pasākumā.

Noteikumu projekts paredz tādas attiecināmas izmaksas, kā tiešās un netiešās izmaksas. Tiešās izmaksas ietver:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas projekta vadībai un īstenošanai, tai skaitā profesionālā atbalsta sistēmas izveidei un īstenošanai nacionālā un pašvaldību līmenī, profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai, digitālo platformu un mācību resursu attīstībai, uzturēšanai un pilnveidei, profesionālo asociāciju grantu konkursu organizēšanai, kā arī izglītojamo izcilības pasākumu plānošanai un nodrošināšanai;
2) izmaksas mācību, izglītojošu, sadarbības un tīklošanās pasākumu, semināru un konferenču organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā vietējo un ārvalstu ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzības izmaksas, mācību maksa, telpu nomas maksa (ja projekta atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams nomāt telpas ārpus finansējuma saņēmēja telpām vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses), datortehnikas un cita nepieciešamā aprīkojuma nomas izmaksas noteikumu projektā definēto atbalstāmo darbību īstenošanai un mērķa sasniegšanai;
3) dalības maksa starptautiskajās zinātnes izstādēs, konkursos, jauno zinātnieku skolās un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs izglītojamo snieguma izcilības veicināšanai;
4) metodiskā atbalsta materiālu izstrādes, digitalizācijas un adaptācijas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, licenču iegādes, autortiesību, aprobācijas, ilustrēšanas, sagatavošanas publicēšanai, izmaksas;
5) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu nodrošināšanas izmaksas, lai nodrošinātu noteikumu projektā definēto atbalstāmo darbību īstenošanu un mērķa sasniegšanu;
6) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata;
7) transporta pakalpojuma izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un metodikai “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Izmaksas plānotas noteikumu projektā definēto atbalstāmo darbību īstenošanai un mērķa sasniegšanai;
8) ārvalstu komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam, projekta vadītājam, izglītojamos pavadošajām personām, kā arī izglītojamiem un piesaistītajiem ekspertiem, tai skaitā valsts nodeva par vīzas saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu, talantīgo izglītojamo dalības nodrošināšanai starptautiskos pasākumos; pedagogiem ārvalstu labās prakses gūšanai un ieviešanai Latvijas izglītības sistēmā;
9) veselības apdrošināšanas izmaksas, obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm - finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam (kas plānotas kā faktiskās izmaksas līdz vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādei tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām);
10) pakalpojumu un preču piegādes izmaksas, jo īpaši izglītības iestāžu profesionālā atbalsta un izglītības iestāžu vadības komandu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveides īstenošanai, pētījumu īstenošanai un tulkošanai, nodrošinot izglītības iestādēm piekļuvi pētījumiem latviešu valodā par mācību priekšmetu mācīšanas paņēmieniem un pieejām, metodiskā atbalsta materiālu izstrādei vai adaptācijai;
11) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.
Profesionālo asociāciju grantu konkursu īstenošanai plānots izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, ņemot vērā, ka plānotās izmaksas uz vienu konkursu nepārsniegs 10 000 EUR gadā. Darbību plānots uzsākt indikatīvi ar 2024. gada 1. septembri. Vienlaikus plānots arī izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, ievērojot atlīdzības sistēmas reformā noteiktos principus, ko paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Ņemot vērā, ka atlīdzības reforma ir īstenošanas procesā, un tā ir saistīta ar valsts budžetu kārtējam gadam, vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt indikatīvi līdz 2025. gada 30. jūnijam. Papildus līdz 2024. gada 1. jūnijam tiks izvērtēta iespēja izstrādāt arī citas vienkāršoto izmaksu metodikas līdzīga apjoma darbībām un izmaksām noteikta rezultāta sasniegšanai, piemēram, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Netiešajām izmaksām tiek piemērota netiešo izmaksu nemainīgā likme 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.

Plānotie uzraudzības rādītāji atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktajiem 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" uzraudzības rādītājiem - 1) kopējam iznākuma rādītājam: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, - viena iestāde, paredzot, ka rādītājā tiks uzskaitīts VISC kā 4.2.2.3.pasākuma finansējuma saņēmējs, kas būs saņēmis ESF atbalstu, lai veicinātu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu profesionālo attīstību;2) programmas specifiskajam rezultāta rādītājam: iestāžu skaits, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – viena iestāde, paredzot, ka rādītāja sasniegšanai VISC kā 4.2.2.3.pasākuma finansējuma saņēmējs būs ieviesis vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmu, nodrošinot uzlabojumus izglītības un mācību sistēmas kvalitātē, efektivitātē un mācību atbilstībā darba tirgus vajadzībām. Vienlaikus noteikumu projekts paredz nacionālos rādītājus, kas demonstrē 4.2.2.3.pasākuma ietekmi nacionālā mērogā:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim izveidots profesionālā atbalsta resursu kartējums, kurā apkopota informācija par pieejamiem resursiem valsts un pašvaldību līmenī – profesionālās kompetences pilnveides iespējas, didaktiskie pētījumi, mācību metodiskie līdzekļi, un šo resursu kvalitātes novērtējums, - paredzot, ka izglītības iestādēm būs redzams pieejamais atbalsts valsts līmenī (jauni pētījumi, priekšmeta mācīšanas specifika, priekšmeta satura specifika), pašvaldības līmenī (pieejamās un plānotās mācības), atbalsts, kas pieejams no citām institūcijām vai individuālajiem profesionāļiem, vienotā sistēmā apkopoti visi pieejamie materiāli, kā arī redzams to kvalitātes novērtējums; 
2. līdz 2025. gada 31. augustam mācībās piedalījušies visu pašvaldību izglītības speciālisti un vismaz 20 % izglītības iestāžu vadības komandas;
3. līdz 2025. gada 31. augustam īstenoti vismaz trīs mācību kursi mācību priekšmetu apguves metodikā, didaktikā un mācību līdzekļu izstrādē;
4. izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli, prioritāri mācību priekšmetos “Latviešu valoda” un “Matemātika” pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī "Vēsture" un "Sociālās zinības" vidējā izglītībā;
5. regulāru (vismaz vienu reizi gadā) profesionālo atbalstu saņēmušo izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā;
6. izglītības iestāžu skaits, kuras pēc profesionālā atbalsta saņemšanas demonstrē pozitīvu izglītības iestādes snieguma dinamiku.
Plānots, ka finansējuma saņēmējs uzkrās datus par nacionālajiem rādītājiem noteiktā griezumā – izglītības iestādes pēc dibinātāja, īstenotā izglītības veida un pakāpes, saņemtā atbalsta veida; profesionālais atbalsts pēc saņemtā atbalsta veida, mācību jomas vai izglītības darba virziena un atbalsta sniedzēja; mācību līdzekļi pēc mācību priekšmeta vai izglītības darba virziena un mērķa grupas. Plānota arī datu uzkrāšana par izglītojamo skaitu, kas saņēmuši atbalstu izcilības veicināšanai dalījumā pēc mācību priekšmeta un saņemtā atbalsta veida. Minēto datu uzkrāšana nepieciešama, lai varētu izvērtēt atbalsta ietekmi uz 4.2.2.3. pasākumā definēto mērķa grupu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027) plānots uzkrāt datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”  rādītāju: izstrādāto vai pilnveidoto izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, tai skaitā digitālo,  kuros ir integrēti dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumi, skaits.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Projekta uzraudzībai plānots izveidot Uzraudzības padomi. Tās darbībai plānots uzaicināt pārstāvjus no nozaru ministrijām (piemēram, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, u.c.) un sociālajiem partneriem (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, u.c.), kā arī citus nozares ekspertus un institūcijas. Noteikumu projekts paredz, ka Uzraudzības padomē finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos ziņo par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, rādītāju sasniegtajām vērtībām, atgriezenisko saiti no mērķa grupas par profesionālo atbalstu un profesionālās kompetences pilnveides atbalstu, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību viņu vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem atbalsta pasākumu īstenošanā. Tāpat arī finansējuma saņēmējs informēs Uzraudzības padomi par izvērtējuma secinājumiem un priekšlikumiem turpmākām darbībām, kā arī prioritārajām virzienu jomām metodiskā atbalsta materiālu izstrādē.

Tā kā plānots, ka profesionālais atbalsts tiks sniegts visās izglītības jomās un virzienos, tai skaitā paplašinātās pieredzes plānošanai un īstenošanai izglītības iestādēs, kā viens no pirmajiem īstenošanas nosacījumiem paredz līdz 2024.gada 31.martam izstrādāt un ar IZM un Latvijas Pašvaldību savienību saskaņot metodoloģiskas vadlīnijas paplašinātās pieredzes un karjeras atbalsta pasākumu plānošanai un īstenošanai pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - metodoloģiskās vadlīnijas). Minētie pasākumi tiks īstenoti izglītības iestādēs ar ES fondu atbalstu 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.1.pasākuma  "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas izglītības pakāpē" (turpmāk - 4.2.2.1.pasākums) un 4.2.2.2.pasākuma ietvaros.

Ņemot nepieciešamību nodrošināt investīciju pēctecību un nepārtrauktību, noteikumu projekts paredz izmaksu attiecināmību no 2024. gada 1. janvāra. Protokollēmuma projekts paredz, ka 2024.gadam nepieciešamais valsts budžeta priekšfinansējums ir 1 985 544 EUR. Valsts budžeta priekšfinansējums nepieciešams gan metodoloģisko vadlīniju izstrādei, lai uzsāktu 4.2.2.1. pasākuma un 4.2.2.2. pasākuma īstenošanu paplašinātās pieredzes un karjeras atbalsta pasākumu nodrošināšanai pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, gan 4.2.2.3.pasākuma īstenošanas uzsākšanai - profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides sistēmas veidošanai, metodiskā atbalsta materiālu izstrādei vai adaptācijai, kā arī talantīgo izglītojamo dalības nodrošināšanai starptautiskos pasākumos. IZM ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.2.3. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ESF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir VISC, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VISC projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu;2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  4.2.2.3. pasākuma īstenošanas noteikumi precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Būtiskāko attiecināmo izmaksu daļu veido projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Riska mazināšanai VISC projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem. Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 4.2.2.3. pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

4.2.2.3.pasākumā īstenotais VISC projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Tā ietvaros tiks sniegts atbalsts pedagogiem, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas.

Ņemot vērā, ka ir precizēts 4.2.2.3.pasākumam pieejamais finansējums (pārdalot daļu finansējums no 4.2.2.2.pasākuma), precizēts arī ESF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem 4.2.2.3.pasākumā. No kopējā ESF finansējuma 42 339 154 EUR apmērā 39 984 419 EUR plānoti 149. intervences kodā “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 2 354 735 EUR plānoti 150. intervences kodā “Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)”. Saskaņā ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5% no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF sekundāra temata 1.kodā “Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana” un uz visu pasākuma finansējumu attiecas ESF dzimumu līdztiesības dimensijas 2.kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana”.

4.2.2.3. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.3.pasākumam nav ietekmes.