21-TA-473: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (turpmāk arī– Direktīva)124.pants.
Elektronisko sakaru likuma (turpmāk-ESL) Pārejas noteikumu 2.punkta 20.apakšpunkts – Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.
Stājoties spēkā ESL, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.1227), lai tajos noteiktie regulējamie elektronisko sakaru nozares pakalpojumu veidi atbilstu ESL un Direktīvai.
Elektronisko sakaru likuma (turpmāk-ESL) Pārejas noteikumu 2.punkta 20.apakšpunkts – Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.
Stājoties spēkā ESL, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.1227), lai tajos noteiktie regulējamie elektronisko sakaru nozares pakalpojumu veidi atbilstu ESL un Direktīvai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt elektronisko sakaru nozares pakalpojumu regulējumu, nodrošinot atbilstību ESL, kas 2020.gada 10.septembrī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-765) un 2021.gada 8.jūlijā izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē (TA-1392, Prot. Nr.26,31§) un kas izstrādāts, pamatojoties uz Direktīvu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2. panta ceturtajā daļā noteikts, ka to sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets.
Noteikumi Nr.1127 nosaka to sabiedrisko pakalpojumu veidus regulējamās nozarēs, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, tajā skaitā tos sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt elektronisko sakaru nozarē.
Noteikumi Nr.1127 nosaka to sabiedrisko pakalpojumu veidus regulējamās nozarēs, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, tajā skaitā tos sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt elektronisko sakaru nozarē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Elektronisko sakaru nozarē ir jāievieš Direktīva, kas attiecas arī uz elektronisko sakaru nozarē regulējamiem pakalpojumu veidiem. Līdz ar to Noteikumos Nr.1127 ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu atbilstību Direktīvai un ESL.
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr.1127 kā regulējamais pakalpojumu veids ir saglabāts nomāto līniju pakalpojums, kas ietverts Noteikumu projekta 6.9.apakšpunktā.
Noteikumos Nr.1227 ir saglabāti tālāk minētie regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidi, pielāgojot to definējumu atbilstoši Direktīvai un ESL, lai nodrošinātu vienotu izpratni par normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju.
Direktīvas 14.apsvērums noteic, ka būtu lietojams tagad vairāk izmantotais tehnoloģiski neitrālais apzīmējums “balss sakaru pakalpojums”. Līdz ar to, lai nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu apzīmējumu atbilstoši Direktīvā un ESL noteiktajam, Noteikumu projektā apzīmējums “balss telefonijas pakalpojums” aizstājams ar apzīmējumu “balss sakaru pakalpojums”, kas ietverts Noteikumu projekta 6.1.apakšpunktā.
Noteikumu projektā publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir izdalāmi atsevišķi, paredzot, ka regulējams ir īsziņu pakalpojums, kas ietverts Noteikumu projekta 6.2.apakšpunktā, un datu pārraides pakalpojums, kas ietverts Noteikumu projekta 6.4.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka atbilstoši Direktīvā noteiktajam, īsziņu pakalpojums ir attiecināms uz starppersonu sakaru pakalpojumu, savukārt datu pārraides pakalpojums neietilpst starppersonu pakalpojumā.
Noteikumu projektā apzīmējums “publiskais interneta piekļuves pakalpojums” aizstājams ar apzīmējumu “interneta piekļuves pakalpojums”, kas iekļauts Noteikumu projekta 6.3.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot to atbilstību Direktīvai un ESL.
Jāņem vērā, ka Direktīvas 2.panta 4.punktā noteikta piemērojamā definīcija apzīmējumam “interneta piekļuves pakalpojums” – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra regulas (ES) 2015/2120 ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 2. panta otrās daļas 2.punktā noteiktajam definējumam, proti, tas ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas.
Noteikumu projektā nepieciešams nošķirt radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos divos atsevišķos pakalpojumos, proti, noteikt, ka regulējams ir “radio programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams Noteikumu projekta 6.5.apakšpunktā un “televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams Noteikumu projekta 6.6.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka minētie pakalpojumi ir attīstījušies kā divi dažādi (neatkarīgi) sniedzami pakalpojumi. Proti, nav uzskatāms, ka gadījumā, ja elektronisko sakaru komersants sniedz radio programmu izplatīšanas pakalpojumu, tas nodrošina arī televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu vai otrādi.
Noteikumu projektā apzīmējums “piekļuves pakalpojumi” ir aizstājams ar apzīmējumu “piekļuve”, ietverot to Noteikumu projekta 6.7.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL. Jāņem vērā, ka saskaņā ar ESL noteikto definējumu piekļuve ir definēta kā citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums, tātad pēc būtības tā ietver pakalpojumu.
Noteikumu projektā apzīmējums “starpsavienojuma pakalpojumi” ir aizstājams ar “starpsavienojums”, iekļaujot to Noteikumu projekta 6.8.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu dažādos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL.
Noteikumu projektā nav iekļauts publiskais taksofonu pakalpojums. Jāņem vērā, ka balss sakaru pakalpojums ietver arī taksofona pakalpojumu. Turklāt jāņem vērā, ka neviens no reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem nav norādījis publisko taksofonu pakalpojumu pie sniedzamajiem pakalpojumiem.
Noteikumos Nr.1227 ir saglabāti tālāk minētie regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidi, pielāgojot to definējumu atbilstoši Direktīvai un ESL, lai nodrošinātu vienotu izpratni par normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju.
Direktīvas 14.apsvērums noteic, ka būtu lietojams tagad vairāk izmantotais tehnoloģiski neitrālais apzīmējums “balss sakaru pakalpojums”. Līdz ar to, lai nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu apzīmējumu atbilstoši Direktīvā un ESL noteiktajam, Noteikumu projektā apzīmējums “balss telefonijas pakalpojums” aizstājams ar apzīmējumu “balss sakaru pakalpojums”, kas ietverts Noteikumu projekta 6.1.apakšpunktā.
Noteikumu projektā publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir izdalāmi atsevišķi, paredzot, ka regulējams ir īsziņu pakalpojums, kas ietverts Noteikumu projekta 6.2.apakšpunktā, un datu pārraides pakalpojums, kas ietverts Noteikumu projekta 6.4.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka atbilstoši Direktīvā noteiktajam, īsziņu pakalpojums ir attiecināms uz starppersonu sakaru pakalpojumu, savukārt datu pārraides pakalpojums neietilpst starppersonu pakalpojumā.
Noteikumu projektā apzīmējums “publiskais interneta piekļuves pakalpojums” aizstājams ar apzīmējumu “interneta piekļuves pakalpojums”, kas iekļauts Noteikumu projekta 6.3.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot to atbilstību Direktīvai un ESL.
Jāņem vērā, ka Direktīvas 2.panta 4.punktā noteikta piemērojamā definīcija apzīmējumam “interneta piekļuves pakalpojums” – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra regulas (ES) 2015/2120 ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 2. panta otrās daļas 2.punktā noteiktajam definējumam, proti, tas ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas.
Noteikumu projektā nepieciešams nošķirt radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos divos atsevišķos pakalpojumos, proti, noteikt, ka regulējams ir “radio programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams Noteikumu projekta 6.5.apakšpunktā un “televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams Noteikumu projekta 6.6.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka minētie pakalpojumi ir attīstījušies kā divi dažādi (neatkarīgi) sniedzami pakalpojumi. Proti, nav uzskatāms, ka gadījumā, ja elektronisko sakaru komersants sniedz radio programmu izplatīšanas pakalpojumu, tas nodrošina arī televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu vai otrādi.
Noteikumu projektā apzīmējums “piekļuves pakalpojumi” ir aizstājams ar apzīmējumu “piekļuve”, ietverot to Noteikumu projekta 6.7.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL. Jāņem vērā, ka saskaņā ar ESL noteikto definējumu piekļuve ir definēta kā citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums, tātad pēc būtības tā ietver pakalpojumu.
Noteikumu projektā apzīmējums “starpsavienojuma pakalpojumi” ir aizstājams ar “starpsavienojums”, iekļaujot to Noteikumu projekta 6.8.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu dažādos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL.
Noteikumu projektā nav iekļauts publiskais taksofonu pakalpojums. Jāņem vērā, ka balss sakaru pakalpojums ietver arī taksofona pakalpojumu. Turklāt jāņem vērā, ka neviens no reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem nav norādījis publisko taksofonu pakalpojumu pie sniedzamajiem pakalpojumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- lielie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Elektronisko sakaru komersanti
Nozare
Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Paredzama pozitīva tiesiskā regulējuma ietekme uz elektronisko sakaru nozares komersantiem, jo tiks precizēts normatīvais regulējums, nodrošinot atbilstību ESL un Direktīvai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
tiks papildināts
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
tiks papildināts
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi