Anotācija (ex-ante)

1. Eksāmena noteikumu 8. punkts paredz, ka augstskola elektroniskajā vidē publicē informāciju par prognozējamo studējošo, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaitu. Savukārt Eksāmena noteikumu 11. punkts paredz, ka augstskola pārstāvjus darbam kvalifikācijas eksāmena komisijā izvirza proporcionāli studējošo, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaitam. Vienlaikus Eksāmena noteikumu 9. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena komisiju apstiprina ne retāk kā reizi gadā. Organizējot 2021. gada vasaras kvalifikācijas eksāmenu, kvalifikācijas eksāmena komisija ir pārrunājusi daudzus organizatoriskos jautājumus, kā arī vienojusies par kvalifikācijas eksāmena norisi. Tieslietu ministrija, uzsākot organizēt 2022. gada ziemas kvalifikācijas eksāmenu, ir secinājusi, ka prognozējamais studējošo, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaits maina augstskolu pārstāvošo kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļu proporciju, tādējādi ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvā. Ņemot vērā to, ka prognozējams, ka ziemas kvalifikācijas eksāmena laikā katru gadu būs mazāks studējošo, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaits, kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvs būs jāmaina katru kvalifikācijas eksāmenu. Mainot kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvu uz katru kvalifikācijas eksāmenu, netiks nodrošināta kvalifikācijas eksāmena organizēšanas un norises pēctecība, kā arī Tieslietu ministrijai nelietderīgi tiek palielināts administratīvais slogs. Papildus jāņem vērā, ka pārtraukums starp ziemas (kvalifikācijas eksāmens norisinās janvārī un februārī) un vasaras (kvalifikācijas eksāmens norisinās maijā un jūnijā) kvalifikācijas eksāmenu ir neliels. Tādējādi kvalifikācijas eksāmena komisija vēl nebūs pabeigusi darbu pie ziemas kvalifikācijas eksāmena (galvenokārt, izskatījusi studējošo apstrīdēšanas iesniegumus), kad jau būs jāsāk darbs pie vasaras kvalifikācijas eksāmena organizēšanas. Ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvs ļoti iespējams saskaņā ar Eksāmena noteikumu 11. punktā paredzēto būs jāmaina uz katru kvalifikācijas eksāmenu, secināms, ka kādu laiku vienlaicīgi būs jādarbojas kvalifikācijas eksāmena komisijai divos sastāvos. Šāda situācija radīs lieku administratīvo slogu, tāpēc no tās nepieciešams izvairīties.
Attiecībā uz Eksāmena noteikumu 8. punktā paredzēto, ka informāciju par studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaitu jāpublicē elektroniskajā vidē, jānorāda, ka elektroniskajā vidē šāda funkcionalitāte nav izveidota, kā arī elektroniskā vide nav paredzēta Tieslietu ministrijas un augstskolu komunikācijai.

1. Lai novērstu iepriekš aprakstīto problēmu par kvalifikācijas eksāmena komisijas darbības pēctecības nenodrošināšanu un lieku administratīvo slogu Tieslietu ministrijai, nodrošinot kvalifikācijas eksāmena komisijas divos sastāvos darbu, Projekta 1.1. apakšpunkts paredz, ka augstskolas katru gadu līdz 15. septembrim rakstveidā informēs Tieslietu ministriju par studējošo, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, skaitu. Pirmkārt, Projekta 1.1. apakšpunktā ietvertais regulējums paredz noteikt, ka augstskolas sniegs informāciju par to studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu ziemā un vasarā, skaitu. Tādējādi kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvā augstskolu pārstāvji tiks iekļauti proporcionāli viena akadēmiskā gada ietvaros kvalifikācijas eksāmenu kārtojošo studējošo skaitam. Tādējādi kvalifikācijas eksāmena komisija tiks apstiprināta attiecīgā akadēmiskā gada sākumā un organizēs attiecīgā akadēmiskā gada gan ziemas, gan vasaras kvalifikācijas eksāmenu. Prognozējams, ka būtiskas izmaiņas studējošo, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu akadēmiskā gada ietvaros, nebūs. Tādējādi Projekta 1.2. apakšpunkts paredz, ka vairs netiek noteikts, ka kvalifikācijas eksāmena komisija apstiprināma ne retāk kā reizi gadā. Ja būs nepieciešamas izmaiņas kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvā, jo kādam kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklim vairs nebūs iespējams turpināt darbu kvalifikācijas eksāmena komisijā vai arī atbilstoši studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, skaitam augstskolu pārstāvju proporcija mainīsies, tiks grozīts kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvs. Vienlaikus ar Projekta 1.2. apakšpunktā ietverto regulējumu būs iespējams izvairīties no kvalifikācijas eksāmena komisijas pārapstiprināšanas, ja izmaiņas tajā nav nepieciešams veikt, ņemot vērā, ka šobrīd Eksāmena noteikumi paredz, cik bieži kvalifikācijas eksāmena komisija jāapstiprina. Otrkārt, Projekta 1.1. apakšpunktā ietvertais regulējums paredz, ka augstskolas rakstveidā informēs Tieslietu ministriju, nevis informāciju publicēs elektroniskajā vidē, jo efektīvāk būs ka augstskolas šo informāciju sniedz Tieslietu ministrijai. Papildus Projekta 1.3. apakšpunkts paredz precizēt, ka darbam kvalifikācijas eksāmena komisijā augstskolas izvirza pārstāvjus proporcionāli studējošo, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, skaitam, kas pēc būtības saskaņo Eksāmena noteikumu 11. punktā noteikto ar Projekta 1.1. apakšpunktā ietvertajā Eksāmena noteikumu 9. punktā paredzēto.
Vienlaikus Projekta 2. punkts paredz, ka šis regulējums stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, ņemot vērā to, ka uz 2022. gada ziemas un vasaras kvalifikācijas eksāmenu šo vairs nevar paspēt ieviest.

2. Eksāmena noteikumu 13. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena komisiju veido tā, lai tajā vienādā skaitā būtu pārstāvētas visas Eksāmena noteikumu 24. punktā minētās jomas, pēc iespējas ņemot vērā sadalījumu starp Eksāmena noteikumu 11. punktā minēto augstskolu un Eksāmena noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvjiem. Eksāmena noteikumu 13. punktā ietvertais, ka kvalifikācijas eksāmena komisiju veido tā, lai pēc iespējas ņemtu vērā sadalījumu starp augstskolu pārstāvjiem un tiesību nozares institūciju pārstāvjiem, rada maldīgu priekšstatu, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvā iekļaujams vienāds skaits augstskolu pārstāvju un tiesību nozares institūciju pārstāvju. Lai arī kvalifikācijas eksāmena organizēšanā ir nepieciešams iesaistīt tiesību nozares institūciju pārstāvjus, tādējādi sekmējot to, ka kvalifikācijas eksāmenā tiek pārbaudītas tādas zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas darba tirgū, nav bijis mērķis tos iesaistīt vienādā skaitā ar augstskolu pārstāvjiem. Šajā gadījumā ir būtiski ņemt vērā, ka, piemēram, pārstāvjiem no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbs kvalifikācijas eksāmena komisijā nav apmaksāts, tādējādi ir grūtāk atrast šo organizāciju pārstāvjus, kas ir gatavi veltīt laiku darbam kvalifikācijas eksāmena komisijā.

2. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.4. apakšpunkts paredz atteikties no Eksāmena noteikumu 13. punktā ietvertās maldīgās piebildes. Jāuzsver, ka attiecīgās piebildes svītrošana neliedz nākotnē, kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvā iekļaut vairāk tiesību nozares institūciju pārstāvju.

3. Eksāmena noteikumu 37. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkoti novērotāji. Lai nodrošinātu objektīvu kvalifikācijas eksāmena uzraudzību, kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi vienojās, ka kvalifikācijas eksāmena uzraudzību augstskolās veiks kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi, kas nepārstāv attiecīgo augstskolu kvalifikācijas eksāmena komisijā. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā, kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi vienojās, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi, kas pārstāv augstskolas, kas atrodas Rīgā, mainīsies savā starpā, savukārt Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārstāvji - savā starpā. Tādējādi, lai Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārstāvji varētu doties uz attiecīgo augstskolu, šīs augstskolas pārstāvošos kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļus bija jāsūta komandējumā attiecīgi uz Daugavpili vai Rēzekni. Lai Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija savus darbiniekus varētu nosūtīt komandējumā, viņiem bija nepieciešams saņemt informāciju par to, kuri kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi un kādās dienās dosies uz Daugavpili un Rēzekni. Šobrīd Eksāmena noteikumi neparedz šādu informāciju augstskolām sniegt.
Vienlaikus Eksāmena noteikumu 59. un 60. punkts paredz, ka visas izmaksas, kas saistītas ar kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļu darbu, sedz institūcija, kas izvirzījusi attiecīgo kvalifikācijas eksāmena komisijas locekli. Ņemot vērā to, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi dodas kvalifikācijas eksāmena uzraudzībā uz augstskolām, un institūcijām, kurus pārstāv kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi, var būt nepieciešams tos sūtīt komandējumā, šīm institūcijām nākas segt arī komandējuma izdevumus.

3. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.6. apakšpunkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena komisija vienojas par kvalifikācijas eksāmena uzraudzību, proti, vienojas, kuri kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi, kurā augstskolā veiks kvalifikācijas eksāmena uzraudzību. Pēc tam, kad kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi būs par to vienojušies, Tieslietu ministrija informēs attiecīgās institūcijas par to, ka to darbinieki (kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi) veiks kvalifikācijas eksāmena uzraudzību. Šādu informāciju Tieslietu ministrija sniegs, lai attiecīgā institūcija var savu darbinieku nosūtīt komandējumā uz attiecīgo pilsētu. Prognozējams, ka vēlāk, kad Covid-19 infekcijas izplatība Latvijā būs mazinājusies, kvalifikācijas eksāmena uzraudzībā uz Daugavpili un Rēzekni varētu doties to augstskolu un institūciju, kas atrodas Rīgā, pārstāvji, kā arī otrādāk. Informāciju ir paredzēts sniegt vismaz trīs darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas. Vienlaikus uzsverams, ka gadījumā, ja vienošanās tiks panākta ātrāk, Tieslietu ministrija institūcijas informēs ātrāk.
Tieslietu ministrija ir atbildīga par kvalifikācijas eksāmena organizēšanu. Tādējādi Projekta 1.31., 1.32. un 1.33. apakšpunkts paredz, ka Tieslietu ministrija atlīdzinās kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļu komandējumu izdevumus institūcijai, kuru pārstāv attiecīgais kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis, vai attiecīgajam kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklim, ja viņš nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar attiecīgo institūciju, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izvirzītajiem pārstāvjiem. Vienlaikus ar Projekta 1.35. apakšpunktu tiek paredzēts, ka Tieslietu ministrija komandējuma izdevumus atlīdzinās sākot ar 2022. gada vasaras kvalifikācijas eksāmenu, jo uz 2022. gada ziemas kvalifikācijas eksāmenu to vēl nevarēs nodrošināt.

4. Eksāmena noteikumu 24. punkts uzskaita jomas, kādās tiek pārbaudītas studējošā zināšanas. Šīs jomas aptver piecus tiesību blokus. Minētais uzskaitījums var radīt maldīgu priekšstatu, ka kvalifikācijas eksāmena jautājumi un uzdevumi (kāzusi) jāgatavo šauri attiecīgās jomas ietvaros. Jāņem vērā, ka Augstskolu likuma 58. panta piektā daļa paredz, ka valsts eksāmena uzdevums ir noteikt studējošā zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši attiecīgā profesijas standarta prasībām.

4. Jurista profesijas standarts paredz, ka juristam jāspēj orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskajā tiesiskajā sistēmā. Tādējādi kvalifikācijas eksāmena mērķis nav atrauti pārbaudīt studējošo zināšanas, prasmes un kompetences piecos tiesību blokos, bet gan pārbaudīt, cita starpā, arī spēju orientēties tiesiskajā sistēmā kopumā, izmantojot tiesību sistēmas starpdisciplinaritātes elementus. Tādējādi Projekta 1.7. apakšpunkts paredz noteikt, ka studējošā zināšanas, prasmes un kompetences tiek pārbaudītas, ņemot vērā tiesību sistēmas vienotību un iekšējo saskaņotību. Vienlaikus ar Projekta 1.7. apakšpunktā ietverto Eksāmena noteikumu 24. punkta ievaddaļu atbilstoši Augstskolu likuma 58. panta piektajā daļā noteiktajam tiek precizēts, ka tiek pārbaudītas arī studējošo kompetences.

5. Eksāmena noteikumu 28. punkta otrais teikums noteic, ka katrā no Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajām jomām izstrādā lielāku iespējamo kvalifikācijas eksāmena jautājumu skaitu, nekā tas paredzēts Eksāmena noteikumu 25.1. apakšpunktā, proti, vairāk nekā trīs jautājumus. Savukārt, cik kvalifikācijas eksāmena uzdevumus (kāzusus) katrā no Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajām jomām jāizstrādā, Eksāmena noteikumi neparedz. Tādējādi ir iespējams, ka tiek izstrādāts arī tikai viens uzdevums (kāzuss). Vienlaikus mērķis, nosakot, ka kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumi tiek izstrādāti vairāk, bija samazināt kvalifikācijas eksāmena jautājumu noplūdes riskus. Ievērojot minēto, būtu svarīgi paredzēt šādu nosacījumu arī attiecībā uz kvalifikācijas eksāmena uzdevumu (kāzusu) izstrādi.

5. Ņemot vērā to, ka Eksāmena noteikumu 27. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) kvalifikācijas eksāmena komisija izstrādā kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, ar Projekta 1.8. apakšpunktā ietverto, tiek noteikts, ka arī izstrādājamo jautājumu un uzdevumu (kāzusu) skaitu nosaka kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētājs. Vienlaikus ar Projekta 1.9. apakšpunktā noteikto, paredzēts, ka kvalifikācijas eksāmena komisijai katrā Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajā jomā jāizstrādā vismaz divi uzdevumi (kāzusi).
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eksāmena noteikumu 30. punkta pirmo teikumu konkrētus kvalifikācijas eksāmena jautājumus nosaka kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētājs, kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja vietnieki un Eksāmena noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, un saskaņā ar Projekta 1.9. apakšpunktā paredzēto katrā Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajā jomā tiks izstrādāti vismaz divi uzdevumi (kāzusi), Projekta 1.11. apakšpunkts paredz Eksāmena noteikumu 30. punktu attiecināt arī uz konkrētu uzdevumu (kāzusu) noteikšanu.

6. Eksāmena noteikumu 29. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētājs nosaka saglabājamo un elektroniskajā vidē iekļaujamo kvalifikācijas eksāmena jautājumu skaitu katrā Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajā jomā. Pirmā kvalifikācijas eksāmena organizēšanas pieredze rāda, ka ir nelietderīgi elektroniskajā vidē iekļaut jautājumus, kas nebūs kvalifikācijas eksāmenā. Elektroniskās vides kļūdas rezultātā kādam studējošajam kvalifikācijas eksāmena laikā varētu kļūt pieejami nepareizie jautājumi.

6. Ņemot vērā minēto, ar Projekta 1.10. apakšpunktu paredzēts svītrot Eksāmena noteikumu 29. punktu. Kvalifikācijas eksāmena elektroniskajā vidē tiks ievadīti tikai tie jautājumi un uzdevumi (kāzusi), kas būs konkrētajā eksāmenā.

7. Eksāmena noteikumu 24. punkts paredz jomas, kurās tiek pārbaudītas studējošo zināšanas, prasmes un kompetences. Kvalifikācijas eksāmena komisija, gatavojot 2021. gada vasaras kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumus, secināja, ka studējošo tiesisko interešu nodrošināšanas nolūkos ir lietderīgi sagatavot katras Eksāmena noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, kas ietver attiecīgo jomu tematus un ir palīglīdzeklis, gatavojoties kvalifikācijas eksāmena teorētiskajai daļai. Pirmajā kvalifikācijas eksāmenā studējošajiem šādas anotācijas bija sagatavotas un pieejamas kvalifikācijas eksāmena elektroniskajā vidē.

7. Tā kā kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas ietvara anotācijas būtu jāizstrādā arī turpmāk, nepieciešamība tās izstrādāt ir paredzēta Projekta 1.13. apakšpunktā. Ņemot vērā to, ka minētās anotācijas paredzēts publicēt elektroniskajā vidē un saskaņā ar Eksāmena noteikumu 32.⁵ punktu studējošajiem piekļuves tiesības elektroniskajai videi tiek piešķirtas ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, Projekta 1.13. apakšpunktā attiecīgi ir paredzēts, ka anotācijas tiek publicētas trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

8. Eksāmena noteikumu 32.¹4. apakšpunkts paredz, ka augstskolas pārstāvim elektroniskajā vidē ir piekļuves tiesības Eksāmena noteikumu 8. un 32.⁵ punktā minētajai informācijai. Lai nodrošinātu, ka augstskolas pārstāvis var veikt kvalifikācijas eksāmena norisei nepieciešamās darbības, tam ir jāpiešķir piekļuves tiesības tai informācijai, kas tam ir nepieciešama. Vienlaikus Projekta 1.1. apakšpunkts paredz atteikties no Eksāmena noteikumu 8. punktā paredzētā pienākuma augstskolai ievadīt elektroniskajā vidē informāciju par studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu, skaitu.
Eksāmena noteikumu 23. punkts paredz, ka elektroniskajā vidē vismaz mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena tiek publicēta informācija par eksāmena kārtošanas datumu un laiku. Savukārt Eksāmena noteikumu 32.⁵ punkts paredz, ka augstskolas pārstāvis informāciju par studējošo elektroniskajā vidē ievada ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas dienas. Tādējādi studējošajam var vēl nebūt piekļuve elektroniskajai videi, lai uzzinātu kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku. Savukārt Tieslietu ministrijai nav visu studējošo kontaktu, lai Tieslietu ministrija varētu informēt studējošos.

8. Ņemot vērā to, ka ar Projekta 1.1. apakšpunktā paredzēto grozījumu Eksāmena noteikumu 8. punktā augstskolai vairs nebūs jāievada elektroniskajā vidē informācija par studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu, Projekta 1.14. apakšpunktā ietvertais grozījums paredz precizēt, kādai informācijai piekļuve ir augstskolas pārstāvim.
Projekta 1.14. apakšpunkts paredz noteikt, ka augstskolas pārstāvim ir pieeja informācijai par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku, ko augstskolas pārstāvis paziņos savas augstskolas studējošajiem.
Vienlaikus ar Projekta 1.14. apakšpunktu tiek precizēts Eksāmena noteikumos lietotais termins "augstskolas pārstāvis", turpmāk lietojot terminu "augstskolas administrators" atbilstoši šā augstskolas pārstāvja faktiskajam statusam. Attiecīgu precizējumu paredz veikt arī Projekta 1.16., 1.17. un 1.18. apakšpunkts.

9. Eksāmena noteikumu 32.¹5. apakšpunkts paredz, ka studējošajiem piekļuves tiesības elektroniskajai videi tiek nodrošinātas laikposmā līdz diviem mēnešiem pēc kvalifikācijas eksāmena rezultāta paziņošanas. Piekļuves tiesības studējošajiem bija nodrošināmas vēl divus mēnešus pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas, jo kvalifikācijas eksāmena rezultātu vai kvalifikācijas eksāmena procesu var apstrīdēt, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu elektroniskajā vidē mēneša laikā pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas, kā arī apelācijas komisijas lēmums tiek paziņots elektroniskajā vidē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmo daļu lēmumu par administratīvā akta izdošanu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādējādi tika paredzēts, ka piekļuves tiesības nodrošināmas vēl divus mēnešus pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas. Tā kā ir iespējama situācija, ka studējošais apstrīdēšanas iesniegumu nosūta pa pastu, šādā gadījumā var veidoties situācija, ka administratīvais akts tiek paziņots dažas dienas pēc tam, kad ir pagājuši divi mēneši kopš kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas.

9. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu, ka studējošajam ir piekļuve elektroniskajai videi pietiekamu laika periodu, Projekta 1.15. apakšpunkts paredz noteikt, ka piekļuves tiesības ir vēl trīs mēnešus pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas.

10. Eksāmena noteikumu 32.⁴ punkts paredz, ka par Tieslietu ministrijas pārstāvi, kvalifikācijas eksāmena komisijas locekli un augstskolas pārstāvi elektroniskajā vidē ievada vārdu, uzvārdu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi. Kvalifikācijas eksāmena norises laikā var rasties nepieciešamība operatīvi sazināties ar kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļiem, lai risinātu steidzamus jautājumus (piemēram, studējošo piekļuve elektroniskajai videi kvalifikācijas eksāmena laikā), tomēr ar elektroniskā pasta starpniecību šāda operatīva saziņa nav iespējama.

10. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.18. apakšpunkts paredz noteikt, ka elektroniskajā vidē par Tieslietu ministrijas pārstāvi, kvalifikācijas eksāmena komisijas locekli un augstskolas administratoru ievada arī mobilā tālruņa numuru, kas būs nepieciešams, lai operatīvi sazinātos gan ar kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļiem, gan nepiecešamības gadījumā arī ar augstskolas administratoru. Vienlaikus kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļiem būs iespēja operatīvi sazināties ar Tieslietu ministrijas pārstāvi.

11. Eksāmena noteikumu 37. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkoti novērotāji. Latvijas Studentu apvienība Tieslietu ministrijas organizētajās sanāksmēs par iespējamajiem grozījumiem Eksāmena noteikumos aicināja noteikt, ka arī studējošo pašpārvalde var izvirzīt savu pārstāvi kvalifikācijas eksāmena novērošanai.

11. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.19. apakšpunkts paredz noteikt, ka augstskolas studējošo pašpārvalde, vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas informējot augstskolas attiecīgās fakultātes dekānu, var izvirzīt augstskolas studējošo pašpārvaldes pārstāvi kvalifikācijas eksāmena novērošanai. Lai augstskolas varētu attiecīgi saplānot kvalifikācijas eksāmena kārtošanas telpās esošo personu skaitu, tiek noteikts, ka savs pārstāvis augstskolas studējošo pašpārvaldei jāizvirza vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

12. Eksāmena noteikumu 40. punkta pirmais teikums noteic, ka kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā studējošajam ir tiesības izmantot šādus līdzpaņemtos palīglīdzekļus (papīra formā) bez piezīmēm – normatīvos aktus, tiesu nolēmumus un juridisko literatūru. Pirmā kvalifikācijas eksāmena organizēšanas laikā notika diskusijas par papīra formas palīglīdzekļu izmantošanas ierobežošanas lietderību uzdevuma (kāzusa) risināšanas laikā. Tika secināts, ja studējošajam nav pietiekamas zināšanas, prasmes un kompetences, tad divu stundu laikā, kas paredzēts kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanai, studējošais nespēs atrast visu nepieciešamo informāciju, lai atrisinātu uzdevumu (kāzusu) pareizi, ja viņš to nepārzina. Vienlaikus uzdevuma (kāzusa) risināšanā būtu jāvirzās uz tā saucamās atvērtās grāmatas eksāmena principu (open-book exam), kad studējošais var izmantot arī savus pierakstus.
Eksāmena noteikumu 32. punktā noteikts, ka divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas komisija sagatavo avotu sarakstu, kas izmantojams kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumu (kāzusu) risināšanā) un ir pieejams elektroniskajā vidē. Savukārt Eksāmena noteikumu 41. punkts paredz, ka šajā avotu sarakstā iekļautie normatīvie akti ir elektroniski pieejami elektroniskajā vidē. Lai efektivizētu kvalifikācijas eksāmena norisi, ievērojot to, ka studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto tiešsaistē elektroniskā vidē, studējošajiem būtu jādod iespēja izmantot tīmekļa vietni likumi.lv, kā arī būtu nepieciešams nodrošināt piekļuvi tiesu datubāzēm, lai studējošajiem uz kvalifikācijas eksāmenu nebūtu jāņem līdzi nesamērīgi daudz tiesu spriedumu drukātā veidā.

12. Ņemot vērā minēto, ar Projekta 1.20. apakšpunktā ietverto regulējumu paredzēts turpmāk neierobežot kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā izmantojamos palīglīdzekļus, nemainot to, ka līdzpaņemtajiem palīglīdzekļiem jābūt papīra formā. Vienlaikus ar Projekta 1.21. apakšpunktu paredzēts noteikt, ka kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā būs pieejama tīmekļa vietne likumi.lv un tiesu datubāzes. Papildus tiek dotas tiesības kvalifikācijas eksāmena komisijai noteikt arī citas tīmekļa vietnes, kurām būs pieeja kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā. Saraksts ar šīm tīmekļa vietnēm tiks publicēts elektroniskajā vidē divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, lai augstskolas varētu nodrošināt, ka tām ir piekļuve kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā. Augstskolu administratoriem saskaņā ar Projekta 1.14. apakšpunktā paredzēto būs piekļuve šim sarakstam.

13. Eksāmena noteikumu 42. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras norāda identifikācijas numuru (kodu) un fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena beigās studējošais pierakstu lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim. Kvalifikācijas eksāmena norises laikā tika secināts, ka nav skaidrs, kāds identifikācijas numurs (kods) jānorāda uz pierakstu lapas (melnraksta). Vienlaikus Eksāmena noteikumos nav noregulēts, kas ar šīm pierakstu lapām (melnrakstiem) komisijas loceklim būtu jādara.

13. Ņemot vērā to, ka pierakstu lapas (melnraksta) saturam nav ietekmes uz kvalifikācijas eksāmena jautājumu atbildēm un uzdevumu (kāzusu) risinājumiem, nav nepieciešams uz tiem norādīt vārdu, uzvārdu vai studējošā identifikācijas informāciju, kā arī šīs pierakstu lapas (melnrakstus) glabāt. Tādējādi Projekta 1.22. apakšpunktā ietvertais Eksāmena noteikumu 42. punkts vairs neparedzēs, ka uz pierakstu lapas (melnraksta) norādāms identifikācijas numurs, kā arī tiek noteikts, ka šīs lapas nododamas kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklim vai augstskolas norīkotajam novērotājam, kurš pēc tam tās iznīcina.

14. Eksāmena noteikumu 46. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmenu organizē ne ilgāk kā divu nedēļu garumā, nodrošinot, ka pārtraukums starp kvalifikācijas eksāmena jomām ir vismaz viena diena. Studējošie un augstskolu pārstāvji norādīja, ka viena diena starp kvalifikācijas eksāmena jomu kārtošanas ir pārāk mazs laika periods, lai pēc iepriekšējās jomas kārtošanas pienācīgi sagatavotos nākamās kvalifikācijas eksāmena jomas kārtošanai.

14. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.23. apakšpunkts paredz noteikt, ka starp kvalifikācijas eksāmena jomām ir vismaz divas dienas un kopumā tas norisinās ne ilgāk kā trīs nedēļas.

15. Eksāmena noteikumu 48. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodiku apstiprina kvalifikācijas eksāmena komisija. No minētā izriet, ka kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodiku uz katru kvalifikācijas eksāmenu var apstiprināt no jauna, kas savukārt ilgtermiņā var novest pie tā, ka uz katru kvalifikācijas eksāmenu var tikt būtiski grozīti kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas pamatprincipi. Šāda situācija kvalifikācijas eksāmena pēctecības nodrošināšanā nav pieļaujama. Turklāt, tā kā kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas pamatprincipi ir būtiski studējošo tiesisko interešu nodrošināšanai, tiem būtu jābūt paredzētiem Eksāmena noteikumos.

15. Tādējādi Projekta 1.37. apakšpunkts paredz papildināt Eksāmena noteikumus ar 2. pielikumu, kurā būs noteikti ne tikai kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas principi, bet arī kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) izstrādes principi, kas atvieglos kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanu.
Atsauce uz Projekta 1.37. apakšpunktā ietverto Eksāmena noteikumu 2. pielikumu paredzēta arī Projekta 1.8. apakšpunktā ietvertajā Eksāmena noteikumu 27. punktā, paredzot, ka kvalifikācijas eksāmena jautājumi un uzdevumi (kāzusi) izstrādājami atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem, jo vērtējuma noteikšana ir sasaistīta ar to, kā tiek noformulēts teorētiskās daļas jautājums un izstrādāts praktiskās daļas uzdevums (kāzuss).

16. Eksāmena noteikumu 49. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis, ja nepieciešams, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu. Vienlaikus no Eksāmena noteikumu 55. punktā noteiktā izriet, ka kvalifikācijas eksāmena rezultāts vai process tiek pārskatīts administratīvā procesa ietvaros. Savukārt no Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās un septītās daļas izriet, ka nelabvēlīgā administratīvajā aktā ietverams administratīvā akta pamatojums.

16. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.26. apakšpunktā paredzēts noteikt, ka īss vērtējuma pamatojums ir norādāms vērtējumiem, kas ir zemāki par 4 ballēm.

17. Eksāmena noteikumu 51. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis atbildes uz kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) novērtē 10 ballu sistēmā saskaņā ar kvalifikācijas eksāmena vērtējumu aprakstu (pielikums). Šī Eksāmena noteikumu punkta redakcija nav viennozīmīga, proti, no tās skaidri neizriet, vai kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumi kopumā jānovērtē 10 ballu skalā vai arī katru jautājumu jānovērtē 10 ballu skalā.
Otrkārt, Eksāmena noteikumu 51. punktā ir atsauce uz Eksāmena noteikumu pielikumu, kurā ietverti kvalifikācijas eksāmena vērtējumu apraksti 10 ballu sistēmā. Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumu Nr. 512 "Noteikumi par otra līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" 47. punkts paredz studiju rezultātu vērtējumu aprakstus 10 ballu skalā. Eksāmena noteikumu pielikumā ietvertie vērtējumu apraksti praktiski dublē šajos noteikumos ietvertos vērtējumu aprakstus.

17. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.27. apakšpunkts paredz skaidri noteikt, ka katrs teorētiskās daļas jautājums novērtējums 10 ballu skalā. Vienlaikus Projekta 1.27. apakšpunkts paredz atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, jo tajos ir noteikti studiju rezultātu vērtējumu 10 ballu skalā apraksti un nav nepieciešams attiecībā uz kvalifikācijas eksāmena vērtējumiem veidot jaunus vērtējumu aprakstus. Savukārt Projekta 1.36. apakšpunkts paredz svītrot Eksāmena noteikumu pielikumu, kurā noteikti kvalifikācijas eksāmena vērtējumu apraksti.

18. Eksāmena noteikumos nav noteikti principi, pēc kādiem kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanas gadījumā atkārtoti kārtojams eksāmens. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā būtu pārkārtojams viss kvalifikācijas eksāmens. Ir jāņem vērā, ka kvalifikācijas eksāmens ir ļoti apjomīgs, proti, tas sastāv no piecām teorētiskajām daļām un piecām praktiskajām daļām. Ja studējošais ir nokārtojis vairāk nekā pusi no kvalifikācijas eksāmena (tātad trīs jomās ir saņēmis sekmīgu vērtējumu), tad būtu samērīgi, ka nākamajā reizē viņam nebūtu jāgatavojas visu tiesību jomu pārkārtošanai. Citādi tas ir gadījumos, kad studējošais lielākajā eksāmena daļā ir bijis nesekmīgs. Tas norāda uz studiju programmas liekākās daļas neapgūšanu, tādēļ kvalifikācijas eksāmens būtu pārkārtojams pilnā apjomā.

18. Ņemot vērā minēto, Projekta 1.28. apakšpunkts paredz noteikt, ka, ja nav nokārtota teorētiskā vai praktiskā daļa vienā vai divās Eksāmena noteikumu 24. punktā minētajās jomās, atkārtoti kārtojamas tās Eksāmena noteikumu 24. punktā minētās jomas, kuru kāda no daļām nav nokārtota sekmīgi. Piemēram, ja studējošais nenokārto sekmīgi teorētisko daļu krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību jomā, savukārt praktisko daļu šajā jomā nokārto sekmīgi, tam atkārtoti jākārto gan teorētiskā, gan praktiskā daļā šajā jomā. Tieslietu ministrijas ieskatā, lai nokārtotu kvalifikācijas eksāmena praktisko daļu, ir nepieciešamas pietiekamas teorētiskās zināšanas, prasmes un kompetences, savukārt, ja nav pietiekamas zināšanas, prasmes un kompetences teorētiskajā daļā, tad nevar uzskatīt, ka studējošajam ir pietiekamas zināšanas, prasmes un kompetences, lai tās pielietotu praktiski, risinot uzdevumu (kāzusu). Tādējādi ir pārkārtojama visa attiecīgā joma. Ņemot vērā to, ka Projekta 1.28. apakšpunktā ietvertais regulējums nosaka, kādos gadījumos atkārtoti kārtojamas tikai noteiktas kvalifikācijas eksāmena daļas, secināms, ka visos pārējos gadījumos kārtojams viss kvalifikācijas eksāmens.
Vienlaikus, lai nodrošinātu studējošo tiesisko paļāvību, Projekta 1.34. apakšpunkts paredz noteikt pārejas regulējumu attiecībā uz studējošajiem, kas kvalifikācijas eksāmenu kārtoja 2021. gada vasarā, jo attiecībā uz šiem studējošajiem kvalifikācijas eksāmena komisija kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodikā bija noteikusi, ka atkārtoti kārtojamas tikai nenokārtotās kvalifikācijas eksāmena daļas, ja studējošais nav nokārtojis teorētiskās vai praktiskās daļas ne vairāk kā divās jomās.

19. Eksāmena noteikumu 54. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena rezultātus paziņo elektroniskajā vidē viena mēneša laikā no kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas. Kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņo studējošajam, vienlaikus no Eksāmena noteikumiem neizriet, kā par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem uzzina augstskolas. Augstskolām ir nepieciešams saņemt informāciju par kvalifikācijas eksāmena rezultātu, lai tās varētu pieņemt lēmumu par maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu.

19. Ņemot vērā to, ka augstskolas, diskutējot par iespējamajiem grozījumiem Eksāmena noteikumos, norādīja, ka elektroniskajā vidē paziņots kvalifikācijas eksāmena rezultāts nav pietiekams pamats pieņemt lēmumu par maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu studējošajam, Projekta 1.29. apakšpunkts paredz, ka Tieslietu ministrija nosūta augstskolai izrakstu no elektroniskās vides par attiecīgās augstskolas studējošā kvalifikācijas eksāmena rezultātu. Šos izrakstus sagatavos Tieslietu ministrija katrai augstskolai par visiem tās studējošajiem kopumā un parakstīs kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētājs.

20. Vienlaikus ir konstatēts, ka atsevišķi Eksāmena noteikumu punkti ir neprecīzi vai neskaidri noformulēti (Eksāmena noteikumu 23. punkts, 30. punkta otrais teikums, 31. punkts, 32.¹5. apakšpunkts, 37., 47., 54. un 55. punkts).

20. Lai padarītu Eksāmena noteikumos ietverto regulējumu skaidru un nepārprotamu, Projekta 1.5., 1.11., 1.12., 1.15., 1.19., 1.24., 1.29. un  1.30. apakšpunkts paredz redakcionāli precizēt un skaidrāk noformulēt Eksāmena noteikumu 23. punktu, 30. punkta otro teikumu, 31. punktu, 32.¹5. apakšpunktu, 37., 47., 54. un 55. punktu.