24-TA-3201: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā[1] kā galvenais sasniedzamais mērķis ir izvirzīts uzdevums nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts ekonomikas apjomu – no 40 miljardiem EUR 2023.gadā līdz 83 miljardiem EUR 2035.gadā. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 tūkstošu nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP), jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 EUR.
Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ir definēti prioritāri reformu virzieni, kur divi no tiem ir digitalizācija un energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā. Atbalsta sniegšanai minētajās jomās, cita starpā, ir pieņemti Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) un Ministru kabineta 2022.gada 20.septembra noteikumu Nr.594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.594). Atbalstu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.503 un MK noteikumiem Nr.594 piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula). Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai izšķiroši būtiska ir mērogojuma projektu attīstīšana, kas ietver arī Regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem.
Regulas I pielikumā ir noteikta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) definīcija, tā 2.panta pirmajā daļā paredzot, ka MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro. Atbilstoši Regulas 2.panta 24.punktam lieli uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas neatbilst Regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Minētā no Regulas izrietošā komercsabiedrību klasificēšana pēc to lieluma tiek izmantota komercdarbības atbalsta sniegšanā.
Atbilstoši Regulas 1.panta ceturtā punkta c)apakšpunktam šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU). Regulas 2.panta 18.punktā ietvertas pazīmes, pēc kurām secināms, vai konkrēts uzņēmums un tā saistīto uzņēmumu grupa ir uzskatāma par GNU. Minētās tiesību normas a) līdz d) apakšpunkti paredz pazīmes GNU statusa noteikšanai, kas piemērojamas visiem atbalsta pretendentiem neatkarīgi no to lieluma, savukārt, e)apakšpunktā ir ietvertas papildus pazīmes, kas vērtējamas tikai uzņēmumiem, kas nav MVU, proti, tikai lielajiem uzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka Regulas prasības attiecībā uz vērtējamām GNU pazīmēm ir atšķirīgas atkarībā no konkrētā uzņēmuma klasifikācijas pēc tā lieluma. Ņemot vērā, ka lielie uzņēmumi mēdz būt plašu starptautisku grupu sastāvā, praksē dažkārt konstatējamas sarežģītas situācijas attiecībā uz lielo uzņēmumu neatbilstības GNU statusam izvērtējumā izmantotajiem finanšu datu avotiem, to pieejamību un pietiekamību.
Apkopojot pašreizējo situāciju, secināms, ka Regula attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem paredz papildus kritērijus, kas izvērtējami nosakot atbilstību vai neatbilstību GNU pazīmēm. Vienlaikus nacionālo normatīvo aktu līmenī nav atrisinātas praktiskās situācijas, kurās lielajiem uzņēmumiem dažādu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu datus par to saistītajiem uzņēmumiem, kas atrodas ārvalstīs. Ar šādām situācijām praksē ir sastapušies atbalsta sniedzēji, kas vērtē lielo uzņēmumu pieteikumus atbalsta saņemšanai, piemēram, MK noteikumu Nr.594 un MK noteikumu Nr.503 ietvaros.
Minētā jautājuma sakārtošana un nepārprotama tiesiskā regulējuma nodrošināšana ir attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ir īpaši būtiska, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā rezultātu izvirzīto mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, jo Latvijas tautsaimniecības sekmīga tālākā attīstība nav iespējama bez liela mēroga projektu piesaistes. Līdz ar to pastāv tiesiska nepieciešamība steidzamības kārtībā paredzēt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā komercsabiedrība, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, var apliecināt faktu, ka ar tiem saistītie ārvalstu uzņēmumi, par kuriem tie objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu, nav iesnieguši finanšu pārskatu datus, neatbilst GNU pazīmēm.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ir definēti prioritāri reformu virzieni, kur divi no tiem ir digitalizācija un energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā. Atbalsta sniegšanai minētajās jomās, cita starpā, ir pieņemti Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) un Ministru kabineta 2022.gada 20.septembra noteikumu Nr.594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.594). Atbalstu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.503 un MK noteikumiem Nr.594 piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula). Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai izšķiroši būtiska ir mērogojuma projektu attīstīšana, kas ietver arī Regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem.
Regulas I pielikumā ir noteikta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) definīcija, tā 2.panta pirmajā daļā paredzot, ka MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro. Atbilstoši Regulas 2.panta 24.punktam lieli uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas neatbilst Regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Minētā no Regulas izrietošā komercsabiedrību klasificēšana pēc to lieluma tiek izmantota komercdarbības atbalsta sniegšanā.
Atbilstoši Regulas 1.panta ceturtā punkta c)apakšpunktam šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU). Regulas 2.panta 18.punktā ietvertas pazīmes, pēc kurām secināms, vai konkrēts uzņēmums un tā saistīto uzņēmumu grupa ir uzskatāma par GNU. Minētās tiesību normas a) līdz d) apakšpunkti paredz pazīmes GNU statusa noteikšanai, kas piemērojamas visiem atbalsta pretendentiem neatkarīgi no to lieluma, savukārt, e)apakšpunktā ir ietvertas papildus pazīmes, kas vērtējamas tikai uzņēmumiem, kas nav MVU, proti, tikai lielajiem uzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka Regulas prasības attiecībā uz vērtējamām GNU pazīmēm ir atšķirīgas atkarībā no konkrētā uzņēmuma klasifikācijas pēc tā lieluma. Ņemot vērā, ka lielie uzņēmumi mēdz būt plašu starptautisku grupu sastāvā, praksē dažkārt konstatējamas sarežģītas situācijas attiecībā uz lielo uzņēmumu neatbilstības GNU statusam izvērtējumā izmantotajiem finanšu datu avotiem, to pieejamību un pietiekamību.
Apkopojot pašreizējo situāciju, secināms, ka Regula attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem paredz papildus kritērijus, kas izvērtējami nosakot atbilstību vai neatbilstību GNU pazīmēm. Vienlaikus nacionālo normatīvo aktu līmenī nav atrisinātas praktiskās situācijas, kurās lielajiem uzņēmumiem dažādu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu datus par to saistītajiem uzņēmumiem, kas atrodas ārvalstīs. Ar šādām situācijām praksē ir sastapušies atbalsta sniedzēji, kas vērtē lielo uzņēmumu pieteikumus atbalsta saņemšanai, piemēram, MK noteikumu Nr.594 un MK noteikumu Nr.503 ietvaros.
Minētā jautājuma sakārtošana un nepārprotama tiesiskā regulējuma nodrošināšana ir attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ir īpaši būtiska, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā rezultātu izvirzīto mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, jo Latvijas tautsaimniecības sekmīga tālākā attīstība nav iespējama bez liela mēroga projektu piesaistes. Līdz ar to pastāv tiesiska nepieciešamība steidzamības kārtībā paredzēt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā komercsabiedrība, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, var apliecināt faktu, ka ar tiem saistītie ārvalstu uzņēmumi, par kuriem tie objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu, nav iesnieguši finanšu pārskatu datus, neatbilst GNU pazīmēm.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Gadījumos, kad komercdarbības atbalstu vēlas saņemt lieli uzņēmumi (tas ir, uzņēmumi, kuros ir 250 un vairāk darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma pārsniedz 43 miljonus eiro), kas ietilpst plašās starptautisku uzņēmumu grupās, praksē konstatēti dažādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ atbalsta pretendentam nav iespējams iegūt pilnīgus finanšu pārskatu datus par visiem tā saistītajiem uzņēmumiem un līdz ar to nav iespējams tos arī iesniegt atbalsta sniedzējam izvērtēšanai.
Par šādiem objektīviem apstākļiem var tikt uzskatīta, piemēram, dalība daudzpakāpju uzņēmumu ķēdē (grupā), kas pieder milzīgam ārvalstu finanšu investoram, kura konsolidētais finanšu pārskats neliecina par atbilstību GNU pazīmēm, bet vienlaikus iekļauj rādītājus par finanšu ieguldīšanas darbību, nevis konsolidē to uzņēmumu saimnieciskos datus, kuros ir veikti ieguldījumi. Minētajā situācijā ir saprotams, ka atbalsta pretendentam var nebūt iespējams iegūt precīzus finanšu pārskatu datus par pilnīgi visiem saistītajiem uzņēmumiem (tajā skaitā uzņēmumiem, kuros ieguldījis finanšu investors), turklāt atkarībā no starptautisko uzņēmumu grupas izmēra šādu datu apkopošana var tikt vērtēta kā nesamērīgs administratīvais slogs. Tāpat konstatējami gadījumi, kad pilnīgu finanšu pārskatu datu iegūšana par saistītajiem uzņēmumiem var nebūt iespējama konkurences tiesību regulējuma dēļ, proti, situācijās, kad uzņēmumi darbojās vienā nozarē un ir savstarpēji konkurējoši.
Minēto apstākļu dēļ rodas situācijas, kad no pieejamajiem finanšu pārskatu datiem pēc būtības nav konstatējama ne atbalsta pretendenta, ne tā saistīto uzņēmumu grupas atbilstība GNU pazīmēm, tomēr atbalsts netiek piešķirts, jo izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati. Līdz ar to, lai novērstu situācijas, kurās lieliem uzņēmumiem, par kuru un to saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam nav šaubu, tādu finanšu datu trūkuma dēļ, kas nevar radīt ietekmi uz atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu izvērtējuma rezultātu par tā neatbilstību GNU pazīmēm, nevar piešķirt komercdarbības atbalstu, kā arī lai nezaudētu Latvijas finansējumu pret saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu uzņemtajām saistībām līdz 2026.gadam un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā, piesaistot jebkurus publiskā finansējuma resursus, nepieciešams steidzami lemt par efektīvu tiesisko risinājumu.
Par šādiem objektīviem apstākļiem var tikt uzskatīta, piemēram, dalība daudzpakāpju uzņēmumu ķēdē (grupā), kas pieder milzīgam ārvalstu finanšu investoram, kura konsolidētais finanšu pārskats neliecina par atbilstību GNU pazīmēm, bet vienlaikus iekļauj rādītājus par finanšu ieguldīšanas darbību, nevis konsolidē to uzņēmumu saimnieciskos datus, kuros ir veikti ieguldījumi. Minētajā situācijā ir saprotams, ka atbalsta pretendentam var nebūt iespējams iegūt precīzus finanšu pārskatu datus par pilnīgi visiem saistītajiem uzņēmumiem (tajā skaitā uzņēmumiem, kuros ieguldījis finanšu investors), turklāt atkarībā no starptautisko uzņēmumu grupas izmēra šādu datu apkopošana var tikt vērtēta kā nesamērīgs administratīvais slogs. Tāpat konstatējami gadījumi, kad pilnīgu finanšu pārskatu datu iegūšana par saistītajiem uzņēmumiem var nebūt iespējama konkurences tiesību regulējuma dēļ, proti, situācijās, kad uzņēmumi darbojās vienā nozarē un ir savstarpēji konkurējoši.
Minēto apstākļu dēļ rodas situācijas, kad no pieejamajiem finanšu pārskatu datiem pēc būtības nav konstatējama ne atbalsta pretendenta, ne tā saistīto uzņēmumu grupas atbilstība GNU pazīmēm, tomēr atbalsts netiek piešķirts, jo izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati. Līdz ar to, lai novērstu situācijas, kurās lieliem uzņēmumiem, par kuru un to saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam nav šaubu, tādu finanšu datu trūkuma dēļ, kas nevar radīt ietekmi uz atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu izvērtējuma rezultātu par tā neatbilstību GNU pazīmēm, nevar piešķirt komercdarbības atbalstu, kā arī lai nezaudētu Latvijas finansējumu pret saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu uzņemtajām saistībām līdz 2026.gadam un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā, piesaistot jebkurus publiskā finansējuma resursus, nepieciešams steidzami lemt par efektīvu tiesisko risinājumu.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu paredzēts piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.
Uz minētā deleģējuma pamata Ministru kabinets varēs izdot noteikumus, kas paredzēs tiesisko ietvaru:
1. kārtībai, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka ar to saistītie uzņēmumi, kas reģistrēti ārvalstīs, par kuriem tā objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu atbalsta sniedzējam, nav iesniegusi pilnīgus finanšu pārskatu datus, neatbilst GNU pazīmēm;
2. kas nodrošina atbalsta sniedzējam iespēju, bet neuzliek par pienākumu, šo GNU statusa apliecinājumu izmantot;
3. kas nosaka, ka atbalsta pretendents, iesniedzot apliecinājumu, skaidri apzinās no tā izrietošos iespējamos riskus un sekas.
1. Likumprojektā ietvertais deleģējums ļaus ar Ministru kabineta noteikumiem ieviest atbalsta pretendenta apliecinājumu par neatbilstību GNU pazīmēm (turpmāk – apliecinājums). Ar apliecinājumu atbalsta pretendents varēs apliecināt, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam, un apliecināt, ka ar atbalsta pretendentu saistīto uzņēmumu grupa neatbilst Regulas 2.panta 18.punktā ietvertajām pazīmēm. Apliecinājums varētu kalpot kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu iemeslu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda apliecinājuma iesniegšana nebūtu paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta sniedzējam no tam iesniegtajiem finanšu datiem ir iespējams pēc būtības pārliecināties par atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam, bet formāli nav izpildīta prasība par visu finanšu datu iesniegšanu. Tajā pašā laikā apliecinājuma iesniegšana nerada pienākumu valsts atbalsta sniedzējam atzīt, ka ar komercsabiedrību, t.i., atbalsta pretendentu, saistītā uzņēmumu grupa neatbilst GNU statusam.
2. Uz likumprojekta deleģējuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāietver atsauce, ka atbalsta sniedzējs, izvērtējot atbalsta pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, var izmantot šajā punktā noteikto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanai.
3. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz atsauce uz to, ka atbalsta pretendents apzinās iespējamās sekas un piekrīt komercdarbības atbalsta saņemšanai, kas piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem, un ir gatavs atmaksāt nelikumīgu komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, ja pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas tiks iegūta informācija, kas liecinās, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī saistītajiem uzņēmumiem (to grupai) bija GNU pazīmes, kā rezultātā saņemtais komercdarbības atbalsts kvalificējams kā nelikumīgs.
Uz minētā deleģējuma pamata Ministru kabinets varēs izdot noteikumus, kas paredzēs tiesisko ietvaru:
1. kārtībai, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka ar to saistītie uzņēmumi, kas reģistrēti ārvalstīs, par kuriem tā objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu atbalsta sniedzējam, nav iesniegusi pilnīgus finanšu pārskatu datus, neatbilst GNU pazīmēm;
2. kas nodrošina atbalsta sniedzējam iespēju, bet neuzliek par pienākumu, šo GNU statusa apliecinājumu izmantot;
3. kas nosaka, ka atbalsta pretendents, iesniedzot apliecinājumu, skaidri apzinās no tā izrietošos iespējamos riskus un sekas.
1. Likumprojektā ietvertais deleģējums ļaus ar Ministru kabineta noteikumiem ieviest atbalsta pretendenta apliecinājumu par neatbilstību GNU pazīmēm (turpmāk – apliecinājums). Ar apliecinājumu atbalsta pretendents varēs apliecināt, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam, un apliecināt, ka ar atbalsta pretendentu saistīto uzņēmumu grupa neatbilst Regulas 2.panta 18.punktā ietvertajām pazīmēm. Apliecinājums varētu kalpot kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu iemeslu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda apliecinājuma iesniegšana nebūtu paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta sniedzējam no tam iesniegtajiem finanšu datiem ir iespējams pēc būtības pārliecināties par atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam, bet formāli nav izpildīta prasība par visu finanšu datu iesniegšanu. Tajā pašā laikā apliecinājuma iesniegšana nerada pienākumu valsts atbalsta sniedzējam atzīt, ka ar komercsabiedrību, t.i., atbalsta pretendentu, saistītā uzņēmumu grupa neatbilst GNU statusam.
2. Uz likumprojekta deleģējuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāietver atsauce, ka atbalsta sniedzējs, izvērtējot atbalsta pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, var izmantot šajā punktā noteikto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanai.
3. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz atsauce uz to, ka atbalsta pretendents apzinās iespējamās sekas un piekrīt komercdarbības atbalsta saņemšanai, kas piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem, un ir gatavs atmaksāt nelikumīgu komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, ja pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas tiks iegūta informācija, kas liecinās, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī saistītajiem uzņēmumiem (to grupai) bija GNU pazīmes, kā rezultātā saņemtais komercdarbības atbalsts kvalificējams kā nelikumīgs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ja Ministru kabinetam netiks piešķirts likumprojektā noteiktais deleģējums, tad tas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību valstī un kavēs starptautisko uzņēmumu investīciju vismaz 89 miljonu EUR apmērā ienākšanu Latvijā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās personas, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 10.punktam un ir attiecīgi kvalificējamas kā komercsabiedrības šī likuma izpratnē.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskās personas, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 10.punktam un ir attiecīgi kvalificējamas kā komercsabiedrības šī likuma izpratnē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts veicinās tautsaimniecības attīstību, jo ar tā palīdzību tiks nodrošināta investīciju projektu piesaistīšana Latvijas ekonomikai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
Ekonomikas ministrijai ir notikušas vairākas tikšanās ar lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem, Ārvalstu investoru padomi, kuri apliecinājuši atbalstu izvēlētajam problēmas risinājumam un pauduši gatavību uzņemties sekas, kas var izriet no tā, ka komercdarbības atbalsts tiktu piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts tieši skar Nacionālā attīstības plānā ietverto prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība”. Ar likumprojektu tiek radīs mehānisms formālu šķēršļu novēršanai GNU statusa noteikšanas procesā komercsabiedrībām, kas neatbilst maza vai vidēja uzņēmuma statusam, lai tās varētu turpināt savu attīstību dažādos virzienos, tādā veidā arī kāpinot savu produktivitāti un konkurētspēju.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi