Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, balstoties uz meteoroloģisko novērojumu datiem un nākotnes klimatiskajiem modeļiem, ir izveidojis katra Latvijas novada un valstspilsētas klimata profilu[1]. Iespējamie riski ir karstuma viļņi, aukstuma viļņi, nokrišņi, sniegs.

Būtiskākie karstuma viļņu riski (3. riska klase) iespējami Saldus, Dobeles un Rēzeknes novadā, bet mazākie tie ir Kurzemes ziemeļu daļā, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, Latgales dienvidu daļā. Aukstuma viļņu riskam visvairāk pakļautas ir Balvu, Madonas un Varakļānu pašvaldības, bet vismazāk Kurzemes un Latvijas centrālās daļas pašvaldības. Risks, kuram ir visvairāk 3. riska klasē esošu pašvaldību, ir nokrišņi. Tie visvairāk varētu ietekmēt Rīgu, Daugavpili un Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Alūksnes, Balvu, Līvānu, Preiļu un Augšdaugavas novadu. Sniega risks visaugstākais ir Vidzemes centrālās daļas pašvaldībās, savukārt, piemēram, Kurzeme un Zemgales centrālā daļa atrodas 1. riska klasē.


[1] Pašvaldību klimata profili, pieejams: https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Pasākums tika izveidots, lai sniegtu ieguldījumu Pielāgošanās plāna:
1. stratēģiskā mērķa “Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes” izpildē, paredzot ieguldījumus t.sk. civilās aizsardzības jomā, lai pasargātu cilvēku veselību un dzīvību no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm;
2. stratēģiskā mērķa “Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas” izpildē, paredzot ieguldījumus, piemēram, tūrisma nozares pielāgošanai klimata pārmaiņām pašvaldības pārziņā esošas infrastruktūras ietvaros;
3. stratēģiskā mērķa “Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem” izpildē, paredzot “zaļās” infrastruktūras izmantošanu klimata risku ietekmes mazināšanai;
4. stratēģiskā mērķa “Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta” izpildē, paredzot gan klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanai ekosistēmās, gan rīcībām svešzemju invazīvo sugu, kaitēkļu un patogēno organismu ierobežošanai, gan dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) vērtību aizsardzībai no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka līdz šim ES fondu  finansējums nav piešķirts darbībām, kas sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām pašvaldību ietvaros, Programmā tika izveidots pasākums, lai veicinātu jaunās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu, sekmētu Pielāgošanās plāna stratēģisko mērķu izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku pašvaldību infrastruktūras un teritorijas pielāgošanu ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem. Sekojoši, būtiski ir veicināt pēc iespējas vairāk pašvaldību iesaisti pasākumu īstenošanā tur, kur tas ir visnepieciešamāk klimata pārmaiņu izraisīto risku kontekstā. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka tiek noteikts minimālais un maksimālais finansējums vienai pašvaldībai (200 000 – 3 000 000 euro), bet, lai sabalansēti īstenotu reģionālo pieeju un sekmētu ieguldījumus reģionos, tiek noteikts projektu iesniegumu ranžēšanas princips, kas paredz līdzvērtīgas iespējas īstenot efektīvākos projektus visos plānošanas reģionos.

Atbalsts Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros plānots, balstoties uz pašvaldību attīstības programmām (tai skaitā stratēģijām, lai pielāgotos klimata pārmaiņām).

Ar investīcijām infrastruktūras izveidei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai saprotamas tādas investīcijas, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanai un novēršanai, un kas iekļauj ieguldījumus materiālajos objektos teritoriālās struktūras ietvaros, kā arī nepieciešamajā aprīkojumā u.c. materiāli tehniskajā nodrošinājumā.

Klimata profilu dati Noteikumu projektā tiek ņemti vērā, piešķirot vairāk punktu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā tam projekta iesniedzējam, kurš ar plānoto projektu gan mazina savā teritorijā aktuālākus klimata riskus, gan iekļauj vairāku prioritāro klimata risku mazināšanas pasākumus.

Noteikumu projektā noteikts, ka līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami Programmas iznākuma rādītāji:
- nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – 15 (pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros – 10);
- “zaļā” infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām - 31 ha (pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros – 21 ha).
Kā nacionālais rādītājs, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, ir noteikta jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem.

Attiecīgi ieguldījumi Pasākuma ietvaros tiks veikti atbilstoši vismaz 15 pašvaldību stratēģijām (atsevišķs dokuments vai attīstības programmas sastāvdaļa), kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tiks atbalstītas tādas darbības, kas atbilst Pielāgošanās plānā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem, rīcības virzieniem un identificētajiem pasākumiem rīcības virzienu īstenošanai. Stratēģija iznākuma rādītāja kontekstā nav uztverama kā stratēģija kā atsevišķs plānošanas dokuments – pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija var būt integrēta pašvaldības attīstības programmā, bet var būt arī atsevišķs dokuments.

Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums, kas var tikt piešķirts pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra. Paredzētais elastības finansējuma ERAF apmērs ir 14 752 049 euro, nacionālā līdzfinansējuma – ne mazāk kā 2 603 303 euro.

Projektu ietvaros ir atbalstāmi šādi risinājumi:

1) publiskajā iepirkumā izmanto zaļā publiskā iepirkuma kritērijus vai principus;
2) projektā izmanto risinājumus, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, piemēram, “zaļās” barjeras, biojoslas, koku apstādījumi, dzīvžogi u.c. risinājumi;
3) projektā izmanto risinājumus vai paredz pasākumus, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina to radītos zaudējumus.

Par “zaļo” infrastruktūru uzskata tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver “zaļās” zonas (vai “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka Noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt, slēdzot rakstisku līgumu, piemēram, sabiedrisko (ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, ja tas paredzēts publiski pieejamas dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai pašvaldībā sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā tiek sagatavoti un iesniegti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris) parakstīti interešu konflikta neesamības apliecinājumi.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” noteiktajam intervences kodam – 060 “Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)” (Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanai kopumā pieejamais ERAF finansējums 29 547 951 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 5 214 345 euro). Intervences koda koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 100%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas projektu veidā ir atspoguļotas pašvaldību attīstības plānošanas programmās, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas var ietvert gan “zaļās” un “zilās” infrastruktūras risinājumus, gan cita veida pielāgošanās pasākumus.
Pasākuma ietvaros pašvaldībām iespējams veikt dažādas pielāgošanās klimata pārmaiņām aktivitātes, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un atbilst Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, piemēram:
1) veidot:
- ūdens aizturēšanas zonu – vietas, kurās ūdens dabiski var uzkrāties;
- ūdens uzglabāšanas laukumus pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;
- mitrājus pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;
- “zaļos” koridorus, lai samazinātu dabisko un pusdabisko teritoriju fragmentāciju un izolāciju;
- ūdensizturīgas starpsienas;
- balstsienas upes krastos;
- pakāpenisku augstuma diferenciāciju ūdens krastos;
- dabai draudzīgas biojoslas (bioswales);
- “zaļo” infrastruktūru gar ceļu malām, vietās, kur nepieciešams noēnojums, un citviet pilsētvidē (“zaļās” salas, “zaļie” koridori, vairākstāvu apstādījumi, vertikālie un sienu stādījumi, jumtu dārzi, “zaļās” barjeras u.c.);
- dažāda veida lietus ūdens noteku risinājumus (t.sk. infiltrācijas kasetes, joslas un notekas);
- reversās drenāžas un zemes filtru risinājumus;
- paaugstinātas ietves (applūstošajās ielās) ar lēzenu malu starp ielu un ietvi, ievērojot vides piekļūstamības prasības;
- jūras krastu u.c. krastu teritoriju apmeklētāju plūsmas organizēšanas, brīdināšanas un drošības pasākumus potenciālo noslīdeņu, nogruvumu un applūšanas riska vietās;
- informāciju sabiedrībai par karstuma ietekmi uz veselību, rekomendācijām par rīcību karstuma viļņu laikā, informāciju par citām klimata pārmaiņu ietekmēm, pielāgošanos tām (dažādām sabiedrības grupām – senioriem, skolēniem, sociālās aprūpes darbiniekiem u.c.);
- dzeramā ūdens pieejas vietas publiskās vietās;
- ūdeni izmantojošus gaisa temperatūru samazinošus risinājumus (water mist);
- augsnes mitruma zudumu samazinošus risinājumus;
2) pielāgot vai uzlabot:
- ēkas aizsargbarjeru funkciju pret plūdiem, stiprinot civilo aizsardzību;
- esošus dambjus un aizsprostus, ja sniegts skaidrojums, kā šāda aktivitāte sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- lietus kanalizācijas sistēmas un caurtekas pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās (t.sk., papildinot tās ar “zaļās” infrastruktūras elementiem);
- apūdeņošanas sistēmas jaunām vai esošām “zaļajām” teritorijām;
- esošo “zilo” infrastruktūru – padarot ūdens uzkrāšanas vietu necaurlaidīgu (piemēram, izmantojot laukakmeņu māla slāni), lai nodrošinātu dzīves vidi ūdensdzīvniekiem izteikta sausuma laikā;
- ceļa segumu (kur iespējams, ierīkojot ūdenscaurlaidīgu segumu);
3) pielāgot vai atjaunot:
- pašvaldības īpašumā esošu meliorācijas sistēmu, lai novērstu klimata pārmaiņu veicinātus plūdus;
- “zaļo” infrastruktūru pilsētvidē.
Projektos iespējama arī:
1) esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšana, ja tā nodrošina ilgtermiņa ietekmi un tiek ievērotas vides aizsardzības prasības;
2) mehānisko šķēršļu nojaukšana, ja tā sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām;
3) krastu nostiprināšana, t.sk. peldvietu saglabāšanas darbi (iekļaujot nepieciešamos pasākumus civilās aizsardzības stiprināšanai, piemēram, brīdinājuma zīmes);
4) palieņu atjaunošana un terašu veidošana upju krastos, ievērojot Aizsargjoslu likuma un Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasības, kā arī pamatojot pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšanu projekta iesniegumā;
5) risinājumu piemērošana applūstošajām teritorijām;
6) invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumi, ja tie nodrošina ilgtermiņa ietekmi, un projekta iesniegumā ir pamatota pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšana;
7) kaitēkļu apkarošanas pasākumi, ja tādi nepieciešami, piemēram, veicot parka atjaunošanu vai cita rekreatīvā pasākuma īstenošanu;
8) citu pielāgošanās pasākumu veikšana atbilstoši pašvaldības attīstības programmā identificētajiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas ietver dabā balstītus risinājumus.

Pasākuma ietvaros meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbi ir atbalstāmi, ja tie tiek veikti, lai atjaunotu pašvaldības īpašumā esošu sistēmu novada vai valstspilsētas teritorijā. Meliorācijas sistēmas atjaunošana netiek veikta lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža zemē saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanas veidu.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros netiek atbalstīta teritoriju attīstība, kas saistāma ar komersantu tiešajām vajadzībām, attiecīgi tiek atbalstītas darbības tikai publiski pieejamās teritorijās.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumi tiks veikti, ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projektu iekļaujot pašvaldību attīstības programmā, kuras apspriešanā piedalās sabiedrība, un projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.

Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot projekta teritorijas apkārtnē esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tiek īstenoti, ievērojot universālā dizaina principus, kas saskaņā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām "Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai” nozīmē īpaši rūpīgu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai. Universāls dizains ietver šādus septiņus principus: daudzveidīga izmantošana, viegli izprotams pielietojums, minimāla fiziskā piepūle, viegli uztverama informācija, samazināta iespēja kļūdīties, kustībai un lietošanai atbilstošs telpas izmērs, ērta lietošana ikvienam.

Ja pasākuma ietvaros, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Noteikumu projekta ietvaros elektroenerģijas un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja tās saistītas ar publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanu vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, ūdens miglas – gaisa dzesēšanas sistēmu uzstādīšanu, vairāk informācijas: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0360132319302392).
Izveidotā elektrotīklu un vājstravu tīklu infrastruktūra ir izmantojama tikai projektā jaunizveidotās vai atjaunotās publiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai, piemēram, teritorijas apgaismojuma nodrošināšanai.

Infrastruktūras izveides un atjaunošanas pasākumi ir vērsti uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un to izraisītu katastrofu risku mazināšanu. Infrastruktūras, kas izveidota vai atjaunota pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanas rezultātā, izmantošanas mērķis nav komerciāls. Infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības – valstspilsētu un novadu iedzīvotāju interesēs, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam iedzīvotājam. Infrastruktūras daļas, kas nav publiski pieejamas, ir, piemēram, aizsargdambju slīpās virsmas, vietas, kur krasta aizsargbūvju dēļ aizliegts peldēties, nožogojums iedzīvotāju drošībai, lai nevarētu iekrist ūdenstilpē u.tml.  Atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām pašvaldībai ir pienākumi gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, tostarp pretplūdu pasākumu īstenošanu, gādāt par pašvaldības ceļu uzturēšanu, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar atbalsta programmas un arī konkrētā projekta mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts darbībām, kas būtu kvalificējama kā saimnieciskā darbība.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības  pakalpojumu sniedzējiem atbalsta programmas ietvaros atbalsts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras izveidei vai pilnveidošanai publiskajās teritorijās tiek piešķirts kā atlīdzības maksājums (kompensācija).

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.

Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar  pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ekspertu konsultācijām, kā arī teritorijas labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un invazīvo sugu un kaitēkļu apkarošanu, ir noteikti procentuāli ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka pasākuma ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz pasākuma pamatmērķa – pielāgošanās klimata pārmaiņām praktisku realizāciju.

Pasākuma ietvaros realizējami invazīvo sugu [1] ierobežošanas un apkarošanas un kaitēkļu apkarošanas pasākumi, kas iznīcina, piemēram, laputis, blaktis, mizgraužus, lūksngraužus, gremzdgraužus, maijvaboles, tīkllapsenes u.tml. un ir tieši saistīti ar projektā atjaunojamo “zaļo” infrastruktūru, kā arī paredzēto pasākumu nepieciešamība ir pamatota projekta iesniegumā, un ir identificēts finansējums pasākuma ilgtermiņa ietekmes nodrošināšanai - atkārtotu apkarošanas pasākumu veikšanai.

Pasākuma ietvaros iespējams iegādāties pašvaldības vajadzībām individuāli nepieciešamu civilās aizsardzības aprīkojumu, ar kuru būs iespējams sekmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmēm, kas identificētas, ņemot vērā pašvaldībai būtiskākos klimata pārmaiņu riskus, piemēram, glābšanas laivas vai ūdens sūkņi plūdu ietekmes mazināšanai pašvaldībās ar augstu nokrišņu risku un gada nokrišņu daudzumu.  

Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi projekta teritorijā var būtiski atšķirties, atbilstoši katras pašvaldības izvēlētajam risinājumam.

Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts pielāgošanās klimata pārmaiņām darbībām, kas ietver gan jaunas publiskās infrastruktūras izveidi, gan esošas publiskās infrastruktūras pārbūvi. Ņemot vērā projektu satura iespējamo daudzveidību un būvniecības procesa sarežģītību (piemēram, projekts var ietvert visas vai daļu no šādām darbībām: “zaļās” un “zilās” infrastruktūras izveide, apmeklētāju kustības kontrolēšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana, ūdens necaurlaidīga seguma nomaiņa uz ūdenscaurlaidīgu, lietusūdeņu sistēmas atjaunošana, publiski pieejamu ūdens brīvkrānu izveidošana u.c.), kā arī pašvaldības var iesniegt projektus, kuru ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru dažādās (būtiski atšķirīgās) atrašanās vietās: laukumi, publisku ēku pagalmi, piekrastes zonas, parki, mežaparki, ūdeņu teritorijas un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai, kā arī paredzētās minimālās prasības gatavības pakāpei atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros (netiek prasīts izstrādāts tehniskais projekts būvdarbiem), projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Ievērojot vienam projektam noteiktos izmaksu ierobežojumus (ERAF finansējums no 200 000 euro līdz 3 000 000 euro) maksimālās rezerves izmaksas projektā variētu no 10 000 euro līdz 100 000 euro. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekta ietvaros pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem atbalsts tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības un nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem projektiem, bet gan investīcijas ir paredzētas tirgus nepilnību novēršanai (ievērojot, ka privātais sektors neveic investīcijas publiskajā infrastruktūrā).

Lai nodrošinātu investīciju demarkāciju ar Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākumu “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums), projekta darbības vienā zemesgabalā drīkst veikt tikai vai nu Pasākuma ietvaros, vai nu 5.1.1.3. pasākuma ietvaros.

Demarkācija ar Programmas 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākumu “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk – 2.1.3.2. pasākums) tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros netiek atbalstīti tādi plūdu un krasta erozijas pasākumi, kas vērsti uz nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām, kurām atbalsts tiek sniegts 2.1.3.2. pasākuma ietvaros.

Demarkācija ar Zemkopības ministrijas atbildībā esošo Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīciju "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk. polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana" tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros ir atšķirīgi finansējuma saņēmēji, netiek atbalstīts Meliorācijas likuma 19. pantā noteiktais valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošinātājs – VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, nav plānots sniegt atbalstu Zemkopības ministrijai piederošajām ūdens līmeni regulējošām infrastruktūras būvēm.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir arī pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.

Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 41. punkta nosacījumiem.  Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un pašvaldības, pašvaldības izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros, un ir nepieciešams, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām.

Projekta dzīves cikls ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Citi

Pasākumā iekļauti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” specifiskie atbilstības kritēriji. Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Klimatnodrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris)[2], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam jānodrošina tādu risinājumu ieviešana un ūdens resursu lietošana, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānojot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Ja pielāgošanās klimata pārmaiņām aktivitāte tiek plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tai jābūt saskaņā ar attiecīgās teritorijas dabas aizsardzības plānu. Nav pieļaujama sugu aizsardzības vai biotopu stāvokļa pasliktināšana. Paredzams, ka, īstenojot projektus, ieguldījumi Baltijas jūras piekrastē pozitīvi ietekmēs ES nozīmes jūras piekrastes biotopu labvēlīga aizsardzības statusa apstākļu veidošanu.

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi.


[1] Sugu sarakstu skatīt šeit: https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[2] Pieejams: https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571