Anotācija (ex-ante)

Lai uzlabotu Latvijas sasniegumus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, tostarp paplašinātu pētniecības un inovāciju starptautiskās sadarbības tīklus, veicinātu dalību starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un EPT infrastruktūras stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos, kā arī paplašinātu Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – programma “Apvārsnis 2020”) Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP)  Nacionālā kontaktpunkta darbību (turpmāk – NKP), Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” pirmās kārtas ietvaros (turpmāk  –  1.1.1.5. pasākums) īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/002  “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – IZM projekts) un Latvijas Zinātnes padome īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai”. Neskatoties uz to, ka abu minēto projekta īstenošana vēl turpinās līdz 2023. gada 30. novembrim, IZM vērtējumā projekta mērķis “Stiprināt Latvijas starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, sekmēt Latvijas pētnieku integrāciju Eiropas un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicināt Latvijas sabiedrības atbalstu zinātnei un izpratni par tās nozīmi” tiks sasniegts un jau šobrīd ir vērojams tas, ka īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicinājis Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās.
Augstāk minēto apliecina Latvijas institūciju programmā “Apvārsnis 2020” atbalstīto projektu skaita palielināšanās par 196 projektiem jeb  82 % un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugumu par 68 miljoniem euro jeb gandrīz 140 % salīdzinājumā ar Eiropas Savienības 7. Ietvarprogrammas rezultātiem. Savukārt salīdzinot sekmības rādītāju (aprēķinot pieprasīto un saņemto finansējumu) ar kaimiņvalstīm: Latvijai tas ir 8,5%, Somijai – 9,6%, Igaunijai – 9,1%, Slovēnijai – 7,9%, Lietuvai 6,7%.

Latvijas dalības programmā “Apvārsnis 2020” un iepriekšējās Ietvarprogrammās
 

	5.IP (1999-2002)	6.IP (2002-2006)	7.IP (2007-2013)	“Apvārsnis 2020” (2014-2020)
Projektu pieteikumi (skaits)	667	1027	1127	2790
Dalību skaits projektu pieteikumos (skaits)	776	1206	1424	3480
Atbalstītie projekti (skaits)	178	217	240	436
Dalību skaits atbalstītajos projektos (skaits)	204	258	337	543
Sekmība (%)	26.7	21.1	21.3	14.16
EK finansējums (EUR, miljoni)	14.6	21.6	49.04	116.8

1.1.1.5. pasākuma IZM projekta ietvaros uzsākta dalība Kopējās programmēšanas iniciatīvās (Joint Programming Initiatives) (turpmāk – KPI) – Eiropas Komisijas iniciatīvās, lai, apvienojot Eiropas Savienības dalībvalstu resursus, īstenotu pētniecību sabiedrībai būtiskās jomās. Iniciatīvu ietvaros Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādā stratēģiskās pētniecības programmas (Strategic Research Agenda), kuru pamatā ir kopējs skatījums par veidu, kādā risināmas svarīgas sabiedrības problēmas, tostarp izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” instrumentus, kā arī nodrošinot dalībvalstu finansiālo ieguldījumu. Nodrošināta Latvijas dalība piecās KPI, t.i., Lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas (Agriculture, Food Security and Climate Change (FACCE)); Veselīgs uzturs veselīgam dzīvesveidam (Healthy Diet for a Healthy Life (HDHL)); Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas: jauns uzdevums Eiropai (Cultural Heritage and Global Change: A new Challenge for Europe (CH)); Urbānā Eiropa – Eiropas pilsētvides apvienotie risinājumi (Urban Europe (UE)); Ūdens izaicinājumi mainīgā pasaulē (Water challenges for a changing world (WATER)). Lai veicinātu Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju EPT un pasaules pētniecības telpā, nodrošināta dalība dažādu KPI konkursos, piešķirot finansējumu Latvijas dalībniekiem KPI projektu īstenošanai. Kopā finansēti 10 KPI projekti ar Latvijas dalībniekiem no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, Daugavpils Universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūta un nodibinājuma “Baltic Studies Centre”.
Tostarp, IZM kā NordForsk reģionālais partneris piedalījās arī NordForsk programmas izsludinātajos projektu konkursos, nodrošinot finansējumu Latvijas dalībniekiem. Piemēram, konkursā “Publiskā sektora digitalizācija” atbalstīts projekts “Critical Understanding of Predictive Policing”, kurā piedalās pētnieki no Latvijas Universitātes, nodibinājuma “Baltic Studies Centre”, Kopenhāgenas Universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes, Lafboro Universitātes, Oslo Universitātes un organizācijas “PROSA”. Savukārt, NordForsk konkursā “Ilgtspējīgas akvakultūras” stiprināta sadarbība starp partneriem no Latvijas (t.i., Rīgas Tehniskās Universitātes), Norvēģijas, Dānijas un Nīderlandes, īstenojot projektu “Non-Food Organic Resources-based feeds optimised for salmon until post-smolt stages”.
Tādējādi, iniciatīvu ietvaros uzlabota Latvijas zinātnieku kapacitāte, izstrādājot augstas kvalitātes oriģinālus zinātniskos rakstus. Šobrīd uzskaitīti 4 oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa un 10 oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos.

Turpinot nodrošināt Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecību EPT, tai skaitā EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši EPT politikas programmai un līdzdalība Eiropas Savienības jaunās EPT politikas programmas izstrādē un ieviešanā, Eiropas Savienības un nacionālo EPT pasākumu īstenošanā, kā arī programmas “Apvārsnis Eiropa” programmkomitejās, tostarp izveidojot starpinstitucionālas darba grupas mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai nacionālā līmenī starptautiskās sadarbības paplašināšanai, plānots palielināt Latvijai piesaistītā finansējuma apjomu un koordinēto (kā vadošajam partnerim) projektu skaitu, t.sk. analizēt Latvijas sniegumu programmā “Apvārsnis Eiropa” un citos tās instrumentos, novērtēt Latvijas pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstību ilgtermiņā un stratēģiski prioritārajās RIS3 jomās. Veidojot efektīvu sadarbību ar nozaru ministrijām un starptautiskajām organizācijām, tiks nodrošināts atbalsts lokālo inovācijas ekosistēmu veidošanā un attīstīšanā, lai veicinātu pētniecības rezultātu labāku izmantošanu nozarēs, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

Palielinājusies uzņēmumu aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Līderis ir SIA “Tilde” ar 3,18 milj. euro, piedaloties 15 “Apvārsnis 2020” projektos:

Pirmie desmit Latvijas uzņēmumi pēc piešķirtā finansējuma apjoma:

Organizācijas nosaukums (EK datubāzē)	EK finansējums, EUR	Dalību skaits
TILDE SIA	€ 3 176 091	15
LATVIA MGI TECH SIA	€ 1 791 828	1
EKODOMA	€ 1 540 506	9
EUROLCDS SIA	€ 1 506 950	3
SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDIBU DIGAS	€ 1 392 994	2
SIA LIGHTSPACE TECHNOLOGIES	€ 1 228 500	1
LETA SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDĪBU	€ 1 166 250	1
BALTIC OPEN SOLUTIONS CENTER	€ 911 211	5
RENESCO SIA	€ 520 064	2
RITOLS SIA	€ 485 900	2

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, t.sk. augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no IKP, jāturpina palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, jāuzlabo Latvijas pētnieku sadarbība un integrācija starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos, jāveicina akadēmiskā un zinātniskā personāla mobilitāti no ārvalstīm uz Latviju un uzņēmējdarbības sektorā, jāattīsta un jāstiprina uzņēmējdarbības un inovācijas kultūras augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.1. pasākums.

1.1.1.1. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.1. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” mērķa vērtības sasniegšanu;
2) ZTAIP2027 rīcības virziena “P&A sistēmas pārvaldība, koordinācija un monitorings” uzdevumam “Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu”, uzdevumam “Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju un pārstāvniecību”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.1. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.1. pasākuma mērķis ir stiprināt pētniecības un attīstības pārvaldības un analītisko kapacitāti Viedās specializācijas stratēģijas vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautisko sadarbību un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību.

1.1.1.1. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, augstskolas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti, valsts tiešās pārvaldes institūcijas pētniecības un attīstības politikas plānošanā un ieviešanā.

1.1.1.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) nodrošināta Latvijas dalība EPT, tai skaitā EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši EPT politikas programmai un Latvijas līdzdalības monitorings, līdzdalība Eiropas Savienības jaunās EPT  politikas programmas izstrādē un ieviešanā, Eiropas Savienības un nacionālo EPT  pasākumu īstenošanā, tai skaitā  EPT sadaļas izveide daudzfunkcionālā Latvijas zinātnes portālā https://researchLatvia.gov.lv, nodrošinot sabiedrības iesaisti zinātnes politikas veidošanā un demokrātijas vērtību stiprināšanā, veicinot sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) principu integrēšanu Latvijas zinātnes komunikācijas aktivitātēs, kā arī veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību EPT;
2) nodrošināta Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecība programmas “Apvārsnis Eiropa” programmkomitejās, tostarp izveidojot starpinstitucionālas darba grupas mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai nacionālā līmenī starptautiskās sadarbības paplašināšanai un nodrošinot Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas un tās ietvaros definēto specializācijas jomu padziļinātu analīzi, tai skaitā Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ziņojumu sagatavošanu;
3) attīstīts daudzfunkcionāls Latvijas zinātnes portāls https://researchLatvia.gov.lv un paplašināta tā funkcionalitāte, tajā skaitā pievienojot EPT sadaļu, ar mērķi stiprināt Latvijas zinātnes tēla atpazīstamību un ietekmi nacionālā un starptautiskā mērogā, tostarp nodrošinot vispārpieejamu un lietderīgu informāciju dažādām mērķauditorijām Latvijā un ārvalstīs, prioritāri ik gadu nodrošinot portāla lietotāju skaita pieaugumu par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un iekļaujot vismaz 50 unikālus ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošu un strādājošu Latvijas izcelsmes zinātnieku profilus diasporas zinātnieku datubāzē, kā arī portāla apmeklētība jaunās EPT politikas programmas apspriešanai;
4) paplašināts Latvijas kosmosa nozares portāla https://latviaspace.gov.lv saturs un pilnveidota tā funkcionalitāte ar mērķi palielināt Latvijas kosmosa nozares starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, tostarp veicinot nacionāla un starptautiska mēroga sadarbības tīklu veidošanu starp publisko un privāto sektoru un nodrošinot portāla lietotāju skaita pieaugumu 2027. gadā vismaz par 50 % salīdzinājumā ar lietotāju skaitu 2023. gadā;
5) īstenoti regulāri un mērķtiecīgi pasākumi cilvēkkapitāla stiprināšanai pētniecībā un attīstībā un piesaistei Latvijas pētniecības telpā, tostarp nodrošināta Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa norise Latvijā, iesaistot par 20 % vairāk dalībnieku nekā iepriekšējā Pasaules Latviešu zinātnieku kongresā, tai skaitā par 20 % vairāk ārvalstu dalībnieku no visiem kongresa dalībniekiem, prioritāri – ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošo un strādājošo Latvijas izcelsmes zinātnieku;
6) nodrošināta vienota starptautiskā zinātniskā ekspertīze, tai skaitā sākotnējā, vidusposma un noslēguma zinātniskā ekspertīze Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pētījumu projektiem – vismaz 4 investīciju programmām.

1.1.1.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 13 616 945 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 2 147 736 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 11 574 403 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 1 825 576 euro) un valsts budžeta finansējums – 2 042 542 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 322 160 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

Savukārt, lai saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam izstrādes laikā panākto vienošanos starp Finanšu ministriju, IZM un LZP nodrošinātu IZM pārziņā esošo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" pētījumu projektu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanu, IZM rosina palielināt 1.1.1.1. pasākuma ietvaros pieejamo kopējo finansējumu 11 907 689 euro (ko veido ERAF finansējums – 10 121 536 euro un valsts budžeta finansējums – 1 786 153 euro) par 1 709 256 euro (ko veido ERAF finansējums – 1 709 256 euro un valsts budžeta finansējums – 256 388 euro), pārdalot minēto finansējumu no 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu”.

1.1.1.1. pasākums tiks īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs būs IZM, kas īstenos projekta iesniegumu sadarbībā  LZP.

1.1.1.1.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam – IZM – plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Latvijas dalība EPT, tai skaitā EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši EPT  politikas programmai un EPT monitoringa ziņojuma izstrāde, līdzdalība Eiropas Savienības jaunās EPT politikas programmas izstrādē un ieviešanā, Eiropas Savienības un nacionālo EPT  pasākumu īstenošana;
2) Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecības stiprināšana programmas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programma, kas sāksies 2028. gadā pēc programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēguma, un citās starptautiskās programmās un partnerībās;
3) Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas un tās ietvaros definēto specializācijas jomu padziļināta analīze un monitorings;
4) Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošana, tajā skaitā, bet ne tikai informācijas un komunikācijas platformas https://researchLatvia.gov.lv attīstīšana un funkcionalitātes paplašināšana, sadarbības ar diasporu stiprināšana;
5) Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa 2028. gadā nodrošināšana;
6) zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma nodrošināšana;
7) projekta vadības un īstenošanas personāla kapacitātes celšanas pasākumi  (t.i. apmācības, semināri, darbnīcas);
8) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pētījumu projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšana, piesaistot zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus.

IZM augstāk minētās 1); 2); 3); 4); 5); 6) un 7) atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešams finansējums indikatīvi 10,98 milj. euro, bet ņemot vērā elastības finansējumu, tad līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu, IZM augstāk minēto darbību īstenošanai tiek paredzēts finansējums 9,23 milj. euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu vērtēs iespēju palielināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 10,98 milj. euro.

Finansējuma saņēmējs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pētījumu projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšanai piesaista LZP, kam ir nepieciešamā kompetence un līdzšinējā pieredze ārvalstu zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanā gan darbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros, gan valsts budžeta finansētu pētniecības programmu ietvaros. Darbības ietvaros paredzēts, ka LZP nodrošina sākotnējo, vidusposma un gala zinātniskās kvalitātes starptautisko novērtēšanu, piesaistot zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus vismaz šādos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumos: 1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.5. pasākumā “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu”, 1.1.1.7. pasākumā “Inovāciju granti studentiem” un 6.1.1.2. pasākumā “Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā”. LZP ārvalstu ekspertus var piesaistīt izmantojot gan Eiropas Komisijas ekspertu datubāzēs vai citās līdzvērtīgās ārvalstu zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. panta divpadsmito punktu.

LZP kā 1.1.1.1.pasākuma projekta sadarbības partnerim ārvalstu zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanai indikatīvi paredzēts finansējums 2,64 milj. euro apmērā, no kuriem 1,27 milj. euro tiktu novirzīti ārvalstu ekspertu atalgojuma segšanai par veiktajiem pētniecības projektu sākotnējiem, vidusposma un noslēguma zinātniskās kvalitātes novērtējumiem, savukārt 1,25 milj. euro LZP ārvalstu ekspertīžu nodrošināšanai - ārvalstu ekspertu atlase, darbs ar ekspertiem un 0,18 milj. euro netiešās izmaksas. Bet, ņemot vērā elastības finansējumu, tad līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu, LZP augstāk minēto darbību īstenošanai tiek paredzēts finansējums indikatīvi 2,23 milj. euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu vērtēs iespēju palielināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 2,64 milj. euro.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas;
2) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
3) veselības apdrošināšanas izmaksas un obligāto veselības pārbaužu izmaksas,  redzes korekcijas līdzekļu kompensācija;
4) darba braucienu un komandējumu, tai skaitā ārvalstu komandējumu, izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi; iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai” un “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai”;
5) transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai".;
pakalpojumu izmaksas;
6) zinātnisko ekspertu  datubāzēs iekļauto ekspertu darba samaksa, kuri veiks pētījumu projektu sākotnējo, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes vērtēšanu;
7) ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas;
8) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Projekta īstenošanas uzraudzībai IZM izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjus. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un atbildīgās iestādes. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums.


Noteikumu projekts paredz, ka 1.1.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās no noteikumu spēkā stāšanās dienas.

1.1.1.1. pasākuma ietvaros IZM sadarbībā ar LZP īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris īstenos darbības, kas vērstas uz pētniecības un attīstības pārvaldības un analītisko kapacitātes stiprināšanu Viedās specializācijas stratēģijas vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. IZM un LZP īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas. Līdz ar to 1.1.1.1. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.

1.1.1.1. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar 1.1.1.5. pasākuma un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” projektos īstenotajām darbībām. 

1.1.1.1. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.1. pasākumam nav ietekmes.

1.1.1.1. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 16. intervences kods, 23. intervences kods, 28. intervences kods un 30. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Savukārt, no 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” uz 1.1.1.1.pasākumu pārdalītā finansējuma  1 709 256 euro (ko veido ERAF finansējums – 1 452 868 euro un valsts budžeta finansējums – 256 388 euro) ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods, 10. intervences kods, 11. intervences kods un 12. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.