Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.950) izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. MK noteikumu Nr.950 4.punkts nosaka, ka šie noteikumi neattiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militār­personām un valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem. Savukārt, uz valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem attiecas Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.42 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki” un tajos nav atrunāts pienākums sniegt informāciju VSAA. Tā kā arī minēto iestāžu darbiniekiem ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, tad MK noteikumu Nr.50 2.2. punkts jāpapildina ar dokumentu - aktu par nelaimes gadījumu darbā, jo to VSAA nesaņem elektroniski, un pamatojoties uz kuru tiks izskatīts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu.
 

MK noteikumu Nr.50 2.2. apakšpunkts papildināts ar aktu par nelaimes gadījumu darbā, uz kā pamata tiek izskatīts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu.

MK noteikumu Nr.50 12.punktā noteikta slimības pabalsta aprēķināšanas formula, kur tiek izmantota personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Tā kā pakalpojuma aprēķināšanai var izmantot tikai to iemaksu algu, no kuras darba devējs veicis vai tam bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, juridiskās skaidrības nodrošināšanai precizējams MK noteikumu Nr.50 12.punkts.

MK noteikumu 12.punkts precizēts, ka slimības pabalsta aprēķināšanai tiek izmantota kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras darba devējs ir veicis vai tam bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai.

MK noteikumu Nr.50 8.punkts nosaka, ka personām, kuras izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto apdrošināšanas atlīdzību turpina izmaksāt kārtībā, kāda saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikta pensijas izmaksai personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm. No tā izrietošo Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.542 14.punkts nosaka, ja VSAA saņem informāciju par personas dzīvesvietas adresi ārvalstīs vai informāciju no Fizisko personu reģistra, ka personai ir norādīts pasīvs statuss sakarā ar to, ka tai ir zudis tiesiskais statuss Latvijā un jauns statuss nav noteikts, un persona nav iesniegusi šo noteikumu 2.punktā minētos dokumentus, VSAA ar nākamo mēnesi pēc informācijas saņemšanas pārtrauc pensijas izmaksu. Minētās tiesību normas nosaka VSAA rīcību (pakalpojuma pārtraukšanu), ja tiek saņemta informāciju par personas dzīvesvietas adresi ārvalstīs vai informācija no Fizisko personu reģistra, ka personai ir norādīts pasīvs statuss sakarā ar to, ka tai ir zudis tiesiskais statuss Latvijā.
Savukārt, apdrošināšanas atlīdzības pārtraukšana, kad tās saņēmējam beigusies uzturēšanas atļauja Latvijā un VSAA rīcībā nav ziņu par tās pagarināšanu, tiesību normās nav atrunāta (kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai" 23.3. punktā attiecībā uz valsts pensijām). Līdz ar to MK noteikumi Nr.50 papildināmi ar šādu normu.

MK noteikumi Nr.50 papildināti ar 10.¹ punktu, kas nosaka, ka apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pārtrauc no dienas, kad beigusies uzturēšanās atļauja Latvijā un VSAA rīcībā nav ziņu par tās pagarināšanu. Lai šo normu ieviestu un nodrošinātu masveida datu apstrādes izmaiņas atlīdzību pārtraukšanai, VSAA nepieciešami trīs mēneši no šo grozījumu pieņemšanas. Līdz ar to MK noteikumi Nr.50 papildināti ar 41.punktu, kas nosaka, ka šī norma stājas spēkā 2024.gada 1.decembrī.

MK noteikumu Nr.50 17.¹ punkts nosaka, ja darbspēju zaudējumu nosaka atkārtoti un pārtraukums, kad apdrošinātajai personai tika noteikts darbspēju zaudējums (novērtējums procentos), kas dod tiesības uz atlīdzību, nav bijis ilgāks par pieciem gadiem, atlīdzības izmaksu par darbspēju zaudējumu atjauno. Atjaunojot atlīdzības izmaksu, to pārskata, ņemot vērā visus indeksus, kas atlīdzībai piemēroti pirms tās atjaunošanas. Ja pagājuši vairāk nekā pieci gadi, atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir no jauna.
Minētā tiesību norma paredz atlīdzības piešķiršanu no jauna tajos gadījumos, kad tā jau kādreiz ir bijusi piešķirta.
Praksē mēdz būt gadījumi, kad, piemēram, pēc arodslimības konstatēšanas, darbspēju zaudējums procentos noteikts tādā apmērā, kas nedod tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu (mazāk par 25%) un, pēc vairākiem gadiem darbspēju zaudējum tiek noteikts vismaz 25% apmērā, un personai rodas tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šādos gadījumos MK noteikumos Nr.50 nav atrunāta atlīdzības piešķiršanai nepieciešamā vidējās algas aprēķināšanas kārtība.
Piemēram:
01.01.2015. tiek noteikta arodslimība un izsniegts atzinums par arodslimību (apdrošināšanas gadījums).
No 15.01.2015. nosaka 20% darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību. Atlīdzība netiek piešķirta.
No 15.01.2024. nosaka 3.grupas invaliditāti un 25% darbspēju zaudējumu. Šajā gadījumā no 15.01.2024. tiek piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (turpmāk - Likums) 12.panta pirmā daļa paredz mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības aprēķināšanai noteikt no personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad personai pēc arodslimības konstatēšanas vai nelaimes gadījuma ilgstoši (praksē ir 10 gadi un vairāk) ir noteikts darbspēju zaudējums procentos tādā apmērā, kas nedod tiesības uz atlīdzību, pēc gadiem nosakot invaliditāti un attiecīgi darbspēju zaudējumu, kas ir vismaz 25%, vidējā alga nosakāma pirms arodslimības konstatēšanas vai nelaimes gadījuma darbā. Saskaņā ar Likumu apdrošināšanas gadījums ir ar attiecīgiem dokumentiem apstiprināts fakts par nelaimes gadījumu darbā, kā arī atrodoties ceļā uz darbu vai no darba darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai konstatēta saslimšana ar arodslimību, ja rezultātā iestājusies apdrošinātās personas pārejoša darba nespēja, daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums vai nāve. Ja personai pēc konstatētas arodslimības vai nelaimes gadījuma, daļējs (vismaz 25%) vai pilnīgs darbspēju zaudējums tiek noteikts pēc vairāk kā pieciem gadiem, tad par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienu atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanai var uzskatīt invaliditātes noteikšanas dienu, kad personai tiek noteikts tāds darbspēju zaudējums, kas dod tiesības uz atlīdzību. Arī atjaunojot atlīdzību pēc vairāk kā pieciem gadiem saskaņā ar MK noteikumu Nr.50 17.¹ punktu atlīdzības aprēķināšanai vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek ņemta vērā par laiku pirms atlīdzības piešķiršanas, kad personai noteikts tāds darbspēju zaudējums un invaliditāte, kas dod tiesības uz atlīdzību.
Ņemot vērā minēto, lai arī tajos gadījumos, kad pēc arodslimības konstatēšanas vai nelaimes gadījuma darbā atlīdzība nav piešķirta, piešķirot to pēc ilgstoša laika perioda (ilgāk par 5 gadiem), to būtu tiesības aprēķināt, ņemot vērā personas ienākumus pirms invaliditātes noteikšanas dienas, pēc analoģijas ar atlīdzības atjaunošanu, nepieciešams to atrunāt MK noteikumos Nr.50, vienlaikus precizējot, ka šajā gadījumā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības aprēķināšanai nosaka saskaņā ar tām tiesību normām, kas spēkā uz invaliditātes noteikšanas dienu. Šajos gadījumos personai atlīdzība tiks aprēķināta no "jaunākas" algas, t.i. pirms invaliditātes noteikšanas.

MK noteikumi Nr.50 papildināti ar 17.² punktu, kas nosaka ja darbspēju zaudējums (novērtējums procentos) pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas nedod tiesības uz atlīdzību, atkārtoti vērtējot darbspēju zaudējumu un nosakot invaliditāti, kas dod tiesības uz atlīdzību, to piešķir, ņemot vērā apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas, ja no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas līdz invaliditātes noteikšanai ir pagājuši mazāk kā pieci gadi, vai pirms invaliditātes noteikšanas dienas, ja no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas līdz invaliditātes noteikšanai ir pagājuši vairāk kā pieci gadi. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības aprēķināšanai nosaka saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā attiecīgi vai nu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās vai invaliditātes noteikšanas dienā.

Saskaņā ar Likuma 21.panta otro daļu, VSAA kompensē apdrošinātajai personai papildu izdevumus (izdevumi par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, protezēšanu, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un to remontu, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzētie ceļa izdevumi), kas radušies sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā. Proti, persona pēc minēto pakalpojumu saņemšanas, kurus tā sedz no saviem līdzekļiem, iesniedz VSAA maksājumu apliecinošus dokumentus un pamatojoties uz tiem, VSAA kompensē personai papildu izdevumus. 
Lai personai nodrošinātu nepieciešamos naudas līdzekļus pakalpojuma saņemšanai arī tajos gadījumos, kad tās rīcībā nav pietiekoši naudas līdzekļi, praksē VSAA apliecina Latvijas ārstniecības iestādei ārstēšanās medicīniskās rehabilitācijas iestādē un ķirurģiskas operācijas izdevumu apmaksu, kurus apdrošinātajai  personai ir paredzēts saņemt, izsniedzot garantijas vēstuli. Pēc pakalpojuma un apliecinošo dokumentu saņemšanas, VSAA pārskaita medicīnas iestādei nepieciešamo summu.
Likuma 18.panta 4.punkts paredz apdrošinātās personas pienākumu pildīt ārsta norādījumus, veicināt atveseļošanos un ievērot vispārējo ārstēšanās režīmu. Garantējot medicīnas iestādei ārstēšanās pakalpojuma apmaksu, VSAA nodrošina, ka personai tiks apmaksāti ārstēšanās medicīniskās rehabilitācijas iestādē un ķirurģiskas operācijas izdevumi.

MK noteikumi Nr.50 papildināti ar 18.¹⁰ un 18.¹¹ punktiem, kas nosaka, ka VSAA var izsniegt apdrošinātai personai rakstveida apliecinājumu par Latvijas medicīnas iestādē apdrošinātai personai paredzamās ārstēšanās medicīniskās rehabilitācijas iestādē un ķirurģiskas operācijas izdevumu apmaksu. Izdevumus, par kuru apmaksu VSAA ir izsniegusi minēto apliecinājumu, VSAA apmaksā pēc ārstniecības pakalpojuma sniegšanas apdrošinātajai personai un izdevumu apliecinošo dokumentu saņemšanas, veicot maksājumu uz ārstniecības iestādes maksājumu kontu.