Anotācija (ex-ante)

[1] Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam 3. rīcības virziena Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite 3.3. apakšpunktā ir noteikts pasākums - Nodrošināt atbilstošu kontroles vidi zemes dzīļu atradnēs izmantoto resursu izmantošanā būvniecībā. Pasākums nosaka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt un sniegt priekšlikumus normatīvajiem aktiem minerālmateriālu izmantošanas uzraudzībai būvniecībā. Šī plāna 3.3.apakšpunkta pasākuma pamatojumā ir norādīts, ka vēl joprojām pastāv augsts risks, kad zemes dzīļu resursi tiek iegūti un realizēti nenoformējot karjera vai atradnes dokumentus un atļaujas, bet "sakārtojot" dažāda veida būvatļaujas – zivju dīķu būvniecībai, noteku tīrīšanas, hidrotehniskajiem un zemes darbiem u.tml. Tādos gadījumos, kaut gan pēc fakta notiek zemes derīgo izrakteņu ieguve un pārdošana, pirmkārt, nav jāievēro karjeriem saistošas prasības (izpēte, licencēšana, ietekmes uz vidi novērtēšanas process, uzskaite), otrkārt, tādu objektu kontroli veic attiecīgas pašvaldības būvvalde, bet Valsts vides dienests (turpmāk - VVD) par tiem nav informēts. Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, lai ierobežotu šādas iespējas, kā piemēram, nosakot zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanu, ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta vairāk nekā 10 000 m3, dīķa izveides (būvniecības) rezultātā iegūto un neuzrādīto derīgo izrakteņu realizācijas riskus nemazina.

Būvdarbu laikā visu būvizstrādājumu un citu materiālu ievešana būvlaukumā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 5.¹ pielikumu tiek norādīta būvdarbu žurnālā. Ar 2020.gada 1.janvāri būvniecības process notiek elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tai skaitā būvdarbu žurnāls tiek pildīts BIS. Gadījumos, kad būvniecības process tika uzsākts pirms 2020.gada 1.janvāra un būvniecības ierosinātājs būvprojektu iesniedzis rakstveidā, neizmantojot BIS, arī citus būvniecības dokumentus, tai skaitā būvdarbu žurnālu, būvdarbu laikā var pildīt rakstveidā ārpus BIS.

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 83.punktam katrai būvniecības lietai vai katrai būves kārtai ir jāaizpilda būvdarbu žurnālu (izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi). Būvdarbu žurnāls atspoguļo būvdarbu gaitu objektā no būvdarbu uzsākšanas līdz būves vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā, kā arī informāciju par objektam piesaistītajiem būvspeciālistiem un atbildīgajām personām, būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem un informāciju par nozīmīgo konstrukciju, segto darbu, ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas un citiem nepieciešamajiem pieņemšanas aktiem.

Speciālie būvnoteikumi nosaka gadījumus, kad būvdarbu žurnāls nav obligāts, piemēram:
- ēku būvniecības gadījumā, ja būvdarbus veic būvētājs, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu, sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu un lietošanas veida maiņu bez pārbūves;
- ceļu un ielu būvniecības gadījumā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē, pārbūvē, atjauno vai nojauc pirmās grupas māju ceļu vai pievienojumu citam, nevis valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam;
 - hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvniecības gadījumā, ja būvniecībai ir izstrādāts paskaidrojuma raksts un būvdarbus veiks būvētājs;
 - elektronisko sakaru inženierbūvju būvniecības gadījumā, ja paredzēts izbūvēt  vai pārbūvēt gruntī ieguldīta kabeļa līniju vai kabeļu kanalizāciju, kā arī uzstādot vai nojaucot elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, taksofonu iekārtas, stabus vai balstus;
- ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvniecības gadījumā, ja izstrādāts paskaidrojuma raksts, izņemot gadījumu, ja būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansējums vai ja paredzēta otrās grupas inženierbūves atjaunošana (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas).


Pasākuma izpildei ir noteikti 3 darbības rezultāti:

A. Ieviesta obligāta prasība būvniecības gaitā iegūtās un pārvietotas augsnes, grunts vai derīgo izrakteņu apjoma klasificēšanai pa dabas resursu veidiem un reģistrēšanai BIS, norādot tā apjomu, transportēšanas laiku un piegādes adresi, ja tas tiek realizēts saimnieciskajā darbībā ārpus zemes īpašuma.

Būvdarbu žurnālā par būvizstrādājumiem un citiem materiāliem ir jānorāda šāda informācija:
- būvizstrādājumu vai citu materiālu piegādes datums un laiks būvlaukumā;
- būvizstrādājumu vai citu materiālu veids;
- būvizstrādājuma identifikācijas numurs; būvizstrādājumu vai citu materiālu daudzums;
- būvizstrādājumu vai citu materiālu ražotājs;
- atbilstību apliecinošs vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments un citi pielikumi (pamatojuma dokumenti).

Vērtējot BIS būvdarbu žurnālā norādīto informāciju, būvnieks norāda gan būvlaukumā ievestos būvizstrādājumus, gan citus materiālus (arī minerālmateriālus). Jebkuram būvizstrādājumam vai citam materiālam, kuru ieved būvlaukumā ir jābūt pievienotam atbilstību apliecinošam vai citam kvalifikāciju apliecinošam dokumentam. Ja tiek ievesta, piemēram, zeme, smilts, grants, kas iegūta karjerās (zemes dzīļu atradnēs) tiek pievienoti dokumenti, kas norāda no kura karjera atvests materiāls, piegādes datums un laiks, daudzums un būvizstrādājumu vai citu materiālu ražotājs.

Piemēram, būvniecības lietā Nr.BIS-BL-477355-45076 ir pievienota atbilstības deklarācija Nr. KA 12.09.22, kā arī pielikumos var pievienot citus dokumentus, kas apliecina konkrētā būvizstrādājuma vai cita materiāla kvalitāti vai cita veida dokumentus (šajā būvniecības lietā ir pievienots SIA “Ceļu būvniecības sabiedrības “IGATE”” Kvalitātes kontroles laboratorijas iegūtās smilts testēšanas rezultātu pārskats).

Darbības rezultātā un pamatojumā ir norādīts, ka problēma ir gadījumos, kad, rokot dīķus, tiek iegūti minerālmateriāli (piemēram, augsne, smilts), bet netiek norādīta piegādes adrese, ja iegūtie minerālmateriāli tiek realizēti saimnieciskajā darbībā ārpus zemes īpašuma.

Minerālmateriālu ievešanu būvlaukumā vai izvešanu no būvlaukuma ir iespējams kontrolēt tikai gadījumos, kad ir ierosināta būvniecība un BIS ir atvērta būvniecības lieta un būvdarbu žurnāls. Ja BIS nebūs atvērta būvniecības lietas, nebūs iespējams apkopt nepieciešamos attiecīgos datus. Minerālmateriālu ieguves uzskaiti ārpus BIS būvniecības lietas nav iespējams efektīvi risināt ar būvniecības jomas normatīvo aktu grozījumiem.

B. Ieviesta obligāta prasība būvobjektu būvniecības gaitā izmantoto minerālmateriālu piegādes apjomu reģistrēt BIS, norādot katras piegādes apjomu un sastāvu, minerālmateriālu izcelsmes vietu, derīgo izrakteņu ieguvēju vai minerālmateriālu sagatavotāju, piegādātāju un piegādes adresi (būvobjektu).

Būvdarbu žurnālā saskaņā ar spēkā esošo regulējumu par būvizstrādājumiem un citiem materiāliem ir jānorāda būvizstrādājumu vai citu materiālu piegādes datums un laiks būvlaukumā, būvizstrādājumu vai citu materiālu veids, būvizstrādājuma identifikācijas numurs, būvizstrādājumu vai citu materiālu daudzums, būvizstrādājumu vai citu materiālu ražotājs un atbilstību apliecinošs vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments un citi pielikumi (pamatojuma dokumenti).

Attiecībā uz minerālmateriālu izcelsmes vietas norādīšanu BIS, vēršam uzmanību, ka ne vienmēr karjeram (zemes dzīļu ieguves vietai) ir precīza adrese vai kadastra apzīmējums, līdz ar to nav iespējams identificēt konkrēto karjeru. Ir izstrādāta Zemes dzīļu informācijas sistēma, kuru uztur Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Sistēmā ir norādīta informācija par zemes dzīļu ieguves vietu – nosaukums, kadastra karte, dabas resursu veids un cita informācija. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemta vietējās pašvaldības izsniegta atļauja (izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei ievērojot Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) noteiktos ieguves limitus, kā arī pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju), Būvniecības valsts kontroles biroja izsniegta licence (ogļūdeņražu meklēšanas, izpētei un ieguvei) vai VVD izsniegta licence. Zemes dzīļu informācijas sistēmu šobrīd nav iespējams savienot ar BIS, jo atļaujām (licencēm) nav piešķirti unikālie identifikācijas numuri, kas atšķir vienu atradni no citas (piemēram, viena pašvaldība izsniedz atļauju Nr.1 un arī cita pašvaldība izsniedz atļauju Nr.1). Līdz nav pilnveidota Zemes dzīļu informācijas sistēma (sistēmā tiks norādītas visas zemes dzīļu atradnes ar unikāliem identifikācijas numuriem), to nav iespējams pilnvērtīgi izmantot, lai BIS radītu iespēju izvēlēties tikai noteiktas licences vai atļaujas. Papildus būtu nepieciešams arī ņemt vērā, ka minerālmateriālus var ievest Latvijā arī kaimiņvalstīm un šāda gadījumā Zemes dzīļu informācijas sistēmā par kaimiņvalstī izdotajām atļaujām vai licencēm nebūs pieeja informācija.

C. Būvuzraugiem noteikts pienākums veikt kontroli par uzrādīto, no derīgo izrakteņu ieguves vietām piegādāto minerālmateriālu apjomu un veidu sakritību ar būvobjektā faktiski iestrādāto minerālmateriālu apjomu un veidu.

Jau šobrīd būvniecības regulējumā būvuzraugam ir noteikts pienākums pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam un piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā. Ēku būvniecības gadījumā ir noteikts - nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido BIS no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem un to apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvdarbu veicēja pārstāvji un būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) nav BIS izveidojuši un apstiprinājuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu. Darbus var turpināt tikai tad, kad visi iesaistītie būvspeciālisti  ir apstiprinājuši attiecīgo segto darbu pieņemšanas aktu.

Esošā BIS funkcionalitāte nodrošina, ka segtajos darbos un citos veiktajos būvdarbos izmantotos būvizstrādājumus un citus materiālus uzskaita, ņemot vērā būvlaukumā ievesto būvizstrādājumu un citu materiālu (tai skatā minerālmateriālu) daudzumu un sortimentu. Papildus būtu arī jānorāda, ka būvuzraudzība ir obligāta tikai Vispārīgo būvnoteikumu 120.punktā noteiktajos gadījums. Proti, tā nav attiecināma uz visām būvniecības iecerēm. Tāpat būtu jāņem vērā, ka “centrālā” persona objektā (būvlaukumā) ir būvdarbu vadītājs, kurš saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 100.4.apakšpunktu primāri nodrošina, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti, kā arī saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 100.7.apakšpunktu izdara ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem un iebūvētajiem būvizstrādājumiem.

Līdz ar to, būvniecības jomas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu informāciju par objektā ieviestajam materiāliem, nav nepieciešams atsevišķi uzsvērt, ka būvuzraugiem ir pienākums veikt kontroli par uzrādīto, no derīgo izrakteņu ieguves vietām piegādāto minerālmateriālu apjomu un veidu sakritību ar būvobjektā faktiski iestrādāto minerālmateriālu apjomu un veidu. Šajā sakarā būtu nepieciešams ņemt vērā, ka attiecībā uz minerālmeteriālu uzskaiti, BIS ir rīks informācijas iegūšanai, nevis rīks kontroles veikšanai par minerālmeteriālu ieguvi, piemēram, kādā karjerā.
 

[1] Ievērojot iepriekš minēto, lai ieviestu kā obligātu prasību būvniecības gaitā iegūtās un pārvietotas augsnes, grunts vai derīgo izrakteņu apjoma klasificēšanu pa dabas resursu veidiem, kas noteikti Dabas resursa nodokļa likuma 1.pielikumā, un reģistrēšanu BIS, ir plānots būvdarbu žurnālā noteikt, ka būvdarbu žurnālā BIS tiek ietverta informācija par dabas resursu viediem atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 1.pielikumam un ka par objektā ievestajiem dabas resursiem norāda derīgo izrakteņu atradnes nosaukumu, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai licences izdevēju, numuru un tās izdošanas datumu vai objektu, kurā iegūti dabas resursi (sk. noteikumu projekta 12.punktu).

Termins “dabas resursi” saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 1.panta 3.punktu ietver augsni un zemes dzīles. Jēdziena “zemes dzīles” definīcija ir sniegta likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 20.punktā un tā nosaka, ka zemes dzīles ir zemes garozas daļas, kas atrodas zem augsnes. Tādējādi derīgie izrakteņi atbilst zemes dzīļu statusam, bet augsne neatbilst. Par dabas resursu nav uzskatāmi būvizstrādājumi, ka iegūti pārstrādājot dabas resursus, piemēram, cementa maisījumi.

Dati par dabas resursu (minerālmateriālu) izmantošanu objektos tiks nodrošināti VVD, padodot datus uz atvērto datu portālu (Latvijas Atvērto datu portālā). VVD šo informāciju atvērto datu veidā pēc saviem ieskatiem varēs izmantot savu funkciju nodrošināšanai un uzdevumu realizācijai. Vienlaikus VVD tiks saglabāta iespēja arī aplūkot būvniecības lietas. 

BIS funkcionalitātes pilnveidošanai nepieciešamais laiks ir 8 mēneši. Ņemot vērā šo apstākli noteikumu projekta grozījumu saistībā būvdarbu žurnāla saturu būs piemērojami ar 2024.gada 1.martu (sk. noteikumu projekta 10.punktu).

Skaidrības labad ir vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, saskaņā ar LVS EN 13285:2021 “Nesaistītie maisījumi. Specifikācijas” 5.3.2.4.apakšpunkta ražotājam ir jānodrošina dokumenti, kuros ir detalizēti uzskaitīts izejmateriālu veids, tā avots. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka derīgo izrakteņu atradnes nosaukums, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai licences izdevējs, numurs un tās izdošanas datums nav ierobežotas pieejamības informācija.

Kontrolējošām iestādēm, tai skaitā pašvaldībai un vides institūcijām, piemēram, Valsts vides dienestam, ir piekļuve BIS, un, konstatējot pārkāpumus vides jomā, iestādes var sadarboties, lai novērstu pārkāpumu. BIS kontrolējošajām iestādēm ir pieejams būvprojekts. No būvprojektā ietvertās informācijas par plānotajiem būvdarbiem ir nosakāms potenciālais derīgo izrakteņu ieguves apjoms. Šajā sakarā ir izmantojamo dati par pamatu izbūves dziļumu un paredzamajiem zemes darbiem. Atsevišķi ir jānorāda, ka jau šobrīd pēc būvdarbu pabeigšanas, ierosinot būves nodošanu ekspluatācijā, ir jāsaņem atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai, kas saņemti no institūcijām, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus. Ja tika saņemti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, tad arī pirms būves nodošanas ekspluatācijā ir jāsaņem iestādes atzinums par būves gatavību ekspluatācijai un iestāde pārbauda, kā tika ievēroti tehniskie noteikumi būvdarbu procesā. Ja būvniecībai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir saņemami Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, kuros tiek izvirzītas vides aizsardzības prasības, tai skaitā prasība par dabas resursu lietošanas atļaujas saņemšanu un dabas resursu nodokļa nomaksu, tad arī pirms būves nodošanas ekspluatācijā šie aspekti tiks vērtēti.

Vienlaikus jāatzīmē, ka joprojām pastāv  riski attiecībā uz tiem būvobjektiem, kuriem nav jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi un kuri tādējādi nav tiešā Valsts vides dienesta redzeslokā. Attiecībā uz šajos būvobjektos iegūtajiem un izvestajiem derīgajiem izrakteņiem pastāv riski saistībā ar izvesto dabas resursu neuzskaitīšanu un secīgu dabas resursu nodokļa nenomaksāšanu. Tas savukārt rada riskus ēnu ekonomikas attīstībai. Līdz ar to joprojām pastāv nepieciešamība  meklēt un paredzēt risinājumus, kā ar iespējami nelieliem administratīviem un finansiāliem ieguldījumiem var šos riskus mazināt vai izskaust. 
 

[2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 28.jūnija sēdes protokola Nr. 34 2. § 3.punktu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādāt nākamos grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, kuros precizēt arī būvinspektora pienākumus attiecībā uz vides prasību, tai skaitā atkritumu uzraudzības, kontroli būvlaukumā. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 140.3.apakšpunktu gadījumā, ja būvinspektors konstatē, ka veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli. No esošā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, ka attiecīgā pienākuma ietvaros tiks informēts arī VVD.
 

[2] Ievērojot iepriekš minēt, Vispārīgo būvnoteikumu 140.3.apakšpunkts precizēts, norādot, ka vārdiem "institūciju, kura veic vides valsts kontroli" ir saprotams arī Valsts vides dienests (sk. noteikumu projekta 9.punktu). Esošā regulējuma izmaiņas pēc savas būtības nemaina attiecīgas tiesību normas tvērumu. 

Vienlaikus  regulējuma izmaiņas arī nemaina kompetences sadalījumu starp institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, un VVD. Proti, institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pienākumus, veicot objekta būvdarbu kontroli, ir pievērst uzmanību pazīmēm, ka būvdarbu laikā, iespējams, netiek ievērotas vides prasības, kuras noteiktas ar normatīvajiem aktiem vai izriet no VVD izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz būvdarbu veikšanas paņēmieniem. Pamatā būvinspektora pienākums ir kontrolēt būvprojektā paredzēto risinājumu ievērošanu.
 

[3] Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 43.punkts nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam. Ar 2022.gada 1.martu speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka trešās grupas atjaunošanu var veikt ar paskaidrojuma rakstu (nav jāsaņem būvatļauja) (sk. Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 7.²6.punktu). Būvprojekta ekspertīze ir nepieciešama tikai gadījumos, kad ir izdota būvatļauja, tā kā atjaunošanas gadījumos tiek nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Būvprojekta ekspertīze arī nav jāveic būves nojaukšanas būvprojektam.

Vispārīgo būvnoteikumu 60.punkts nosaka vispārīgu principu - ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad būvniecības ierosinātājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Ja būvdarbu laikā tiek mainīts konstruktīvais risinājums, kas var radīt, piemēram, sabrukšanas iespējamību vai nenodrošina ugunsdrošības prasības, jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze. Regulējuma mērķis nebija noteikt, ka visos būvprojekta izmaiņu gadījumos jāveic atkārtota ekspertīze. Norādām, ka Vispārīgajos būvnoteikumos nav iespējams uzskaitīt un norādīt gadījumus, kādos veiktās izmaiņas būvprojektā ir būtiskas un var radīt bīstamību. Izmaiņas būvprojektā var attiekties ne tikai uz konstruktīvā risinājuma izmaiņām, bet arī uz būvizstrādājumu nomaiņu, aizstājot to ar citu būvizstrādājumu, kuram ir atšķirīgi tehniskie rādītāji. Gadījumos, kad konstruktīvie risinājumi papildus nodrošina būves drošumu, piemēram, mehānisko stiprību un stabilitāti, šādos gadījumos atkārtota būvprojekta ekspertīze nebūtu jāveic. Būvprojekta atkārtotai ekspertīzei ir jānoskaidro konkrētā risinājuma ietekme, piemēram, uz visas būves mehānisko stiprību un stabilitāti. Lai būvniecības procesa dalībniekiem būtu skaidrs, kuros gadījumos ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze, to var pamatot tikai būvprojekta izstrādātājs (projektētājs), kā izmaiņu būvprojekta izstrādātājs.

Speciālajos būvnoteikumos ar 2022.gada 1.martu ir noteikts, kādām būvprojekta daļām ir jāveic būvprojekta ekspertīze. Tā Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 83.punkts nosaka, ka trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasībām. Būvprojekta ekspertīzi veic: 1. būvkonstrukciju daļai; 2. citās būvprojekta daļās iekļautajiem ugunsdrošības risinājumiem atbilstoši ugunsdrošības pasākumu pārskatam. Regulējums jau sākotnēji nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir jāveic tikai attiecībā tādām būtiskām būves prasībām, kas ir svarīgas visai sabiedrībai - būves mehāniskā stiprība un stabilitāte, kā arī ugunsdrošība. Savukārt būves arhitektoniskais risinājums ir skaņojams būvvaldē un tā izmaiņas nebūtu ekspertējamas.
 
Vispārīgo būvnoteikumu 69.punkts nosaka, būvniecības ierosinātāja pienākumus, ja būvprojektā tiek veiktas izmaiņas un jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze, kur viens no obligātajiem pienākumiem ir apturēt būvdarbus un tos var atsākt tikai pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma. Nozares ekspertu vērtējumā, ne visos gadījumos kad ir jāveic atkārtota ekspertīze, ir jāaptur būvdarbi. Būtiski ir tie gadījumi, kad būvdarbu laikā ēkas ekspluatācija netiek pārtraukta, kas rada risku ēkas lietotājiem. Savukārt citos gadījumos būvdarbu veicējs pats izvērtē iespējamos riskus, ņemot vērā, ka būvdarbu veicējam ir jānodrošina darba drošības prasību ievērošana būvlaukumā. Papildus būtu jānorāda, ka pārtraukt būvdarbus nevar būt tikai būvniecības ierosinātāja pienākums, bet tam būtu jābūt arī būvdarbu veicēja un tā personāla pienākumam.

 

[3] Ievērojot iepriekš minēto, precizēts Vispārīgo būvnoteikumu 43.punkts, nosakot, ka būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam (sk. noteikumu projekta 3.punktu).

Precizēta arī Vispārīgo būvnoteikumu 60.punkta redakcija, svītrojot prasību, ka būves arhitektoniskā risinājuma izmaiņu gadījumā ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze, kā arī ir noteikts, ka atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu un to izmaiņu būvprojektā ir norādījis būvprojekta izstrādātājs (sk. noteikumu projekta 4.punktu). 

Vispārīgie būvnoteikumi, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un prasību ievērošanas izsekojamību, ir papildināti ar jaunu 67.¹ punktu, nosakot pienākumu būvprojekta izstrādātājam izmaiņu būvprojekta skaidrojošā aprakstā norādīt ietekmi uz iepriekš ekspertēto būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. Šāds precizējums ir nepieciešams, lai būtu novērta veikto izmaiņu ietekme un būtu iespējams pārliecināties, ka balstoties uz veikto izmaiņu novērtējumu, izmaiņu būvprojekta ekspertīze nav nepieciešama, piemēram, jo būvprojektā  paredz risinājumus, kas pastiprina būves drošumu.

Vispārīgo būvnoteikumu 69.punktā ir precizēts, ka būvprojekta izmaiņu gadījumā, kad ir jāveic atkārtota būvprojekta būvekspertīze, ir nepieciešams pārtraukt būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, ja būve vienlaikus tiek ekspluatētā, līdz ir saņemts pozitīvs būvekspertīzes atzinums. Šāds risinājums nodrošinās, ka bez papildus apdraudējuma sabiedrības drošībai, būvdarbus varēs turpināt vienlaikus ar būvniecības procesa dalībnieku saskaņoto risinājumu būvekspertīzi. 

Jāuzsver, ka tiek saglabāts pienākums izmaiņu gadījumā izstrādāt izmaiņu būvprojektu un to saskaņot ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas (neatkarīgi no tā vai būvniecības process noris, izmantojot vai neizmantojot BIS) normatīvajos aktos noteiktajos gadījums (sk. Būvniecības likuma 16.panta 2.² daļu). Šis pienākums, skaidrības labad, ir īpaši norādīs plānotajā Vispārīgo būvnoteikumu 68.¹ punktā (sk. noteikumu projekta 6.punktu). Gadījumā, ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai BIS (ja būvniecības process noris, izmantojot BIS) un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Ja būvniecības process noris, neizmantojot BIS, izmaiņu izdarīšanu būvprojektā joprojām regulē Vispārīgo būvnoteikumu 36.6.apakšpunkts un 115.punkts un tās ir iesniedzamas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, vienlaikus ar dokumentiem, kas nepieciešami objekta nodošanai ekspluatācijā (sk., piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 231.2.apakšpunktu).

Vienlaikus jānorāda, ka ar regulējuma izmaiņām netiek mainīts tas, ka izmaiņu būvprojektam ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām (sk. Vispārīgo būvnoteikumu 69.2.apakšpunktu). Tas saistīts ar to, ka personai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības un tas nav īpaši jānorāda normatīvajā aktā. Spēkā esošā Vispārīgo būvnoteikumu 69.4.apakšpunktu prasība izmaiņu būvprojekta būvekspertīzes atzinumu pievienot izmaiņu būvprojektam ir saglabāta (sk. noteikumu projekta 4.punktu). Jāatzīmē, ka izmaiņu būvprojekta būvekspertīzes atzinumu pievieno izmaiņu būvprojektam līdz būvdarbu atsākšanas brīdim, ja tie ir pārtraucami (sk. plānoto Vispārīgo būvnoteikumu 60.punktu), vai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ja šis atzinums tai nav pieejams, piemēram, BIS, lai kontrolētu Vispārīgo būvnoteikumu 69.punktu izpildi, var pieprasīt arī to līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
 

[4] Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 3.1.apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Šī tiesību norma būvniecības regulējuma pārskatīšanas ietvaros 2014.gadā tika radīta par pamatu ņemot 1995.gada Būvniecības likuma 11.panta pirmo daļu, kas noteica, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Līdzšinējā attiecīgās tiesības normas piemērošanas praksē no būvvalžu puses netika apšaubītas, piemēram, zemes gabala īpašnieka tiesības savas ēkas ekspluatācijas nodrošināšanai ārpus savas zemes vienības robežām ceļa zemes nodalījuma joslā, piemēram, saskaņojot ar trešajām personām, ierosināt nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanu. Tomēr, šobrīd ir novērojamas attiecīgās tiesību normas piemērošanas prakses izmaiņas – netiek atzīstas, piemēram, zemes vienības īpašnieka tiesības ierosināt savas ēkas ekspluatācijai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanu ceļa zemes nodalījuma joslā. No vienas puses, piemēram, pašvaldības saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktu var noteikt, ka būves ir pievienojamas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, no otras puses - zemes gabala īpašnieks nav šķietami tiesīgs ierosināt ārējā inženiertīkla pievada daļas izbūvi no savas zemes gabala robežas ceļa zemes nodalījuma jomā līdz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja norādītajai pieslēguma vietai. Papildus, vadoties no būvniecības procesa dalībnieku jautājumiem, neskaidrs joprojām ir arī jautājums par tiesībām, piemēram, pieslēgties pašvaldības ielai - no vienas puses pārsvarā gadījumos pašvaldības apbūves noteikumi uzliek par pienākumu izbūvēt šādu pieslēgumu, no otras puses - daļa no šā pieslēguma vairumā gadījumos būs ārpus būvniecības ierosinātāja zemes vienības robežām. Lai risinātu iepriekš minētas prakses izmaiņas radītās sekas, ēkas ekspluatācijai nepieciešamo inženierbūvju izbūve ceļa zemes nodalījuma joslā tiek nodalīta atsevišķās būvniecības iecerēs, ņemot vērā noslēgtos līgumus par tiesībām būvēt ceļa zemes nodalījuma joslā ar pašvaldību kā ceļu īpašnieci vai ārējo inženiertīklu īpašniekiem. Rezultātā agrākā viena būvniecības iecere tiek sadalīta pat 10 dažādās būvniecības iecerēs.

Tāpat Vispārīgo būvnoteikumu 3.1.apakšpunkta piemērošanas prakses izpētes ietvaros ir secināts, ka servitūtu gadījumā attiecīgā tiesību norma aptver tikai servitūtus, kas ir nodibināti, apmatojoties uz līgumu (vienošanos), nevis tiesas spriedumu, kaut arī servitūts, kas nodibināts, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tādā pašā mērā ļauj izmatot visas no šī servitūta izrietošās tiesības, un arī šajā gadījumā kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus (sk. Civillikuma 1140.pantu).
 

[4] Problēmas aprakstā norādītā problēma praksē rada ievērojamu administratīvo slogu visiem būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī būvniecības ieceres saskaņošanā iesaistītajiem – valsts un pašvaldību institūcijas un tehnisko noteikumi izdevēji – izstrādājot un saskaņojot vairākus būvprojektus vienas būvniecības ieceres realizācijai. Lai novērstu radušos administratīvo slogu, ar noteikumu projektu tiek papilināts Vispārīgo būvnoteikumu 3.punkts ar 3.4.apakšpunktu, paredzot tiesības zemes vai būves īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskam valdītājam (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājam, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājam ierosināt ceļu zemes nodalījuma joslā inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, būvniecību. Šādas izmaiņas nodrošinās, piemēram, ka pieslēguma izbūvei pie pašvaldības ielas vai inženiertīkla pievada ierīkošanai ceļu nodalījuma joslā būvniecības ierosinātājam vairs nebūs nepieciešams kļūt par šīs ielas vai inženiertīkla lietotāju, kuram arī līgumu ir noteiktas tiesības būvē. Regulējums izmaiņas nav attiecināmas tikai ēkām, jo arī inženierbūvju (piemērām, sūkņu staciju) ekspluatācijas nodrošināšanai var būt nepieciešams izbūvēt, piemēram, pieslēgumu kādam ceļam. Skaidrības labad ir jānorāda, ka piedāvātajās regulējuma izmaiņās vārdu kopa “ceļa zemes nodalījuma josla” lietots, ņemot vērā likuma “Par autoceļiem” 27.1 pantā ietverto regulējumu. Tāpat jānorāda, ka regulējuma izmaiņas neietekmēs to, ka plānotie būvdarbi būs saskaņojami ar visām trešajām personām, kuru tiesības attiecīgie būvdarbi skars.

Attiecībā uz Vispārīgo būvnoteikumu 3.1.punkta izmaiņām – paredzot servitūta izlietotāju kā vienu no būvniecības ierosinātājiem, norādām, ka tiek novērsta normatīvā regulējuma nepilnība atbilstoši iepriekš dotajam problēmas aprakstam. Subjektu apzīmējošā vārdu kopa “servitūta izlietotājs” ir saskanīga ar Civillikuma 1133.pantā lietoto šo pašu subjektu apzīmējošo vārdu kopu – “servitūta izlietotājs”. Regulējuma izmaiņas attiecas uz visiem servitūtiem, tai skaitā uz Civillikuma 1231. pantā noteikto servitūtu nodibināšanas veidiem - likuma un testamenta, un novērsīs arī šajā gadījumā šķietamās pretrunas starp dažādiem regulējumiem. Regulējuma izmaiņas nerada papildus administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem.
 

[5] Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma 3.1.1.apakšpunkts nosaka, ka atsevišķi labiekārtojuma elementi ir pirmās grupas inženierbūve. Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.¹ punktu jēdziens “atsevišķs labiekārtojuma elements” atbilst Būvniecības likumā lietotajam jēdzienam “ārtelpas labiekārtojuma elements”. Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.pantu ceturto daļu ārtelpas labiekārtojuma elements (atsevišķs labiekārtojuma elements) vairs netiek klasificēts kā inženierbūve.
 

[5] Lai novērstu pretrunu starp Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma 3.1.1.apakšpunktu un Būvniecības likuma 11.panta ceturto daļu, ar grozījumiem Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā ārtelpas labiekārtojuma elements (atsevišķs labiekārtojuma elements) tiek izslēgts no šā pielikumā 3.punktā ietvertā inženierbūvju uzskaitījuma (sk. noteikumu projekta 11.punktu). Šajā sakarā papildus būtu jānorāda, ka regulējuma izmaiņas nemaina to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta ceturto daļu ārtelpas labiekārtojuma elementa būvniecībai piemēro citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības procesu, izņemot būvnoteikumos noteiktos gadījumus – proti, Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumus Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.apakšpunktu ārtelpas labiekārtojuma elementu (atsevišķs labiekārtojuma elementu) būvniecībai nav nepieciešama jebkāda būvniecības ieceres dokumentācija – saistībā ar plānotajām regulējuma izmaiņām šos būvnoteikumus nav nepieciešams grozīt.
 

[6] Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 121.punkts nosaka, ka būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Lielāku vai sarežģītāku objektu gadījumā tajā parasti ir viens atbildīgais būvuzraugs un vairāki citi būvuzraugi, kas katrs atbilstoši savai kompetencei veic būvuzraudzību attiecīgajā objektā. Piemēram, tirdzniecības centra jaunas būvniecības gadījumā atbildīgais būvuzraugs būs ar sertifikātu ēku būvdarbu būvuzraudzības sfērā [jo primārais objekts ir ēka], bet otram būvuzraugiem būs sertifikāts, piemēram, ceļu būvdarbu būvuzraudzība sfērā [jo tiek paredzēta arī pievadceļa un apjomīgas autostāvietas jauna būvniecība]. Parasti atbilstoši ierastajai kārtībai būvuzraugu grupas darbu vadu un koordinē atbildīgais būvuzraugs. Tomēr, būvniecības jomas regulējumā šāds pienākums atbildīgajam būvuzrauga nav tiešā veidā noteikts, kaut arī saskaņā ar Būvniecības likuma 19.² panta sesto daļu būvuzraudzības veicējs [jeb būvkomersants, kas norīko no savu darbinieku vidus atbildīgo būvuzraugu] ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veikto būvdarbu procesa uzraudzību un būvdarbu kontroli. Šo kontroli pār apakšuzņēmēju būvuzraugu (apakšuzņēmēju) darbu var realizēt tikai vadot un koordinējot šo darbu. Šajā sakarā būtu nepieciešams arī norādīt, ka būvuzraudzību var nodrošināt tikai sertificēta fiziskā persona (sk. Būvniecības likuma 13.panta trešās daļas 4.punktu), nevis jebkurš apakšuzņēmēja darbinieks. Skaidra regulējuma neesamība par būvuzraugu grupas vadīšanu un darbu koordinēšanu no atbildīgā būvuzrauga puses, vadoties no būvniecības nozares pārstāvju sniegtās informācijas, šobrīd rada nevajadzīgus strīdus starp būvniecības ierosinātājiem un būvuzraudzības veicējiem.
 

[6] Lai novērstu problēmas aprakstā minēto būvuzraudzības regulējuma piemērošanas problemātiku un nodrošinātu atbilstošu Būvniecības likuma 19.² panta sestās daļas ievērošanu, ar noteikumu projekta 8.punktu tiek paredzēts papildināt Vispārīgo būvnoteikumu 121.punktu ar teikumu šādā redakcijā - būvuzraugu grupu vada un grupas darbu koordinē atbildīgais būvuzraugs. Atbildīgajam būvuzraugam uzliktais profesionālais pienākums ir līdzvērtīgs citu atbildīgo būvspeciālistu profesionālajiem pienākumiem, kuri arī vada noteiktas būvspeciālistu grupas, piemēram, būvprojekta vadītājam (sk., piemēram, Vispārīgo būvnoteikumu 32.punktu).