Anotācija

Ievērojot likumā doto uzdevumu,  nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību kombinētu mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinētu mācību īpatsvaru atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, ņemot vērā kombinēto mācību tvērumu, proti, tās ir mācības  izglītības procesa organizēšanai un īstenošanai, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības.

Ņemot vērā minēto, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumu projekts), kas paredz noteikt kritērijus un kārtību kombinētu mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinētu mācību īpatsvaru.
    1. Noteikumu projekts izstrādāts par pamatu ņemot Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumus Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība", tos pielāgojot kombinēto mācību tvērumam.
   Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam kombinētas mācības ir klātienes mācību daļa, ar kuru palīdzību mācības tiek dažādotas, izmantojot attālinātas mācības,  tiešsaistes mācības,  tehnoloģiju bagātinātas mācības, tehnoloģiju pastarpinātas mācības, mācoties sinhroni, mācoties asinhroni.  Kombinēto mācību mērķis ir stiprināt kvalitatīvu klātienes mācību procesu, tas ir nodrošināt diferencētākas un vai personalizētākas mācības, attīstīt caurviju prasmes un starpdisciplināru mācīšanos, plašāk izmantot dažādas mācību formas, vidi un digitālos risinājumus, veidot mūsdienīgu un elastīgu mācību procesu, nezaudējot klātienes nozīmi. Ņemot vērā minēto  ietvaru noteikumu projekts nosaka vienotus principus, kā kombinētās mācības organizējamas visās izglītības programmās, nosakot vienotu terminoloģiju (attālinātās mācības, tiešsaistes mācības,  tehnoloģiju papildinātas mācības), vienotas prasības kvalitātei, drošībai un plānošanai, atšķirīgu kombinēto mācību apjomu dažādās izglītības programmās, saglabājot klātienes mācības kā izglītības pamatu.
 
  2. Lai novērstu dažādu jēdzienu izpratni, noteikumu projekts definē šādus jēdzienus:
1) attālinātas mācības -   pedagoga vadīts mācību un studiju process, kurā pedagogs un izglītojamais mācību procesā piedalās, neatrodoties vienā fiziskā vietā, piemēram, tas ietver mācības bibliotēkā, muzejā, dabā utml, neatrodoties izglītības iestādē.
2) tiešsaistes mācības -  pedagoga vadīts mācību process, kurā pedagogs un izglītojamie mācību procesā piedalās, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tiešsaistes mācības var būt sinhronas, proti pedagogs un izglītojamie mācību aktivitātēs piedalās vienlaikus tiešsaistē, kā arī asinhronas, proti, mācību process, kurā pedagogs un izglītojamie mācību aktivitātēs nepiedalās vienlaikus, un izglītojamais pedagoga plānoto mācību saturu apgūst sev piemērotā laikā;
3) tehnoloģiju papildinātas mācības - pedagoga vadīts mācību process, kurā izmantotās tehnoloģijas, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, citi mācību tehniskie līdzekļi, digitālās spēles, ir galvenais līdzeklis pedagoga un izglītojamā mijiedarbības nodrošināšanai un mācību satura apguvei. Izglītības likums definē mācību tehniskos  līdzekļus  - mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras. Papildus noteikumos minētajai definīcijai ir atzīmējams, ka tehnoloģiju papildinātas mācības ir tāds pedagoga vadīts mācību process, kurā tradicionālās mācību metodes tiek papildinātas un uzlabotas ar tehnoloģijām, attiecīgi būtiski mainot un ietekmējot mācību stundas / nodarbības norisi, t.i., tehnoloģijas ir nevis mācību procesa papildinājums, bet izšķiroša komponente.  
Ievērojot mūsdienu pedagoģijas teorijas atziņas, tehnoloģiju papildinātas mācības ir apzināta tehnoloģiju, t.sk. digitālo rīku, izmantošana, lai padarītu mācīšanu un mācīšanos efektīvāku un mācīšanos saistošāku. Turklāt ņemot vērā pieaugošo izglītības lietotņu, programmatūras un citu e-mācību vai mākslīgā intelekta rīku izplatību, tehnoloģijas nav tikai resurss, bet ir neatņemama mācību procesa komponente.
   
3. Noteikumu projekts paredz, ka tie neattiecas uz:
  1)  gadījumiem, kad izglītības iestāde atbilstoši Izglītības likuma 36.panta otrajā daļā noteiktajam noslēgusi savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros. 
   Izglītības likuma 36. panta otrā daļa nosaka: "Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas. Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.—9. klašu posmā, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī par citiem nosacījumiem".  Minētais regulējums jau nosaka konkrētus ierobežojumus un nosacījumus gadījumos, kad tiek slēgts savstarpējs līgums par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas un vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros, tādējādi kombinēto mācību ierobojumi un nosacījumi nav piemērojami. Vienlaicīgi, ņemot vērā līdzšinējo praksi, ka izglītības iestādes dažādi saprata Izglītības likuma 36. pantā otrajā daļā noteikto kontekstā ar attālināto mācību nosacījumiem, noteikumu projektā regulējums saistībā ar minēto iekļauts, lai vienādotu piemērošanas praksi. 
  2) darba vidē balstītām mācībām.
  Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam darba vidē balstītas mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja. Darba vidē balstītas mācības var ietvert praksi. Tādējādi darba vidē balstītas mācības ir profesionālās izglītības īstenošanas forma, kurā izglītojamais būtisku daļu no profesionālajām prasmēm un kompetencēm apgūst reālā darba vidē pie darba devēja, vienlaikus teorētiskās zināšanas apgūstot izglītības iestādē. Ņemot vērā  darba vidē balstītu mācību specifiku, to īstenošanu nosaka speciāls regulējums, līdz ar to uz darba vidē balstītām mācībām nav attiecināmi nosacījumi par kombinēto mācību īstenošanu. 
 
   4. Noteikumu projekts paredz, ka  kombinētās mācības var īstenot izglītības programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījumu vietās un sociālās korekcijas iestādē.
 Ieslodzījuma vietās mācību process pamatā tiek organizēts klātienē, ņemot vērā to specifisko tiesisko režīmu, drošības prasības un noteiktos ierobežojumus attiecībā uz datortehnikas un globālā tīmekļa (interneta) brīvu izmantošanu, tomēr arī kombinētās mācības var tikt īstenotas ieslodzījuma vietās, ja vien ieslodzījuma vieta var nodrošināt datortehnikas (datora ar interneta pieslēgumu) izmantošanu tikai mācību mērķiem.  

   5.  Noteikumu projekts paredz nosacījumus kombinēto mācību īstenošanai, kā arī nosaka pieļaujamo apjomu attiecībā uz attālinātām mācībām un tiešsaistes mācībām,  par pamatu ņemot procentuālo apjomu, kāds tas bija noteikts ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumiem Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība". Savukārt tehnoloģiju papildinātām mācībām apjoma ierobežojums netiek noteikts, jo tehnoloģiju papildinātas mācībās tiek izmantotas tehnoloģijas, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, citi mācību tehniskie līdzekļi, digitālās spēles u.c. un tas pēc būtības tiek izmantotas regulāri mācību procesā.  
    Ievērojot minēto noteikumu projekts paredz:
    1) Pirmsskola un sākumskola.
Pirmsskolā, 1. un 2. klasē mācības notiek tikai klātienē un kombinētās mācības īsteno tikai kā tehnoloģiju papildinātas mācības, izglītojamiem fiziski apmeklējot izglītības iestādi, bet tehnoloģijas, tostarp digitālās izmanto tikai klātienes mācību procesa bagātināšanai un pilnveidošanai. Tādējādi pirmsskolas bērni un skolēni tiek radināti pie dažādiem mācību procesu organizēšanas veidiem.
Ņemot vērā 2022. gadā izstrādātās Veselības ministrijas rekomendācijas "Drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem" (pieejamas šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/media/10445/download, informatīvais materiāls pieejams šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18044/download), kā arī to, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajai daļai bērnu līdz septiņu gadu vecumam nevar atstāt bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes un atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 32. panta trešajai daļai izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk, t.i., tajā kalendārajā gadā, kad izglītojamajam aprit seši gadi, noteikumu projekts noteic, ka attālinātas mācības un tiešsaistes mācības nav īstenojamas pirmsskolas izglītības programmās un vispārējās pamatizglītības programmās 1. un 2. klases izglītojamiem, tai skaitā viņu apmeklētajās profesionālās ievirzes izglītības programmās.
   2) Pamatskola.
   No 3. klases kombinēto mācību dažādi elementi, tostarp attālinātas un tiešsaistes mācības kļūst par daļu no klātienes izglītības,  pieļaujamais apjoms attālinātām mācībām un tiešsaistes mācībām pakāpeniski pieaug līdz ar izglītojamo vecumu un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstību:
  3. klasē – līdz 5 %; 4.–6. klasē – līdz 10 %; 7.–9. klasē – līdz 15 % no mācību stundu skaita mācību gadā.
   3) Vispārējā vidējā izglītība. 
 10.–12. klasē kombinētās mācības, kas tiek īstenotās kā attālinātas mācības vai tiešsaistes mācības  var sasniegt līdz 20 % no mācību procesa, kas dod skolām lielāku elastību, vienlaikus saglabājot klātienes mācības kā galveno izglītības organizēšanas veidu. 
   4) Profesionālā izglītība.
   Ievērojot profesionālās izglītības specifiku un daudzveidīgās programmas, profesionālā izglītībā tiek paredzēta lielāka elastība, vienlaicīgi paredzot  nosacījumus  praktisko mācību kvalitātes nodrošināšanai. 
  Profesionālajā vidējā izglītībā, arodizglītībā un profesionālajā pamatizglītībā, nosakot attālinātās mācības, tiek ņemts vērā izglītojamo vecuma posms un viņu attīstība (izglītojamie pamatā ir 15-20 gadus veci jaunieši),  attiecīgās izglītības programmās iegūstamā izglītības pakāpe, kā arī profesionālās izglītības programmas satura specifika.
  Profesionālās pamatizglītības programmās kombinētās mācības kā attālinātas vai tiešsaistes mācības var veidot līdz 5 % no programmas kopējā stundu skaita gadā. 
  Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās kombinētās mācības kā attālinātas  vai tiešsaistes mācības var īsteno  līdz 20 % no kopējā stundu skaita. Jāņem vērā, ka attālināti vai tiešsaistes mācībās drīkst organizēt tikai tos mācību rezultātus, kuru apguvei nav nepieciešama izglītojamā fiziska klātbūtne. Praktiskās nodarbības, prakse un profesionālās prasmes, kurām nepieciešama praktiska darbošanās, organizējamas klātienē. 
 Profesionālās tālākizglītības programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmās attālinātās mācībās vai tiešsaistes mācībās īstenojamais apjoma ierobežojums netiek noteikts, nosakot, ka minētajā veidā var īstenot tos mācīšanās rezultātus, kuru apguvei un novērtēšanai nav nepieciešama izglītojamā fiziska klātbūtne izglītības iestādē vai darba vidē atbilstoši izglītības programmai. 
  Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas apgūst pieaugušie, tādējādi iespēja tās pieaugušajiem pamatā īstenot attālināto vai tiešsaistes mācību formā rada iespēju apgūt indivīda vajadzībām atbilstīgākās programmām, lai varētu savienot darbu ar mācībām un apgūt vajadzīgās zināšanas par samērīgu laika un finanšu resursu ieguldījumu. 
    5) Augtākā izglītība.
  Noteikumu projekta paredz lielāku apjomu attālinātām un tiešsaistes mācībām augstākās izglītības programmās pilna un nepilna laika studijās, nosakot, ka kombinētās mācības kā attālinātas mācības vai tiešsaistes mācības var īstenot līdz 50 procentiem no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā.
   6) Noteikumu projekts paredz, ka attālinātas mācības neīsteno medicīniskās izglītības praktiskās un klīniskās mācības veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs.
Praktisko un klīnisko kompetenču apguvei ir nepieciešama studējošo klātbūtne fiziskā vidē, darbs ar medicīnas iekārtām, simulāciju vidi un iespēja attīstīt profesionālās iemaņas reālai darba videi atbilstošos apstākļos. Kombinēto mācību plašāka izmantošana šajās jomās var ietekmēt praktisko kompetenču attīstību, kā arī ar pacientu drošību saistītu prasmju apguvi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā saglabāts specifisks nosacījums attiecībā uz medicīnisko izglītību, kas paredz, ka kombinētās mācības netiek īstenotas medicīniskās izglītības praktiskajās un klīniskajās mācībās veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs.
Minētais nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu praktisko un klīnisko prasmju pilnvērtīgu apguvi, vienlaikus neradot ierobežojumus kombinēto mācību izmantošanai tajās studiju procesa daļās, kurās tās ir piemērotas, piemēram, teorētisko zināšanu apguvē un starptautiskās sadarbības aktivitātēs. Kombinēto mācību norisi medicīniskās izglītības praktiskās un klīniskās mācības veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās nosaka 6.2. apakšpunkts un uz šīm mācībām nav attiecināmi 6.6.apakšpunkta noteikumi.
    7) Profesionālās ievirzes izglītība. 
 Profesionālās ievirzes izglītībā klātiene  saglabājas par pamatu profesionālo prasmju attīstībai. Profesionālās ievirzes izglītības programmās kombinētās mācības var īstenot līdz 5 % no programmā paredzētā kopējā stundu skaita. Tādējādi lielākā daļa mācību procesa arī turpmāk tiek organizēta klātienē, kombinētās mācības paredzot kā papildinājumu klātienes mācībām.
Šāda pieeja nodrošina iespēju izmantot digitālos risinājumus, vienlaikus saglabājot regulāru pedagoga un izglītojamā sadarbību praktisko prasmju attīstībā.
    8) Neformālā izglītība. 
  Atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 14^.1 punktā dotajam terminu skaidrojumam neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
 Tādējādi attiecībā uz neformālo izglītību noteikumu projekts paredz plašu elastību programmu īstenotājiem, proti, neformālajā izglītībā, tostarp interešu izglītībā, kombinētās mācības var organizēt atbilstoši programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai.  Neformālajai izglītībai netiek noteikts kombinēto mācību modelis vai pieļaujamais apjoms un neformālās izglītības programmas īstenotājs pats izvēlas piemērotāko klātienes, attālināto un tehnoloģiju risinājumu kombināciju. Šāda pieeja ļauj pielāgot mācību procesu izglītojamo vajadzībām un konkrētās programmas saturam. Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 395 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" pielikumā ir iekļauta neformālās izglītības programmas apraksta veidlapa, kurā cita starpā ir paredzēts norādīt programmas apjoma sadalījumu pa mācību norises veidiem, tostarp attālinātajām mācībām. Noteikumu projekts stiprina izglītības iestāžu autonomiju, paredzot iespēju elastīgi veidot neformālās un interešu izglītības programmu piedāvājumu. Minētais ir iespēja izglītības iestādei veidot un attīstīt savu piedāvājumu, nevis pārlieka birokrātija.
    9) Speciālā izglītība.
Atbilstoši 2025. gada 27. februārī veiktajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā no 2026./2027. mācību gada izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās, savukārt izglītojamos ar citām speciālām vajadzībām – speciālās izglītības programmās vai vispārējās izglītības programmās.
Ievērojot izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un līdz ar to viņu mācīšanās vajadzības un izglītības ieguves organizēšanas procesa specifiku, noteikumu projekts noteic, ka kombinētās mācības tiek īstenotas tikai kā tehnoloģiju bagātinātas mācības. Attālinātās un tiešsaistes mācības šajās programmās nav paredzētas un digitālās tehnoloģijas izmanto kā atbalstu klātienes mācību procesam. Izmantotajiem tehnoloģiju risinājumiem jāatbilst katra izglītojamā individuālajām vajadzībām.
Ņemot vērā, ka izglītojamos ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem var uzņemt vispārējās izglītības programmās, šiem izglītojamiem nav nepieciešams noteikt īpašus noteikumus un viņiem piemērojams vispārējais kombinēto mācību īstenošanas regulējums. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 53.panta pirmajai daļai izglītojamos ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem var uzņemt vispārējās izglītības programmās. Līdz ar to šiem izglītojamiem nav nepieciešams noteikt īpašus noteikumus un viņiem piemērojams vispārējais kombinēto mācību īstenošanas regulējums. 
 
  Valsts pārbaudījumi, tostarp profesionālās kvalifikācijas eksāmeni arī turpmāk tiek organizēti klātienē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālo kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas nosacījumus un kārtību, kā arī valsts pārbaudījumu organizēšanas kārtību. Vienlaicīgi paredzēts izņēmums, ja cita kārtība paredzētā speciālā normatīvajā aktā attiecībā uz konkrētu valsts pārbaudījumu kārtošanu. Piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība" 33. punkts paredz, ka studējošie jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi, kā arī minēto noteikumu 35. punkts paredz, ka  jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkots novērotājs.

   6. Noteikumu projekts paredz, ka pamatā kombinētās mācības izglītības iestādē ir plānots process. Proti, izglītības iestādei būs jāizstrādā sava kombinēto mācību kārtība, līdzīgi kā tas bija attiecībā uz attālinot mācību īstenošanu.  Izglītības iestādei iepriekš būs jāplāno attālinātās mācības, nosakot, kuras stundas, lekcijas, priekšmeti notiks attālināti un un jānodrošina digitālā vide.
 Tāpat arī jāparedz risinājumi tehnisku problēmu gadījumiem un jānodrošina piekļuve nepieciešamajām tehnoloģijām.
    Noteikumu projekta 6. un 8.punktā ir noteikts, ka konkrēto attālināto mācību apjomu izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetu (kursu) stundu (nodarbību) sarakstā. Papildus minētajam tiek paredzēts, ka,  īstenojot kombinētās mācības,  gada laikā attālinātas mācības un tiešsaistes mācībās īsteno vismaz divās kādās no šādām izglītības programmas sastāvdaļām - mācību priekšmetiem (kursiem), moduļiem, kvalifikācijas prakses; kā arī tas, ka tās vienā mācību priekšmetā (kursā), modulī vai kvalifikācijas praksē) īsteno līdz 30 procentiem no mācību priekšmetā (kursā), praksē, lai attālināto mācību apjoms tiktu sadalīts pa dažādiem mācību priekšmetiem (kursiem),  moduļiem. Jāņem vērā, ka, atbilstoši Izglītības likuma 36.panta otrajai daļai, Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.—9. klašu posmā, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī par citiem nosacījumiem. Šādu vienošanos izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt arī attiecībā uz profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu vispārizglītojošo daļu.
    Izglītības iestādei tās iekšējos normatīvajos aktos būs jāietver regulējums par kombinēto mācību organizēšanu un īstenošanu, tostarp nosakot:
1) kārtību, kādā izglītības iestāde apzina, vai izglītojamajiem ir pieejami tehniskie līdzekļi kombinēto  mācību procesa nodrošināšanai, kā arī minēto tehnisko līdzekļu nodrošināšanas kārtību, ja izglītojamajiem tie nav pieejami;
2) kārtību, kādā tiek uzskaitīta izglītojamo dalība kombinētajās mācībās un uzdoto uzdevumu izpilde;
3) rīcību gadījumos, ja izglītojamā dalība kombinēto mācību procesā nav iespējama vai ir traucēta tehnisku iemeslu dēļ;
4) kārtību, kādā nodrošina drošības prasību ievērošanu kombinēto mācību laikā un saziņas kārtību ar izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem drošības vai veselības apdraudējuma gadījumā;
5) rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta vai ir aizdomas par vardarbību pret izglītojamo. 
 
    7.  Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumi Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos"" paredz izņēmuma gadījumā nepilngadīgam izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, nodrošināt izglītības ieguvi arī attālināto mācību vai citu kombinēto mācību veidā.  Grozījumi minētajos noteikumos tiek virzīti  vienlaicīgi ar noteikumu projektu. Objektīvu apstākļu dēļ izglītības iestādei nebūs iespējams pilnā apmērā attiecināt šobrīd noteikumu projektā ietvertos nosacījumus attālināto un tiešsaistes mācību organizēšanai un īstenošanai - gan attiecībā uz maksimāli pieļaujamo attālināto un tiešsaistes mācību apjomu, gan attiecībā uz attālināto un tiešsaistes mācību īstenošanu kā efektīvu, kvalitatīvu, pilnvērtīgu un iekļaujošu klātienes mācību procesa daļu, gan norādīt mācību priekšmetu (kursu) stundu (nodarbību) sarakstā attālināto mācību ietvaros plānotās stundas (nodarbības), noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka  uz attālināto un tiešsaistes mācību īstenošanu, kas tiek organizētas normatīvajā aktā, kas nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, noteiktajos gadījumos attiecināmo noteikumu projektā  ietverto regulējumu, proti:
1) 6.3. apakšpunkta regulējumu, kas ierobežo attālināto un tiešsaistes mācību organizēšanu pirmsskolas izglītības pakāpē;
3) 9.2. apakšpunktā noteiktos nosacījumus, tostarp par  tehniskās vides nodrošināšanu;
4) 9.3. apakšpunktā noteikto par izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos iekļaujamo regulējumu par kombinēto  mācību organizēšanas kārtību.

   8. 2026. gada 23. jūlijā tika pieņemti un 2026. gada 29. jūlijā stājušies spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs apstiprina izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru un izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu, nosakot principus un pamatprasības izglītības programmu īstenošanai apdraudējuma gadījumā. Savukārt pašvaldībām ir pienākums, ievērojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu un minēto ietvaru, noteikt prasības un kārtību izglītības programmu īstenošanai apdraudējuma gadījumā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vienlaikus Izglītības likums nosaka izglītības iestādes vadītāja pienākumu izstrādāt izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plānu, tostarp rīcības algoritmu apdraudējuma gadījumiem.
   Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz īpašu regulējumu gadījumiem, kad apdraudējuma, ārkārtas situācijas vai citu neparedzētu situāciju (piemēram dabas stihija, tehnoloģiskas avārijas urml. ) dēļ nav iespējams ievērot vispārējā kārtībā noteiktos  attālinātu un klātienes mācību īpatsvara ierobežojumus vai citus mācību organizācijas nosacījumus. 
   1) noteikumu projekta   11.1. apakšpunkts paredz nepiemērot noteiktos mācību organizācijas īpatsvara ierobežojumus, tādējādi nodrošinot izglītības iestādēm iespēju operatīvi pielāgot mācību procesa organizāciju atbilstoši konkrētās situācijas raksturam un pašvaldības vai izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plānā paredzētajiem risinājumiem;
   2) noteikumu projekta 11.2. un 11.3. apakšpunkts paredz atkāpi no prasības attiecībā uz kombinētu mācību īstenošanu 1. un 2. klašu izglītojamiem, ļaujot nepieciešamības gadījumā organizēt arī attālinātās vai tiešsaistes mācības. Lai gan sākumizglītības pirmajā posmā klātienes mācības ir prioritāras, apdraudējuma situācijās primārs ir drošības un izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšanas princips. Šāda pieeja ļauj novērst situācijas, kurās izglītojamie ārkārtēju apstākļu dēļ vispār nevarētu turpināt mācības. Vienlaicīgi paredzēts nosacījums nodrošināt izglītojamā vecumam atbilstošu līdzsvaru starp digitāliem un drukātiem mācību materiāliem, lai ievērotu Veselības ministrijas rekomendācijas "Drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem";
  3)  noteikumu 11.4. apakšpunkts paredz pašvaldības tiesības noteikt attālināto mācību organizēšanu pirmsskolas izglītības programmās, ja tas nepieciešams apdraudējuma situācijā. Ņemot vērā pašvaldības atbildību par izglītības programmu īstenošanas organizēšanu apdraudējuma gadījumos savā administratīvajā teritorijā, šāda norma nodrošina vienotu un koordinētu rīcību visās pašvaldības izglītības iestādēs. Vienlaikus saglabāta prasība nodrošināt bērnu drošu uzraudzību, ievērojot bērnu intereses un drošības prioritāti.
    Tādējādi grozījumi nodrošina tiesisko regulējumu, kas ir saskaņots ar Izglītības likumā noteikto izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru, piešķirot izglītības iestādēm un pašvaldībām nepieciešamo elastību savlaicīgai un efektīvai rīcībai apdraudējuma vai ārkārtas situācijās, vienlaikus nodrošinot izglītojamo tiesības uz izglītības ieguves nepārtrauktību. Noteikumu projekts paredz vispārējos kritērijus kombinēto mācību organizēšanai un īstenošanai apdraudējuma, ārkārtas vai citu iepriekš neparedzētu situāciju gadījumā (kas ir atšķirīgi no ikdienas mācību procesa), kas attiecīgi, ievērojot Izglītības likumā noteikto par izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības, ir konkretizējams pašvaldības un izglītības iestādes lēmumos un rīcībā konkrēto apdraudējumu gadījumā.