Anotācija (ex-ante)

Ainavu apvidus ir plaša teritorija, ar iekļautām esošām apdzīvotām vietām (Kokneses pilsēta, Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem), lauksaimniecības un mežu platībām, kam ir dažāds platausim būtisko elementu, kā arī citu dabas vērtību sastāvs, kā arī īpašumtiesību un līdzšinējās saimnieciskās darbības profils, līdz ar to būtu nosakāmi atšķirīgi apsaimniekošanas un aizsardzības nosacījumi.

Ainavu apvidū ir noteikti 7 mikroliegumi (5 - īpaši aizsargājamiem putniem, 1 - meža biotopam, 1 - īpaši aizsargājamam augam), kur 4 no tiem - ar buferzonu, kuros jau līdz ainavu apvidus izveidošanai ievērojamas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" attiecināmās prasības.

Platausim nepieciešama ievērojama specifisku struktūru daudzveidība mežā – liels vecu, kalstošu vai nokaltušu koku īpatsvars. Šādi koki nodrošina nepieciešamās mītņu vietas, kuras platausim galvenokārt ir spraugas aiz koku mizas. Mītņu vietas kokos vasarā tiek ļoti bieži mainītas (vidēji ik pa 2 dienām).
Barošanās vietas šai sugai parasti atrodas salīdzinoši netālu no mītnēm (līdz 7 km, retāk >10 km). Platauša barībā dominē naktstauriņi.

Kā galvenais sugas eksistences apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušana (Dietz & Kiefer, 2016).

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk - Koku ciršanas noteikumi) 54. un 55. punkts noteic, ka cērtot kokus, saglabā ekoloģiskos kokus (vismaz 8 (kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru) vai 5 kokus (pārējās cirsmās), rēķinot uz cirsmas hektāra) un dobumainos kokus, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem, kā arī cērtot sausos kokus, saglabā 4 vai 10 (kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru) resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus. Tāpat Koku ciršanas noteikumu 65. punktā paredz kailcirtes aizliegumu mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis un mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs.
Šādas vispārīgās dabas aizsardzības prasības koku ciršanai ir nepietiekamas platauša mītņu un barošānas biotopu aizsardzības nodrošināšanai.

Sugas plānā (37. lpp.) norādīts, ka nepieciešams nodrošināt vasaras mītņu (paslēptuves aiz atlupušas mizas) pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā plataušu apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede. Tāpat kā būtiskākie barošanās biotopi minētas platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži. Tādējādi sugas plānā secināts, ka sugas aizsardzībai jānodrošina heterogēna ainava, kurā ir gan priežu meži ar nokaltušām/kalstošām priedēm šīs sugas mītnēm, gan vecākas lapu koku/platlapju audzes un, ārpus mežiem, – parki kā barošanās vietas.

Saskaņā ar sugu plāna ieteikumu (46. lpp.) nepieciešams saglabāt 50 % no pašreizējām priežu audzēm, kas vecākas par 70 gadiem, prioritāri saglabājot:
- lielākās vienlaidu audzes, kurās ir atrastas platauša mītnes;
- atrodas daudz, vai ir potenciāls arī turpmāk veidoties nokaltušiem kokiem ar sugai piemērotām slēptuvēm.

Kā būtiskākie barošanās biotopi sugas plānā (38. lpp.) minētas platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži, līdz ar to barošanās vietu saglabāšanai sugas plānā (45. lpp.) ieteikts jaunveidojamajā teritorijā aizliegt galveno cirti visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēs.

Ar noteikumu projektu (shēma 1. pielikumā) tiek noteikts ainavu apvidus funkcionālais zonējums:
1) neitrālā zona noteikta visiem valsts un pašvaldību ceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā, kā arī apdzīvoto vietu (Kokneses pilsētas, Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem) apbūvētajām daļām. Aptuvenā platība - 844,34 ha jeb 4,3% no ainavu apvidus (neitrālā zona kartogrāfiskajā materiālā nav noteikta visiem pašvaldību ceļiem, kas nav izdalīti kā atsevišķas zemes vienības, līdz ar to faktiskās neitrālā zonas platība ir nebūtiski lielāka);
2) regulējamā režīma zonā iekļauti visi ainavu apvidū esošie 7 mikroliegumi, kopējā platība - 73,86 ha jeb 0,4 % no ainavu apvidus;
3) dabas lieguma zonā pamatā ietverti mikroliegumu buferzonas un daļa priežu audzes, kas vecākas par 70 gadiem (atbilstoši sugas plāna ieteikumam) ar kopējo platību 2231,6 ha jeb 11,4 %;
4) dabas parka zonā galvenokārt iekļautas teritorijas ar platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēm, priežu audzes, kurās pieļaujama nelielas intensitātes mežsaimnieciskā darbība, kā arī aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Kokneses parks" 1709 ha platībā jeb 8,7 %;
5) lielākajai daļai jeb 75,2 % ainavu apvidus teritorijai tiek saglabāts ainavu aizsardzības režīms, tas ir, ainavu aizsardzības zona 14751 ha platībā.

Noteikumu projekts paredz platausim nepieciešamo specifisko mežu un to struktūru aizsardzību visā ainavu apvidū:
1) 10.15. apakšpunkts noteic prasību saglabāt visus dobumainos kokus, arī tādus, kuru diametrs ir mazāks par 10 cm;
2) 10.16. apakšpunkts paredz galvenās cirtes (gan kailcirtes, gan izlases cirtes) liegumu visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēs atbilstoši sugas plāna ieteikumam. Pamatā šādas audzes iekļautas dabas parka zonā, tomēr atsevišķi nogabali ir arī citās zonās, tai skaitā, ainavu aizsardzības zonā.

Lai nodrošinātu veco koku saglabāšanu plašākā teritorijā, ainavu aizsardzības zonā, veicot koku ciršanu galvenajā un kopšanas cirtē, noteikumu projekta 29. punkts paredz 10 ekoloģisko koku (uz cirsmas hektāru) saglabāšanu, prioritāri, vecākās priedes.

Putnu ligzdošanas un platauša mazuļu (kas lidspēju iegūst jūlijā) aizsardzībai tiek noteikts sezonāls liegums (ar atsevišķiem izņēmumiem) mežizstrādes darbiem: ainavu aizsardzības zonā no 1. maija līdz 31. jūlijam (noteikumu projekta 28. punkts), dabas lieguma un dabas parka zonās - no 15. marta līdz 31. jūlijam (noteikumu projekta 16.7. un 19.3. apakšpunkti).

Ņemot vērā, ka ainavu apvidus veidots platauša aizsardzībai, vienlaikus tajā noteikti vairāki mikroliegumi putniem, vēja elektrostacijas var radīt būtisku tiešu (sadursmes) un netiešu negatīvu ietekmi uz tiem.

Noteikumu projekta 10.10. apakšpunkts noteic vēja elektrostaciju izbūves aizliegumu visā ainavu apvidū.

Ainavu apvidū ietverti esošas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas pieminekļi:
- aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Kokneses parks" - robeža noteikta Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumu Nr. 131 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem" 1. pielikumā;
- aizsargājamais ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis "Rīteru sausgultne un karsta kritenes" - robeža noteikta Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" 3. pielikumā;
- aizsargājamie koki jeb dižkoki (dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistētri vairāki aizsargājamie koki);
- potenciāli arī aizsargājamie akmeņi (virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) jeb dižakmeņi - kā aizsargājamie dabas pieminekļi noteikti Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" 1. punktā.

Ja īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, tai skaitā, dabas piemineklim, nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu, to apsaimniekošanai un teritorijas izmantošanai jāpiemēro Vispārējie noteikumu 8.nodaļa "Dabas pieminekļi" un aizsargājamos kokus (dižkokus) pēc to apkārtmēra vai augstuma noteic to 2. pielikums.

Lai ainavu apvidū būtu piemērojami vienoti nosacījumi un vieni Ministru kabineta noteikumi, noteikumu projektu VIII nodaļā "Dabas pieminekļi" tiek noteikti nosacījumi tajā ietverto dabas pieminekļu apsaimniekošanā, kā arī 3. pielikumā noteikti aizsargājamo koku (dižkoku) parametri (pēc augstuma vai apkārtmēra).

Saskaņā ar Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros sniegto Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par 2013. - 2018. gadu visiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes zālāju biotopiem aizsardzības statuss vērtējams kā nelabvēlīgs[1].

Ainavu apvidū dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" reģistrēti ES nozīmes zālāju biotopi 153 ha platībā.

Sugas plānā (46.lpp.) ieteikts lauksaimniecības zemēs īpaši atbalstīt ekstensīvo apsaimniekošanu (pļautas pļavas, ganības, bioloģiskā lauksaimniecība) ar minimālu pesticīdu pielietojumu.

[1] https://www.daba.gov.lv/lv/zinojumi-eiropas-komisijai

Noteikumu projekta 10.13. apakšpunkts paredz aizliegumu ainavu apvidū bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) ES nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai.

Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) individuāla informēšana tiks veikts par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu) vai kas nebija reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) informēšanas par šo noteikumu projektu laikā.
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība. Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem, gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.