25-TA-218: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Šobrīd, atbilstoši vairāku kredītiestāžu mājaslapās publicētai informācijai, kredītiestādes piemēro maksu par dokumentu apstrādi, ja kredītņēmējs priekšlaicīgi dzēš hipotekāro kredītu, pārdodot nekustamo īpašumu, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, un darījumu finansē cits kredīta devējs. Ekonomikas ministrija šo jautājumu ir pārrunājusi ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un Patērētāju tiesību aizsardzības centru un visu iestāžu ieskatā no kredītiestādes skatupunkta visos gadījumos notiek pirmstermiņa saistību izbeigšana, par kuru kompensācija patērētājam nedrīkst tikt pieprasīta. Tādēļ ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" 101.punktu, papildinot to ar termina "kompensācija" papildus skaidrojumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Novērst papildu maksu piemērošanu patērētājiem kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījuma, precizējot spēkā esošo regulējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu (turpmāk – Direktīva 2014/17) 25.panta 3.punkts paredz, ka dalībvalstis var noteikt, ka kredīta devējs ir tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvu kompensāciju, ja tā ir pamatota, par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar pirmstermiņa atmaksu, bet vienlaikus kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt kredīta devēja finansiālo zaudējumu. Latvija šādas tiesības kredīta devējam nav paredzējusi. Iespēja kredīta devējam saņemt kompensāciju izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā ir paredzēta tikai fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta atmaksu pirms termiņa, bet arī tām ir noteikti limiti. Tādējādi šāda prakse, kad kredītiestāde piemēro maksu gadījumā, ja patērētājs veic kredīta pirmstermiņa atmaksu tādā veidā, ka nekustamais īpašums, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, tiek pārdots citai personai un darījumu finansē cits kredīta devējs (ķīla jānostiprina par labu citam kredīta devējam), neatbilst spēkā esošajam regulējumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd, atbilstoši vairāku kredītiestāžu mājaslapās publicētai informācijai, kredītiestādes piemēro maksu par dokumentu apstrādi, ja kredītņēmējs priekšlaicīgi dzēš hipotekāro kredītu, pārdodot nekustamo īpašumu, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, un darījumu finansē cits kredīta devējs. Savukārt gadījumā, kad fiziska persona dzēš hipotekāro kredītu no saviem līdzekļiem, un gadījumos, kad kredītņēmējs pārdod nekustamo īpašumu, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, un darījumu finansē tā pati kredītiestāde, papildus maksa par dokumentu apstrādi netiek piemērota. Tāpat, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, maksa netiek piemērota gadījumos, kad hipotekārā kredīta priekšlaicīga atmaksa tiek veikta, kredītu pārfinansējot pie cita kredīta devēja.
Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - iestādes) ieskatā no kredītiestādes skatupunkta visos gadījumos notiek pirmstermiņa saistību izbeigšana, par kuru kompensācija patērētājam nedrīkst tikt pieprasīta. Gadījums, kad priekšlaicīga kredīta atmaksa tiek veikta pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, ko finansē cits kredīta devējs, atšķiras tikai ar finansējuma avotu – tā nav pati fiziskā persona, bet nekustamā īpašuma pircēja izvēlētā kredītiestāde. Vienīgās papildus darbības, kas no kredītiestādes puses ir jāveic gadījumā, ja saistības dzēš cita kredītiestāde nevis persona pati, ir nekustamā īpašuma pircēja izvēlētās kredītiestādes apliecinājuma vēstules izvērtēšana un piekrišanas sniegšana darījumam un ieķīlātā nekustamā īpašuma apgrūtināšanai ar ķīlas tiesībām (otra hipotēka). Tādēļ iestāžu ieskatā gadījumos, kad nekustamais īpašums, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, tiek pārdots citai personai un darījumu finansē cits kredīta devējs, nebūtu pamatoti piemērot maksu par dokumentu apstrādi, ņemot vērā, ka tā ir uzskatāma par pirmstermiņa atmaksu.
Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - iestādes) ieskatā no kredītiestādes skatupunkta visos gadījumos notiek pirmstermiņa saistību izbeigšana, par kuru kompensācija patērētājam nedrīkst tikt pieprasīta. Gadījums, kad priekšlaicīga kredīta atmaksa tiek veikta pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, ko finansē cits kredīta devējs, atšķiras tikai ar finansējuma avotu – tā nav pati fiziskā persona, bet nekustamā īpašuma pircēja izvēlētā kredītiestāde. Vienīgās papildus darbības, kas no kredītiestādes puses ir jāveic gadījumā, ja saistības dzēš cita kredītiestāde nevis persona pati, ir nekustamā īpašuma pircēja izvēlētās kredītiestādes apliecinājuma vēstules izvērtēšana un piekrišanas sniegšana darījumam un ieķīlātā nekustamā īpašuma apgrūtināšanai ar ķīlas tiesībām (otra hipotēka). Tādēļ iestāžu ieskatā gadījumos, kad nekustamais īpašums, kas ir ieķīlāts kredītiestādē, tiek pārdots citai personai un darījumu finansē cits kredīta devējs, nebūtu pamatoti piemērot maksu par dokumentu apstrādi, ņemot vērā, ka tā ir uzskatāma par pirmstermiņa atmaksu.
Risinājuma apraksts
Lai precizētu spēkā esošo regulējumu attiecībā uz pirmstermiņa saistību izbeigšanu un tajā lietotā termina “kompensācija” izpratni, tiek precizēts MK noteikumu Nr.691 101.punkts, lai paskaidrotu, ka termins “kompensācija” šajā gadījumā tiek lietots visplašākajā nozīmē, ietverot ne tikai, piemēram, kredītiestādes negūtos procentu maksājumus, bet ietver arī jebkādus citus maksājumus un iespējamās izmaksas saistībā ar kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa. Tostarp dokumentu apstrādi.
Šāda termina interpretācija sakrīt ar Direktīvas 2014/17 mērķi. Termina “kompensācija” precizēšana nodrošinās tiesisko noteiktību, jo termins visos gadījumos tiks interpretēts vienādi un netiks piemērotas nekādas papildus maksas kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā, kas savukārt mazinās šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus aktivitātei un nodrošinās elastību kreditēšanas līguma spēkā esamības laikā.
Šāda termina interpretācija sakrīt ar Direktīvas 2014/17 mērķi. Termina “kompensācija” precizēšana nodrošinās tiesisko noteiktību, jo termins visos gadījumos tiks interpretēts vienādi un netiks piemērotas nekādas papildus maksas kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā, kas savukārt mazinās šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus aktivitātei un nodrošinās elastību kreditēšanas līguma spēkā esamības laikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- kredītu ņēmēji
Ietekmes apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz kredītu ņēmējiem, jo pirmstermiņa atmaksas gadījumā kredītiestādes nevarēs prasīt maksājumus saistībā ar saistību pirmstermiņa dzēšanu. Tas mazinās šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus aktivitātei un nodrošinās elastību kreditēšanas līguma spēkā esamības laikā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
