Anotācija (ex-ante)

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos, kas veicinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocības.

Vispārējā kārtība

2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda plānu (turpmāk – Atveseļošanas fonds), kas iesniegts Eiropas Komisijā  2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums  apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
Eiropas Semestra 2020. gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas komersanti neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, par ko liecina arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa rezultāti. Vienlaikus ar zemajiem e-komercijas rādītājiem ierobežots skaits komersantu izmanto mākoņpakalpojumus, sociālos medijus un lielos datus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2020. gada pētījumā “Going Digital in Latvia” tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā pie sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem. Lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītāju pieaugumu, ir nozīmīgi jāstimulē komersantus veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos  datos u.c.).

Atbalsta programmas sasaiste ar Digitālo dimensiju: atbalsta programma 100 % atbilst MVU digitalizācijai, intervences kods 010 (ieskaitot e-komerciju, e-komercdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B), intervences kods 010a1 (lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)).
Atbalsta programma īsteno reformu 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu”, kuras mērķis ir atbalsts procesu digitalizācijai uzņēmējdarbībā.

Vispārīgi atbalsta programmas nosacījumi

-pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 40 000 000 euro;
-izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs;
-atbalsta programmu īsteno ierobežots pretendentu loks;
-mērķgrupa jeb gala labuma guvējs ir sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants, biedrība un nodibinājums, kas apvieno vairākus komersantus vai pārstāv to intereses. Atbalstam var pieteikties arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Gala labuma guvējiem jābūt reģistrētiem Latvijas Republikas teritorijā;
-atbalsta sniedzējs - Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra;
-atbalsta veids - Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izsniegts vaučers gala labuma guvēja digitalizācijas projekta finansēšanai.

Atbalsta programmas ietvaros sasniedzamais

mērķis:
līdz 2024. gada 30. jūnijam to komersantu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu  – 80;

līdz 2026. gada 30. jūnijam  to komersantu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu – 200;

uzraudzības rādītāji:
līdz 2023. gada 30. jūnijam to komersantu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu – 40;

līdz 2025. gada 31. decembrim to komersantu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu  – 140;

kopīgais rādītājs:
komersanti, kas tiek atbalstīti digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu procesu izstrādē vai pārņemšanā.

Demarkācija ar 2.2.1.4.i. investīciju ir nodrošināta, jo 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros atbalsts daudz specifiskāk vērsts uz Industrija 4.0 iekārtām un liela apjoma investīcijām (līdz 7 milj. euro vienam komersantam), savukārt atbalsts vaučera veidā atbalsta programmas ietvaros vērsts mazāka apjoma ieguldījumiem (līdz 100 000 euro vienam komersantam) iekārtās kā, piemēram, sensori, aparatūra (piemēram, kases iekārtas), programmatūrā (gan pašas programmatūras, gan lietošanas licenču iegādi, gan periodisko izmaksu segšanu uz to izmantošanas laiku).

Atbalsta programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija – par atbalsta programmas īstenošanu atbildīgā ministrija. 
Ekonomikas ministrija slēdz vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas, uzraudzības kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu informācijas vadības sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – atbalsta sniedzējs gala labuma guvējiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija sēdes protokola Nr. 51 101.§ 3. punktā doto uzdevumu Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālās konkurētspējas celšanai nepieciešamām darbībām un atalgojuma modeļa izmaiņām, piedāvājot iespējamos risinājumus. Ekonomikas ministrija ierosina mainīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras institucionālās darbības modeli un juridisko statusu uz publisku nodibinājumu, vienlaicīgi veicot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un nosakot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā izņēmumu. Publiskais nodibinājums turpinās veikt funkcijas un uzdevumus, kas šobrīd ir noteikti Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 “Latvijas investīciju un attīstības aģentūras nolikums” 3. un 4. punktā, tai skaitā ietverot arī Atveseļošanas fonda finansējuma administrēšanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā atbalsta programmas īstenošanai ir attiecināms ierobežots pretendentu loks, un līgums tiek noslēgts bez atlases procedūras starp Ekonomikas ministriju un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru.

Atbalsta programmas īstenošanas ietvaros ir paredzēta sadarbība ar Eiropas digitālās inovācijas centru, kas ir 2.2.1.1.i. investīcijas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” ietvaros Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par Eiropas digitālās inovācijas centru izveidi.
Eiropas Komisijas atlasei Latvijas nacionālajā priekšatlasē izvēlēti Eiropas digitālās inovācijas centra kandidāti: biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” veidotie konsorciji un katrs darbojas savā specializācijas jomā.

Ekonomikas ministrijas pienākumi paredz

-slēgt vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību;
-pieņemt lēmumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izmaksu atbilstību šajos noteikumos un noslēgtajā vienošanās minētajam;
-pārliecināties par sasniedzamā mērķa un rādītāju izpildi pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iesniegtās informācijas Vadības informācijas sistēmā. Ekonomikas ministrija nodrošinās iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Atveseļošanas fonda īstenošanas prasībām. Tiks izstrādātas iekšējās procedūras, kas noteiks Ekonomikas ministrijas funkcijas, pienākumus un atbildību attiecībā uz Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanu;
-saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 8.5. apakšpunktu sniegt savlaicīgu informāciju Vadības informācijas sistēmā par atbalsta programmas īstenošanas progresu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai;
-nodrošināt Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 12. pantā noteiktos uzraudzības nosacījumus;
-publicēt savā tīmekļvietnē informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam;
-sniegt informāciju sabiedrībai par atbalsta programmas ieviešanas progresu un rezultātiem;
-nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas, dubultfinansējuma riska novēršanas un sasniegto atskaites punktu un mērķu pamatojošās dokumentācijas virspārbaudes izlases veidā, t.sk. datu ticamības pārbaudes.

Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras pienākumi paredz

-nodrošināt atbalsta programmas īstenošanu, atbalsta piešķiršanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem un vienošanos, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra  noslēdz ar Ekonomikas ministriju:
-pēc vienošanās noslēgšanas ar Ekonomikas ministriju datu apmaiņai ar Ekonomikas ministriju izmantot Vadības informācijas sistēmā esošās datu ievades formas atbilstoši iesniedzamā dokumenta veidam;
-izveidot konsultatīvo padomi un nodrošināt sēžu norisi reizi sešos mēnešos;
-izstrādāt gala labuma guvēju iesniegto pieteikumu vērtēšanas kritērijus un kārtību, kādā gala labuma guvējam tiek izsniegts vaučers, tiek nodrošināta vaučera aprite un izmantošanas uzraudzība un saskaņot tos ar Ekonomikas ministriju;
-izvērtēt gala labuma guvēju iesniegtos pieteikumus atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām un šo noteikumu nosacījumiem;
-noslēgt līgumus ar gala labuma guvējiem, iekļaujot pienākumu gala labuma guvējam veikt un iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai otrreizējo digitālā brieduma testu, atzinumu;
-veikt pārbaudes izlases veidā gala labuma guvēju līmenī un nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas, dubultfinansējuma riska novēršanas un sasniegto atskaites punktu un mērķu pamatojošās dokumentācijas pārbaudes, t.sk. datu ticamības pārbaudes;
-reizi ceturksnī nodrošināt datu ievadi Vadības informācijas sistēmā par noslēgtajiem līgumiem ar gala labuma guvējiem un otrreizējā digitālā brieduma testu skaitu un rezultātiem;
-pēc vienošanās noslēgšanas ar Ekonomikas ministriju, iesniegt Vadības informācijas sistēmā plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku, paredzot iesniegt maksājuma pieprasījumu ne biežāk kā  divas reizes gadā;
-nodrošināt vizuālās identitātes prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2021/241), 34. pantā un Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam;
-nodrošināt Eiropas Komisijas vadlīniju “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”” piemērošanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2021/241, Eiropas Komisijas vadlīnijās “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”” noteikto.  Līgumā ar gala labuma guvēju iekļaut informāciju par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu saskaņā ar Atveseļošanas fonda plāna 1. pielikumā noteikto.

Paredzēts izveidot konsultatīvo padomi, kas sanāks reizi sešos mēnešos un tās pienākumos paredzēts izvērtēt sešu mēnešu progresa pārskatos norādāmo informāciju par atbalsta programmas rezultātu un informēt par iespējamiem riskiem, kas ietekmē vēlamo atbalsta programmas rezultātu un mērķa sasniegšanu. Tās sastāvā paredzēts iekļaut pārstāvjus no Eiropas digitālās inovācijas centra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus no zinātniskajām institūcijām, nozares biedrībām un nodibinājumiem.

Gala labuma guvēju iesniegtos pieteikumus izvērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izveidotā vērtēšanas komisija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informāciju par projekta pieteikumu iesniegšanu publicēs informācijas sistēmā "Valsts platforma biznesa attīstībai" (www.business.gov.lv), kas ir ar mākslīgā intelekta atbalstu veidotā biznesa atbalsta platforma, kur digitāli ir pieejami visi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtie pakalpojumi, kas paaugstina automatizācijas līmeni un paātrina pakalpojumu saņemšanu. Atbalstu saņems gala labuma guvēji, kas atbildīs noteikumu projektā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izstrādātajiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonds ir izveidots, lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību, tad Ekonomikas ministrijas ieskatā atbalsta programmas ietvaros gala labuma guvējam kā vienu no kritērijiem iespējams iekļaut nodokļa parādu summu, kas kopsummā nepārsniedz 1000 euro.

Nosacījumi gala labuma guvējam

Gala labuma guvējam ir nepieciešams veikt digitālā brieduma testu (sākotnējo), lai noteiktu nepieciešamās investīcijas digitalizācijas vajadzībām un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti no Eiropas digitālās inovācijas centra. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniegs atbalstu tikai mērķiem, kas ir atrunāti digitālā brieduma testa rezultātos balstītas digitālās attīstības ceļa kartē.
Attiecīgi gala labuma guvējam ir pienākums kopā ar atbalsta pieteikumu iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā sākotnējo digitālā brieduma testu un digitālās attīstības ceļa karti. Plānots, ka digitālās attīstības ceļa kartes izstrādi veiks Eiropas digitālās inovācijas centra eksperts, kas būs padziļināts novērtējums pēc digitālā brieduma testa veikšanas par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.

Lai gūtu pārliecību, ka konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde granta rezultātā ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā, gala labuma guvējam jāveic otrreizējais Eiropas digitālās inovācijas centra pārvaldītais digitālā brieduma tests, kas jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tā rezultāti tiks savstarpēji salīdzināti. Plānots, ka digitālā brieduma testa rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo pirms atbalsta saņemšanas no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.
Gala labuma guvējam Eiropas digitālās inovācijas centrs izsniegs atzinumu - novērtējumu par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu un par veikto investīciju atbilstību digitālās attīstības ceļa kartei. Novērtējums apliecina, ka komersants izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteikto. Eiropas digitālās inovācijas centram pastāv iespēja veidot automātisku sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testa rīku, kur viena no sadaļām būtu automatizēta digitālās attīstības ceļa karte un atzinums. Automātiski izveidots novērtējums attiecināms tikai uz gala labuma guvējiem – sīkiem (mikro), maziem komersantiem ar atbalstu līdz 5000 euro apmērā.

Gala labuma guvējiem par digitālā brieduma testu (sākotnējo un otrreizējo), digitālās attīstības ceļa karti, atzinumu nebūs jāmaksā, jo šādas izmaksas var tikt segtas kā 100% de minimis atbalsts gala labuma guvējam 2.2.1.1.i. investīcijas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” ietvaros. Ja gala labuma guvējam nav pieejams de minimis atbalsts, tad izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem atbilstoši Eiropas digitālās inovācijas centra cenrādim, kas atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas un ir publiski pieejams.

Atbalsts tiek sniegts vaučera veidā un gala labuma guvējs var iesniegt vairākus atbalsta pieteikumus, kas kopumā nepārsniedz 100 0000 euro vienam gala labuma guvējam, ņemot vērā  nosacījumu, ka katru nākamo atbalsta pieteikumu var iesniegt, ja ir īstenots iepriekšējais apstiprinātais atbalsta pieteikums, pieņemts lēmums par iepriekšējā atbalsta pieteikuma noraidīšanu vai sniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atzinums par to, ka lēmumā par atbalsta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti. Tāpat gala labuma guvējs kopā ar pieteikumu atbalsta saņemšanai iesniedz apliecinājumu, ka atbalstāmo darbību īstenošanas laikā un trīs gadus pēc šo darbību īstenošanas iesniegs Centrālajā statistikas pārvaldē pārskatus par inovāciju izmaksām Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajos termiņos un formā. Pēc digitalizācijas projekta īstenošanas veiktie ieguldījumi jāiekļauj gala labuma guvēja finanšu pārskatos ilgtermiņa ieguldījumu sadaļā.
Pēc investīcijas ieguldījumiem gala labuma guvējam būs jāiesniedz izmaksu pamatojošā dokumentācija – līgums ar izvēlēto pakalpojumu sniedzēju, pieņemšanas-nodošanas akts u.c. līgumā starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un gala labuma guvēju noteiktā izmaksu pamatojošā dokumentācija.

Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības

Atbalstāmās darbības ir saistītas ar digitālo tehnoloģiju risinājumiem gala labuma guvēja komercdarbībā. Gala labuma guvējs var veikt ieguldījumus šādās iekšējās funkcijās un procesos:

-Administratīvie procesi kā finanses un grāmatvedība, administrācija, dokumentu vadība, projektu vadība, kopdarbība, sistēmu savietojamība;
-Personāla vadības procesi kā cilvēku resursu vadība, darba laika uzskaite, darba deleģēšana, personāla iesaiste, novērtēšana un motivācija;
-Pārdošanas procesi kā klientu piesaiste un darījumu vadība, pārdošana un darījumu atsekošana, e-komercija, digitālais mārketings, risinājumi mazumtirdzniecībai, klientu attiecību pārvaldība (CRM);
-Resursu pārvaldības procesi kā resursu vadība (ERP, noliktava), energoresursu pārvaldība, efektīvāka izmantošana;
-Datu pārvaldības procesi kā datu drošība, uzglabāšana, komunikācijas infrastruktūra;
-Transports un loģistikas procesi kā lietu internets, viedie mobilitātes risinājumi, uztveres sistēmas, satiksmes monitorings;
-Ražošanas un kvalitātes kontroles procesi kā ražošanas un biznesa procesu vadības un automatizācijas, kvalitātes kontroles sistēmas, datu sinhronizācija, datu analītika;
-Operatīvās vadības procesi kā biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika, risinājumi vadības lēmumu pieņemšanai, datu automatizācija, sinhronizācija;
-Stratēģiskā vadība kā digitalizācijas (procesu un produktu) un inovāciju attīstības stratēģija;
-Citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana. Atbalsts pieejams arī sistēmu atjauninājumiem, iekārtu papildinājumiem vēl citiem sensoriem, ārpus jau eksistējošajiem un to saslēgšanai vienotā sistēmā utt.

Neatbalstāmās darbības ir:

-standarta biroja tehnikas, datortehnikas iegāde, kas ir nepieciešama pamata funkciju nodrošināšanai;
-esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalsts;
-esošo programmu papildināšana ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;
-lietotāja dokumentācijas sagatavošana;
-tehnikas noma;
-jau veikti ieguldījumi iekšējās funkcijās un procesos;
-nekustamā īpašuma iegāde;
-esošās programmatūras pielāgošana.

Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai attiecināmās izmaksas ir personāla un administrēšanas izmaksas (projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas; darba vietas nodrošināšanas izmaksas; informatīvo pasākumu izmaksas mērķgrupas uzrunāšanai).

Gala labuma guvējiem attiecināmās izmaksas ir:

-gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu un IT infrastruktūras iegādes izmaksas;
-konsultāciju izmaksas sīkiem (mikro), maziem un vidējiem uzņēmumiem. Paredzēts, ka gala labuma guvējs var saņemt konsultācijas par konkrēto iekārtu, programmatūru, risinājumu, kā arī konsultācijas par komercdarbības stratēģisko vadību digitalizācijas jomā. Konsultāciju izmaksas nav pastāvīga vai periodiska darbība, nav saistīta ar komersanta parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai reklāmas pakalpojumiem.
-limitētas periodiskas izmaksas programmatūras lietošanai. Atbalsts ļauj gala labuma guvējam  ne tikai iegādāties iekārtu, bet arī nodrošināt programmatūras risinājuma periodisko izmaksu segšanu, kas var būt saistīta ar iekārtu. Maksimālā summa periodiskajām izmaksām nevar pārsniegt vienam komersantam pieļaujamo maksimālo atbalsta apmēru līdz 100 000 euro apmērā, kas ietver arī nepieciešamo iekārtu iegādi vai arī programmatūras abonementa termiņš nevar pārsniegt atbalsta pieejamības termiņu.

Atbalsta programmas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) nav attiecināms. Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. februārim (pusgada ziņojums)” 22-TA-417, kas apstiprināts 2022. gada 22. marta Ministru kabineta sēdē (protokols Nr. 17/34. §), ir noteikts šāds regulējums attiecībā uz PVN finansēšanu:

-valsts budžeta iestādes PVN sedz no valsts budžeta līdzekļiem;
-tādas atvasinātas publiskās personas un kapitālsabiedrības kā valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes (slimnīcas), plānošanas reģioni, augstskolas un zinātniskās institūcijas, ja PVN nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;
-ja biedrības un nodibinājumi (NVO) veic valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;
-pašvaldības, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrības, nepieciešamo finansējumu Atveseļošanas fonda projekta ieviešanai var aizņemties Valsts kasē;
-komersanti PVN sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums.

Ja PVN izmaksas Atveseļošanas fonda projekta ietvaros sedz cits finansētājs, piemēram, kredītiestāde, tad var uzskatīt, ka PVN tiek segts no privātajiem finanšu līdzekļiem. PVN priekšfinansēšanai var tikt izmantots finansējuma saņēmēja aizņemtais finansējums, pašu finansējums un finanšu instrumentu gadījumā Atveseļošanas fonda vai citu atbalsta instrumentu atmaksas.

Kā arī nav attiecināmas šādas izmaksas:

-izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tajā skaitā konsultāciju pakalpojumiem;
-samaksa par aizdevuma vai līzinga izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, līgumsods, nokavējuma procenti, maksa par finanšu darījumiem;
-izmaksas, kas saistītas ar ēku būvprojektēšanu, rekonstrukciju, būvniecību un telpu pielāgošanu;
kravu iekraušanas, izkraušanas, celšanas, pārvadāšanas un glabāšanas iekārtu iegādes izmaksas;
lietotu iekārtu iegādes izmaksas.

Datu ievade Vadības informācijas sistēmā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atbildīga par informācijas un saistošo datu ievadi Vadības informācijas sistēmā, kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrēta sistēma. Vienošanās, kas tiks slēgta starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta programmas īstenošanu, tiks noteiks:

-informācijas ievades apjoms, t.sk. vai nepieciešams uzkrāt datus par atbalstu saņēmušiem gala labuma guvējiem;
-datu ievades regularitāte, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu Atveseļošanas fonda ieviešanas progresu un nodrošinātu datu pieejamību un to apstrādi atbilstoši Atveseļošanas fonda īstenošanas uzraudzības kārtībā noteiktajam;
-atbildības sadalījums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru datu ievadē. Ekonomikas ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nepieciešamības gadījumā slēdz starpresoru vienošanos par sadarbību datu ievadē Vadības informācijas sistēmā;
nepieciešamo pamatojošo dokumentu par atbalsta programmas starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti.

Kad būs pieejama informācija par konkrētiem iespējamajiem datu laukiem un to apjomu, informācija par to tiks iekļauta vienošanās starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Līdz Vadības informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanai, visa nepieciešamā informācija jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jāiesniedz Ekonomikas ministrijai.

Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta programmas īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem. Lai arī parasti attiecīgs nosacījums ir nosakāms augstāka spēka normatīvajā aktā, Atveseļošanas fonda gadījumā nav likuma, tāpēc kā piemērotākais normatīvais akts, kurā noteikt šīs tiesības, ir Ministru kabineta noteikumu projekts. 
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt atbalsta programmas finansējuma izlietojumu gala labuma guvējiem. Veicot pārbaudes, ir nepieciešams gūt pārliecību par nosacījumu atbilstību, izmantojot valsts informācijas sistēmas pieejamo informāciju par gala labuma guvēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem,  tā saistībām, u.t.t.
Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas noteikumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus.
Datubāzes:
Uzņēmumu reģistra pārziņā esošie reģistri: Uzņēmumu reģistrs/Komercreģistrs /Maksātnespējas reģistrs;
Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze;
U.c.

Atbalsta apmērs

Atbalsta programmas ietvaros pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums paredzēts šādām mērķgrupām:

-atbalsts 1 milj. euro apmērā paredzēts sīkiem (mikro), maziem komersantiem atbalstāmajām darbībām līdz 5000 euro apmērā digitālās transformācijas un Latvijas reģionu attīstības veicināšanai. Atbalsta saņēmējam jānodrošina labās prakses pārņemšanu un informācijas pieejamību par sasniegto risinājumu citiem sīkiem (mikro) un maziem komersantiem. Plānots, ka komersanti varēs pārņemt labo praksi viens no otra ar klātienes vai attālinātām vizītēm, tādejādi veicinot ne tikai savu, bet arī reģiona izaugsmi;
-atbalsts 0,5 milj. euro apmērā paredzēts biedrībām un nodibinājumiem;
-atbalsts 36 milj. euro apmērā paredzēts sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem virs 5000 euro apmērā;
-atbalsts 2,5 milj. euro apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai atbalsta programmas īstenošanas nodrošināšanai.

Komercdarbības atbalsta piešķiršana

Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros gala labuma guvējam paredzēti šādi komercdarbības atbalsta nosacījumi:

-Atbalsts gala labuma guvējam tiek sniegts kā reģionālais atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu;
-Ja gala labuma guvējs darbojas Komisijas regulas Nr. 651/2014 noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās, atbalsts gala labuma guvējam tiek sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu komersantiem:

-Rīgā un Pierīgas reģionā ir 30 % (lieliem komersantiem) vai 40 % (vidējiem komersantiem), vai 50 % (sīkiem (mikro) vai maziem komersantiem));
-Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 40 % (lieliem komersantiem) vai 50 % (vidējiem komersantiem), vai 60 % (sīkiem (mikro) vai maziem komersantiem)).

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem:

-Rīgā un Pierīgas reģionā ir 30 % (lieliem komersantiem) vai 40 % (vidējiem komersantiem), vai 50 % (sīkiem (mikro) vai maziem komersantiem));
-Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 40 % (lieliem komersantiem) vai 50 % (vidējiem komersantiem), vai 60 % (sīkiem (mikro) vai maziem komersantiem)).

Konsultāciju izmaksas gala labuma guvējam – sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantam tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 18. pantu vai Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 50% apmērā, savukārt gala labuma guvējam – biedrībai un nodibinājumam, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 18. panta nosacījumus, tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 50% apmērā.

Savukārt sīkiem (mikro), maziem komersantiem, kuriem paredzēts atbalsts līdz 5000 euro apmērā, pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ir 100% un atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013.

Ja gala labuma guvēja, kas pārstāv publisko sektoru, sniegtie pakalpojumi nav saistīti ar saimniecisko darbību, un tiek veikti ar valsts uzlikto deleģējumu, tad šāds atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai maksimālā pieļaujamā finansējuma intensitāte no atbalsta programmas kopējām attiecināmajām izmaksām ir 100%.

Lēmumus par atbalsta piešķiršanu var pieņemt:

saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 - līdz 2024. gada 30. jūnijam;
saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 - līdz 2024. gada 30. jūnijam;
saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 - līdz 2023. gada 30. jūnijam;
saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013 - līdz 2028. gada 30. jūnijam.

Neatbalstāmās nozares un darbības

Atbalsts gala labuma guvējiem netiek sniegts:

-Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 13. panta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. pantā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcija (turpmāk - NACE 2. red.) grupa 47.78 “Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”);
-azartspēlēm un derībām (NACE 2. red. 92. nodaļa “Azartspēles un derības”).

Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas gala labuma guvējs, nav atbalstāma, un gala labuma guvējs pretendē uz atbalstu atbalstāmajā nozarē, gala labuma guvējs skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Dokumentācijas uzglabāšana

Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punktam informācijas pieejamība tiek nodrošināta šādā veidā: 

-Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem;
-gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža saskaņā ar šiem noteikumiem.

Nē

Nē

Atbalsta programmas ietvaros paredzētais atbalsts juridiskām personām veicinās to konkurētspēju, risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-