22-TA-542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. un 11.1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka valsts pārbaudes darbā vērtējumu izsaka procentos, un noteikt, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā:
10 procenti - 2022./2023.mācību gadā; 15 procenti - 2023./2024. mācību gadā; 20 procenti 2024./2025. mācību gadā un turpmāk.
10 procenti - 2022./2023.mācību gadā; 15 procenti - 2023./2024. mācību gadā; 20 procenti 2024./2025. mācību gadā un turpmāk.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2022.
Pamatojums
Projekts stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī, kad sākas jauns mācību gads, bez tam atsevišķām projektā ietvertajām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks:
1) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti, būs spēkā 2022./2023.mācību gadā;
2) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti, būs spēkā 2023./2024. mācību gadā;
3) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, būs spēkā ar 2024./2025. mācību gadu, un šāda kārtība pastāvēs turpmāk.
1) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti, būs spēkā 2022./2023.mācību gadā;
2) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti, būs spēkā 2023./2024. mācību gadā;
3) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, būs spēkā ar 2024./2025. mācību gadu, un šāda kārtība pastāvēs turpmāk.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.335) 125.punkts paredz, ka valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja izglītojamais nav izpildījis nevienu uzdevumu vai valsts pārbaudes darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti. Tiesību aktu portālā ir iesniegts jauns noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kurš atzīs par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr.335 un kurā minētais regulējums nav iekļauts. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 15.panta pirmās daļas 4.punktu iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība jānosaka valsts vispārējās izglītības standartā. Noteikumos Nr.335 noteiktās minimālās prasības izglītojamos ar zemu motivāciju apgūt mācību saturu nemudina izglītojamos uzrādīt pēc iespējas augstākus rezultātus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2011.gada spēkā ir Noteikumu Nr.335 125.punkts, kas nosaka, ka valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja izglītojamais nav izpildījis nevienu uzdevumu vai valsts pārbaudes darbā kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti. Šāds regulējums pieļauj, ka izglītojamais, valsts pārbaudes darbā veicot vienu uzdevumu pareizi, iegūst vispārējās vidējās izglītības sertifikātu. Ja 2012. gadā sertifikātu par vispārējo vidējo izglītību neieguva 91 izglītojamais, tad, katru gadu šim rādītājam pieaugot, 2021.gadā 568 izglītojamie sertifikātu neieguva par matemātikas valsts pārbaudes darba, bet 65 – par latviešu valodas valsts pārbaudes darba rezultātu. Šobrīd augstskolās iestājās reflektanti, kuri ieguvuši vidējo izglītību, valsts pārbaudes darba rezultātu novērtējumā saņemot vien 5%. Visbiežāk šie studenti pēc pirmās sesijas pārtrauc studijas, jo nepietiekamo zināšanu un prasmju dēļ nespēj veiksmīgi iekļauties studiju procesā.
Rezultātā augstskolās nepieciešams organizēt papildu kursus pamata priekšmetos, kuri vidusskolā nav apgūti pietiekamā līmenī, tādējādi mazinot studiju procesa kvalitāti. Nepieciešamību paaugstināt minimālo procentu slieksni izteikuši skolotāji, skolu vadītāji, augstskolu mācību spēki, darba devēji, jo 5% slieksnis nav uzskatāms par adekvātu rezultātu apliecinājumam par vidējās izglītības apguvi.
Rezultātā augstskolās nepieciešams organizēt papildu kursus pamata priekšmetos, kuri vidusskolā nav apgūti pietiekamā līmenī, tādējādi mazinot studiju procesa kvalitāti. Nepieciešamību paaugstināt minimālo procentu slieksni izteikuši skolotāji, skolu vadītāji, augstskolu mācību spēki, darba devēji, jo 5% slieksnis nav uzskatāms par adekvātu rezultātu apliecinājumam par vidējās izglītības apguvi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumos Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416), nosakot, ka visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiek izteikts procentos, jo tad ir iespējams salīdzināt visu valsts pārbaudes darbu rezultātus, kas veidojas no pārbaudes darbā iegūtajiem punktiem pret maksimāli iegūstamajiem punktiem.
Lai veicinātu izglītojamo motivāciju pēc iespējas maksimāli izpildīt pārbaudes darba uzdevumus atbilstoši viņu spējām, lai motivētu mācību procesā mērķtiecīgi un sistemātiski apgūt zināšanas un pilnveidot prasmes, noteikumu projekts paredz, sākot ar 2022./2023. mācību gadu, palielināt valsts pārbaudījumā minimālo procentu slieksni ik pa pieciem procentiem gadā, tā 2024./2025.mācību gadā sasniedzot 20 procentu slieksni, kas atbilstu 1/5 no maksimāli sasniedzamajiem punktiem valsts pārbaudes darbā atbilstoši kompetencēs balstītiem, standartā definētiem sasniedzamajiem rezultātiem mācībās. Šāds risinājums ļautu sasniegt augstākus rezultātus mācībās, veicinātu izglītojamo motivāciju un atbildību par rezultātu, līdz ar to nodrošinot viņa aktīvāku iesaisti mācību procesā, vēlāk ļautu arī sekmīgāk uzsākt studijas un iegūt augsti kvalificētu izglītību, lai veiksmīgi uzsāktu darba gaitas.
Jaunā norma stāsies spēkā līdz ar kompetencēs balstīta izglītības standarta un valsts pārbaudes darba (vispārīgā, optimālā vai augstākā mācību satura apguves līmenī) ieviešanu. Izstrādājot noteikumu projektu, ir pētīti iespējamie riski, cik topošo vidusskolas absolventu varētu neizpildīt noteiktās normas. Lai mazinātu šādu izglītojamo skaitu un sniegtu metodisko atbalstu pedagogiem, tiek izstrādātas valsts pārbaudes darbu programmas, kurās publicētas valsts pārbaudes darbos pārbaudāmās zināšanas, prasmes, izstrādāti vērtēšanas kritēriji, sniegti metodiskie norādījumi valsts pārbaudes darba veikšanai. Valsts pārbaudes darbu programmās norādītas arī minimālās prasības, kuras jāveic, lai iegūtu minimāli nepieciešamos punktus. Metodiskie materiāli ir publicēti gan Valsts izglītības satura centra mājaslapā, gan mācību resursu krātuvē Skola2030.lv. Vienlaikus tiek organizēti arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, īpašu uzmanību veltot atbalsta pasākumiem profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.
Lai nodrošinātu izglītojamajiem atbalstu mācību satura apguvei, ko ietekmējusi attālināto mācību norise pandēmijas laikā (sākot no 2020.gada marta), Izglītības un zinātnes ministrija jau šobrīd nodrošina vismaz divu atbalsta programmu pieejamību izglītības iestādēs – individuālo konsultāciju nodrošinājumu projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests) un mācīšanās grupu organizēšanu mācību priekšmetu apguvei pēc stundām 5.-12.klašu izglītojamajiem projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projektu īsteno Valsts izglītības satura centrs). Abas programmas tiks īstenotas līdz 2022./2023.mācību gada beigām, ļaujot skolām īstenot atbalsta pasākumus, balstoties uz apzinātajām izglītojamo vajadzībām.
Lai veicinātu izglītojamo motivāciju pēc iespējas maksimāli izpildīt pārbaudes darba uzdevumus atbilstoši viņu spējām, lai motivētu mācību procesā mērķtiecīgi un sistemātiski apgūt zināšanas un pilnveidot prasmes, noteikumu projekts paredz, sākot ar 2022./2023. mācību gadu, palielināt valsts pārbaudījumā minimālo procentu slieksni ik pa pieciem procentiem gadā, tā 2024./2025.mācību gadā sasniedzot 20 procentu slieksni, kas atbilstu 1/5 no maksimāli sasniedzamajiem punktiem valsts pārbaudes darbā atbilstoši kompetencēs balstītiem, standartā definētiem sasniedzamajiem rezultātiem mācībās. Šāds risinājums ļautu sasniegt augstākus rezultātus mācībās, veicinātu izglītojamo motivāciju un atbildību par rezultātu, līdz ar to nodrošinot viņa aktīvāku iesaisti mācību procesā, vēlāk ļautu arī sekmīgāk uzsākt studijas un iegūt augsti kvalificētu izglītību, lai veiksmīgi uzsāktu darba gaitas.
Jaunā norma stāsies spēkā līdz ar kompetencēs balstīta izglītības standarta un valsts pārbaudes darba (vispārīgā, optimālā vai augstākā mācību satura apguves līmenī) ieviešanu. Izstrādājot noteikumu projektu, ir pētīti iespējamie riski, cik topošo vidusskolas absolventu varētu neizpildīt noteiktās normas. Lai mazinātu šādu izglītojamo skaitu un sniegtu metodisko atbalstu pedagogiem, tiek izstrādātas valsts pārbaudes darbu programmas, kurās publicētas valsts pārbaudes darbos pārbaudāmās zināšanas, prasmes, izstrādāti vērtēšanas kritēriji, sniegti metodiskie norādījumi valsts pārbaudes darba veikšanai. Valsts pārbaudes darbu programmās norādītas arī minimālās prasības, kuras jāveic, lai iegūtu minimāli nepieciešamos punktus. Metodiskie materiāli ir publicēti gan Valsts izglītības satura centra mājaslapā, gan mācību resursu krātuvē Skola2030.lv. Vienlaikus tiek organizēti arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, īpašu uzmanību veltot atbalsta pasākumiem profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.
Lai nodrošinātu izglītojamajiem atbalstu mācību satura apguvei, ko ietekmējusi attālināto mācību norise pandēmijas laikā (sākot no 2020.gada marta), Izglītības un zinātnes ministrija jau šobrīd nodrošina vismaz divu atbalsta programmu pieejamību izglītības iestādēs – individuālo konsultāciju nodrošinājumu projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests) un mācīšanās grupu organizēšanu mācību priekšmetu apguvei pēc stundām 5.-12.klašu izglītojamajiem projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projektu īsteno Valsts izglītības satura centrs). Abas programmas tiks īstenotas līdz 2022./2023.mācību gada beigām, ļaujot skolām īstenot atbalsta pasākumus, balstoties uz apzinātajām izglītojamo vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Izglītības speciālisti
- pedagogi
- Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā
Ietekmes apraksts
Izglītojamie, kas kārto valsts pārbaudes darbus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 30 000 izglītojamo kārto valsts pārbaudes darbus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi). Izglītības speciālisti, pedagogi, Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādēm un Valsts izglītības satura centram jāņem vērā noteiktais procentu apjoms, kad vērtējums valsts pārbaudes darbos nav iegūts attiecīgajā mācību gadā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”
Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (21-TA-1797), kurš paredz atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr.335. Minētais noteikumu projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembrī vienlaikus ar projektu. Pēc minēto tiesību aktu spēkā stāšanās regulējums par procentu apjomu, pie kura vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, būs noteikts Noteikumos Nr. 416.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības laikā no 22.02.2022. līdz 08.03.2022. no sabiedrības pārstāvjiem iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi