Anotācija

LAD ir konstatējis, ka noteikumu Nr. 533
1) 11.1. apakšpunktā ir jānosaka lielāka viena poligona minimālā platība un kopējā atbalstam pieteiktā platība, jo pretendenta projekta sagatavošanas izmaksām un ekspertu atlīdzībai ir jābūt samērīgai ar potenciāli iegūstamo atbalstu intervencē LA 4.6. Tomēr konkrētajā situācijā, kad viena poligona minimālā platība ir 0,1 ha, bet atbalstam pieteiktā kopējā platība tikai 0,3 ha, pastāv liels risks, ka projekta sagatavošanas un ekspertu izmaksas pārsniegs iespējamo ieguvumu apmēru, kas vēlāk būtu saņemams par zālāju biotopu atjaunošanas izdevumu segšanu. Tādējādi lēmumpieņēmējai iestādei ir pienākums izvērtēt, vai ir ievēroti samērīguma, efektivitātes un finanšu vadības principi, nosakot lielāku minimālo viena poligona platību un kopējo atbalstam pieteicamo platību. Šāds izvērtējums ir svarīgs, lai nodrošinātu atbalsta pasākuma ekonomisko pamatotību un novērstu situācijas, kad administratīvās izmaksas pārsniedz sasniedzamos rezultātus;
2) 11.2. apakšpunkts ir jāpapildina ar atsauci uz normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, jo pirmajā atvērtajā pieteikumu kārtā tika saņemti tādi zālāju biotopu plāni, kas bija jānoraida, tāpēc ka atjaunojamās platības arī pēc to sakopšanas nekad neatbildīs Lauku atbalsta dienesta Lauku bloku un zemes nogabalu veidošanas kritērijiem (piemēram, grāvji), tā ka atbalsta pretendents nevarēs izpildīt visas šī atbalsta nosacījumu prasības, tostarp šo noteikumu 26. un 28. punktā noteiktās;
3) 12.5.1. un 12.5.2. apakšpunktu redakcija ir jāapvieno un noteikumi jāpapildina ar jaunu nosacījumu par ciņu frēzēšanu, jo praktiskā pieredze rāda, ka tas ir ļoti bieži ieteikts zālāju biotopu atjaunošanas veids. Šie ciņi ir konkrētu biotopu strukturālais elements – zālaugu vai grīšļu veidoti mikroreljefa pacēlumi, kas var traucēt biotopa labas kvalitātes iegūšanai, tādēļ tie ir jānofrēzē;
4) 16.1.1. apakšpunktā ir jāizdara grozījumi, lai skaidri noteiktu, ka motorzāģu, krūmgriežu un cita līdzīga mazā aprīkojuma iegādes izmaksas līdz 2000 euro ir sedzamas kā vienības izmaksās iekļautās izmaksas (1900 euro par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru). Tā kā vienības izmaksas tiek piemērotas kā vienkāršotās izmaksas saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto metodiku (pieejama https://www.zm.gov.lv/lv/media/17708/download?attachment), to tvērumā jau ir ietvertas izmaksas par īstenojamo darbību tāmes pozīcijām, nepieciešamajiem materiāliem, platības atjaunošanai un kopšanai nepieciešamās tehnikas un iekārtu iegādi, atjaunojošajai ganīšanai vajadzīgo elektrisko ganu un to aprīkojuma iegādi, kā arī konsultantu un ekspertu honorāri. Līdzšinējā redakcija atbalsta pretendentiem radīja neskaidrības par to, vai minētā mazā tehnika jāattiecina uz 16.1.3. apakšpunkta normu, kas paredz tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegādi virs 2000 euro. Precizējums novērš interpretācijas risku, nodrošina vienveidīgu piemērošanu un samazina administratīvo slogu, jo atbalsta pretendenti skaidri saprot, ka mazās tehnikas iegāde līdz 2000 euro jau ir iekļauta vienības izmaksās un nav jānorāda kā atsevišķa izmaksu pozīcija;
5) 16.1.3. apakšpunkts ir jāpapildina ar atrunu, ka tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegādei ir jābūt tiešā veidā saistītai ar zālāju atjaunošanu un turpmāko uzturēšanu. Projektā nav iespējams iekļaut ar šīm darbībām nesaistītu iegādi, tādēļ precizējums novērš iespēju projektā paredzēt ar intervences mērķiem nesaistītu aprīkojumu un nodrošina izmaksu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) prasībām par izmaksu pamatotību un samērīgumu;
6) 19. punkts ir jāpapildina ar nosacījumu, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 2. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 11.1. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai palielinātu minimālā poligona platību no 0,1 uz 0,3 hektāru, bet kopējo atbalstam pieteikto no 0,3 uz vienu hektāru;
2) 3. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 11.2. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar atsauci uz normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā;
3) 4. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 12.5.1. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, apvienojot iepriekšējo 12.5.1. un 12.5.2. apakšpunkta redakciju, kā arī ietevrot jaunu attiecināmo darbību – ciņu un kūlas frēzēšanu;
4) 5. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 12.5.2. apakšpunkts, to svītrojot; 
5) 6. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 16.1.1. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai papildinātu ar skaidrojumu, ka "platības atjaunošanai un kopšanai nepieciešamās mazās tehnikas un iekārtu, tostarp motorzāģa, krūmgrieža un cita līdzīga aprīkojuma, iegādes izmaksas līdz 2000 euro" un tās iekļaujamas šajā atbalsta pozīcijā "kā vienības izmaksas – 1900 euro par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru";
6) 7. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 16.1.3. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar norādi par tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegādi, t. i., tiek attiecināta tikai tādu objektu iegāde, kuri ir tiešā veidā saistīti ar zālāju atjaunošanu un turpmāko uzturēšanu;
7) 8. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 19. punkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar jaunu teikumu, iekļaujot atbalsta pretendentam labvēlīgāku normu, proti, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.

Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas publiskošanas par pirmo pieteikšanās kārtu intervencē LA 4.6. tika konstatēta ļoti liela sabiedrības interese par iespēju atjaunot bioloģiski vērtīgos zālājus arī tādās platībās, kuru īpašnieki vai apsaimniekotāji pašlaik nav lauksaimnieki. Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana un regulāra apsaimniekošana ir svarīga šo īpaši jutīgo un Latvijā strauji izzūdošo ekosistēmu saglabāšanai. Šādas platības nodrošina lielu bioloģisko daudzveidību, kā arī retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes un novērš strauju aizaugšanu, kas var izraisīt neatgriezenisku biotopu zudumu. Apsaimniekoti zālāji vienlaikus veicina oglekļa piesaisti augsnē, ūdens regulāciju, ainavas kvalitāti un savvaļas apputeksnētāju klātbūtni, tādēļ katras šādas platības uzturēšana ir nozīmīga gan vides, gan kultūrvēsturisko vērtību, gan ilgtspējīgas lauku saimniekošanas nodrošināšanai.

Tā kā bioloģiski vērtīgie zālāji ir jāapsaimnieko neatkarīgi no zemes īpašuma formas vai īpašnieka statusa, ir nepieciešams paplašināt atbalsttiesīgo saņēmēju loku. Tas dotu iespēju atbalstu saņemt arī tādiem zemes apsaimniekotājiem, kas nav lauksaimnieki, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā un kuriem sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Šāds atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstu.

Jāpiebilst, ka šai situācijai atbilst Komisijas regula 2023/2831, jo šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētie pretendenti – saimnieciskās darbības veicēji, kas nav lauksaimnieki, – nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Viņu darbība ietver krūmu un koku apauguma novākšanu, kokaugu kopšanas darbus, tostarp kūlas, celmu un sakņu frēzēšanu, kā arī infrastruktūras objektu izbūvi, piemēram, caurteku un brauktuvju ierīkošanu. Ievērojot minēto, uz šiem pretendentiem nav jāattiecina Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē piemēro atbalstam, kas piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. panta 2. punktu LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro atbalstam, ko dalībvalstis sniedz, ievērojot šo regulu un saskaņā ar to, vai šīs regulas 146. pantā minētajam valsts papildfinansējumam, uz ko attiecas LESD 42. panta piemērošanas joma, tādēļ uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, neattiecas LESD 107., 108. un 109. panta piemērošana, bet to normas piemērojamas citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 1. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 10. punkts, to izsakot jaunā redakcijā un sadalot divos apakšpunktos. 10.1. apakšpunktā tiek skaidrots, kuriem kritērijiem jāatbilst lauksaimniekam, bet 10.2. apakšpunktā iekļauti divi jauni atbalsta pretendenta veidi, t. i., abi nav lauksaimniecības produktu primārie ražotāji, tostarp viens no tiem Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kuram sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un tas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam;
2) 9. punktu noteikumi Nr. 533 tiek papildināti ar V nodaļu "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas nosacījumi", kurā noteikts:
a) ka de minimis atbalsts tiek piešķirts un uzskaitīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
b) kā jārīkojas Lauku atbalsta dienestam, piešķirot de minimis atbalstu intervences LA4.6. atbalsta pretendentam, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs un kuram sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un tas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831;
c) kā jārīkojas atbalsta pretendentam, lai saņemtu de minimis atbalstu, tostarp prasības par de minimis uzskaites veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā;
d) kas turpmāk ir jāievēro de minimis atbalsta sniedzējam un kas – šī atbalsta saņēmējam, tostarp par dokumentu uzglabāšanas ilgumu, kā arī atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Lauku atbalsta dienestam projektā saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu un procentus no līdzekļiem, kuri ir brīvi no komercdarbības atbalsta.

Dabas aizsardzības pārvalde ir lūgusi papildināt projektu ar normu, ka situācijā, kad zālāju atjaunošana paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, Dabas aizsardzības pārvalde vienlaikus ar zālāju atjaunošanas plāna saskaņošanu izvērtē un pieņem lēmumu par biotopu atjaunošanas pasākumiem, zemes lietošanas kategorijas maiņu vai citas darbības saskaņošanu, kas noteikta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Šādā gadījumā pieteicējs iesniegumam Dabas aizsardzības pārvaldei pievieno zemes robežu plānu un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu vai attiecību pilnvaru, kas ļauj pieteicējam rīkoties īpašnieka vārdā.
Praksē secināts, ka vairākos gadījumos, lai īstenotu zālāju atjaunošanas plānus aizsargājamās teritorijās, ir nepieciešams mainīt zemes lietošanas kategoriju (piemēram, no krūmāja uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi) un šajā nolūkā normatīvais regulējums paredz saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju (saskaņojumu). Lai šādu saskaņojumu izsniegtu, nepieciešams zemes robežu plāns un pilnvara, ja pats pieteicējs nav īpašnieks. Šādu papilddokumentu pieprasīšana paildzina dokumentu sagatavošanas laiku, tāpēc ir lietderīgi noteikumu projektā uzreiz ietvert šādu atrunu.

Lai atrisinātu konstatēto problēmu, ar noteikumu projekta 6. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 14. punkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai esošo punkta redakciju papildinātu ar diviem jauniem teikumiem, šādā redakcijā: "Ja zālāju atjaunošana paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, Dabas aizsardzības pārvalde vienlaikus ar zālāju atjaunošanas plāna saskaņošanu izvērtē un pieņem lēmumu par biotopu atjaunošanas pasākumiem, zemes lietošanas kategorijas maiņu vai citas darbības saskaņošanu, kas noteikta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Šādā gadījumā pieteicējs iesniegumam Dabas aizsardzības pārvaldei pievieno zemes robežu plānu un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu vai attiecību pilnvaru, kas ļauj pieteicējam rīkoties īpašnieka vārdā."