22-TA-1132: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Komisija 2022. gada 15. jūlijā ir sniegusi Latvijai argumentētu atzinumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, par to, ka nav darīti zināmi pasākumi, ar kuriem valsts tiesību aktos transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75.–91. lpp.).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" ietverto regulējumu par elektromobilitāti, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvai 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) (turpmāk - Direktīva) un 2018. gada 30. maija Direktīvai 2018/884, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 15.07.2022. argumentētajā atzinumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, ir norādījusi, ka nav darīti zināmi pasākumi, ar kuriem valsts tiesību aktos transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75.–91. lpp.) (turpmāk - EK atzinums).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
EK atzinuma 7. punktā ir norādīts, ka "Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 2. punkts, kas aizstāts ar Direktīvas (ES) 2018/844 1. panta 5. punktu, par uzlādes punktu uzstādīšanu jaunās nedzīvojamās ēkās un nedzīvojamās ēkās, kurās veic plašāku remontu, ar vairāk nekā desmit stāvvietām un par cauruļvadu infrastruktūru vismaz vienai no piecām stāvvietām, ja stāvlaukums atrodas ēkas iekšienē vai tai fiziski blakus. Ministru kabineta noteikumu Nr. 387 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves”” (MNE(2020) 56606) 2. punktā ir paredzēti uzlādes punkti “publiskās ēkās”, bet 8. punkta 2. apakšpunkts attiecas uz pienākumiem, kas saistīti ar nedzīvojamām ēkām. Šādos apstākļos, tā kā nav atbilstības tabulas vai citas norādes, kas izskaidrotu, kur šis noteikums ir transponēts Latvijas tiesību aktos, Komisija uzskata, ka tas nav transponēts." Norādāms, ka Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 387 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves" vairs nav spēkā un tajā ietvertais regulējums par elektromobilitāti ir pārcelts uz Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija".
Izvērtējot Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" III1 nodaļas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) 8. panta 2. un 5.punkta prasībām, tika secināts, ka esošais regulējums neattiecas uz dzīvojamām ēkām, taču atbilstoši Direktīvas prasībām tādam jābūt. Papildus secināts, ka Direktīvas prasības nav ievērotas, jo minētais būvnormatīvs līdz šim paredzēja regulējumu tikai publiskām būvēm, savukārt Direktīvas prasības attiecas uz visām nedzīvojamām ēkām. Publiskas būves kā nedzīvojamo ēku atsevišķa veida definīcija ietverta Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 3. punkta 3.28. apakšpunktā, proti, publiska būve ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni). Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku veidu klasifikācija ir ietverta Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”.
Papildus norādāms, ka, atceļot Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" (turpmāk - Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"), uz Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" netika pārcelts Latvijas būvnormatīva LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 58.5. apakšpunktā ietvertais regulējums par uzlādes punktiem, kas bija tieši saistīts ar Direktīvas prasību pārņemšanu.
Izvērtējot Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" III1 nodaļas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) 8. panta 2. un 5.punkta prasībām, tika secināts, ka esošais regulējums neattiecas uz dzīvojamām ēkām, taču atbilstoši Direktīvas prasībām tādam jābūt. Papildus secināts, ka Direktīvas prasības nav ievērotas, jo minētais būvnormatīvs līdz šim paredzēja regulējumu tikai publiskām būvēm, savukārt Direktīvas prasības attiecas uz visām nedzīvojamām ēkām. Publiskas būves kā nedzīvojamo ēku atsevišķa veida definīcija ietverta Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 3. punkta 3.28. apakšpunktā, proti, publiska būve ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni). Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku veidu klasifikācija ir ietverta Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”.
Papildus norādāms, ka, atceļot Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" (turpmāk - Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"), uz Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" netika pārcelts Latvijas būvnormatīva LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 58.5. apakšpunktā ietvertais regulējums par uzlādes punktiem, kas bija tieši saistīts ar Direktīvas prasību pārņemšanu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto, ar noteikumu projektu Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" III1 nodaļa tiek izdota jaunā redakcijā, korekti pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) 8. panta 2. un 5. punkta prasības, ietverot regulējumu attiecībā uz visām nedzīvojamām un dzīvojamām ēkām.Vienlaikus norādāms, ka prasības par uzlādes punktu un elektrības kabeļu daudzumu izbūvi konkrētajā ēku kategorijā (nedzīvojamās un dzīvojamās ēkās) pēc būtības nav mainījušās.
Skaidrības labad jānorāda, ka Direktīvas 8. panta 2. punktā ir teikts – “[..] ar vairāk nekā desmit stāvvietām, dalībvalstis nodrošina, ka tiek ierīkots vismaz viens uzlādes punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES (*3) nozīmē un kabeļkanālu infrastruktūra, t. i., elektrības kabeļiem paredzēti kanāli, vismaz katrai piektajai stāvvietai [..]”. Savukārt Direktīvas 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka “[..] ar vairāk nekā desmit stāvvietām, dalībvalstis nodrošina, ka katrai stāvvietai tiek ierīkota kabeļkanālu infrastruktūra, t. i., elektrības kabeļiem paredzēti kanāli, vismaz katrai piektajai stāvvietai [..]”. Tātad dzīvojamo māju gadījumā netiek prasīta vismaz viena uzlāde, bet tiek prasīta elektrības kabeļu kanāli visām stāvvietām. Nedzīvojamo ēku gadījumā tiek prasīta viena uzlāde, bet elektrības kabeļu kanāli tikai katrai piektajai.
Papildus norādāms, ka Direktīvas 2. panta 10. punktā ietvertā definīcija “nozīmīga atjaunošana” jau ir pārņemta ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” 9., 12. punktu un pielikuma 2. tabulu, paredzot 25% ēkas būves elementu kopējo laukuma virsmu kā robežvērtību nozīmīgai atjaunošanai Direktīvas izpratnē, bet Latvijas gadījumā – jēdzienu “ atjaunošana vai pārbūve” izpratnē un ar to saistītām prasībām. Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu ierīkošana ēkas atjaunošanas vai pārbūves gadījumā ir obligāta, ja atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas un automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai ēkas, vai automašīnu stāvvietu elektroinstalāciju.
Noteikumu projekts tāpat kā Direktīva atsevišķi izdala jaunas ēkas būvniecības un esošas ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, ar to skaidri saprotot, ka atjaunošanas vai pārbūves gadījumā autostāvvietas jau ir iepriekš tikušas izbūvētas. Noteikumu projekta lietotā terminoloģija atbilst Direktīvas formulējumiem.
Jāatzīmē, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības pašreiz ir arī noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumos Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām”. Minētie noteikumi nesatur regulējumu gadījumiem, kuros ir nepieciešams obligātā kārtā izbūvēt attiecīgo uzlādes punktu, bet kādas ir pašas izbūves prasības. Papildus norādāms, ka šobrīd izstrādē ir likumprojekts ”Transporta enerģijas likums”, kas, cita starpā, definēs un regulēs elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespējas un prasības.
Skaidrības labad jānorāda, ka Direktīvas 8. panta 2. punktā ir teikts – “[..] ar vairāk nekā desmit stāvvietām, dalībvalstis nodrošina, ka tiek ierīkots vismaz viens uzlādes punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES (*3) nozīmē un kabeļkanālu infrastruktūra, t. i., elektrības kabeļiem paredzēti kanāli, vismaz katrai piektajai stāvvietai [..]”. Savukārt Direktīvas 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka “[..] ar vairāk nekā desmit stāvvietām, dalībvalstis nodrošina, ka katrai stāvvietai tiek ierīkota kabeļkanālu infrastruktūra, t. i., elektrības kabeļiem paredzēti kanāli, vismaz katrai piektajai stāvvietai [..]”. Tātad dzīvojamo māju gadījumā netiek prasīta vismaz viena uzlāde, bet tiek prasīta elektrības kabeļu kanāli visām stāvvietām. Nedzīvojamo ēku gadījumā tiek prasīta viena uzlāde, bet elektrības kabeļu kanāli tikai katrai piektajai.
Papildus norādāms, ka Direktīvas 2. panta 10. punktā ietvertā definīcija “nozīmīga atjaunošana” jau ir pārņemta ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” 9., 12. punktu un pielikuma 2. tabulu, paredzot 25% ēkas būves elementu kopējo laukuma virsmu kā robežvērtību nozīmīgai atjaunošanai Direktīvas izpratnē, bet Latvijas gadījumā – jēdzienu “ atjaunošana vai pārbūve” izpratnē un ar to saistītām prasībām. Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu ierīkošana ēkas atjaunošanas vai pārbūves gadījumā ir obligāta, ja atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas un automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai ēkas, vai automašīnu stāvvietu elektroinstalāciju.
Noteikumu projekts tāpat kā Direktīva atsevišķi izdala jaunas ēkas būvniecības un esošas ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, ar to skaidri saprotot, ka atjaunošanas vai pārbūves gadījumā autostāvvietas jau ir iepriekš tikušas izbūvētas. Noteikumu projekta lietotā terminoloģija atbilst Direktīvas formulējumiem.
Jāatzīmē, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības pašreiz ir arī noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumos Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām”. Minētie noteikumi nesatur regulējumu gadījumiem, kuros ir nepieciešams obligātā kārtā izbūvēt attiecīgo uzlādes punktu, bet kādas ir pašas izbūves prasības. Papildus norādāms, ka šobrīd izstrādē ir likumprojekts ”Transporta enerģijas likums”, kas, cita starpā, definēs un regulēs elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespējas un prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Dzīvojamo ēku īpašniekiem jaunas dzīvojamās ēkas būvniecības vai esošas dzīvojamās ēkas pārbūves gadījumā, paredzot būvprojektā vairāk nekā desmit autostāvvietas automašīnu stāvvietas un tās atradīsies ēkas iekšienē vai arī tās atradīsies fiziski blakus ēkai (un pārbūves gadījumā pārbūves pasākumi ietvers automašīnu stāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru), katrai stāvvietai būs jāparedz nepieciešamo kabeļu kanālu infrastruktūra, proti, elektrības kabeļiem paredzētus kanālus.
Nedzīvojamo ēku īpašniekiem jaunas nedzīvojamās ēkas būvniecības vai esošas nedzīvojamās ēkas pārbūves gadījumā, paredzot būvprojektā vairāk nekā desmit autostāvvietas un tās atradīsies ēkas iekšienē vai arī tās atradīsies fiziski blakus ēkai (un pārbūves gadījumā pārbūves pasākumi ietvers automašīnu stāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru), vienai no šīm autostāvvietām paredz uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai nepieciešamo kabeļu kanālu infrastruktūru, proti, elektrības kabeļiem paredzētus kanālus.
Nedzīvojamo ēku īpašniekiem jaunas nedzīvojamās ēkas būvniecības vai esošas nedzīvojamās ēkas pārbūves gadījumā, paredzot būvprojektā vairāk nekā desmit autostāvvietas un tās atradīsies ēkas iekšienē vai arī tās atradīsies fiziski blakus ēkai (un pārbūves gadījumā pārbūves pasākumi ietvers automašīnu stāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru), vienai no šīm autostāvvietām paredz uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai nepieciešamo kabeļu kanālu infrastruktūru, proti, elektrības kabeļiem paredzētus kanālus.
Juridiskās personas
- Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku īpašnieki (būvniecības ierosinātāji), projektētāji, būvdarbu veicēji.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs dzīvojamo un nedzīvojamo ēku īpašniekus (būvniecības ierosinātājus), jo tiem būs jānodrošina dzīvojamo ēku elektromobilitātes prasību izpilde un attiecīgs finansējums, savukārt projektētājiem prasības būs jāievēro, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās ēkas būvniecības vai pārbūves gadījumā, bet būvdarbu veicējiem – īstenojot būvniecības ieceri.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs dzīvojamo ēku īpašniekus (būvniecības ierosinātājus), jo tiem būs jānodrošina dzīvojamo ēku elektromobilitātes prasību izpilde un attiecīgs finansējums, savukārt projektētājiem prasības būs jāievēro, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās ēkas būvniecības vai pārbūves gadījumā, bet būvdarbu veicējiem – īstenojot būvniecības ieceri.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
690,00
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku īpašnieki
Jā
Vērtības nozīme:
690,00
Uzlādes stacija
1
Vienību skaits
690,00
Atbilstības izmaksas Noteikumu projektā paredzēto prasību izpildei nav iespējams precīzi aprēķināt, jo tās ir atkarīgas no katrai konkrētajai dzīvojamajai ēkai ierīkojamo automašīnu stāvvietu skaita, no kā attiecīgi izrietēs nepieciešamība ierīkot kanālus elektrības kabeļiem.
Kanālu izveide elektrības kabeļiem turpmākai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uzstādīšanas iespējai būvniecības procesā iespējama par cenu, sākot no 10-20 euro (ar PVN) par vienu metru. Savukārt kanālu izveide kopā ar kabeļa ieguldīšanu varētu izmaksāt, sākot no 30 euro (ar PVN) par vienu metru.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par piedāvājumu Latvijas tirgū elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju (tajā skaitā, pie sienas vai citas vertikālas virsmas piestiprināmu uzlādes staciju) ir iespējams iegādāties par cenu, sākot no 690 euro (ar PVN). Ņemot vērā pasaulē esošo situāciju paredzams cenu pieaugums.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
690,00
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku īpašnieki (būvniecības ierosinātāji), projektētāji, būvdarbu veicēji.
Jā
Vērtības nozīme:
690,00
Uzlādes stacija
1
Vienību skaits
690,00
Atbilstības izmaksas Noteikumu projektā paredzēto prasību izpildei nav iespējams precīzi aprēķināt, jo tās ir atkarīgas no katrai konkrētajai dzīvojamajai ēkai ierīkojamo automašīnu stāvvietu skaita, no kā attiecīgi izrietēs nepieciešamība ierīkot kanālus elektrības kabeļiem.
Kanālu izveide elektrības kabeļiem turpmākai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uzstādīšanas iespējai būvniecības procesā iespējama par cenu, sākot no 10-20 euro (ar PVN) par vienu metru. Savukārt kanālu izveide kopā ar kabeļa ieguldīšanu varētu izmaksāt, sākot no 30 euro (ar PVN) par vienu metru.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par piedāvājumu Latvijas tirgū elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju (tajā skaitā, pie sienas vai citas vertikālas virsmas piestiprināmu uzlādes staciju) ir iespējams iegādāties par cenu, sākot no 690 euro (ar PVN).Ņemot vērā pasaulē esošo situāciju paredzams cenu pieaugums.
Kopā
1 380,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav precīzi aprēķināms
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav precīzi aprēķināms
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav precīzi aprēķināms
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Valsts īpašuma (ēku, telpu grupu) valdītājiem (valsts tiešās pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības – valsts institūcijas, kuru personā valstij piederošais nekustamais īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, kas atbild par konkrētā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu vai kas veic konkrētā nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar līgumu) un pašvaldībām (vai to pilnvarotām personām) kā dzīvojamo ēku būvniecības pasūtītājiem vai īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) paredzams būvniecības ieceres dokumentācijas un īstenošanas izmaksu palielinājums sakarā ar Noteikumu projektā paredzēto elektromobilitātes prasību izpildi, projektējot un ierīkojot elektrības kabeļkanālu infrastruktūru elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai nākotnē. Izdevumi nav precīzi aprēķināmi, jo tie ir atkarīgi no katrā konkrētajā ēkā veicamajiem elektromobilitātes uzlabošanas pasākumiem. Izdevumus sakarā ar Noteikumu projektā paredzēto prasību izpildi valsts ēku valdītāji un pašvaldības nodrošinās savu budžetu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Papildus norādāms, ka šobrīd izstrādē ir likumprojekts ”Transporta enerģijas likums”, kas, cita starpā, definēs un regulēs elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespējas un prasības.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32010L0031
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES ( 2010. gada 19. maijs ) par ēku energoefektivitāti
Apraksts
Šī direktīva sekmē ēku energoefektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz telpu mikroklimatu un rentabilitāti.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0844
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Groza prasības ēku energoefektivitātei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES ( 2010. gada 19. maijs ) par ēku energoefektivitāti
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 10. punkts
(Noteikumu 2.punkts (attiecīgā būvnormatīva 41.6)
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, nosakot kritēriju atjaunošanai vai pārbūvei – ka tai jāskar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas (Direktīvas 2.panta 10.punkta b) apakšpunkts paredz kritēriju “vairāk nekā 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas”. Stingrāka prasība izvēlēta, ievērojot, ka tā jau iepriekš ir ieviesta ar Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” 9., 12.punktu un pielikuma 2.tabulu, paredzot 25% ēkas būves elementu kopējo laukuma virsmu kā robežvērtību nozīmīgai atjaunošanai Direktīvas izpratnē, bet Latvijas gadījumā – jēdzienu “ atjaunošana vai pārbūve” izpratnē un ar to saistītām prasībām. Skatīt anotācijas sadaļu “Risinājuma apraksts”.
8. panta 2. punkts
Noteikumu 2.punkts (attiecīgā būvnormatīva 41.1, 41.2, 41.5 un 41.6)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
8. panta 5. punkts
Noteikumu 2.punkts (attiecīgā būvnormatīva 41.3, 41.4, 41.5 un 41.6)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 8.panta 6.punkta a) punktā paredzētā rīcības brīvības izmantota ar būvnormatīva 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā ar 2021. gada 19. oktobra grozījumiem. Savukārt 8.panta 6.punkta c) apakšpunktā paredzētās rīcības brīvības izmantošanai iztrūkst atvieglojuma piemērošanas un kontroles mehānisms, turklāt būvniecības kopējās izmaksas procesa gaitā var mainīties.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 5. punkts
(daļā par Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 2. punktu)
(daļā par Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 2. punktu)
Noteikumu 2.punkts (attiecīgā būvnormatīva 41.1, 41.2, 41.5 un 41.6)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 5. punkts
(daļā par Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 5. punktu)
(daļā par Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 5. punktu)
Noteikumu 2.punkts (attiecīgā būvnormatīva 41.3, 41.4, 41.5 un 41.6)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 8.panta 6.punkta a) punktā paredzētā rīcības brīvības izmantota ar būvnormatīva 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā ar 2021. gada 19. oktobra grozījumiem. Savukārt 8.panta 6.punkta c) apakšpunktā paredzētās rīcības brīvības izmantošanai iztrūkst atvieglojuma piemērošanas un kontroles mehānisms, turklāt būvniecības kopējās izmaksas procesa gaitā var mainīties.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, un institūcijas, kas kontrolē būvniecības procesu.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neietekmē institūciju funkcijas un struktūru. Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. Noteikumu projekts tiks izpildīts esošo cilvēkresursu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi