24-TA-3345: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Radiostacijas mežs" Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi, 42.panta pirmā daļa un 43.pants, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5. punkts.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Ropažu novada domes 15.11.2023. lēmums Nr.2865 “Par nekustamā īpašuma “Radiostacijas mežs”, Stopiņu pag., Ropažu nov. (kadastra numurs 80960031178) nodošanu Satiksmes ministrijai” (protokols Nr. 80/2023, 27.§.).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par nekustamā īpašuma "Radiostacijas mežs" Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma "Radiostacijas mežs" (kadastra Nr.8096 003 1178) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Ropažu novada domes 15.11.2023. lēmums Nr.2865 “Par nekustamā īpašuma “Radiostacijas mežs”, Stopiņu pag., Ropažu nov. (kadastra numurs 80960031178) nodošanu Satiksmes ministrijai” (protokols Nr. 80/2023, 27.§.).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par nekustamā īpašuma "Radiostacijas mežs" Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma "Radiostacijas mežs" (kadastra Nr.8096 003 1178) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir pārņemt valsts īpašumā nekustamo īpašumu "Radiostacijas mežs" (kadastra Nr.8096 003 1178) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, nodot to Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots Ministru kabineta 06.02.2019. rīkojumā Nr.41 “Par valsts meža zemes nodošanu Stopiņu novada pašvaldības īpašumā” minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai, atļaut VNĪ to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 06.02.2019. rīkojumu Nr.41 “Par valsts meža zemes nodošanu Stopiņu novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr.41), Stopiņu novada pašvaldība pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības no Satiksmes ministrijas vairākus nekustamos īpašumus, tostarp, Ministru kabineta rīkojuma Nr.41 1.4.punktā minēto nekustamo īpašumu "Radiostacijas mežs" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8096 003 1178) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) 0,0934 ha platībā - Stopiņu novadā (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Stopiņu pagastā, Ropažu novadā), pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai – parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanas funkcijas izpildei. MK rīkojuma Nr.41 3.punktā noteikts, ka Stopiņu novada pašvaldībai Ministru kabineta rīkojuma Nr.41 1.punktā minētie nekustamie īpašumi, tostarp nekustamo īpašumu "Radiostacijas mežs" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8096 003 1178), Stopiņu novadā bez atlīdzības jānodod valstij, ja tie vairs netiek izmantoti minētās funkcijas nodrošināšanai.
Atbilstoši ierakstiem Rīgas rajona tiesas Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000491202, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Radiostacijas mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960031178) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) 0,0934 ha platībā - Radiostacijas mežā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), 31.07.2019. ir nostiprinātas uz Stopiņu novada pašvaldības vārda.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (redakcijā, kas stājās spēkā ar 23.06.2020.) Pārejas noteikumu 6.punktam Ropažu novada pašvaldība ir Ropažu novadā iekļautās Stopiņu novada pašvaldības un tās institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
15.11.2023. pieņemts Ropažu novada domes lēmums Nr.2865 “Par nekustamā īpašuma “Radiostacijas mežs”, Stopiņu pag., Ropažu nov. (kadastra numurs 8096 003 1178) nodošanu Satiksmes ministrijai” (protokols Nr. 80/2023,27.§) (turpmāk – Domes lēmums), ar kuru atzīts, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.41 noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Atbilstoši Domes lēmumā norādītajai informācijai, Stopiņu novada pašvaldība Nekustamo īpašumu pēc tā pārņemšanas pašvaldības īpašumā plānoja izmantot likumā “Par pašvaldībām” (likums spēkā līdz 01.01.2023.) 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanas funkcijas izpildei.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods: 0201, platība 0,0934 ha), savukārt, atbilstoši teritorijas plānojumam, Nekustamā īpašuma atļautā (plānotā) izmantošana ir rūpnieciskā apbūves teritorija (R1).
Ropažu novada dome atbilstoši Domes lēmumā minētajam ir izvērtējusi to, ka Nekustamais īpašums netiek izmantots ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.41 noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai, nav apbūvēts, nav iznomāts un konstatēja, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Ropažu novada pašvaldībai un tai pakļautajām institūcijām.
Ievērojot minēto, ar Domes lēmumu Nekustamo īpašumu nolemts nodot valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.
Satiksmes ministrija 08.04.2024. vēstulē Nr. 03.1-01.3/1389 informē, ka Nekustamais īpašums nav izmantojams Satiksmes ministrijas funkciju izpildei un Satiksmes ministrijas funkcijās un uzdevumos neietilpst nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kas nav saistīta ar transporta un sakaru nozares infrastruktūru.
Tāpat Satiksmes ministrija minētajā vēstulē informē, ka ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 06.12.2011. noteikumu Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” 3.3 apakšpunktā noteikto, izvērtējusi, ka pārņemt un uzturēt Nekustamo īpašumu, kurš nav nepieciešams tās tiešo funkciju veikšanai, var radīt nelietderīgu finansiālu slogu. Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija lūdza izvērtēt Nekustamā īpašuma pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, paredzot iespējas un nosacījumus Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) 0,0934 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0201 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība 0,0934 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība, 0,0934 ha.
Zemesgrāmatā Nekustamam īpašuma ierakstītas šādas atzīmes:
II daļas 2.iedaļas 1.1. ieraksts - atzīme - īpašuma tiesības apgrūtinātas ar aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām un hipotēku, kamēr tiek īstenotas Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta "d" apakšpunktā un likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmajā daļā minētās pašvaldības autonomās funkcijas. Aizliegumu - apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu;
III daļas 1.iedaļas 1.1. ieraksts - atzīme - projektētā servitūta ceļa teritorija par labu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80960031270.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas izpildot rīkojuma 2.punktā noteikto - normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, vienlaikus tiks dzēsts II daļas 2.iedaļas 1.1. ieraksts.
Informācija par Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļas 1.1. ierakstu, kas izdarīts atzīmes veidā, tiks ietverta izsoles noteikumos, lai Nekustamā īpašuma izsoles dalībniekus nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu.
12.06.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1117/2024 (turpmāk – Zemkopības ministrijas vēstule) Zemkopības ministrija informē Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un VNĪ, ka Nekustamais īpašums nav izmantojams Zemkopības ministrijas funkciju izpildei. Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka Nekustamā īpašuma pārņemšanas lietderība ir vērtēta iepriekš 2024. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 3.4-11e/181/2024, kurā Zemkopības ministrija informēja Satiksmes ministriju, ka Nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, atsaucoties uz Meža likuma 2. panta piekto daļu, kas noteic, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām. Saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta Teritorijas plānojumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80960031271, kā funkcionālais zonējums ir noteikts rūpnieciskās apbūves teritorija (R1), kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai. Tāpat Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka Nekustamais īpašums nerobežojas un tā tuvumā nav Zemkopības ministrijas valdījumā esoši nekustamie īpašumi. Zemkopības ministrijas ieskatā lietderīgākais risinājums konkrētajā gadījumā Nekustamo īpašumu virzīt atsavināšanai atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta noteikumiem, ja tas tiek klasificēts kā starpgabals un ja tas nav nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija vēstulē paudusi, ka tās ieskatā, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta mērķis ir ļaut atsavināt valsts meža zemi, kas valstij nav vajadzīga un atbilst starpgabala definīcijai, bet, nosacījums par dalīšanu attiecas tikai uz to, lai valstij nebūtu lieki jādala un jātērē resursi nodalot, ja jau pirms nodalīšanas var noteikt atbilstību starpgabalam.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 103 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 68 euro, zemes vienības kadastrālā vērtība ir 35 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītu neapbūvētu zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ar Meža likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 19.05.2021. (turpmāk – Grozījumi) cita starpā tika papildināta 44. panta ceturtā daļa ar 5. punktu, lai būtu iespēja atsavināt tādus valsts īpašumā esošus nekustamos īpašumus (gan apbūvētus, gan neapbūvētus), uz kuriem atrodas arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, tā atbrīvojot valsti no pienākuma uzturēt nelietderīgus nekustamos īpašumus. Minēto Grozījumu anotācijā ir skaidrots, ka Zemkopības ministrijai nav lietderīgi pārņemt savā valdījumā tādus nekustamos īpašumus, kur meža zeme ir nelielā platībā, tuvākajā apkārtnē neatrodas valsts mežu platības un nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav saistīts ar mežsaimniecisko darbību, jo Meža politikas īstenošana atsevišķi esošā nelielā meža platībā nav iespējama, tā nav efektīva un nav saimnieciski lietderīga.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkts pieļauj atsavināt valsts meža zemi, ja pēc nodalīšanas valsts meža zeme veido starpgabalu Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un līdz ar to ļaut atsavināt valsts meža zemi, kas valstij nav vajadzīga un atbilst starpgabala definīcijai.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “zemes starpgabals” skaidrojumu, zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Nekustamais īpašums, kuram visā platībā ir noteikts zemes lietojums “mežs”, saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu atrodas funkcionālā zonā - rūpnieciskās apbūves teritorija, kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi nepieļauj attiecīgā Nekustamā īpašuma izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai.
Ropažu novada pašvaldība 29.07.2024. vēstulē Nr.RN/2024/4.2-2/1346 informē, ka Nekustamais īpašums ir atzīstams par starpgabalu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta “b” apakšpunkta nosacījumiem, jo Nekustamā īpašuma platība ir mazāka par rūpnieciskās apbūves teritorijā noteikto minimālo platību 0,1200 ha un Nekustamā īpašuma konfigurācija nepieļauj pilnvērtīgi izmantot Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu atrodas funkcionālā zonā - rūpnieciskās apbūves teritorija, kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi nepieļauj attiecīgā Nekustamā īpašuma izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai, kā arī to, ka Nekustamā īpašuma platība ir mazāka par rūpnieciskās apbūves teritorijā noteikto minimālo platību, izpildās divi no Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu. Līdz ar to Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Ropažu novada pašvaldības 29.07.2024. vēstulē Nr.RN/2024/4.2-2/1346 par Nekustamo īpašumu norādīts:
- atbilstoši spēkā esošajam Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumam (Ropažu novada pašvaldības domes 21.12.2022. saistošie noteikumi Nr. 62/22 “Par Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) Zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā rūpnieciskās apbūves teritorija (R) Ulbrokas ciemā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) ir nodrošināta piekļūšana, jo tā robežojas ar pašvaldības Dauguļupes ielu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Nekustamam īpašumam piegul četras zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960030387, 0,8093 ha platībā - Dauguļupes ielā 2, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Acones iela 18” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030387) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 366 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80960031272, 6,0200 ha platībā, kura ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030736) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000216592 nostiprinātas juridiskai personai – SIA “BUTS”;
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960031087, 1,5000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Radiostacijas iela 21” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030238) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 968 nostiprinātas juridiskai personai – SIA “BUTS”;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960030509, 1,0400 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Dauguļupes iela” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030509) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000459847 nostiprinātas Stopiņu novada pašvaldībai (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Ropažu novada pašvaldībai).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienību, kuras piegul Nekustamajam īpašumam, īpašniekiem vienlaikus ar sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumus par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumus, rīkojama izsole. Šādā gadījumā piegulošo zemes vienību īpašnieki būs tiesīgi iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atbilstoši ierakstiem Rīgas rajona tiesas Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000491202, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Radiostacijas mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960031178) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) 0,0934 ha platībā - Radiostacijas mežā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), 31.07.2019. ir nostiprinātas uz Stopiņu novada pašvaldības vārda.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (redakcijā, kas stājās spēkā ar 23.06.2020.) Pārejas noteikumu 6.punktam Ropažu novada pašvaldība ir Ropažu novadā iekļautās Stopiņu novada pašvaldības un tās institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
15.11.2023. pieņemts Ropažu novada domes lēmums Nr.2865 “Par nekustamā īpašuma “Radiostacijas mežs”, Stopiņu pag., Ropažu nov. (kadastra numurs 8096 003 1178) nodošanu Satiksmes ministrijai” (protokols Nr. 80/2023,27.§) (turpmāk – Domes lēmums), ar kuru atzīts, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.41 noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Atbilstoši Domes lēmumā norādītajai informācijai, Stopiņu novada pašvaldība Nekustamo īpašumu pēc tā pārņemšanas pašvaldības īpašumā plānoja izmantot likumā “Par pašvaldībām” (likums spēkā līdz 01.01.2023.) 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanas funkcijas izpildei.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods: 0201, platība 0,0934 ha), savukārt, atbilstoši teritorijas plānojumam, Nekustamā īpašuma atļautā (plānotā) izmantošana ir rūpnieciskā apbūves teritorija (R1).
Ropažu novada dome atbilstoši Domes lēmumā minētajam ir izvērtējusi to, ka Nekustamais īpašums netiek izmantots ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.41 noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai, nav apbūvēts, nav iznomāts un konstatēja, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Ropažu novada pašvaldībai un tai pakļautajām institūcijām.
Ievērojot minēto, ar Domes lēmumu Nekustamo īpašumu nolemts nodot valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.
Satiksmes ministrija 08.04.2024. vēstulē Nr. 03.1-01.3/1389 informē, ka Nekustamais īpašums nav izmantojams Satiksmes ministrijas funkciju izpildei un Satiksmes ministrijas funkcijās un uzdevumos neietilpst nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kas nav saistīta ar transporta un sakaru nozares infrastruktūru.
Tāpat Satiksmes ministrija minētajā vēstulē informē, ka ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 06.12.2011. noteikumu Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” 3.3 apakšpunktā noteikto, izvērtējusi, ka pārņemt un uzturēt Nekustamo īpašumu, kurš nav nepieciešams tās tiešo funkciju veikšanai, var radīt nelietderīgu finansiālu slogu. Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija lūdza izvērtēt Nekustamā īpašuma pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, paredzot iespējas un nosacījumus Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) 0,0934 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0201 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība 0,0934 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība, 0,0934 ha.
Zemesgrāmatā Nekustamam īpašuma ierakstītas šādas atzīmes:
II daļas 2.iedaļas 1.1. ieraksts - atzīme - īpašuma tiesības apgrūtinātas ar aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām un hipotēku, kamēr tiek īstenotas Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta "d" apakšpunktā un likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmajā daļā minētās pašvaldības autonomās funkcijas. Aizliegumu - apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu;
III daļas 1.iedaļas 1.1. ieraksts - atzīme - projektētā servitūta ceļa teritorija par labu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80960031270.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas izpildot rīkojuma 2.punktā noteikto - normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, vienlaikus tiks dzēsts II daļas 2.iedaļas 1.1. ieraksts.
Informācija par Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļas 1.1. ierakstu, kas izdarīts atzīmes veidā, tiks ietverta izsoles noteikumos, lai Nekustamā īpašuma izsoles dalībniekus nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu.
12.06.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1117/2024 (turpmāk – Zemkopības ministrijas vēstule) Zemkopības ministrija informē Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un VNĪ, ka Nekustamais īpašums nav izmantojams Zemkopības ministrijas funkciju izpildei. Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka Nekustamā īpašuma pārņemšanas lietderība ir vērtēta iepriekš 2024. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 3.4-11e/181/2024, kurā Zemkopības ministrija informēja Satiksmes ministriju, ka Nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, atsaucoties uz Meža likuma 2. panta piekto daļu, kas noteic, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām. Saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta Teritorijas plānojumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80960031271, kā funkcionālais zonējums ir noteikts rūpnieciskās apbūves teritorija (R1), kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai. Tāpat Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka Nekustamais īpašums nerobežojas un tā tuvumā nav Zemkopības ministrijas valdījumā esoši nekustamie īpašumi. Zemkopības ministrijas ieskatā lietderīgākais risinājums konkrētajā gadījumā Nekustamo īpašumu virzīt atsavināšanai atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta noteikumiem, ja tas tiek klasificēts kā starpgabals un ja tas nav nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija vēstulē paudusi, ka tās ieskatā, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta mērķis ir ļaut atsavināt valsts meža zemi, kas valstij nav vajadzīga un atbilst starpgabala definīcijai, bet, nosacījums par dalīšanu attiecas tikai uz to, lai valstij nebūtu lieki jādala un jātērē resursi nodalot, ja jau pirms nodalīšanas var noteikt atbilstību starpgabalam.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 103 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 68 euro, zemes vienības kadastrālā vērtība ir 35 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītu neapbūvētu zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ar Meža likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 19.05.2021. (turpmāk – Grozījumi) cita starpā tika papildināta 44. panta ceturtā daļa ar 5. punktu, lai būtu iespēja atsavināt tādus valsts īpašumā esošus nekustamos īpašumus (gan apbūvētus, gan neapbūvētus), uz kuriem atrodas arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, tā atbrīvojot valsti no pienākuma uzturēt nelietderīgus nekustamos īpašumus. Minēto Grozījumu anotācijā ir skaidrots, ka Zemkopības ministrijai nav lietderīgi pārņemt savā valdījumā tādus nekustamos īpašumus, kur meža zeme ir nelielā platībā, tuvākajā apkārtnē neatrodas valsts mežu platības un nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav saistīts ar mežsaimniecisko darbību, jo Meža politikas īstenošana atsevišķi esošā nelielā meža platībā nav iespējama, tā nav efektīva un nav saimnieciski lietderīga.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkts pieļauj atsavināt valsts meža zemi, ja pēc nodalīšanas valsts meža zeme veido starpgabalu Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un līdz ar to ļaut atsavināt valsts meža zemi, kas valstij nav vajadzīga un atbilst starpgabala definīcijai.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “zemes starpgabals” skaidrojumu, zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Nekustamais īpašums, kuram visā platībā ir noteikts zemes lietojums “mežs”, saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu atrodas funkcionālā zonā - rūpnieciskās apbūves teritorija, kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi nepieļauj attiecīgā Nekustamā īpašuma izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai.
Ropažu novada pašvaldība 29.07.2024. vēstulē Nr.RN/2024/4.2-2/1346 informē, ka Nekustamais īpašums ir atzīstams par starpgabalu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta “b” apakšpunkta nosacījumiem, jo Nekustamā īpašuma platība ir mazāka par rūpnieciskās apbūves teritorijā noteikto minimālo platību 0,1200 ha un Nekustamā īpašuma konfigurācija nepieļauj pilnvērtīgi izmantot Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums saskaņā ar spēkā esošo Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu atrodas funkcionālā zonā - rūpnieciskās apbūves teritorija, kur noteiktie teritorijas izmantošanas veidi nepieļauj attiecīgā Nekustamā īpašuma izmantošanu mežsaimnieciskai darbībai, kā arī to, ka Nekustamā īpašuma platība ir mazāka par rūpnieciskās apbūves teritorijā noteikto minimālo platību, izpildās divi no Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu. Līdz ar to Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Ropažu novada pašvaldības 29.07.2024. vēstulē Nr.RN/2024/4.2-2/1346 par Nekustamo īpašumu norādīts:
- atbilstoši spēkā esošajam Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumam (Ropažu novada pašvaldības domes 21.12.2022. saistošie noteikumi Nr. 62/22 “Par Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) Zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā rūpnieciskās apbūves teritorija (R) Ulbrokas ciemā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 80960031271) ir nodrošināta piekļūšana, jo tā robežojas ar pašvaldības Dauguļupes ielu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Nekustamam īpašumam piegul četras zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960030387, 0,8093 ha platībā - Dauguļupes ielā 2, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Acones iela 18” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030387) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 366 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80960031272, 6,0200 ha platībā, kura ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030736) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000216592 nostiprinātas juridiskai personai – SIA “BUTS”;
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960031087, 1,5000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Radiostacijas iela 21” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030238) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 968 nostiprinātas juridiskai personai – SIA “BUTS”;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80960030509, 1,0400 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Dauguļupes iela” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80960030509) Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Stopiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000459847 nostiprinātas Stopiņu novada pašvaldībai (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Ropažu novada pašvaldībai).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienību, kuras piegul Nekustamajam īpašumam, īpašniekiem vienlaikus ar sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumus par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumus, rīkojama izsole. Šādā gadījumā piegulošo zemes vienību īpašnieki būs tiesīgi iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Finanšu ministrijai pārņemt no Ropažu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts atsavināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts atsavināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais Nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Zemesgabala īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Zemesgabala īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Ropažu novada pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi