Anotācija

MK noteikumi Nr. 443 nosaka, ka finansējuma saņēmējs 18 mēnešu laikā pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - vadības informācijas sistēma) iesniedz tehnisko dokumentāciju un Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) sadarbībā ar KM mēneša laikā no iesniegšanas dienas izvērtē un pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja iesniegto tehnisko dokumentāciju un sniedz atzinumu par iespēju turpināt projekta īstenošanu. Izņēmums attiecas uz finansējuma saņēmēju valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" (turpmāk - LNOB) (projekta īstenošanas adrese – Aspazijas bulvāris 3, Rīga) un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga), kuru tehniskā dokumentācija tiek izvērtēta, tiklīdz tā iesniegta vadības informācijas sistēmā, ņemot vērā abu projektu augsto gatavības pakāpi. 

Atbilstoši CFLA sniegtajai informācijai no finansējuma saņēmēju iesniegtajiem projektu īstenošanas laika grafikiem secināms, ka indikatīvi 6 projektu vidū veidojas piecu mēnešu nobīde attiecībā uz tehniskās dokumentācijas iesniegšanas termiņu. Ņemot vērā, ka 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros atbalsts vērsts uz ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem valsts sektora ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, tai skaitā vēsturiskajās ēkās, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, jebkuras nobīdes 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanai paredzētajā laika grafikā rada augstu risku pabeigt būvniecības darbus līdz 2026. gada 1. martam, kā arī Atveseļošanas fonda finansējuma attiecināšanas risku un 1.2.1.4.i. investīcijai paredzēto rādītāju un mērķu sasniegšanu, kā arī 1.2.1.4.i. investīcijas nosacījumi neparedz elastīgākus risinājumus projektu otrā posma īstenošanai gadījumos, kad finansējuma saņēmējs izstrādā un īsteno apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu. Apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu veikšana Latvijā vairs nav retums, un tam ir būtiskas priekšrocības – tiek sasniegts vēlamais rezultāts ievērojami īsākā termiņā, tiek samazināti pasūtītāja riski un skaidri noteikta iesaistīto pušu atbildība.

MK noteikumos Nr. 443 kā projekta īstenošanas termiņš noteikts 2026. gada 1. marts. Finansējuma saņēmēji snieguši informāciju attiecībā uz riskiem projektu īstenošanā, tai skaitā kultūrvēsturiskām ēkām, kuru energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešama saudzīga un profesionāla pieeja, ņemot vērā ēku vecumu un nolietojumu, un ievērojot ēku vēsturisko vērtību, enerģijas patēriņa mazināšanai nepieciešami kompleksi risinājumi ēku norobežojošajās konstrukcijās un ēku inženiertehniskajās sistēmās, t.sk. jāveic apjomīgi logu restaurācijas darbi, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli. Turklāt izstrādājot kultūrvēsturisku ēku pārbūves būvprojektu vai būvdarbu izpildes laikā konstatējot nepieciešamību veikt izmaiņas, risinājumi ir jāsaskaņo ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, kas rada papildus riskus attiecībā uz darbu izpildes termiņiem. Arī veicot būvdarbus, pastāv augsts risks atklāt iepriekš neparedzamus apstākļus, kas veicina nepieciešamību veikt būvprojekta, risinājumu vai tehnoloģiju maiņu, kas būtiski ietekmē plānoto projektu īstenošanas termiņu.
Papildus riskus attiecībā uz 1.2.1.4.i. investīcijas projektu īstenošanu rada projektu, kas nav augstas gatavības stadijā, īstenošana, jo ir jāveic atsevišķi iepirkumi projektēšanai un būvniecībai, lai pamatojoties uz projektēšanas (t.sk. izpēšu) rezultātā izstrādātajiem risinājumiem gūtu pārliecību par primārās enerģijas ietaupījumu, kas nav mazāks par šo noteikumu pielikumā norādīto, un pieņemtu lēmumu par projekta turpmāko īstenošanu – būvniecību. Izvērtējot projektu īstenošanas laika grafiku, veicamie procesi pagarina projektu īstenošanai nepieciešamo laiku par vismaz 1 - 3 mēnešiem, atkarībā no projekta sarežģītības pakāpes.
Ņemot vērā 1.2.1.4.i. investīcijas projektu sarežģītību, arhitektonisko nozīmi un darbu izpildei nepieciešamo optimālo termiņu, ir nepieciešams pagarināt projektu īstenošanas termiņu līdz 2026. gada 30. jūnijam, kas atbilst Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 60. punktā noteiktajam, ka Atveseļošanas fonda plāna investīciju projekti ir jāīsteno un rādītāji ir jāsasniedz, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju, vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam.

MK noteikumu Nr. 443 pielikumā ir norādīti 1.2.1.4.i. investīcijas finansējuma saņēmēji un projektu īstenošanas adreses. 2023. gada 27. novembrī parakstīta vienošanās par projekta "Energoefektivitātes uzlabošana MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" ēkās" īstenošanu (1.2.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001) (turpmāk – projekts), paredzot finansējumu 1. kārtas īstenošanai 300 000,00 EUR apmērā. Projekta 1. kārtas ietvaros tika plānota tehniskās dokumentācijas sagatavošana Meža ielas 15, Rīgā, ēkas pārbūves darbiem energoefektivitātes nodrošināšanai, un projekta vadības izmaksām, pārbūves darbus turpinot projekta 2. kārtas ietvaros. Aktivitāšu īstenošanai veikts Meža ielas 15, Rīgā ēkas energoaudits un energosertifikācija, kā arī projektēšanas uzdevuma sagatavošana, ēkas pārbūves projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības vienotam iepirkumam. Apvienota iepirkuma modelis izvēlēts, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un rezultātu sasniegšanu projekta īstenošanas termiņā – līdz 2026. gada martam. Pamatojoties uz sagatavoto projektēšanas uzdevumu, 2024. gada 14. februārī izsludināts iepirkums "Projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkums Meža ielas 15, Rīgā ēkas pārbūvei"  Nr. MIKC NMV 2024/01, kas 2024. gada 20. jūnijā pārtraukts bez rezultāta. Līdz ar to, nav iespējams nodrošināt projekta būvniecības līguma noslēgšanu, projekta pabeigšanu un rādītāju sasniegšanu līdz 2026. gada martam, pat ne 30. jūnijam, un ir nepieciešams cits risinājums. Kā arī ņemot vērā saņemto informāciju no KM par atsevišķu projektu īstenošanas neturpināšanu, tos aizvietojot ar citiem objektiem, lai sasniegtu 1.2.1.4.i. investīcijas ievaros noteiktos rādītājus, kā arī nepieciešamajām izmaiņām finansējuma sadalījumā starp projektiem, nepieciešami precizējumi MK noteikumos Nr. 443 un pielikumā. MK noteikumu Nr. 443 pielikumā katram projekta iesniedzējam ir norādīts plānotais finansējums projekta īstenošanai un, iepirkumiem noslēdzoties, plānotā finansējuma apmērs var mainīties, attiecīgi katru reizi būtu nepieciešami MK noteikumu Nr. 443 grozījumi, kas ir laikietilpīgs un neelastīgs process, lai šo procesu pilnveidotu, ir nepieciešama elastīgāka pieeja.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumam Nr. 635 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu" (prot. Nr. 47 37. §) 1.2.1.4.i. investīcijas mērķa rādītājam - līdz 2026. gada 1. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 4456 MWh gadā - ir samazināta sasniedzamā vērtība uz 3875 MWh gadā, pamatojoties uz būvniecības materiālu cenu kāpumu par 15 % un energoresursu cenu kāpumu kā rezultātā sākotnēji plānota mērķa rādītāja vērtība vairs nav sasniedzama, tādēļ ir nepieciešami precizējumi MK noteikumu Nr. 443 5.3.2. apakšpunktā.

MK noteikumos Nr. 443 paredzētas projekta vadības izmaksas 5 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projektu īstenošanas ietvaros secināts, ka projektu vadības un koordinācijas procesu nodrošināšanai nepieciešama atbilstoša cilvēkresursu un administratīvā kapacitāte, kā rezultātā papildus projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām rodas projekta administrēšanas izmaksas un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Piemēram, telpu uzturēšanas un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību (piemēram, informācijas tehnoloģijas, lietvedība, personālvadība, auditori, komunikācijas vadītāji, u.c.) izmaksas.
FM izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 20. punktā noteikts, ka nozaru ministrijas un Valsts kanceleja var plānot noteiktām izmaksu pozīcijām piemērot vienkāršotās izmaksas, kuru piemērošanai FM aicina izmantot labo praksi atbilstoši Eiropas Savienības fondu esošajai pieejai, kas ietverta FM izstrādātajās vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros” attiecībā uz tiešajām un netiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā Atveseļošanas fonda instrumenta specifiku, arī Atveseļošanas fonda izveidotais tiesiskais regulējums ir samērā elastīgs attiecībā uz 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanai nepieciešamo izmaksu pozīciju un to apmēru izmaiņu iespējamību, galvenais, lai tiek sasniegti 1.2.1.4.i. investīcijai noteiktajā termiņā norādītie rādītāji. Pamatojoties uz augstāk minēto, esošais 5 % slieksnis projekta vadības izmaksām nav pietiekams visu izmaksu segšanai un to nepieciešams paaugstināt. 
Projektu īstenošanas laikā, iespējams, var rasties arī finansējuma ietaupījums no projekta vadības izmaksām, kurām tiek piemērota vienotā izmaksu likme, attiecīgi nepieciešams risinājums šī finansējuma efektīvai izmantošanai. 

MK noteikumu Nr. 443 34. punktā noteikts, ka, veicot energoefektivitātes pasākumus atbilstoši MK noteikumu Nr. 443 attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka par katriem 5376 EUR Atveseļošanas fonda finansējuma tiek nodrošināts kopējās primārās enerģijas ietaupījums vidēji 1 MWh/gadā investīcijas ietvaros īstenojamos projektos. Secināts, ka tas neatbilst faktiskajai situācijai un apstākļiem katrā projektu īstenošanas adresē. Katra projekta objekta specifika un energoefektivitātes darbu specifika attiecīgi atspoguļojas energoefektivitātes darbu izmaksās un līdz ar to nav kvantitatīvi sasaistāmas ar primārās enerģijas ietaupījumu par 1 MWh/gadā. Tādēļ nepieciešams pārskatīt MK noteikumu Nr. 443 34. punktā minēto regulējumu.

Lai nodrošinātu secīgas darbības, konstatēts, ka ir nepieciešami redakcionāli precizējumi normatīvajā regulējumā attiecībā uz finansējuma piešķiršanu.

Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus:

1. 5.3.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā: "līdz 2026. gada 30. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 3875 MWh gadā", lai sasniedzamā mērķa rādītāja vērtība atbilst apstiprinātajiem grozījumiem Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā un termiņš atbilst paredzētajiem grozījumiem noteikumu projektā.

2. Tiek precizēti nosacījumi attiecībā uz projekta vadības izmaksām un to slieksni, ietverot arī projekta administrēšanas izmaksas un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, veicot grozījumus noteikumu projekta 30.4. apakšpunktā un papildinot noteikumu projektu ar jaunu 30.4.¹; 30.4.²​ un 30.4.³ apakšpunktu. MK noteikumos Nr. 443 norādīto izmaksu likmi projekta vadības izmaksām ir iespējams paaugstināt, ietverot arī projekta administrēšanas izmaksas un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, paredzot tās kā vienu izmaksu pozīciju, un piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas pēc līdzības ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 54. panta a) apakšpunktā noteikto.
Atbilstoši FM izstrādātajās vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros” noteiktajam attiecībā uz projekta tiešajām un netiešajām attiecināmajām izmaksām, EM ieskatā tiešās attiecināmās izmaksas 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros ir MK noteikumu Nr. 443 30.1., 30.2., 30.3., 30.5., 30.6., 30.7., 30.8., 30.9. un 30.10. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas.
Plānotā izmaksu sliekšņa paaugstināšana ir taisnīga, objektīva, izsekojama, balstās uz vienotu pieeju un ir attiecināma uz visiem finansējuma saņēmējiem projektu abu posmu īstenošanā, kas to plāno izmantot. MK noteikumu Nr. 443 41.10. apakšpunkts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam nodrošināt atsevišķu projekta izmaksu, tai skaitā PVN izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu. Netiešo izmaksu vienotās likmes piemērošana samazinās finansējuma saņēmēja administratīvo slogu projekta izmaksu uzskaitei un maksājuma pieprasījumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai, kā arī CFLA administratīvo slogu projektu izmaksu dokumentācijas pārbaudēs.
Skaidrojam, ka noteikumu projekta grozījumi paredz risinājumu noteikt divas dažādas pieejas projektu vadības izmaksu aprēķināšanai, ņemot vērā 4. punktā (skat. zemāk) aprakstītās izmaiņas atsevišķu projektu īstenošanā. 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošana tiek nodrošināta no dažādu finansējuma saņēmēju puses, kā arī projekti atšķiras pēc plānoto ieguldījumu apjoma, apmēra dažādu objektu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, tādējādi ir objektīvi pamatojama atšķirība projekta vadības izmaksu īpatsvaram, kas nerada nepamatotas priekšrocības kādam no finansējuma saņēmējiem. Faktisko izmaksu gadījumā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja un jāuzglabā visa izdevumus pamatojošā dokumentācija.
Salīdzinājumam, 2014.-2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros netiešajām izmaksām tika piemērota netiešo izmaksu vienotā likme 15 % apmērā no projektu vadības izmaksām, kā arī projektu vadības izmaksām tika noteikti izmaksu ierobežojumi, ņemot vērā individuālā projekta tiešo attiecināmo izmaksu apmēru. 
Nepieciešams arī noteikt, ka, gadījumos, kad projekta īstenošanas laikā rodas finansējuma ietaupījums no projekta vadības izmaksām, kurām piemēro vienoto izmaksu likmi, to var izmantot ar projekta rezultātu sasniegšanu saistīto darbību īstenošanai, nepārsniedzot projektam aprēķināto, pieejamo publiskā finansējuma apmēru. Attiecīgi noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 37.¹ punktu, kā arī tiek precizēts noteikumu projekta 21.1.3. apakšpunkts, 31. punkts un pielikums, ietverot atsauci uz noteikumu projekta 30.4. un 30.4.¹ apakšpunktā minētajām izmaksām.

3.  Tiek precizēti nosacījumi attiecībā uz finansējuma saņēmēju iesniegtās tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu, nosakot, ka finansējuma saņēmēju iesniegtā tehniskā dokumentācija vadības informācijas sistēmā tiek izvērtēta, tiklīdz tā tiek iesniegta, lai mazinātu risku īstenot projektus 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanai paredzētajā laika grafikā. Augstas gatavības projektu statuss joprojām tiek piemērots LNOB (projekta īstenošanas adrese – Aspazijas bulvāris 3, Rīga) un VNĪ (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga), ņemot vērā vadības informācijas sistēmā iesniegto, indikatīvo projektu īstenošanas laika grafiku tehniskās dokumentācijas izstrādei, tādējādi pret visiem finansējuma saņēmējiem tiek piemēroti vienādi nosacījumi. 
LNOB (projekta īstenošanas adrese – Aspazijas bulvāris 3, Rīga) īsteno apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu kā rezultātā 2024. gada IV. ceturksnī plānots noslēgt līgumus ar būvdarbu veicējiem, kuriem būs nepieciešams veikt avansa maksājumus. Ņemot vērā, ka LNOB projekts tiek īstenots kā augstas prioritātes un gatavības projekts, nepieciešams paredzēt risinājumu, kad finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā iesniedz daļu no tehniskās dokumentācijas dokumentiem, t.i. dokumentus, kas pamato veikto priekšizpēti energoefektivitātes pilnveidošanas pasākumiem ēkās, piemēram, tāmes, ko EM sadarbībā ar KM izvērtē un pieņem lēmumu par projekta turpmākas īstenošanas nosacījumiem. 
VNĪ (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga) 2024. gada 10. maijā noslēdza apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumu, kas paredz gan ēkas pārbūvi (finansējums paredzēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" ietvaros), gan ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros. 2022. gadā ēkas Amatu ielā 6, Rīgā pārbūvei izstrādāts būvprojekts, kura ietvaros paredzēti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar primārās enerģijas ietaupījumu 18 % (atbilstoši 2022. gada ēkas pagaidu energosertifikātam). Atbilstoši noslēgtajam apvienotajam projektēšanas un būvdarbu līgumam būvdarbu veicējam papildus jau būvprojektā paredzētajiem energoefektivitātes risinājumiem ir jāveic lielās zāles jumta siltināšanas un logu restaurācijas projektēšana darbi un būvdarbi, kuru rezultātā tiks sasniegts 20,16 % primārās enerģijas ietaupījums (atbilstoši 2024. gada 6. marta ēkas pagaidu energosertifikātam). 
Ņemot vērā, ka VNĪ (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga) projekts tiek īstenots kā augstas prioritātes un gatavības projekts, nepieciešams paredzēt risinājumu, kad finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā iesniedz daļu no tehniskās dokumentācijas dokumentiem, t.i. dokumentus, kas pamato veikto priekšizpēti energoefektivitātes pilnveidošanas pasākumiem ēkās, piemēram, apstiprinātā būvprojekta pagaidu energosertifikāts, kas apliecina primārās enerģijas ietaupījumu un 2024. gada 6. marta aktualizētais energoaudits, kas apliecina papildus risinājumu izstrādes rezultātā paredzamo primārās enerģijas ietaupījumu, ko EM sadarbībā ar KM izvērtē un pieņem lēmumu par projekta turpmākas īstenošanas nosacījumiem. 
Attiecīgi tiek precizēts noteikumu projekta 42. un 44. punkts, 45. punkts tiek svītrots, tā normas pārceļot uz noteikumu projekta 42. un 44. punktu.

4. Saskaņā ar KM sniegto informāciju, ar finansējuma saņēmējiem ir notikušas sarunas par projektu īstenošanas gaitu, izvērtēti riski kā rezultātā ir nepieciešams precizēt noteikumu projekta pielikumā norādīto projekta iesniedzēja valsts nekustamo īpašumu vai ēku (ēku grupu) sarakstu, no projekta otrā posma īstenošanas izslēdzot Mākslu izglītības kompetences centru “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” (iepriekš Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, īstenošanas adrese: Baznīcas iela 34A, Rēzekne), Mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā Mākslu vidusskola” (īstenošanas adrese: Meža iela 15 un Kalnciema 10 k-2, Rīga), vienlaikus Mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā Mākslu vidusskola” papildinot ar jaunu īstenošanas adresi (īstenošanas adrese: Slokas iela 52a, Rīga), VNĪ (īstenošanas adrese: Bezdelīgu 1A un Slokas iela 16, Rīga), tā vietā papildinot ar Latvijas Kultūras akadēmiju (īstenošanas adrese: Miera iela 58a, Rīga), LNOB dekorāciju darbnīcām un noliktavām (īstenošanas adrese: Meirānu iela 2, Rīga), Muzeju krātuvi (īstenošanas adrese: Pulka iela 8, Rīga), Valmieras drāmas teātri (īstenošanas adrese: Lāčplēša iela 4, Valmiera), Latvijas nacionālo arhīvu (īstenošanas adrese: Skandu iela 14, Rīga) un VNĪ (īstenošanas adrese: Talejas iela 1, Rīga).
Atbilstoši Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” sniegtajai informācijai, darbs pie Meža ielas 15 ēkas energoefektivitātes nodrošināšanas tiek turpināts, plānojot atkārtotu iepirkumu Meža ielas 15 ēkas pārbūves būvprojekta izstrādei un paredzot energoefektivitātes nodrošināšanu atbilstoši energoauditā noteiktajiem energoefektivitātes pasākumiem un izstrādātajam projektēšanas uzdevumam. Meža ielas 15 būvprojekta izstrādi plānots īstenot projektam piešķirtā finansējuma 1. kārtas ietvaros, bet energoefektivitātes nodrošināšanas un pārbūves darbus paredzēts īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros. Vienlaikus paredzēts risinājums, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 443 pielikumā norādītā kopējās primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu vismaz 30 % apmērā projekta 2. kārtas ietvaros iekļaujot Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” ēkas adresē Slokas iela 52a, Rīga, energoefektivitātes nodrošināšanas pārbūves darbus. 
Slokas ielas 52a, Rīgā ēkas pārbūve ir 2. kārta skolas ēku pārbūvei Slokas ielā 52a un 52b, Rīgā. Pārbūve uzsākta 2021. gada novembrī, noslēdzot līgumu par darbu veikšanu ar  SIA “Būvkore”(iepirkuma ID Nr. PIKCNMV 2021/6). Pārbūves darbi 2023. gada janvārī tika pārtraukti, pamatojoties uz skolas kā pasūtītāja vienpusēju uzteikumu sakarā ar būtiskiem būvdarbu veicēja pieļautiem būvdarbu līguma pārkāpumiem. Šajā darba posmā ir veikti darbi, kas ir attiecināmi uz energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumiem un ir finansēti piešķirtā valsts budžeta augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu ietvaros (2021. gada 18. marta sēdes protokollēmums (prot. Nr. 28 42.§) „Informatīvais ziņojums „Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu”” un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 526 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””). 
Tika sludināts atkārtots iepirkums pārbūves darbu pabeigšanai: "Atlikušo pārbūves būvdarbu veikšana būvobjektā Slokas ielā 52a, Rīgā"(iepirkuma ID Nr. MIKC NMV 2023/07). Iepirkuma rezultātā 2023. gada 22. septembrī noslēgts līgums ar SIA “REATON” (līguma summa 5 115 031,75 EUR, t.sk. PVN). Šobrīd norit ēkas pārbūves darbi un ir identificēti neparedzētie papildus darbi 484 000,00 EUR apmērā , t.sk. PVN, līdz ar to indikatīvā līguma summa ir 5 599 013,75 EUR.  Vienošanās par papildus darbu veikšanu tiks noslēgta pēc MK noteikumu Nr. 443 grozījumu apstiprināšanas MK sēdē. Vienlaikus ir noslēgts līgums arī par "Būvobjekta Slokas ielā 52a, Rīgā, pārbūves būvdarbu būvuzraudzību" (līguma summa 14 520,00 EUR, t.sk. PVN) un autoruzraudzības nodrošināšanu (līguma summa 13 310,00 EUR, t.sk. PVN).
2023./2024. gadā Slokas ielas 52a, Rīgā ēkas pārbūves darbi ir finansēti valsts budžeta ietvaros, KM budžeta apakšprogrammā 22.03.00 „Kultūras infrastruktūras attīstība”, t.sk. 2024. gadā piešķirts finansējums 1 137 477,00 EUR apmērā. Kopā 2024./2025. gadā nepieciešamais finansējums Slokas ielas 52a, Rīgā ēkas pārbūves pabeigšanai ir 3 928 006,75 EUR. No tiem ir piešķirts valsts budžeta finansējums 2024. gadā 1 137 477,00 EUR apmērā. Šī finansējuma ietvaros tiks finansētas pārbūves darbu izmaksas, kas nav attiecināmas 1.2.1.4.i. investīcijas projekta 2. kārtas izmaksās. 225 529,75 EUR apmērā pārbūves darbu izmaksas tiks finansētas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" ietvaros (turpmāk – ERAF SAM 4.2.1.6.). Savukārt 2 565 000,00 EUR apmērā tiks finansētas energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumu darbu izmaksas 1.2.1.4.i. projekta 2. kārtas ietvaros. Papildus 1.2.1.4.i. investīcijas projekta 2. kārtas ietvaros tiek plānotas projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas 135 000,00 EUR apmērā. Augstāk minētā finansējuma sadalījums ir šāds:

Izmaksas Slokas ielas 52a, Rīgā	Kopā, EUR	Valsts budžets, EUR	1.2.1.4.i. investīcijas projekta 2. kārta, EUR	ERAF SAM 4.2.1.6., EUR
pārbūves izmaksas 2024./2025.gads	3 928 006,75	1 137 477,00	2 565 000,00	225 529,75
projekta vadības izmaksas	135 000,00	0,00	135 000,00	0,00

1.2.1.4.i. investīcijas projekta 2. kārtas izmaksas kopā plānotas 2 700 00,00 EUR apmērā.
Ņemot vērā, ka Slokas ielas 52a, Rīgā ēkas pārbūves darbi ietver arī izmaksas, kas nav attiecināmās 1.2.1.4.i. investīcijas projekta 2. kārtas ietvaros, šīs izmaksas finansēs valsts budžeta piešķirtā finansējuma un ERAF SAM 4.2.1.6 ietvaros. Izmaksas tiks nodalītas, pamatojošajos dokumentos nodalot atsevišķi izdevumus, kas tiek iekļauti 1.2.1.4.i. investīcijas projekta attiecināmajās izmaksās atbilstoši MK noteikumu Nr. 443 30. punktam, identificējot, kuras tāmes, lokāltāmes, to pozīcijas ir attiecināmas. Slokas ielas 52a ēkas, Rīgā būvprojekta izstrāde netiks iekļauta 1.2.1.4.i. investīcijas projekta izmaksās, jo būvprojekts ir izstrādāts 2019. gadā un būvprojekta izstrāde ir finansēta projekta Nr. 8.1.3.0/17/I/005 "PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" modernizācija" ietvaros.
Slokas ielas 52a ēkas pārbūves darbus plānots pabeigt 2024. gadā, un ēkas nodošana ekspluatācijā plānota 2025. gada martā. Pārbūves darbus īsteno atbilstoši būvprojektam "PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" ēku pārbūve Slokas ielā 52A, Rīgā”, kuru izstrādājis SIA "DUAL arhitekti", reģistrācijas Nr. 40103688982, un kas ir apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē. Būvprojekts ir izstrādāts un tiek īstenots atbilstoši principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas norādīts MK noteikumos Nr. 443, risinājumos iekļauti un tiek īstenoti šādi MK noteikumos Nr. 443 minētie kritēriji: 
• lietus notekūdens sistēmu risinājumi un hidroizolācijas ieviešana norisinās atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā;
• telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi ir piemēroti un tiek ieviesti atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā;
• atkārtoti tiek nodoti attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem 70 % no radītajiem būvniecības (ne bīstamajiem) un demontāžas atkritumiem;
• būvniecības procesa laikā tiek ievēroti projektā paredzētie trokšņu, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumi.
Azbesta un azbestu saturošu izstrādājumi projekta ietvaros nav.
Pamatojoties uz energoauditora 2024. gadā izstrādāto primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinu, enerģijas ietaupījums Slokas iela 52a, Rīgā ēkā plānots 31% apmērā, kas indikatīvi pārsniedz MK noteikumu Nr. 443 pielikumā minēto kopējās primārās enerģijas ietaupījuma apmēru. Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" projektā Slokas ielas 52a, Rīgā, būvprojekts "PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" ēku pārbūve Slokas ielā 52A, Rīgā"" ir jau izvērtēts atbilstoši MK noteikumu Nr. 443 42. punktam, attiecīgi ir piemērojams izņēmums par pilnas tehniskās dokumentācijas iesniegšanu un izvērtēšanu no EM un KM puses. Attiecīgi tiek precizēts noteikumu projekta 42. punkts. Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola" var iesniegt CFLA vienošanās vai līguma grozījumus. 

Skaidrojam, ka jau pamata 1.2.1.4.i. investīcijas normatīvajā regulējumā (anotācijā) ir sniegts skaidrojums par projektu īstenošanas nosacījumiem, tādējādi potenciālie projekta iesniedzēji tika informēti par iespējamām izmaiņām projekta īstenošanas gaitā, kā arī šī informācija tika atkārtoti sniegta sanāksmē par 1.2.1.4.i. investīcijas nosacījumiem. KM kā nozares atbildīgā ministrija kopā ar finansējuma saņēmējiem ir izvērtējusi to projektu īstenošanas progresu, riskus (īstenošanas termiņš, projektam pieejamais finansējums) un ar finansējuma saņēmēju piekrišanu informējusi EM, ka 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros Mākslu izglītības kompetences centra "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (iepriekš Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), īstenošanas adrese: Baznīcas iela 34A, Rēzekne, Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" (īstenošanas adrese: Meža iela 15 un Kalnciema iela 10 k-2, Rīga) projektu ietvaros tiks izstrādāta tikai projekta tehniskā dokumentācija, bet tālāka projektu īstenošana ir iespējama Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros vai cita finansējuma ietvaros. 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros izstrādātā tehniskā dokumentācija ir lietderīga, jo tā var tikt izmantota projekta īstenošanai arī citās atbalsta programmās, tādējādi novēršot publisko finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. Pielikums tiek precizēts, kolonnā "Paredzamā būvdarbu līguma summa (ar PVN), euro" izsekojamībai norādot tikai finansējumu projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei un piezīmēs norādot kopējo paredzēto summu projekta īstenošanai ar pievienotās vērtības nodokli.

Ņemot vērā saņemto informāciju, ka no VNĪ neatkarīgu apstākļu dēļ apdraudēta divu VNĪ projektu (īstenošanas adrese: Bezdelīgu 1A un Slokas iela 16, Rīga) sekmīga realizācija, jo atbilstoši sagatavotajiem tehniskās apsekošanas atzinumiem papildus energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem nepieciešams veikt apjomīgus papildu, ar energoefektivitāti nesaistītus, būvniecības darbus, kuru īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums kopā ir 15 498 884 EUR ar PVN. Turklāt, abu projektu energoefektivitātes un papildu būvdarbu pasākumu realizēšanai, nepieciešams izstrādāt būvprojektu. Ņemot vērā, ka visu nepieciešamo pārbūves darbu veikšanai, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva abu ēku telpu atbrīvošanai, KM un VNĪ nav nepieciešamo finanšu līdzekļu un laika resursu, abu projektu īstenošana netiks turpināta. Risks nesasniegt MK noteikumu Nr. 443 5.4. apakšpunktā minēto nacionālo rādītāju nav identificēts, jo abu projektu ietvaros ir izstrādāta tehniskā dokumentācija - projektēšanas uzdevums, t.sk. tehniskās apsekošanas atzinums, energosertifikāts, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un būvgaldniecības atzinums, ko var izmantot projektu īstenošanai citās atbalsta programmās. Ņemot vērā, ka abu projektu ietvaros noslēgtā līguma summa ar CFLA par tehniskās dokumentācijas izstrādi ir lielāka nekā reālais finansējuma izlietojums, VNĪ rīkosies atbilstoši līgumā ar CFLA noteiktajam. Pielikums tiek precizēts, kolonnā "Paredzamā būvdarbu līguma summa (ar PVN), euro" izsekojamībai norādot faktisko izmaksu apmēru VNĪ un piezīmēs norādot kopējo paredzēto summu projekta īstenošanai ar pievienotās vērtības nodokli.

Pamatojoties uz augstāk minēto, rasts risinājums papildus ēku sarakstā iekļaut Latvijas Kultūras akadēmiju (projekta īstenošanas adrese: Miera iela 58a, Rīga), kas ir starpdisciplināra kultūras un mākslas studiju augstskola, kultūras un mākslas zinātniskās izpētes, mākslinieciskās jaunrades un radošo industriju centrs un KM pārraudzības iestāde, kā arī īstenot projektu par atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi un ierīkošanu elektroenerģijas ražošanai, lai vairākās adresēs izvietotu saules paneļus, kas ļautu ēku lietotājiem samazināt enerģijas patēriņu. Tiek precizēts atbalstāmo darbību un izmaksu tvērums. Saules paneļus paredzēts izvietot četrās valsts sektora ēkās (projekta īstenošanas adrese: Meirānu iela 2, Rīga, Pulka iela 8, Rīga, Lāčplēša iela 4, Valmiera, Skandu iela 14, Rīga), kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, kā arī vienā valsts sektora ēkā (projekta īstenošanas adrese: Talejas iela 1, Rīga), kura ir VNĪ īpašumā un tai nav piemērojams komercdarbības atbalsts, ja ēkā tiek veiktas valsts pārvaldes deleģētās funkcijas, un amortizācijas periodā tiks veiktas papildinošas saimnieciskās darbības ikgadēji ierobežotā apmērā, kopumā nepārsniedzot 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Saskaņā ar šobrīd esošo Eiropas Savienības tiesas praksi papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums pasākumu ietvaros ir noteikts 20 % apmērā. Kā arī tiek nodrošināts, ka vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam. Papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā un aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. EM izstrādās papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku un publicēs to savā tīmekļvietnē. Attiecīgi noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 56.¹., 59.¹ punktu un 56.¹1., 56.¹2. apakšpunktu.
Lai atbalsts saules paneļiem nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai četrās valsts sektora ēkās (projekta īstenošanas adrese: Meirānu iela 2, Rīga, Pulka iela 8, Rīga, Lāčplēša iela 4, Valmiera, Skandu iela 14, Rīga) projekta dzīves ciklā jānodrošina, lai vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam, attiecīgi noteikumu projekts tiek papildināts ar 56.3. apakšpunktu. KM projekta dzīves ciklā uzraudzīs, vai tiek izpildīti augstāk minētie nosacījumi, un par tā izpildi rakstiski informēs CFLA.
Lai nodrošinātu nosacījuma, ka vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas iekārtu amortizācijas periodā tiek izmantoti pašpatēriņam, uzraudzību, KM reizi gadā, līdz kārtējā kalendāra gada 15. janvārim pieprasīs elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram 10 darba dienu laikā vai citā samērīgā termiņā iesniegt informāciju par objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodoto un no elektroenerģijas sadales sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās par iepriekšējo kalendāra gadu. KM informācijas pieprasījumā norādīs objektu enerģijas identifikācijas kodus.
Ieviešot šo ierobežojumu, ir ņemtas vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei [1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.
[1] Recovery and Resilience Facility – State aid. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf
Papildus iekļauto ēku saraksts nav pretrunā ar CID noteikto: "Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot Latvijas publiskā ēku fonda energoefektivitāti. Tas attiecas uz ēkām, kas pieder centrālajai valdībai, tostarp vēsturiskajām ēkām." 

Ņemot vērā atlikušo laiku līdz 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanas gala termiņam, MK noteikumu Nr. 443 grozījumos tiek noteikts, ka augstāk minētajiem projektiem finansējums ir pieejams 100 % apmērā no paredzamās būvdarbu līguma summas, ieskaitot PVN, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 443 7. punktā norādīto, proti, ka valsts budžeta finansējums ir pieejams PVN izmaksu segšanai, un tie tiek īstenoti kā augstas prioritātes projekti. Attiecīgi noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 20.3., 21.1.3., 31.1., 51.1.3. un 56.3. apakšpunktu un tiek precizēts noteikumu projekta 27.7., 27.9. apakšpunkts, kā arī noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 44.¹ punktu.

1.2.1.4.i. investīcija tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros, attiecīgi tiek paredzēts jauns uzsaukums un precizētajā ēku sarakstā iekļautās ēkas vērtēšanas komisija, kurā tiks iekļauti pārstāvji no EM un KM, izvērtēs projekta iesniedzēja Latvijas Kultūras akadēmijas un VNĪ vadības informācijas sistēmā iesniegtos projekta iesniegumus, un informēs par lēmumu CFLA un finansējuma saņēmēju atbilstoši MK noteikumu Nr. 443 nosacījumiem. Noteikumu projekta 22. punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka VNĪ var iesniegt vienu projekta iesniegumu par visām ēkām dažādās adresēs.

5. Tiek pagarināts projektu īstenošanas termiņš no 2026. gada 1. marta uz 2026. gada 30. jūniju, lai mazinātu projektu īstenošanas riskus. Attiecīgi tiek precizēts noteikumu projekta 40. punkts, kas paredz projektu īstenošanu un visu pamatojošo dokumentu iesniegšanu CFLA līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. Redakcionāli tiek precizēts noteikumu projekta 56. punkts un 56.2. apakšpunkts paredzot loģisku darbību secību lēmuma pieņemšanā, vispirms vērtējot, vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā  sasniedz 50%, tādējādi tiks uzskatīts, ka finansējuma saņēmējs veic saimniecisko darbību un tikai tad, ja finansējuma saņēmējs veic saimniecisku darbību, vērtē kultūras pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem. Kā arī redakcionāli tiek precizēts noteikumu projekta 30.10. apakšpunkts, skaitli "1" aizstājot ar vārdu "vienu" un mērvienību "%" ar vārdu "procentu".

7. Tiek precizēti nosacījumi noteikumu projekta 34. punktā. Faktori, kas ietekmē MK noteikumos Nr. 443 sākotnēji noteikto rādītāju sasniegšanu kultūrvēsturiskajās ēkās: 
• energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešama saudzīga, profesionāla un pēctecīga pieeja. Vispirms ēkas ir jāapseko un jānosaka siltuma zudumu vietas. Pēc tam, saudzīgi izturoties pret saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, jāizstrādā enerģijas taupīšanas risinājumu pasākumu komplekss; 
• nav pieļaujama fasādes siltināšana. Taču iespējami vairāki pasākumi, kuri attiecīgās ēkas energoefektivitāti uzlabotu. Piemēram, var minēt bēniņu siltināšanu, logu restaurāciju un īpaša vērība jāpievērš telpu ventilācijas sistēmām; 
•vēsturiskajās ēkās un valsts nozīmes kultūras pieminekļos ir ļoti atšķirīgas energoefektivitātes darbu izmaksas, kas ir atkarīgas ne tikai no ēkas restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas pamatīguma pakāpes un tās tehniskā stāvokļa, bet arī no kultūras iestādes specifikas un atrašanās vietas specifikas. 
Aprēķini parāda, ka ēkas restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas par 1 MWh/gadā vēsturiskajām ēkām Rīgas vēsturiskā centra Vecrīgas teritorijā ir vairākas reizes lielākas nekā valsts ēkās vai izmaksām saules paneļu uzstādīšanai: 
Vēsturiskās ēkas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā Vecrīgā 13 000 – 34 000 EUR/ MWh/gadā; 
Saules paneļu izvietošana uz ēku jumtiem 1 800 – 2 300 EUR/ MWh/ gadā.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka projektu īstenošanas rezultātā 1.2.1.4.i. investīcijā vidēji tiek sasniegts 7 415 EUR/MWh kopējās primārās enerģijas ietaupījums ar vidēju restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas pamatīguma pakāpi ēkai (ēku grupai).

8. Ņemot vērā saņemto informāciju no KM par papildus nepieciešamo finansējumu LNOB (projekta īstenošanas adrese: Aspazijas bulvāris 3, Rīga), VNĪ (projekta īstenošanas adrese: Amatu iela 6, Rīga), Latvijas Nacionālā bibliotēka (projekta īstenošanas adrese:  “Raksti” Silakrogs, Ropažu novads) projektu sekmīgai īstenošanai, jo iepirkumu rezultātā konstatēts, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem MK noteikumu Nr. 443 pielikumā minētais finansējums nav pietiekams,  noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 47.¹ punktu, kas nosaka rīcību gadījumā, kad iepirkumu rezultātā nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr. 443 pielikumā attiecībā uz projekta iesniedzējam pieejamo finansējumu, lai mazinātu administratīvo slogu un MK noteikumu Nr. 443 grozījumu veikšanas biežumu. Tiek paredzēts, ka KM pēc finansējuma saņēmēja, kura projektā izveidojies finansējuma pārpalikums, iesniegtā pieprasījuma var rosināt mainīt MK noteikumu Nr. 443 pielikumā noteikto finansējuma apmēru projekta iesniedzējiem, rakstiski informējot EM un CFLA ar pamatojumu finansējuma sadalījumam starp projektiem, ja finansējuma pārpalikums var tikt novirzīts uz projektu, kura īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. 
Tāpat tiek precizēts noteikumu projekta 37. punkts attiecībā uz iespēju finansējuma saņēmējam papildu izmaksas segt no investīcijai pieejamā rezerves finansējuma saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minēto.

Paredzēts, ka tiks veikti grozījumi CFLA noslēgtajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem. Plānotie grozījumi uzskatāmi par būtiskiem, jo tiek pilnveidoti projektu īstenošanas nosacījumi abiem posmiem, kas pozitīvi ietekmē arī tos finansējuma saņēmējus, ar kuriem CFLA ir noslēdzis līgumus vai vienošanos, piemēram, tiek pagarināts projektu īstenošanas termiņš, paaugstināts projekta vadības izmaksu slieksnis, iespēja izmantot 1.2.1.4.i. investīcijai pieejamo finansējuma rezervi.