Anotācija

Pārskatot MK noteikumos Nr.20 ietverto nosacījumu tvērumu, nepieciešams precizēt atsevišķus MK noteikumu Nr.20 punktus, t.sk. precīzāk noteikt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzēja definīciju, ilgtspējas nodrošināšanas nosacījumus, noteikt nosacījumus centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru dalībai elektroenerģijas balansēšanas tirgū, skaidrāk precizēt  atbalsta piešķiršanas nosacījumus un termiņus nepieciešamās dokumentācija iesniegšanai, kā arī ietvert iespēju attiecināt tehniskās dokumentācijas izmaksas ar de minimis atbalstu un novērst situāciju par nekorektu garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķinu lielajiem uzņēmumiem. 

1. Šobrīd MK noteikumos Nr.20 nav viennozīmīgi skaidri noteikts, kas tiek uzskatīts par centralizēto siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzēju atbalsta programmas ietvaros un tieši kādiem nosacījumiem jāatbilst centralizētai siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai
Spēkā esošais MK noteikumu Nr.20 regulējums nosaka, ka atbalsta saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants, centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kurš sniedz siltumenerģijas vai aukstumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu vai ir centralizētās siltumenerģijas ražotājs.
Lai nodrošinātu viennozīmīgi skaidru izpratni, kas MK noteikumu Nr.20 tvērumā ir centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzējs, ar ierosinātajiem grozījumiem tiek precizēts, ka centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzējam uz atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienu ir jābūt reģistrētam vai līdz kapitāla atlaides piemērošanas pieteikuma iesniegšanai sabiedrībā “Altum” jātiek reģistrētam vienā no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) attiecīgās enerģijas ražotāju vai tirgotāju reģistriem vai ir licencēts siltumenerģijas vai aukstumenerģijas pārvades un sadales komersants vai iesniedz dokumentu, kas apliecina centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojumu sniegšanu. 
Līdz ar to atbalstu var piešķirt arī komersantam, kurš projekta īstenošanas noslēgumā, iesniedzot pieteikumu kapitāla atlaides piemērošanai, kļūst par centralizēto siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma sniedzēju.
Atbalstam var pieteikties arī komersanti, kuri ir saņēmuši dokumentu, kas apliecina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu uz atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienu vai projekta īstenošanas noslēgumā (līdz kapitāla atlaides piemērošanas pieteikuma iesniegšanas brīdim).
Šāds dokuments var būt:
1) pašvaldības kapitālsabiedrības statūti;
2) deleģējuma līgums (atbilstoši Pašvaldību likuma 7. pantam);
3) pakalpojuma iepirkuma līgums ar pašvaldību, pašvaldības kapitālsabiedrību vai komersantu.

Vienlaikus, saskaņā ar MK noteikumu Nr.20  30. punktu atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka pēc atbalsta projekta īstenošanas atbalsta saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā nodalītā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kurā īstenots atbalsta projekts, atbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijus. Līdz ar to atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13.septembra Direktīvas (ES) Nr.2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 26. panta pirmajai daļai par efektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu uzskatāma tāda sistēma, kurā pēc projekta īstenošanas izmanto vismaz 50% atjaunīgās enerģijas, 50% atlikumsiltuma, 50% atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma, 80% augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai vismaz šādas siltumenerģijas kombināciju tīklā, atjaunīgās enerģijas īpatsvaram esot vismaz 5% un kopējam atjaunīgās enerģijas, atlikumsiltuma vai augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražota siltuma īpatsvaram esot vismaz 50%.
Līdz ar to, neatkarīgi no tā, kādas no MK noteikumos Nr.20 minētajām atbalstāmajām darbībām projekta ietvaros tiek īstenotas, pēc projekta pabeigšanas, iesniedzot kapitāla atlaides piemērošanas pieteikumu, centralizētās siltumapgādes sistēmai, kurā tika veikti ieguldījumi atbalsta programmas ietvaros, jāatbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes kritērijiem. Minētais nosacījums ir attiecināms uz tiem objektiem, kuros tika veikti atbalsta programmas ieguldījumi. 
Savukārt, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija  regulas (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk -  Regula Nr.651/2014) 2. panta 124.a) apakšpunktu “centralizētā siltumapgāde” un “centralizētā aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta dzesēšana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 2. panta 19) punktā, t.i. “centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta dzesēšana” ir siltumenerģijas padeve tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā, izmantojot tīklu no centrāla enerģijas ražošanas avota uz vairākām ēkām vai teritorijām, izmantošanai telpu vai procesu apsildei vai dzesēšanai.

2. Cita finansētāja termina definīcijas precizēšana
Ar rosinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.20 “cita finansētāja” definīcijā tiek svītrota atsauce uz ieguldījumu fondiem un starptautiskām finanšu institūcijām. Līdzšinējā pieredzē un praksē sabiedrība “Altum” atbalsta programmu īstenošanā, sniedzot aizdevumu garantijas ar kapitāla atlaidi, ir sadarbojusies ar kredītiestādēm, tās filiālēm vai meitas sabiedrībām. Līdz ar to MK noteikumu Nr.20 grozījumu ietvaros tiek paredzēts vienkāršot atbalsta piešķiršanas procesu, izmantojot jau aprobētas sadarbības metodes ar finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Gadījumā, ja komersants vēlēsies piesaistīt starptautisko finanšu institūciju finansējumu, tas varēs paralēli saņemt kredītiestādes aizdevumu ar  sabiedrības “Altum” atbalsta programmas ietvaros sniegto aizdevumu garantiju ar kapitāla atlaidi vai sabiedrības “Altum” tiešo aizdevumu.

3. Ilgtspējas nodrošināšana
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.20 38.punktā noteikto, atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma atbalsta projektā veiktie ieguldījumi un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti atbalsta projektā paredzētajam mērķim, kā arī jānodrošina veikto ieguldījumu ilgtspēja un iekārtu uzturēšana darba kārtībā.
Lai nodrošinātu viennozīmīgi skaidru izpratni, ka augstāk minēto nosacījumu izpildi atbalsta saņēmējs nodrošina visā atbalsta projekta īstenošanas laikā no atbalsta piešķiršanas brīža līdz sekmīgai atbalsta projekta īstenošanai (kapitāla atlaides piemērošanai), savukārt pēc kapitāla atlaides piemērošanas papildu pārbaudes par šo nosacījumu izpildi nav nepieciešams veikt, tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr.20 38.punktā. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060) 65.panta 3.punktam attiecībā uz programmām, kuras ievieš izmantojot finanšu instrumentus nav piemērojami nosacījumi attiecībā uz darbību ilglaicīgumu. Atbalsta saņēmējiem, kas saņem aizdevumus/garantijas, netiek piemērots tipiskais piecu gadu uzraudzības periods, bet gan noteikumi, kas saistīti ar piemēram, kredīta atmaksu, atskaitēm u.c., piemēram atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 81.panta prasībām. 

4. Precizējumi prasībās atbalsta saņēmējam
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.20 22.7. apakšpunkts, lai drošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula Nr. 2021/1060) nosacījumiem. Proti, precizēts MK noteikumu 22.7. apakšpunkts, norādot korektu atsauci uz regulas Nr. 2021/1060 58.panta 2.punktu (attiecināms uz investīcijām, kas tiek īstenotas kā finanšu instrumenti). Veiktie precizējumi paredz, ka atbalsts netiek sniegts darbībām, kuras ir pabeigtas pirms lēmuma par investīciju īstenošanu pieņemšanas.

5. Atbalstāmās darbībās un attiecināmo izmaksu nosacījumi.
MK noteikumu Nr. 20 27.7. apakšpunkts paredz, ka atbalstu var sniegt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pārvades un sadales sistēmas pārbūvei vai būvniecībai, tai skaitā jaunu pieslēgumu būvniecībai un siltummezglu izbūvei un uzstādīšanai. Atbalstāmā darbība ir saistīta ar MK noteikumu Nr. 20 11.4. apakšpunkta rādītāju, kas nosaka, ka veicot šo darbību primārās kopējās enerģijas ietaupījums ir vismaz 0,03 MWh gadā uz katriem kapitāla atlaides 1000 euro. Ņemot vērā, ka var būt situācijuas, ka komersanti, kuri regulāri veic tīklu atjaunošanu, var neizpildīt šo rādītāju, kā arī lai nodrošinātu atbilstību tirgus situācijai un veicinātu ilgtspējīgu projektu īstenošanu, nacionālā līmeņa rādītājs ir samazināt uz 0,015 MWh/gadā uz katriem kapitāla atlaides 1000 euro. Vienlaikus, lai nodrošinātu viennozīmīgi skaidru izpratni par plānoto atbalsta tvērumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu iegādei, kā arī atbilstību valsts atbalsta regulējumam, precizēts MK noteikumu Nr. 20 27.4. apakašpunkts papildinot to ar nosacījumu, ka elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu iegāde ir attiecināma, ja ja enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas kombinē ar atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādi un tieši pieslēdz pie atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas. 

6. Atbalsta pieteikuma vērtēšana
Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.20 ietvaros tiek paredzēts vienkāršots atbalsta piešķiršanas process, kā arī, lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku atbalsta pieteikumu izvērtēšanu, tiek precizēts MK noteikumu Nr.20 41.punktā ietvertais nosacījums par projektu sarindošanu pēc sasniedzamā rādītāja attiecībā pret kapitāla atlaides apmēru.
Šādas sarindošanas kārtība potenciāli radītu papildu administratīvo slogu, palēninātu atbalsta piešķiršanas procesu un kavētu projektu īstenošanas uzsākšanu, īpaši gadījumos, kad pieteikumi ir salīdzinoši līdzvērtīgi. Tāpat atzīmējams, ka plānoto projektu specifika un to ietvaros sasniedzamie rādītāji var būt ļoti atšķirīgi un ne visos gadījumos atbalsta pieteikumi būtu savstarpēji salīdzināmi, lai piemērotu sarindošanu pēc sasniedzamā rādītāja attiecībā pret kapitāla atlaides apmēru
Tā vietā tiek saglabāts princips, ka atbalsta pieteikumi tiek izvērtēti to iesniegšanas secībā, līdz brīdim, kad ir izmantots pieejamais finansējums. Šāda pieeja veicinās prognozējamību, administratīvo efektivitāti un savlaicīgu finanšu plūsmas nodrošināšanu projektu īstenotājiem. Vienlaikus MK noteikumi Nr. 20 papildināti ar nosacījumu, kas nosaka, ka 20% finansējuma tiek novirzīti atbalsta pieteikumiem, kuriem nav izstrādāta vai ir daļēji izstrādāta tehniskā dokumentācija. Ja līdz 2026.gada 31.decembrim finansējums nav izmantots, tas tiek novirzīts pārējo atbalsta pieteikumu īstenošanai. Ņemot vērā, ka tehniskās dokumentācijas izstrādes process ir laikietilpīgs, šāda pieeja tiek īstenota, lai nodrošinātu atbalsta projektu īstenošanu līdz 2029.gada 31.decembrim. Atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādei iespējams piešķirt tādiem projektiem, kuriem nav vai ir daļēji izstrādāta tehniskā dokumentācija (tehniski ekonomiskais pamatojums, būvprojekts minimālā sastāvā, projekta koncepcija) un, kas atbalsta pieteikumā pieprasa atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādei, ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 20 73.punktu visas veiktās izmaksas pirms atbalsta pieteikumu iesniegšanas sabiedrībā "Altum" nav attiecināmas finansēšanai no Eiropas Savienības fondu finansējuma. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 20 22.7. apakšpunktu, atbalstu nepiešķir darbībām, kuras uzskatāmas par faktiski pabeigtām vai pilnībā īstenotām pirms ir iesniegts atbalsta pieteikums atbalsta saņemšanai. Papildus regulas Nr. 2021/1060) 58. panta 2. punkts nosaka, ka finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi un garantiju ar kapitāla atlaidi) piešķir tikai tādām darbībām, kurām nav atrasts pietiekams finansējums, tas ir, kas vēl nav finansētas. Lai komersants varētu saņemt atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādei, tas sabiedrībā Altum iesniedz vienu kopīgu atbalsta pieteikumu – gan par tehniskās dokumentācijas izstrādei, gan par iekārtu, infrastruktūras projekta īstenošanai nepieciešamo atbalstu. Sākotnēji sabiedrība "Altum" piešķir aizdevumu tehniskās dokumentācijas izstrādei un tikai pēc tās izstrādes, atsevišķu aizdevumu turpmāko investīciju īstenošanai atbalsta programmas ietvaros. Atbalsta programmas ietvaros tiek pielietota šāda pieeja, lai nodrošinātu, ka primāri tiek atbalstīti atbalsta pieteikumi ar augstu gatavības pakāpi. Vienlaikus tiek dota iespēja arī tiem atbalsta pieteikumiem, kuriem pamatotu apsvērumu dēļ nepieciešams atbalsts šo dokumentu izstrādei. Atbalsta pieteikumiem, kuri tiks iesniegti bez tehniskās dokumentācijas un saņems de minnimis tās izstrādei, atbalsta programmas ietvaros, jānodrošina, ka atbalsta pieteikumā ir norādīta pilna apjoma informācija par plānoto finansējumu un sasniedzamajiem rādītājiem. Vēršam uzmanību, ka kapitāla atlaide tiek piešķirta, ja atbalsta saņēmējs izpilda MK noteikumos Nr. 20 minētos nosacījumus, tai skaitā sasniedz apstiprinātajā atbalsta pieteikumā paredzētos rādītājus. Ja komersants saņem aizdevumu tehniskais dokumentācijas izstrādei un neīsteno investīciju projektu vai īsteno investīciju projektu, bet nesasniedz atbalsta pieteikumā norādītos rādītājus, tad izsniegtajam aizdevumam netiek piemērota kapitāla atlaide un komersants veic aizdevuma atmaksu saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku.
Savukārt, lai ievērotu regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā noteikto, ja pirms atbalsta iesnieguma iesniegšanas sabiedrībā Altum komersants slēdz apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu, tajā nepieciešams noteikt, ka attiecībā uz būvniecību līgums stājas spēkā tikai pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas sabiedrībā Altum. Tādā gadījumā projektēšanu var uzsākt pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas sabiedrībā Altum, savukārt pušu saistības attiecībā uz būvniecību stāsies spēkā tikai pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas sabiedrībā Altum.
Lai efektīvi organizētu procesu kredītiestāžu un sabiedrības “Altum” sadarbībai garantiju ieviešanā, MK noteikumos Nr.20 ir noteikts, ka komersantam ir iespēja izvēlēties, pie kā vērsties aizdevuma saņemšanai– pie kredītiestādes vai pie sabiedrības “Altum”.
Sākotnēji komersants sabiedrībā “Altum” iesniedz atbalsta pieteikumu, norādot, vai piesakās sabiedrības “Altum” aizdevumam, vai sabiedrības “Altum” garantijai. Sabiedrības “Altum”  aizdevuma pieteikuma gadījumā atbalsta pieteikums ir arī aizdevuma pieteikums. Garantijas gadījumā komersants iesniedz kredītiestādē aizdevuma pieteikumu un kredītiestāde piesakās sabiedrības “Altum” garantijai.
Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantijas piešķiršanu vai sabiedrības “Altum”  aizdevuma piešķiršanu. Ja 12 mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrībā “Altum”  nav iesniegta pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija, un kredītiestāde nav iesniegusi garantijas pieteikumu, tad sabiedrība “Altum” var pieņemt lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu. Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.20 attiecīgais termiņš tiek pagarināts no sešiem uz 12 mēnešiem, lai nodrošinātu pietiekamu laiku tehniskās dokumentācijas izstrādei  sabiedrībā “Altum”  iesniegto projektu īstenošanai.
Katra kalendārā mēneša beigās sabiedrība “Altum” veiks pārrēķinu, vai atbalsta pieteikumos pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 2.1.1.3. pasākuma īstenošanai pieejamo finansējumu. Ja pieprasītā atbalsta summa pārsniedz 2.1.1.3. pasākuma īstenošanai pieejamo finansējumu, tad attiecīgajā kalendārajā mēnesī iesniegtie atbalsta pieteikumi tiek vērtēti to iesniegšanas secībā.

7. MK noteikumi Nr.20 tiek papildināti ar aizdevuma pamatsummas atmaksas nosacījumu un nosacījumiem par sabiedrības "Altum" aizdevumiem bez nodrošinājuma.
Sabiedrības "Altum" piešķirtajam aizdevumam nav noteikts minimālais atmaksas termiņš un komersantam ir iespēja veikt aizdevuma atmaksu pirms noteiktā termiņa, bet ne ātrāk kā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Ja pēc projekta īstenošanas pabeigšanas līdz brīdim, kad tiek piemērota kapitāla atlaide, aizdevuma pamatsumma vai cita finansētāja aizdevuma pamatsumma ir atmaksāta tādā apmērā, ka tās atlikums ir mazāks par piemērojamo kapitāla atlaidi, piemērojamās kapitāla atlaides apmēru samazina līdz faktiskajam aizdevuma vai cita finansētāja aizdevuma pamatsummas atlikuma apmēram. Lai nodrošinātu viennozīmīgi skaidrus izpratni un nosacījumus atbalsta saņēmējam par aizdevuma pamatsummas atmaksas nosacījumiem, tiek virzīti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr.20.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 20 ir papildināti ar nosacījumu, ka, ja nav stājusies spēkā MK noteikumu Nr. 20 71.2.2. apakšpunktā noteiktā metodika, lielie komersanti var lūgt sabiedrībai "Altum" piešķirt aizdevumu iesniegtā atbalsta pieteikuma ietvaros. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 20 69. punktu, sabiedrības "Altum" aizdevumam subsīdijas ekvivalentu aprēķina, summējot kapitāla atlaides un aizdevuma subsīdijas ekvivalenta daļas. Sabiedrības "Altum" aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar atbalsta saņēmējam piešķirtās kapitāla atlaides apmēru. Savukārt sabiedrības "Altum" aizdevuma daļai, kas pārsniedz piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalentu aprēķina kopā par visu atbalsta periodu, no procentu summas, kura jāmaksā saskaņā ar Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteikto bāzes likmi un riska likmi (bāzes un risku likmes publicētas Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē), atskaitot plānoto procentu maksājumu kopsummu. Aizdevuma procentu likme tiek noteikta atbilstoši sabiedrības "Altum" aizdevuma saņēmēja reitingam un piedāvātajam nodrošinājumam.
Aprēķinot subsīdijas ekvivalentu aizdevumiem bez nodrošinājuma, tiek ņemts vērā Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (2008/C 14/02). Aprēķinot subsīdijas ekvivalentu sabiedrības "Altum" aizdevumiem bez nodrošinājuma, tas tiek pielīdzināts Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (2008/C 14/02) metodē iekļautajiem aizdevumiem ar “zemu nodrošinājumu".

8. Atbalsta sniegšanas nosacījumi lielajiem komersantiem
Šobrīd spēkā esošais valsts (komercdarbības) atbalsta regulējums ierobežo lielo komersantu iespējas aizdevumu atbalsta programmās saņemt sabiedrības “Altum” garantiju nepieciešamajā apmērā – proti, šobrīd sabiedrība “Altum”  var izsniegt garantiju lielajam komersantam ar de minimis atbalstu tātad kapitāla atlaides apmērs nevar pārsniegt komersantam pieejamo de minimis limitu (maksimāli 300 000 EUR) un garantijas apmērs nevar pārsniegt 2 250 000 EUR ar garantijas ilgumu pieci gadi. Savukārt, gadījumos, kad kopējais atbalsta apmērs, ko veido kapitāla atlaide un garantijas subsīdijas ekvivalents, pārsniedz lielajam pieejamo de minimis limitu, komersantam nav iespēja aizdevumu saņemt komercbankā un pēc visa projektam nepieciešamā aizdevuma ir jāvēršas sabiedrībā “Altum”.
Lai rastu risinājumu minētajai situācijai un palīdzētu komersantiem realizēt nozīmīgus attīstības projektus ekonomiski izdevīgāk, tādējādi sekmējot tautsaimniecības konkurētspēju, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” izstrādā vienotu metodiku garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķinam lielajiem komersantiem. Minētā metodika tiks saskaņota ar Eiropas Komisiju (turpmāk - EK) (jau uzsākts nepieciešamais komunikācijas process ar EK) un tās piemērošana būs iespējama pēc EK saskaņojuma saņemšanas. Vienlaikus, metodikas izstrādes un saskaņošanas process nekavēs pieteikšanos 2.1.1.3.pasākuma ietvaros.
Attiecīgi grozījumi paredz papildināt MK noteikumus Nr.20 ar jaunu 71.2.2. apakšpunktu kas paredz nosacījumus garantijas piešķiršanai lielajiem komersantiem, piemērojot iepriekš minēto metodiku. Ierosinātie grozījumi arī paredz, ka norma stājas spēkā vienlaikus ar EK saskaņojuma saņemšanu metodikai par garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķinu lielajiem komersantiem un tās atbilstību komercdarbības nosacījumiem, jo EK ir atbildīga par nodokļu un atbalsta metodoloģijas apstiprināšanu.
Līdz ar to, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības konkurences politikai un nodrošinātu saskaņotu pieeju visās dalībvalstīs, ir nepieciešams iegūt oficiālu apstiprinājumu no EK. Tas nodrošinās, ka piedāvātā metodika ir atbilstoša Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un nevērsīsies pret konkurences principiem. Tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas no EK, metodika stāsies spēkā un tiks izmantota praktiskai piemērošanai lielajiem komersantiem, kuri pretendē uz atbalstu.
Šāda pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu pārredzamību un likumību garantiju subsīdijas aprēķināšanas procesā un izvairītos no iespējamām juridiskām problēmām saistībā ar atbalsta piešķiršanu.
Vienlaikus, lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju informēšanu, MK noteikumi Nr. 20 papildināti ar 79. un 80.puntkiem, kas nosaka, ka metodiku piemēro no pozitīva EK lēmuma brīža, kā arī ka sabiedrība "Altum" individuāli informē komersantus, kas iesnieguši atbalsta pieteikumu, par metodikas nosacījumu piemērošanas brīdi. 

9. Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru dalība elektroenerģijas balansēšanas tirgū
Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru dalība elektroenerģijas balansēšanas tirgū nozīmē centralizētās siltumapgādes sistēmas un tajā uzstādīto siltumenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu spēju pielāgoties elektroenerģijas sistēmas pīķa slodžu vai pārslodzes mazināšanai. Praksē siltumenerģijas ražotājiem un centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem tā dod iespēju uzlabot sistēmas efektivitāti, samazināt izmaksas un SEG emisijas. Balansēšana ir attiecināma, ja projekta ietvaros iegādātās iekārtas primārais mērķis ir siltumenerģijas ražošana vai uzglabāšana, un elektroenerģijas balansēšanas funkcija ir sekundāra vai atbalstoša siltumenerģijas sistēmas darbībai. Projekta ietvaros iegādāto iekārtu primāro darbības mērķi nosaka pašu iekārtu tehniskā specifikācija. Piemēram, siltumsūknis un siltumenerģijas akumulācijas tvertne pēc būtības ir paredzēti siltumenerģijas ražošanai un uzkrāšanai, bet vienlaikus var piedalīties elektroenerģijas sistēmas palīgpakalpojumu tirgū un sniegt balansēšanas pakalpojumus. Būtiski norādīt, ka periodos, kad siltumenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtas sniedz balansēšanas pakalpojumu elektroenerģijas sistēmā, vienlaikus tiek ražota siltumenerģija, kas tiek nodota galapatērētājiem, un šāda iesaiste balansēšanas pakalpojumu tirgū attiecīgajos periodos centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram dod iespēju samazināt biomasas iekārtu jaudu un ražot mazāk siltumenerģijas, sadedzinot biomasu, papildus samazinot arī kopējo radīto siltumnīcefekta gāzu apjomu.
Piemērs Nr.1:
Projekta ietvaros tiek uzstādīta siltumsūkņu sistēma, kuras galvenais mērķis ir siltumenerģijas ražošana centralizētajai siltumapgādei. Vienlaikus projektā paredzēta arī akumulatora bateriju iegāde, kas ļauj uzkrāt elektroenerģiju un optimizēt siltumsūkņu darbību laikā, kad elektroenerģijas pieejamība tīklā ir ierobežota vai tās cena ir būtiski augstāka. Iegādājoties minēto akumulatora bateriju, tai ir jābūt neatņemamai siltumsūkņa sastāvdaļai, kuru nav iespējams tehnoloģiski nošķirt un tam jābūt norādītam iekārtas tehniskajā specifikācijā. Šādā gadījumā elektroenerģijas balansēšanas funkcija ir atbalstoša siltumenerģijas ražošanai, līdz ar to visas iekārtas tiek uzskatītas par attiecināmām izmaksām centralizētās siltumapgādes pasākuma ietvaros.
Piemērs Nr.2:
Projekta ietvaros tiek plānots uzstādīt saules paneļu sistēmu, siltumsūkni un termoakumulatoru, kas integrēti esošajā centralizētās siltumapgādes avotā. Saules paneļu saražotā elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņa darbināšanai. Liekais siltums tiek uzkrāts termoakumulatorā, nodrošinot saražotās siltumenerģijas tālāku piegādi patērētājiem. Lai nodrošinātu vienmērīgu siltumenerģijas ražošanu un izvairītos no tīkla noslodzes pīķa stundās, projektā tiek iekļauta arī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārta (akumulators), kas ļauj balansēt elektroenerģijas patēriņu un maksimāli izmantot pašražoto enerģiju.
Šādā gadījumā sistēmas primārais mērķis ir siltumenerģijas ražošana centralizētās siltumapgādes pasākuma vajadzībām, bet elektroenerģijas uzkrāšana un balansēšana kalpo kā palīgfunkcija, kas nodrošina efektīvu un drošu siltumapgādi, tāpēc visu iekārtu izmaksas ir attiecināmas projekta ietvaros.

10. Atbalsta izslēgšana no atkritumiem iegūta kurināmā (turpmāk - NAIK) reģenerācijas  iekārtām
Praksē ir pierādīts, ka NAIK izmantošana modernās reģenerācijas iekārtās ar stingru emisiju kontroli un atbilstību Eiropas Savienības emisiju prasībām neizraisa paaugstinātus riskus sabiedrības veselībai vai negatīvu ietekmi uz vidi. Neskatoties uz to, šajā atbalsta programmā no atkritumiem iegūta kurināmā sadedzināšanas iekārtu iegādes izmaksas nav attiecināmas, ņemot vērā, ka šāds ieguldījums neatbilst atbalsta programmā plānotajām atbalstāmajām darbībām un nav saderīgs ar mērķi atbalstīt tādas investīcijas, kuras ir mērķētas uz atjaunīgo energoresursu un bezemisiju resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. NAIK izmantošana ļauj arī būtiski mazināt atkritumu apglabāšanu poligonos, kas savukārt ir viens no nozīmīgākajiem mērķiem, lai Latvija varētu izpildīt Eiropas Savienības prasības līdz 2035. gadam samazināt atkritumu poligonos noglabāto atkritumu apjomu līdz 10%, saskaņā ar Eiropas Savienības taksonomijas regulu, taču atbilstoši principam Nenodarīt būtisku kaitējumu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5. panta prasībām, prioritāte ir jāpiešķir atkritumu novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nevis to sadedzināšanai enerģijas ieguvei. Līdz ar to ieguldījumi, kas veicina NAIK sadedzināšanu šajā atbalsta programmā nav atbalstāmi, jo tie:
 - nav uzskatāmi par atjaunīgās enerģijas izmantošanu;
 - potenciāli pārkāpj nenodarīt būtisku kaitējumu principu.

11. Atbalsta intensitāte un kapitāla atlaide
MK noteikumu Nr.20 63.punkts nosaka maksimālo kapitāla atlaides apmēru, kā arī atbalsta intensitāti attiecīgajām darbībām. Šis punkts tiek precizēts, paaugstinot atbalsta intensitātes lielajiem, vidējiem un mazajiem komersantiem atbilstoši valsts atbalsta regulējumā noteiktajām intensitātēm. Vienlaikus vidējiem un mazajiem komersantiem netiek piemērota maksimāli iespējamā atbalsta intensitāte, lai nodrošinātu ka kopumā atbalsta programmas ietvaros vidējā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50%. Šādi grozījumi paredz komersantiem labvēlīgākus nosacījumus un vienlaikus ievērojami samazina risku, ka atbalsta programmas ietvaros vidējā atbalsta intensitāte pārsniegs 50%, kā tas ir noteikts finanšu instrumentu regulējumā. Ņemot vērā, ka siltumapgādes nozarē var būt uzņēmumi, kuri juridiski ir definēti kā saistītās personas, taču pēc būtības darbojas kā savstarpēji neatkarīgi un autonomi pakalpojumu sniedzēji un grupas juridiskā saistība nenodrošina nekādu faktisku sinerģiju vai dubultu labumu no valsts atbalsta, kā arī lai neierobežotu iespējas attīstīt vairākus neatkarīgus projektus, ko īsteno dažādi uzņēmumi vienas grupas ietvaros, precizēts šo noteikumu 63. punkts nosakot, ka maksimālais kapitāla atlaides apmērs saistītais personai ir 12 000 000 euro. 

12. Atbalsts tvēruma papildināšana ar atsauci uz Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu Nr. 2013/2813 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr.2013/2813)
Lai nodrošinātu iespēju atbalsta pieteikumu iesniedzējiem savlaicīgi sagatavoties projektu uzsākšanai, MK noteikumi Nr. 20 ir papildināti ar jaunu izmaksu pozīciju, kas paredz saņemt atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādei, tai skaitā projektēšanas un būvprojekta izstrādes izmaksām. Iepriekš minētās izmaksas plānots segt atbilstoši Regulai Nr. 2013/2813. Vienlaikus tehniskās dokumentācijas izmaksu iekļaušana attiecināmajās izmaksās nodrošina iespēju atbalsta saņēmējam saņemt aizņēmumu pie cita finansētāja – kredītiestādes situācijas, kad de minimis limits atbilstoši Regulas Nr. 2013/2813 3.panta 2.punkta  nosacījumiem ir izsmelts.

13. Atbalsta piešķiršanas nosacījumu pārbaudes termiņa pagarināšana
Spēkā esošo MK noteikumu Nr.20 43. punkts nosaka, ka atbalsta saņēmēja atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sabiedrība "Altum" var pārbaudīt 14 dienu laikā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas.
Atzīmējams, ka MK noteikumos Nr.20 ir ietvertas prasības, kurām jāatbilst komersantam atbalsta piešķiršanas brīdī (piemēram, komersanta reģistrācija Komercreģistrā, nodokļu parādu neesamība u.c.). Pirms gala lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, sabiedrībai "Altum" ir jāpārliecinās, ka komersants atbilst visām MK noteikumos Nr.20 noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka komersanta atbilstības izvērtēšana ir komplekss process (jāizvērtē maksātspēja, jānosaka saistīto uzņēmumu grupa, jāizvērtē Komercreģistrā, Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un citos reģistros pieejamā informācija un jāveic virkne citu darbību), nepieciešams noteikt, ka sabiedrība "Altum" komersanta atbilstību MK noteikumu Nr.20 noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var pārbaudīt 30 dienas pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

14. Rādītāja  “Primārais enerģijas ikgadējais patēriņš” piemērošana
MK 2023. gada 5. septembra noteikumos  Nr.510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510) ir noteikts 2.1.1.3. pasākuma sasniedzamais rādītājs, tai skaitā rādītājs “Primārais enerģijas ikgadējais patēriņš” ar noteiktu sasniedzamo vērtību (rādītājs sasniedzams līdz 2029. gada 31. decembrim; ar grozījumiem MK noteikumos Nr.510 (tiesību aktu lieta Nr.25-TA-489; starpinstitūciju saskaņošanā) tiek precizēta sasniedzamā vērtība, lai 2.1.1.3. pasākuma projektu īstenošanas rezultātā nodrošinātu primāro enerģijas ikgadējo patēriņu  24 125 MWh/gadā).
Īstenojot MK noteikumos Nr.20 plānotās investīcijas, plānots samazināt primārās enerģijas patēriņu līdz 24 125 MWh/gadā (neierobežojot atbalsta saņēmējus palielināt ražošanas jaudas), sasniedzot primārās enerģijas ikgadējā patēriņa ietaupījumu vismaz 30%, kas 2.1.1.3.pasākuma ietvaros ir 10 147 615 kWh/gadā.
Rādītāja primārais mērķis ir atbalstīt un īstenot tādus projektus un darbības 2.1.1.3.pasākuma ietvaros (t.sk. neierobežojot atbalsta saņēmējus palielināt ražošanas jaudas, lai veicinātu primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu), kas sasniedz primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu vismaz 10 147 615 kWh/gadā.  
Attiecīgi, sasniedzot lielāku primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu (pārsniedzot plānoto ietaupījumu 10 147 615 kWh/gadā), MK noteikumos Nr.510 noteiktā rādītāja “Primārās enerģijas ikgadējais patēriņš” vērtība (24 125 MWh/gadā) matemātiski samazināsies.

15. Pievienotās vērtības nodoklis
Ar grozījumiem MK noteikumu Nr.20 33.punktā tiek  precizēts, ka pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā. Minētie grozījumi tiek ietveri, lai nodrošinātu viennozīmīgi skaidrus un izsekojamus nosacījumus atbalsta saņēmējiem, ņemot vērā  Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteiktos izņēmuma nosacījumus, kad pievienotās vērtības nodokļa izmaksas var tikt attiecinātas finansēšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

16. Horizontālie principi
MK noteikumi Nr.20 nosaka pienākumu atbalsta saņēmējiem atbalsta projekta īstenošanas laikā nodrošināt, ka tiek uzkrāti dati, t.sk. par atbalsta projekta ietekmi uz horizontālo principu – “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu. Lai nodrošinātu šo principu ievērošanu, atbalsta saņēmējam jāuzkrāj pierādāmi dati un dokumenti par veiktajām darbībām. Šādi dokumenti ir, piemēram, izraksti/kvītis no nodotajiem būvniecības atkritumiem, dokumentēta informācija, kā nodrošināti pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai būvniecības procesa laikā, tehniskā informācija par uzstādītajām sadedzināšanas iekārtām, kā arī iekārtu energoefektivitāti. Dokumenti, kas apliecina, ka tiek ievēroti iepriekš minēti pasākumi var būt iekļauti projektēšanas dokumentācijā vai tehniskajā aprakstā, kur norādīti konkrētie risinājumi. Tās var būt arī ražotāju tehniskās pases, kas apliecina atbilstību emisiju vai trokšņu standartiem, kā arī apliecinājums vai sertifikāts par atbilstību nacionālajiem normatīvajiem aktiem un būvniecības ieceres dokumenti ar iekļautu informāciju par trokšņu, putekļu un citu emisiju ierobežošanas risinājumiem. Komersants, iesniedzot atbalsta pieteikumu, apliecina horizontālo principu ievērošanu un minētās prasības iekļauj līgumā ar pakalpojuma sniedzēju (ja attiecināms).

17. Termiņa, kura laikā atbalsta saņēmējam jāiesniedz pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija, pagarināšana
Spēkā esošo MK noteikumu Nr.20 42. punkts nosaka – ja sešu mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrībā "Altum" nav iesniegta pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija un, ja  cita finansētāja gadījumā nav iesniegts garantijas pieteikums, sabiedrība "Altum" var pieņemt lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu. 
Ņemot vērā, ka apjomīgi un 2.1.1.3.pasākuma mērķu/rādītāju sasniegšanai nozīmīgi projekti (veicamo darbu un finansējuma ieskatā) var neiekļauties sešu mēnešu termiņā, lai izvairītos no riska, ka atbalsta pieteikumi šādu iemeslu dēļ būtu jānoraida, nepieciešams minēto termiņu pagarināt līdz divpadsmit mēnešiem.
Vienlaikus, nav izslēgts, ka uz lēmuma pieņemšanas brīdi par atbalsta pieteikumu ir apstākļi, kas nav atkarīgi no komersanta un var pārsniegt divpadsmit mēnešus nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanai - piemēram, vēl nav saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas par izstrādāto vienoto metodiku garantijas subsīdijas ekvivalenta aprēķinam lielajiem komersantiem. Attiecīgajā situācijā sabiedrība "Altum" sniedz tehnisko atzinumu, informējot, ka lēmums par atbalsta piešķiršanu netiek pieņemts līdz brīdim, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums par minēto metodiku un komersants nav iesniedzis pilnīgu un korektu tehnisko dokumentāciju. Gaidīšanas laiks var būt līdz 18 mēnešiem kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.