Anotācija (ex-ante)

23-TA-2075: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (turpmāk - Likumprojekts)  izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19.oktobra Regulas (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (turpmāk – Digitālo pakalpojumu akts) prasību izpildi.
Likumprojekts paredz papildināt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu (turpmāk – Likums) ar jaunu nodaļu, kas:
- Nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, kas uzrauga Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu. Nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju.
- Nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumus Digitālo pakalpojumu akta uzraudzībā un sadarbību ar citām iestādēm.
- Nosaka kārtību, kādā digitālo pakalpojumu koordinators īsteno savas pilnvaras.
- Nosaka atbildību par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem.
- Nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.
Papildus Likumprojekts paredz atsevišķus tehniskus labojumu definīcijās un novērš Informācijas sabiedrības pakalpojumu akta pretrunas ar Digitālo pakalpojumu aktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
-
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022.gada 16.novembrī stājās spēkā Digitālo pakalpojumu akts, ko sāk piemērot no 2024.gada 17.februāra.
Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir veicināt starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kura veicina inovāciju un kurā tiek efektīvi aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības princips.
Digitālo pakalpojumu akta būtība paredz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā (tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem) jaunus pienākumus, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, un izveidotu drošu, paredzamu un uzticamu digitālo vidi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Definīcijas

Šobrīd Likumā tiek lietots termins “starpnieku pakalpojumu sniedzējs” (intermediary service provider), kas tiek definēts kā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā (t.i. tālākpārsūtīšanas pakalpojums), piekļuvi elektronisko sakaru tīklam (t.i. pieglabāšanas pakalpojums) vai informācijas glabāšanu (t.i. mitināšanas pakalpojums).
Tas pēc savas būtības neatšķiras no Digitālo pakalpojumu aktā lietotā termina "starpniecības pakalpojumu sniedzējs" (intermediary service provider), bet ir vecs šī termins tulkojums, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (turpmāk - E-komercijas direktīva) tulkojuma.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu definīciju pamatproblēmu, Likumprojekts paredz aizstāt terminu starpnieku pakalpojumu sniedzējs ar terminu starpniecības pakalpojumu sniedzējs visā likumā. Līdz ar to tiek labota definīcija Likuma 1.panta pirmās daļas 5.punktā ar atsauci uz Digitālo pakalpojumu akta 3.panta g) apakšpunktu. Tādējādi tiek nodrošināta korekta šī termina pielietošana Likumā.
Papildus tiek aizstāts šī termina lietojums Likuma 7.1 panta otrajā daļā.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar terminu “tiešsaistes saskarne”, kas atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 3.panta m) apakšpunktam ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes. 
Problēmas apraksts
2. Normatīvā akta mērķi

Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka tā mērķi. Ņemot vērā, ka pieaug dažādu jomu Eiropas Savienības tiesību aktu skaits, kuru pārņemšana vai prasību ieviešana ir nodrošināta Likumā, norma par mērķiem vairs nav pietiekama, jo neatbilst aktuālajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Normas pilnveidošanai un pārskatāmības veicināšanas nolūkā Likumprojekts paredz, ka Likuma 2.panta pirmā daļa tiek pārformulēta, nodalot katru Likuma mērķi atsevišķā punktā.
Problēmas apraksts
3. Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildības režīmi

Digitālo pakalpojumu akta 4.–6.panti nosaka starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildības režīmu, kas šobrīd ir ietverts Likuma 10.pantā, pārņemot E-komercijas direktīvas 12.-14.pantu prasības.
Digitālo pakalpojumu akta 8.pants nosaka vispārējas pārraudzības vai aktīvas faktu noskaidrošanas pienākumu neesamības principu, kas šobrīd ir ietverts Likuma 11.panta otrajā daļā, pārņemot E-komercijas direktīvas 15.panta 1.punktu.
Likuma 11.panta pirmajā daļā ir izmantota E-komercijas direktīvas 15.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt informācijas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt nekavējoties informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem pakalpojuma saņēmēja darbībā vai tā uzglabātajā informācijā, ka arī pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma sniegt ziņas par pakalpojuma saņēmējiem, kuru informācijas uzglabāšanu nodrošina starpnieka pakalpojuma sniedzējs. Digitālo pakalpojumu akta 18.pants paredz pienākumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ziņot Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu (turpmāk – Dalībvalstu) tiesībsargājošajām institūcijām par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ja kļūst zināma jebkāda informācija, kas rada aizdomas par to, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.
Digitālo pakalpojumu akta 89.pants paredz, ka E-komercijas direktīvas 12.–15. pantu svītro.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildības režīmu pamatproblēmu, Likumprojekts paredz izslēgt Likuma IV nodaļu, ņemot vērā Digitālo pakalpojumu akta tiešo piemērojamību.
Problēmas apraksts
4. Kompetentā iestāde un digitālo pakalpojumu koordinators

Digitālo pakalpojumu akta 49.pants paredz, ka Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par starpniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un šīs regulas izpildes panākšanu (“kompetentās iestādes”). Dalībvalstis vienu no kompetentajām iestādēm ieceļ par savu digitālo pakalpojumu koordinatoru. Digitālo pakalpojumu koordinators atbild par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu minētajā Dalībvalstī.
Digitālo pakalpojumu akta 50.pants paredz, ka Dalībvalstis nodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoriem nepieciešamos resursus uzdevumu veikšanai, kā arī nosaka neatkarības un budžeta autonomijas prasības. 
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu IX nodaļu “Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu” un kas ietver 22. – 29.pantu.
Lai risinātu kompetentās iestādes un digitālo pakalpojumu koordinatora noteikšanas pamatproblēmu, jaunajā 22.pantā paredzēts noteikt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde – kompetentā iestāde Digitālo pakalpojumu akta 49.panta izpratnē. Papildus tiek paredzēts, ka PTAC pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju.
Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 50.panta prasībām tiek noteikta digitālo pakalpojumu koordinatora neatkarība. Digitālo pakalpojumu akta 50.panta 3.punkts paredz, ka prasība par digitālo pakalpojumu koordinatora neatkarību neskar samērīgas pārskatatbildības prasības attiecībā uz digitālo pakalpojumu koordinatoru vispārējām darbībām ar noteikumu, ka minētās prasības neapdraud šīs regulas mērķu sasniegšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (digitālo pakalpojumu koordinatora) izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības tiesiskuma kontrole tiks nodrošināta kā līdz šim, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam.
Pēc analoģijas ar Konkurences likuma 4.panta ceturtajā daļā ietverto normu tiek paredzēts, ka Digitālo pakalpojumu akta kompetento iestādi finansē tādā apjomā, lai nodrošinātu tās funkcijas neatkarību un efektīvu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu.
Problēmas apraksts
5. Iestādes kompetences 

Digitālo pakalpojumu akta 49.pants nosaka, ka digitālo pakalpojumu koordinators atbild par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Digitālo pakalpojumu akta uzraudzību un izpildes panākšanu minētajā dalībvalstī, ja vien attiecīgā dalībvalsts noteiktus konkrētus uzdevumus vai jomas nav piešķīrusi citām kompetentajām iestādēm.
Digitālo pakalpojumu akta 53.pants nosaka, ka pakalpojuma saņēmējiem un struktūrām, organizācijām un apvienībām, kas pilnvarotas to vārdā īstenot šajā regulas piešķirtās tiesības, ir tiesības iesniegt sūdzību par starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumu tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā pakalpojuma saņēmējs atrodas vai ir iedibināts. Ja par sūdzības izskatīšanu dalībvalstī atbild cita kompetentā iestāde, sūdzību saņēmušais digitālo pakalpojumu koordinators to pārsūta minētajai iestādei. Šīs procedūras laikā abām pusēm ir tiesības tikt uzklausītām un saņemt attiecīgu informāciju par sūdzības statusu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10.panti paredz, ka Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pakalpojumu sniedzējam tiek nosūtīts Dalībvalsts tiesu vai administratīvās iestādes rīkojums vērsties pret nelikumīgu saturu vai rīkojums sniegt informāciju, šis rīkojums atbilst Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10.pantos minētajiem kritērijiem.
Risinājuma apraksts
Jaunajā 23.pantā paredzēts noteikt PTAC uzdevumus Digitālo pakalpojumu akta piemērošanā. Tas ir, lai nodrošinātu pilnīgu tiesisko noteiktību, tiek noteikts, ka PTAC veic visus Digitālo pakalpojumu aktā digitālo pakalpojumu koordinatoram noteiktos uzdevumus, tajā skaitā uzrauga Digitālo pakalpojumu akta III nodaļas 1.-4.iedaļā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem noteikto pienākumu izpildes uzraudzību. Latvijā tiek noteikta tikai viena Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, kas attiecīgi būs arī digitālo pakalpojumu koordinators:
- lai nodrošinātu vienveidīgu Digitālo pakalpojumu akta procesuālo piemērošanu, ņemot vērā, ka dažādas iestādes darbojas atšķirīgos procesos;
- lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips (ne bis in idem), ņemot vērā, ka Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumi var būt kompleksi un to sastāvs neatdalāms.

Vienlaikus jaunajā 23.pantā paredzēts noteikt, ka iestādes, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos (kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, pēc digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma sniedz tam atzinumu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā, ka atsevišķi Digitālo pakalpojumu akta III nodaļā noteiktie pienākumi skar tādas jomas kā datu aizsardzība (Digitālo pakalpojumu akta 26.panta 3.punkts un 28.panta 2.punkts), politiskā reklāma (26.pants), bērnu un citu sabiedrības grupu aizsardzība (28.pants, 34.pants), pilsonisko diskurss (tostarp, dezinformācijas apkarošana) un vēlēšanu procesi (34.pants), sabiedrības drošība (34.pants), sabiedrības veselības aizsardzība (34.pants) un citas jomas, un ir nepieciešams nodrošināt efektīvu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu. 
Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pants nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus, ir būtiski paredzēt šādu normu Likumprojektā, nosakot konkrētus termiņus un kārtību atzinumu sniegšanai. Tas ir nepieciešams, jo valsts pārvaldes iestādes ne vienmēr sniedz atbildes cita citai saprātīgā termiņā, savukārt savlaicīga atzinuma saņemšana no citas iestādes var būt būtiska Digitālo pakalpojumu akta pārkāpuma izmeklēšanai vai atbildes sniegšanai citu valstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai Eiropas Komisijai Digitālo pakalpojumu akta noteiktajos termiņos.
Likumprojekts paredz, ka atzinums ir jāsniedz viena mēneša laikā, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu uzraudzību. Šāds termiņš ir izvēlēts ievērojot Digitālo pakalpojumu akta 57., 58. un 59.pantos noteiktos termiņus, kādos digitālo pakalpojumu koordinatoram ir jāsniedz atbilde citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai Eiropas Komisijai. Atkarībā no pieprasījuma veida, pamatā šie termiņi ir divi vai trīs mēneši. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka iestādes savstarpēji var vienoties par ilgāku atzinuma sniegšanas termiņu, ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos atzinumi var būt kompleksi, kā arī atzinuma sniedzēja iestādei var būt nepieciešama papildus izmeklēšana, pārbaude vai citas darbības kvalitatīva atzinuma sniegšanai. Tādā gadījumā digitālo pakalpojumu koordinators var sniegt informāciju citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai Eiropas Komisijai, kas ir tā rīcībā atbildes sniegšanas brīdi, kā arī informēt, ka tiek apkopota papildus informācija no citām iestādēm.
Likumprojekts detalizētāk neregulē sadarbību starp digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos (vai kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, atstājot sadarbības formātu vai apjomu pašu iestāžu pārziņā. Tas ir ar nolūku neradīt pārāk preskriptīvu regulējumu, bet ļaut iestādēm savstarpēji vienoties par elastīgu un efektīvu sadarbības modeli atkarībā no situācijas vai tās izmaiņām.

Attiecībā uz Digitālo pakalpojumu akta 53.pantā minētajām pakalpojuma saņēmējiem un struktūrām, organizācijām un apvienību sūdzībām, PTAC izskatīs sūdzības kompetences ietvaros atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajai kārtībai. Iesniegumu likums jau šobrīd paredz kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Attiecībā uz Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10.pantu, kā arī 51.panta 3.punktu, Likumprojekts paredz pilnvarojumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Detalizētāks deleģējuma pamatojums ir paskaidrots anotācijas 4.punktā.
Lai nodrošinātu minētā deleģējuma izpildi, potenciālais risinājums ir grozījumu veikšana Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumos Nr.99 “Kārtība, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija ierobežo piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesības un piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā” (turpmāk Noteikumi Nr.99), kas jau šobrīd nosaka kārtību darbībām, ar kurām tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē patērētāju tiesību un zāļu jomā. Šo ministru kabineta noteikumu tvērumu būs jāpaplašina, attiecinot tos uz visām iestādēm, kam ir noteiktas pilnvaras vērsties pret saturu tiešsaistē vai pieprasīt informāciju par iespējamu pārkāpumu no personām. 
Ar Likumprojektā ietverto deleģējumu paredz, ka Ministru kabinets nosaka:
- Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minēto lēmumu veidus - tas ir nepieciešams, jo šobrīd pastāv trīs zināmi tehnoloģiski veidi, kā ierobežot nelikumīgu saturu tiešsaistē, atbilstoši kuriem iestādes veic ierobežošanu tiešsaistē, proti, 1) tīmekļvietnes ierobežošana elektronisko sakaru tīklā, 2) domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošana, 3) tiešsaistes saskarnes vai satura ierobežošana informācijas sabiedrības pakalpojumā. Taču tehnoloģijām mainoties var parādīties jauni satura ierobežošanas veidi.
- Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā, papildus Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā un citos likumos noteiktajām prasībām, norādāmo informāciju - administratīvā akta sastāvdaļas šobrīd nosaka Administratīvā procesa likuma 67.pants, kā arī starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēts administratīvais akts saturēs arī Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā noteiktos elementus. Taču papildus minētajām prasībām administratīvajā aktā jāparedz papildus speciālie tehniskie ierobežošanas objekti parametri (domēna vārds, interneta protokola adrese, vienotais resursu vietrādis u.c.) vai pāradresācijas speciālie tehniskie parametri atkarībā no lēmuma veida un adresāta.
- Kārtību, kādā Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajam lēmumam pievieno pielikumu, ja lēmums attiecās uz vairāku tiešsaistes resursu ierobežošanu - tas ir nepieciešams administratīvā akta pārskatāmības un vieglas uztveramības dēļ, ņemot vērā, ka administratīvais akts var saturēt, piemēram, vairāku tīmekļvietņu ierobežošanu, un attiecīgi speciālo parametru saraksts var būt garš. 
- Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētā lēmuma izpildes un darbības termiņu - izpildes termiņi parasti ir 5 darba dienas, savukārt šādu lēmumu darbības termiņš dažādās jomās atšķiras (patērētāju tiesību aizsardzības jomā tas parasti ir līdz 2 gadiem, savukārt citās jomās tas parasti ir beztermiņa).
- Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā vai tā pielikumā ietvertās informācijas ievietošanas nosacījumus un kārtību iestādes uzturētajā mašīnlasāmajā sarakstā - tas ir  lēmuma otrreizējās nosūtīšanas veids, kas speciāli paredzēts lēmuma adresāta programmatūrai un nodrošina tiesisko pienākumu izpildi automatizētā veidā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesisko pienākumu izpildi, kā arī taupītu adresātu darbu, resursus, mazinātu administratīvo slogu un ļautu mazināt cilvēka kļūdas iespējamību tiesisko pienākumu izpildē.
- Kārtību, kādā Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minēto lēmumu vai Digitālo pakalpojumu akta 10.pantā minēto informācijas pieprasījumu un informāciju par tā izpildi, ka arī citiem dokumentiem, paziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram - tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu informācijas pārsūtīšanu digitālo pakalpojumu koordinatoram no citām iestādēm un personām. Papildus tam, jāparedz iespēja paziņot minēto informāciju automatizētā veidā (piemēram, speciālā digitālo pakalpojumu koordinatora uzturētā tīmekļvietnē), lai mazinātu slogu iestādēm un personām, ņemot vērā, ka paziņošanas procesā var būt liels dokumentu daudzums un iesaistīts plašs personu loks.
Papildus norādām, ka arī PTAC ir tiesīgs pieņemt Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minēto lēmumu vai veikt Digitālo pakalpojumu akta 10.pantā minēto informācijas pieprasījumu, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Attiecīgi dokumentu iekšējo apriti PTAC starp dažādām tā struktūrvienībām (digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām struktūrvienībām) var noregulēt ar iekšēju normatīvo aktu.
Problēmas apraksts
6. Iestāžu izmeklēšanas tiesības

Digitālo pakalpojumu akta 51.pants nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras. 
Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 5.punkts paredz, ka pasākumi, īstenojot izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras, ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, sevišķi ņemot vērā ar minētajiem pasākumiem saistītā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja ekonomisko, tehnisko un darbības spēju. Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 6.punktam Dalībvalstis paredz konkrētus noteikumus un procedūras pilnvaru īstenošanai un nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos saskaņā ar Hartu un Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem. Jo īpaši, minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tostarp tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Digitālo pakalpojumu akta 115.apsvērumā paskaidrots, ka Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Digitālo pakalpojumu aktu un Hartu savos valsts tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru detalizēti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta 116.apsvērumā paskaidrots, ka īstenojot minētās pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu, regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulu tiešās piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, un to pārrakstīšana nacionālajos tiesību aktos ir aizliegta.
Tomēr atsevišķos gadījumos var pastāvēt izņēmums no vispārīgā aizlieguma pārrakstīt regulu normas nacionālajās tiesībās, kas pieļauj atsevišķu regulas teksta daļu inkorporēšanu nacionālajos tiesību aktos.
Šāds gadījums pastāv, ja regulu prasību pārrakstīšanas galvenais mērķis ir panākt regulā ietvertā jautājuma pilnīgu noregulējumu ar nacionālo tiesību palīdzību, kā arī nodrošināt regulas un nacionālo normu savstarpēju saskaņotību. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas atziņai spriedumā lietā Nr.272/83 Commission v Italian Republic šis gadījums attaisnots vienīgi ar privātpersonu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu. Minētais izņēmums ir pieļaujams vienīgi tad, ja izpildās vismaz šādi nosacījumi:
1) tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu ES un nacionālo tiesību normu saskaņotību;
2) bez atsevišķu regulu normu pārrakstīšanas privātpersonām nav iespējams pilnībā izprast to tiesības un pienākumus;
3) regulu normu pārrakstīšanu nav iespējams aizstāt ar atsauces uz konkrēto regulas normu ietveršanu nacionālajā tiesību aktā.
Līdz ar to, pārrakstot regulas normas, ir nepieciešams sniegt pamatojumu, vai un kādēļ konkrētu regulas normu inkorporēšana atbilst izņēmuma gadījumam, ievērojot, ka regulējums nacionālajā tiesību aktā jebkurā gadījumā nedrīkst paplašināt vai sašaurināt regulas tvērumu vai saturu.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu digitālo pakalpojumu koordinatora izmeklēšanas tiesību pamatproblēmu, jaunajā 24.pantā paredzēts noteikt, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs veikt Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta b) noteiktās pārbaudes bez tiesas atļaujas. Savukārt attiecībā uz citām izmeklēšanas tiesībām, norādāms, ka Digitālo pakalpojumu aktā tās ir izklāstītas ar augstu detalizācijas pakāpi un šī regula tieši piemērojama, attiecīgi nav nepieciešams papildus inkorporēt tās nacionālajā tiesību aktā. Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta b) apakšpunktā attiecībā uz klātienes inspekcijām (pārbaudēm) noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt šādas inspekcijas per se vai arī tās lūdz savas dalībvalsts tiesu iestādi uzdot inspekciju veikšanu. Līdz ar to dalībvalstīm ir dota izvēles brīvība noteikt, vai klātienes inspekcijas ir veicamas ar tiesas iestādes atļauju vai bez. Ievērojot minēto 24.panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs veikt klātienes pārbaudes bez tiesas atļaujas, ņemot vērā, ka šīm tiesībām nav krimināltiesiska rakstura un citās jomās, piemēram, jau šobrīd patērētāju aizsardzības administratīvā procesa ietvaros klātienes pārbaudes veic bez tiesneša, kas balstās uz komersanta brīvprātīgu sadarbību. Gadījumā, ja persona traucēs vai pretosies digitālo pakalpojumu koordinatora pārbaudēm, tad attiecīgi pret personu var piemērot soda naudas, kas noteiktas 5. pantā ietvertā likuma 27.panta otrajā daļā.
Attiecībā uz to vai nepieciešams digitālo pakalpojumu koordinatoram noteikt identiskas tiesības, kādas ir Konkurences padomei attiecībā uz klātienes pārbaudēm ar tiesas atļauju, norādāms, Konkurences padome var veikt klātienes pārbaudes gan bez tiesas atļaujas, gan ar tiesa atļauju. Klātienes pārbaudes notiek balstoties uz komersanta brīvprātīgu sadarbību, savukārt Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās piespiedu klātienes pārbaudes Valsts policijas klātbūtnē. Tikai piespiedu pārbaužu gadījumā tiek prasīta tiesas atļauja, savukārt Valsts policija konkrētā gadījumā nodrošina sabiedrisko kārtību un pārbaudes netraucētu norisi. Vienlaikus norādāms, ka administratīvajam procesam nav raksturīgas piespiedu izmeklēšanas darbības, kas skar būtiskas personu tiesības, kā tas ir kriminālprocesā.  Attiecīgi Konkurences likumā noteiktās piespiedu pārbaudes ir izņēmums administratīvajā procesā un šādu izņēmumu pavairošana kopumā nebūtu vēlama. Šāds izņēmums pieļauts, ņemot vērā, konkurences tiesību pārkāpumu raksturu. Proti, piemēram, karteļa gadījumā pastāv slepena noruna (sazvērestība) starp noteiktiem tirgus spēlētājiem, un šādās lietās bieži vien var iegūt tikai lietiskos pierādījumus, turklāt tirgus spēlētājiem var būt augsta motivācija tos iznīcināt, attiecīgi ir būtisks arī pārsteiguma moments. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumi pamatā notiek tiešsaistē, šie pārkāpumi ir atklāti un tos ir iespējams novērot, konstatēt un fiksēt (saglabāt pierādījumus par tiem) attālināti, izmantojot informācijas tehnoloģiju līdzekļus. Attiecīgi paredzams, ka klātienes inspekcijas varētu būt arī salīdzinoši reti piemērots pārbaudes līdzeklis vai arī tikai palīglīdzeklis pierādījumu ievākšanai. No tā secināms, ka Digitālo pakalpojumu akta izmeklēšanai nav nepieciešams ieviest tik smagu līdzekli kā piespiedu pārbaudes, kurām ir nepieciešama tiesas atļauja, kā tas ir Konkurences padomes gadījumā, kas arī uzliktu papildus slogu tiesām un Valsts policijai.
Likumprojektā lietots termins "pārbaudes", nevis "inspekcijas" (inspections) kā minēts Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta b) apakšpunktā. Šāda termina izvēle ir pamatota ar to, ka nacionālajos tiesību aktos ir lietderīgi lietot terminoloģiju konsekventi. Piemēram, attiecībā uz PTAC klātienes darbībām Negodīgas komercprakses 15.panta otrās daļas 2.punktā ir lietots termins "pārbaudes". Piebilstams, ka Eiropas Savienības tiesību aktos vienādu terminu tulkojums var atšķirties (piemēram, Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta b) apakšpunktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulā (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 lietotā termina "inspections" tulkojums latviešu valodā ir atšķirīgs). Turklāt dažādu terminu lietošana nacionālajā tiesību aktā attiecībā uz identiskām darbībām var radīt tiesiskās neskaidrības situāciju.

24.panta otrajā un trešajā daļā paredzēts noteikt, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs pieprasīt noslodzes datus no elektronisko sakaru komersanta. Šādu datu pieprasīšana Digitālo pakalpojumu aktu kompetentajai iestādei ir lietderīga, lai noskaidrotu, piemēram, interneta trafiku no vienas interneta protokola adreses uz citu un to vai starp ierīcēm ir notikusi komunikācija.
Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteiktajam, digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pilnvaras prasīt arī visām citām personām, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par iespējamu Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 15.punktu elektronisko sakaru pakalpojums ir pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un pārraida elektronisko sakaru tīklā un kurš aptver, tostarp interneta piekļuves pakalpojumu. Turklāt elektronisko sakaru komersanti nodrošina saviem pakalpojumu saņēmējiem interneta protokola adreses, kas nepieciešamas, lai ierīces varētu apmainīties ar datiem internetā. Attiecīgi elektronisko sakaru komersanti nodrošina nepieciešamo infrastruktūru kurā starpniecības pakalpojumu sniedzēji sniedz savu pakalpojumu. Līdz ar to elektronisko sakaru komersanti viennozīmīgi darbojas nolūkos, kas saistīti ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un digitālo pakalpojumu koordinatoram ir jābūt tiesībām pieprasīt to rīcībā esošos datus.
Lai arī tiesības pieprasīt noslodzes datus tieši nav pieminētas Digitālo pakalpojumu aktā, kā minēts, tās izriet no Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta a) apakšpunkta. Attiecīgi šo tiesību ierakstīšanu nacionālajā normatīvajā aktā nevar aizstāt ar konkrētu atsauci uz Digitālo pakalpojumu akta normu.  Noslodzes dati tiek pieprasīti un nodoti Elektronisko sakaru likumā, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 616 "Elektronisko sakaru komersantam pieprasīto noslodzes datu nodošanas kārtība" noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka pastāv citas kategorijas, kuras uzglabā elektronisko sakaru komersanti, normatīvajā aktā nepieciešams skaidri norādīt, kuras konkrēti datu kategorijas ir tiesīgs saņemt digitālo pakalpojumu koordinators. Attiecīgi ar konkrēto normu ierakstīšanu normatīvajā aktā tiek nodrošināta ES un nacionālo tiesību normu saskaņotība, kā arī tiek nodrošināta skaidrība par elektronisko sakaru komersantu pienākumiem.
Problēmas apraksts
7. Iestāžu izpildes panākšanas tiesības

Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkts paredz šādas kompetento iestāžu izpildes panākšanas pilnvaras, kas neskar soda naudu piemērošanu vai pagaidu pasākumus:
- pilnvaras pieņemt apņemšanos, ko piedāvā minētie pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz šīs regulas ievērošanu, un padarīt minētās apņemšanās saistošas;
- pilnvaras pieprasīt pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus, kas ir samērīgi ar pārkāpumu un ir nepieciešami, lai pārkāpums tiktu faktiski izbeigts, vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei.
Vienlaikus norādāms, ka šīs pilnvaras ir uzskaitītas vispārīgi un nav paredzēta to īstenošanas kārtība, kā arī Dalībvalstīm ir dota izvēles brīvība attiecībā uz to, vai šīs pilnvaras kompetentās iestādes īsteno patstāvīgi vai to dara tiesa. Līdz ar to ir nepieciešams nacionālajā tiesību aktā novērst tiesisko nenoteiktību par to, kā šīs tiesības secīgi tiek piemērotas, lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta saskaņotību ar nacionālajiem tiesību aktiem un privātpersonai labi uztveramu tiesību aktu.
Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punkts paredz, ka gadījumos, kad visas izpildes panākšanas pilnvaras, tostarp sodi un periodiskie soda maksājumi, ir izsmelti un Digitālo pakalpojumu akta pārkāpums turpinās, un to nevar novērst izmantojot citos tiesību aktos paredzētās tiesības, kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra pārbauda situāciju, pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā ir noteikti pārkāpuma izbeigšanai nepieciešamie pasākumi, un nodrošina to izpildi, kā arī ziņo par veiktajiem pasākumiem.
Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs neveic minētās darbības un Digitālo pakalpojumu akta pārkāpums ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud personu dzīvību vai drošību, tad kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt tiesu iestādei izdot rīkojumu uz laiku ierobežot saņēmēju piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam, ko skāris pārkāpums, vai, ja tas tehniski nav iespējams, starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums. Attiecīgi nacionālajā normatīvajā aktā ir nepieciešams noteikt tiesu iestādi, kura izdos šādu rīkojumu. Kompetentā iestāde pirms minētā pieprasījuma iesniegšanas aicina ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus laikposmā, kas nav īsāks par divām nedēļām, raksturojot, kādus pasākumus tas paredzējis pieprasīt, un norādot vienu vai vairākus adresātus, kam pasākumi paredzēti. Piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežojumu nosaka uz četrām nedēļām ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram šo laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā maksimālo šādu pagarinājumu skaitu, ko noteikusi minētā tiesu iestāde.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu digitālo pakalpojumu koordinatora izpildes panākšanas tiesību pamatproblēmu, jaunajā 25.pantā paredzēts noteikt digitālo pakalpojumu koordinatoram Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta a) līdz d) apakšpunktos noteiktās tiesības. Šajā pantā ietvertās normas ir veidotas pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 panta parauga, ko PTAC piemēro patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā, tādējādi nodrošinot iestādām un starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saprotamu pienākumu izpildes panākšanas tiesību piemērošanas kārtību, kas jau šobrīd ir pierādījusi sevi kā efektīvu praksē. Šāda kārtība ir lietderīga, lai mazinātu administratīvo slogu iestādēm un taupītu tās resursus.
25.panta paredzēts noteikt, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs ierosināt starpniecības pakalpojumu sniedzējam noteiktā termiņā nodrošināt atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām, neizdodot administratīvo aktu. Tam, var pastāvēt gadījumi, kad neatbilstība ir nebūtiska vai pastāv neapzinoties un bez ļaunprātīga nolūka. Attiecīgi, ievērojot “Konsultē vispirms” principu, šādam ierosinājumam ir arī konsultēšanas mērķis.
Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs noteiktajā termiņā nenodrošina atbilstību, tad digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu, vai piemērot soda naudu. Piebilstams, ka tiesības pieņemt lēmumu (administratīvo aktu) Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestādei pastāv arī bez sākotnēja ierosinājuma labprātīgi nodrošināt atbilstību, piemēram, ja pārkāpums ir būtisks vai ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs neizrāda gatavību sadarboties.
Papildus 25.pantā paredzēts noteikt, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs pieņemt rakstveida apņemšanos, kas detalizētāk izklāstīta jaunajā 26.pantā. Kā arī digitālo pakalpojumu koordinatoram ir tiesības priekšlaicīgi izbeigt administratīvo lietu, piemēram, ja neatbilstība ir novērsta lietas izskatīšanas procesā.

Lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punkta prasības, Likumprojekta 25.pantā paredzēts, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs izdot administratīvo aktu, ar kuru ierobežo saņēmēju piekļuvi attiecīgajam starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumam vai cita starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei. Likumprojekts paredz, ka digitālo pakalpojumu koordinators iesniedz iesniegumu par atļauju veikt minētās darbības (izdot administratīvo aktu) uz noteiktu laika periodu rajona (pilsētas) tiesai pēc iestādes juridiskās adreses, tas ir, Rīgas pilsētas tiesai. Tas nodrošinās, ka viena konkrēta tiesa specializējas uz šādu iesniegumu izskatīšanu un atļauju izsniegšanu, lai mazinātu kopēju noslodzi tiesu sistēmai. Latvijas administratīvajā procesā nav analoģiskas kārtības vai situācijas, kad iestāde lūdz atļauju tiesai izdot administratīvo aktu. Tādēļ Likumprojekts paredz, ka šīs normas ir veidotas pēc līdzības ar atļaujas pieprasīšanu informācijas iegūšanai par datu plūsmām saņemšanai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.14 pantā. Attiecīgi tiek nodrošināta iespējami vienveidīgāka procedūra, kā arī ierobežojošo darbību samērīguma izvērtējums. Izskatot digitālo pakalpojumu koordinatora iesniegumu, tiesai primāri būtu jāvērtē, vai ir sasniegti visi Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punkta noteiktie priekšnoteikumi pirms tiek īstenoti pasākumi piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošanai, kā arī iesniegumā ietverto apsvērumu pamatotība.
Norādāms, ka šādi administratīvie akti ir terminēti, jo digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs ierobežot piekļuvi tikai uz četrām nedēļām un pēc šī termiņa izbeigšanās ir jāpārtrauc piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošana. Ja pārkāpums turpinās, digitālo pakalpojumu koordinators, balstoties uz to pašu tiesneša lēmumu, ir tiesīgs grozīt administratīvo aktu, lai ierobežotu piekļuvi nākamajam četru nedēļu periodam, un tā līdz pārkāpums tiek pārtraukts vai izbeidzas tiesas izsniegtajā atļaujā noteiktais laika periods. Jauna administratīvā procesa uzsākšana nebūtu lietderīga, jo tas nozīmētu atkārtotu Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punktā noteiktās kārtības soļu secīgu izpildi un atkārtotu atļaujas pieprasīšanu no tiesas. Tas būtu neefektīvi, radītu papildus slogu iestādei un tiesai, kā arī kopumā apdraudētu visu šo darbību mērķi, ņemot vērā, ka viens no piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošanas priekšnosacījumiem ir tas, ka Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumam ir jābūt saistītam ar noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud personu dzīvību vai drošību. Ievērojot šī priekšnosacījuma būtību, secināms, ka ir nepieciešama iespējami ātra un efektīva rīcība. Papildus tam, pats par sevi Digitālo pakalpojumu akts paredz, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošanas laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem. Tas ir izdarāms attiecīgi grozot administratīvajā aktā noteikto piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošanas laika periodu, kā arī, nepieciešamības gadījumā, norādes par speciālajiem tehniskajiem parametriem (domēna vārdu, interneta protokola adresi). 
Pēc tiesneša norādītā laika perioda iztecēšanas, ja nepieciešams, digitālo pakalpojumu koordinators var atkārtoti pieprasīt atļauju tiesai (tiesnesim) izdot administratīvo aktu nākamajam laika periodam. 
Saņemot tiesas (tiesneša) atļauju, digitālo pakalpojumu koordinators izdos administratīvo aktu, ar kuru uzliks tiesisko pienākumu veikt ierobežojošās darbības pret konkrētu starpniecības pakalpojumu sniedzēju (pārkāpēju) tiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir tehniskas iespējas ierobežot piekļuvi. Digitālo pakalpojumu akta 120. apsvērumā paskaidrots, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji ar šādām tehniskajām iespējām var būt mitināšanas pakalpojumu sniedzēji (piemēram, serveri), interneta pakalpojumu sniedzēji (tas ir, elektronisko sakaru komersanti) vai domēnu reģistri vai reģistratūras.
Attiecīgi digitālo pakalpojumu koordinatora iesniegumā un tiesas lēmumā norāda:
- Ciktāl tas ir zināms, starpniecības pakalpojumu sniedzēju, kas būs digitālo pakalpojumu koordinatora administratīvā akta adresāts, proti, tos starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kas tehniski veiks ierobežošanu piekļuvei vai tiešsaistes saskarnei. Piebilstams, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēju saraksts, kas tehniski var veikt ierobežošanu piekļuvei vai tiešsaistes saskarnei var mainīties atkarībā no ierobežošanas veida un tā fakta, ka noteikti starpniecības pakalpojumu sniedzēji, piemēram, elektronisko sakaru komersanti var izbeigt savu darbību, vai arī jauni var uzsākt savu darbību.
- Ciktāl tas ir zināms, citas personas, kurām šis administratīvais akts būs nelabvēlīgs, piemēram, starpniecības pakalpojumu sniedzēju, kas ir pārkāpējs, un tā pakalpojuma lietotājus. Jāņem vērā, ka digitālo pakalpojumu koordinatora rīcībā var nebūt pilnīgas informācijas par visām personām, kam šis administratīvais akts būs nelabvēlīgs.
- Kādā administratīvajā lietā tiks pieņemts administratīvais akts un tajā noteikto tiesisko pienākumu darbības termiņu, kā arī laika periodu, kurā tiks izdots administratīvais akts un secīgie administratīvie akti.
- Mērķi, ko plānots sasniegt ar piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošanu.
- Iemeslu, kas neļauj sasniegt šo darbību mērķi samērīgākiem līdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kas ir digitālo pakalpojumu koordinatora administratīvā akta adresāti un kas tehniski veiks ierobežošanu piekļuvei vai tiešsaistes saskarnei, nav atbildīgi par šīs ierobežošanas rezultātā trešajām personām radītajiem zaudējumiem. Šī norma ir veidota pēc analoģijas ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 pantu. Jāņem vērā, ka piekļuves vai tiešsaistes saskarnes ierobežošana var radīt zaudējumus trešajām personām, piemēram, tirgotājiem, kas pārdot preces caur noteiktu tīmekļvietni. Attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt šo starpniecības pakalpojumu sniedzēju tiesisko aizsardzību un veicināt iestāžu lēmuma izpildi, ņemot vērā, ka šie starpniecības pakalpojumu sniedzēji nav pārkāpēji, bet tikai izpilda digitālo pakalpojumu koordinatora iestādes lēmumu.
Problēmas apraksts
8. Starpniecības pakalpojumu sniedzēja apņemšanās pieņemšana

Saistībā ar Digitālo pakalpojumu akta 52.panta 2.punkta a) apakšpunktā noteiktajām kompetentās iestādes pilnvarām pieņemt rakstveida apņemšanos nav konkretizēts, ko šāda apņemšanās ietver, kādā kārtībā un formā tā tiek sniegta, kā to padara saistošu, kāda ir apņemšanās īstenošanas kārtība. Līdz ar to, lai nodrošinātu privātpersonām labi uztveramu tiesību aktu un novērstu tiesisko nenoteiktību, ir nepieciešams Likumprojektā detalizēti atrunāt minētos jautājumus.
Risinājuma apraksts
Jaunajā 26.pantā paredzētās normas ir veidotas pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.16 panta parauga. Ar to tiek nodrošināta iestādēm un komersantiem saprotama kārtība, kas jau šobrīd efektīvi darbojas praksē patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā. PTAC tīmekļvietnē komersantiem ir pieejams rakstveida apņemšanās paraugi, kas atvieglo šāda dokumenta sastādīšanu un iesniegšanu, kā arī taupa iestādes resursus: https://registri.ptac.gov.lv/lv/table/rakstveida-apnemsanas.
Apņemšanās tiek pieņemta rakstveidā. To ierosina digitālo pakalpojumu koordinators un sastāda starpniecības pakalpojumu sniedzējs. Rakstveida apņemšanās nozīmē, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir atzinis pārkāpumu un labprātīgi apņēmies noteiktā termiņā veikt vai vairs neveikt noteiktas darbības, lai to novērstu. Līdz ar to par šiem jautājumiem digitālo pakalpojumu koordinatoram nav nepieciešams pieņemt lēmumu. Rakstveida apņemšanās stājas spēkā, kad digitālo pakalpojumu koordinators apstiprina tās pieņemšanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzējs paziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram par apņemšanās izpildi ne vēlāk ka trīs dienu ietvaros pēc apņemšanās termiņa beigšanās. Ja rakstveida apņemšanās netiek pildīta digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar ko nosaka pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu, vai uzliek soda naudu.
Problēmas apraksts
9. Atbildība

Digitālo pakalpojumu akta 52.pants paredz, ka Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem. Tajā paredzēti maksimālie soda apmēri, ko piemēro starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vai citām personām par Digitālo pakalpojumu aktā noteikto pienākumu neizpildi, nepakļaušanos kompetentās iestādes izmeklēšanas darbībām, kā arī periodiskos soda maksājumus, lai nodrošinātu, ka pārkāpums tiek izbeigts atbilstoši rīkojumam par pārkāpumu izbeigšanu vai par izmeklēšanas rīkojuma neizpildi. Attiecīgi nacionālajā normatīvajā aktā ir jāparedz maksimālais soda apmērs par minētajām darbībām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu prasības par sodiem, jaunajā 27.pantā paredzēts, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir tiesīgs uzlikt šādus sodus:

- Starpniecības pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 6% no tā gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā – par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu.

- Starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai soda naudu līdz 1% no to gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā – par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes nesniegšanu vai nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas nelabošanu un par nepakļaušanos pārbaudei, izmeklējot starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām.

- Starpniecības pakalpojumu sniedzējam periodisko soda maksājumu līdz 5% no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā, ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā norādītā datuma – par nepakļaušanos digitālo pakalpojumu koordinatora likumīgajām prasībām, izmeklējot starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām, vai par digitālo pakalpojumu koordinatora lēmuma nepildīšanu, ar ko nosaka pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu.
Problēmas apraksts
10. Pagaidu noregulējums

Digitālo pakalpojumu akta 52.panta 2.punkta e) apakšpunktā paredzēts, ka kompetentajai iestādei ir pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei. Papildus Digitālo pakalpojumu akta 114.apsvērumā paskaidrots, ka kompetentajai iestādei būtu jābūt pilnvarām pieņemt pagaidu pasākumus būtiska kaitējuma riska gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādiem pagaidu pasākumiem, kas var ietvert rīkojumus izbeigt vai novērst attiecīgo iespējamo pārkāpumu, vajadzētu būt vienīgi tādiem, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka – kamēr nav pieņemts galīgais lēmums – tiek novērsts nopietns kaitējums.
Attiecīgi no minētā izriet, ka Dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt, vai šādus pagaidu pasākumus kompetentā iestāde uzliek patstāvīgi vai ar tiesas starpniecību, vai atļauju. Papildus tam, Digitālo pakalpojumu akts atstāj Dalībvalstu pārziņā konkretizēt gadījumus, kad piemēro pagaidu pasākumus un pasākuma veidus.
Lai nodrošinātu privātpersonām labi uztveramu tiesību aktu un novērstu tiesisko nenoteiktību, ir nepieciešams Likumprojektā detalizēti atrunāt minētos jautājumus.
Risinājuma apraksts
Jaunajā 28.pantā paredzētās normas ir veidotas pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.17 panta parauga. Ar to tiek nodrošināta iestādēm un komersantiem saprotama kārtība, kādā pieņem lēmumu par pagaidu noregulējumu,  kas jau šobrīd efektīvi darbojas praksē patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā.
Likumprojektā paredzēts, ka lēmumu par pagaidu noregulējumu digitālo pakalpojumu koordinators pieņem uz pārkāpuma pirmšķietamu konstatējumu, ja tai ir pamats uzskatīt, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojuma saņēmējiem var būt nodarīts būtisks kaitējums un ir steidzami jārīkojas. Kā pagaidu noregulējumu var pieņemt tikai lēmumu, ar ko nosaka starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu. Lēmums par pagaidu noregulējumu stājas spēka no tā paziņošanas brīža un ir spēkā līdz gala lēmuma pieņemšanai.
Likumprojektā paredzētais lēmums par pagaidu noregulējumu ir speciāls tiesību institūts, kas atšķiras no Administratīvā procesa likumā noteiktā pagaidu regulējuma vai starplēmuma. Norādāms, ka pagaidu noregulējums kā speciāls tiesību institūts jau pastāv vairāk kā 10 gadus patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā, tostarp, negodīgas komercprakses aizlieguma jomā, un šī laika ietvaros ir jau izveidojusies tiesu prakse (tas ir noteikts Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 18.pantā un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.17 pantā). Piemēram, lēmumi par pagaidu noregulējumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiek pieņemti, lai novērstu tūlītēju kaitējumu patērētājiem, nevis tādu, kas iestāsies kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē. Līdz ar to ar pagaidu noregulējumu tiek novērsta situācija, ka patērētāju stāvoklis tiek pasliktināts (piemēram, pieaug patērētājiem nodarītie zaudējumi), turpinoties pārkāpumiem. Pagaidu noregulējuma institūts ir līdzīgs Administratīvā procesa likumā noteiktajam starplēmumam, taču vienlaikus šis tiesību institūts nodrošina, ka persona par pārsūdzēt PTAC pieņemto lēmumu, nodrošinot augstāku personas tiesību aizsardzību.
Attiecīgi Likumprojekts paredz identiskas kārtības, kas praksē ir pierādījusi savu efektivitāti, izveidi arī informācijas sabiedrības pakalpojumu jomā. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka arī Digitālo pakalpojuma akta pārkāpumi var nodarīt tūlītēju kaitējumu galalietotājiem (tostarp, ekonomisku), piemēram, ja tie tiek īstenoti ciešā saistībā ar negodīgu komercpraksi. It sevišķi tas attiecas uz pienākumiem tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz Digitālo pakalpojuma akta 25.panta regulējumu par tiešsaistes saskarnes dizainu un organizāciju, un 26.panta regulējumu par reklāmu.
Likumprojektā tiek lietots termins "būtisks kaitējums", nevis "nozīmīgs kaitējums" kā tas ir minēts Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta e) apakšpunktā. Analoģiski kā gadījumā ar terminu "pārbaudes" tiek konsekventi lietots citos nacionālajos normatīvajos aktos lietots termins, proti, šāds termins tiek lietots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.17 pantā.
Problēmas apraksts
11. Digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšana

Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 6.punktam Dalībvalstis nodrošina, ka Digitālo pakalpojumu aktā minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos, jo īpaši, tas attiecās uz tiesībām uz aizstāvību.
Risinājuma apraksts
Digitālo pakalpojumu akta piemērošana tiks īstenota administratīvā procesa ietvaros. Attiecīgi jaunajā 29.pantā tiek paredzēta digitālo pakalpojumu koordinatora lēmuma pārsūdzēšanas kārtība, kas veidota pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.18 parauga. Līdz ar to Likumprojekts paredz analoģisku lēmumu lēmumu pārsūdzēšanu kā patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā, tostarp, negodīgas komercprakses aizlieguma jomā. Tas ir, digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumi var tikt pārsūdzēti tikai tiesā, nevis apstrīdēt iestādē. Specifiskā kārtībā noteikta šādu apsvērumu dēļ:
- jau šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta (101) daļā noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus var pārsūdzēt tikai tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (neatkarīgi no jomas);
- PTAC lēmumu apstrīdēšana pašā iestādē nav lietderīga, jo PTAC lēmumus pieņem tā direktors;
- vēsturiski praksē secināts, ka PTAC lēmumu apstrīdēšana padotības kārtībā augstākā iestādē ir bijusi neefektīva, tā radīja papildus slogu iestādēm un neatkarīgi no apstrīdēšanas institūta lietas nonāca tiesā;
- šāda kārtība nodrošinās augstāku digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas neatkarību.

Likumprojektā paredzēts, ka digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu, tostarp lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā jebkura persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir ierobežotas ar šo lēmumu. Tiek paredzēts, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot daļā par piemērotajām soda naudām vai periodiskajiem soda maksājumiem. Tas ir nepieciešams, lai lēmuma pārsūdzēšana netiktu izmantota pārkāpuma turpināšanai, tādējādi turpinot aizskart galalietotāju tiesības.
Likumprojektā paredzēts, ka lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas, un pieteikumu par to tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmums par pagaidu noregulējumu nav pārsūdzams, ņemot vērā, ka pagaidu noregulējumam nav galīga noregulējuma raksturs un tas ir spēkā līdz tiek atcelts, grozīts vai kad stājas spēkā galīgais lēmums. Savukārt galīgais lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams, ka Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai būs pozitīva ietekme uz starpniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu saņēmējiem (tostarp patērētājiem), jo tiks nodrošināts augstāks Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzības līmenis tiešsaistē, kā arī efektīvāka aizsardzība pret nelikumīgu saturu interneta vidē.
Juridiskās personas
  • elektronisko sakaru komersanti
Ietekmes apraksts
Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai būs ietekme uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā, ka tiem būs jāievēro šīs regulas jaunie noteikumi un uzliktie pienākumi tiešsaistē.
Ar šo regulējumu pakalpojumu sniedzējiem tiks radīts jauns administratīvais slogs un atbilstības izmaksas.
Norādāms, ka Digitālo pakalpojumu akta prasību administratīvo un atbilstības izmaksas starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pašreizējā Likumprojekta izstrādes stadijā precīzi nav iespējams aprēķināt:
a) Nav datu, cik starpniecības pakalpojumu sniedzēju ir Latvijā, ņemot vērā, ka tiem nav specifiski jāreģistrējas. Turklāt to skaits pastāvīgi mainās. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datubāzei Latvijā ir 123 elektronisko sakaru komersanti, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumu. Pēc PTAC aplēsēm ir ne mazāk kā 300 dažādu Latvijas starpnieku pakalpojumu sniedzēji, bet to skaits ir ar tendenci palielināties.
b) Nav precīzas informācijas par to, kāds ir šo starpniecības pakalpojumu sniedzēju lielums un to sniegto pakalpojumu veidi. Digitālo pakalpojums akts paredz saudzējošāku atbilstības režīmu un mazāku pienākumu apmēru mikro un mazajiem uzņēmējiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gada datiem Latvijā ir 1270 uzņēmumu, kas nodarbojas ar datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītām darbībām, interneta portālu darbību, un 98% no tiem ir mikro vai mazie uzņēmumi.
c) Nav precīzas informācijas par to, kādas un kādā apmērā Digitālo pakalpojums akta prasības starpniecības pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd izpilda.

Paredzams neliels administratīvā sloga pieaugums elektronisko sakaru komersantiem saistībā ar piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnēm, atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punktā noteiktajai kārtībai. Vienlaikus norādāms, ka piekļuves ierobežošanas gadījumi būs ārkārtīgi reti, ņemot vērā, ka jāizpildās virknei kritēriju, lai šīs pilnvaras varētu piemērot (komersants nepakļaujas digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumam un nemaksā soda naudu, Digitālo pakalpojumu akta pārkāpums ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu, ir jāsaņem tiesneša atļauja). Piekļuves ierobežošanas izmaksu aprēķina piemērs vienam gadījumam norādīts anotācijas 2.3.punktā.

Sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros detalizētāka informācija par ietekme uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem netika saņemta.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams administratīvā sloga pieaugums uzņēmumiem, kas sniedz starpniecības pakalpojumu Digitālo pakalpojumu akta izpratnē.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams administratīvā sloga pieaugums uzņēmumiem, kas sniedz starpniecības pakalpojumu Digitālo pakalpojumu akta izpratnē. 

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
1 537,50
elektronisko sakaru komersanti
palielinās
Vērtības nozīme:
25,00
EUR
0,05
stundas
123
Elektronisko sakaru komersantu skaits, kas nodrošina interneta pakalpojumu
10
Lēmumi par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu
1 537,50
Izmaksas dažādiem komersantiem ir atšķirīgas, jo tās ir atkarīgas no ieviestajām iekšējām procedūrām un tehnoloģijām, tādēļ administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir aptuvens. Vienas tiešsaistes saskarnes ierobežošana un administrēšana vienam komersantam izmaksā no 5 līdz 25 EUR. Lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu parasti tiek uzdots visiem elektronisko sakaru komersantiem, lai nodrošinātu lēmuma izpildi visā Latvijas elektronisko sakaru tīklā.
Kopā
1 537,50

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
811 522
0
954 221
0
1 078 332
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
811 522
0
954 221
0
1 078 332
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
811 522
0
954 221
0
1 078 332
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
811 522
0
954 221
0
1 078 332
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai nodrošinātu digitālo pakalpojumu koordinatora un Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes uzdevumu izpildi, PTAC tiek nodrošinātas papildus 6 amata vietas Ekonomikas ministrijas resorā esošo amata vietu ietvaros.
Cita informācija
Ekonomikas ministrijai (Patērētāju tiesību aizsardzības centram) nepaciešamais finansējums Digitālā pakalpojumu akta ieviešanai 2024.gadā  811 522 auro apmērā, 2025.gadā 954 221 euro apmērā un  2026.gadā  1 078 332 euro apmērā tiks nodrošināts likumā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” prioritārajam pasākumam “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” paredzētā finansējuma ietvaros.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumi Nr.99 "Kārtība, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija ierobežo piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesības un piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā"

Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi Noteikumos Nr.99, atbilstoši Likumprojektā ietvertajiem deleģējumiem Ministru kabinetam. Ekonomikas ministrija vērtēs, vai nepieciešams izdot jaunus noteikumus, kas aizstāj Noteikumus Nr.99, atkarībā no nepieciešamo grozījumu apmēra. Šāds deleģējums ir nepieciešams, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā nav vienotu noteikumu un kārtības, kādā iestādes ierobežo tiešsaistes resursus. 
Šobrīd tiesības ierobežot saturu tiešsaistē ir PTAC (patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā un atbilstības novērtēšanas jomā), Veselības inspekcijai (lietās par patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību zāļu jomā), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (attiecībā uz nelicencētām azartspēļu tīmekļvietnēm), NEPLP (attiecībā uz nelicencētām audiovizuālo programmu retranslācijas tīmekļvietnēm), kas ir noteiktas to specializētajos likumos. Turklāt jomu apjoms, kurās paredzēts noteikt iestāžu tiesības ierobežot tiešsaistes resursus paplašinās. Vienlaikus nepastāv vienotu kārtības par to, kā šīs tiesības tiek īstenotas. Papildus tam nav kārtības, kādā informācija par ierobežošanas lēmumiem tiek pārsūtīta digitālo pakalpojumu koordinatoram. Respektīvi, ņemot vērā, ka Noteikumos Nr.99 ir detalizēti aprakstīts, kā šīs tiesības īsteno PTAC un VI, grozījumu mērķis būs paplašināt tās tvērumu un attiecināt uz visām iestādēm, kam ir tiesības ierobežot saturu tiešsaistē.

Attiecīgi vienotu noteikumu izveides mērķi ir:
- noteikt privātpersonām un uzraudzības iestādēm skaidru, saprotamu un vienotu kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, kādā ierobežo tiešsaistes resursus un ar kuru novērš vai aizliedz pārkāpumu tiešsaistē;
- novērst regulējuma sadrumstalotību, kas rodas gadījumos, kad tiek noteikta atšķirīga iestāžu lēmumu izpildes kārtība (piemēram, nosakot to iestāžu iekšējos normatīvajos aktos), un  kas rada tiesisko neskaidrību un papildu administratīvo slogu privātpersonām;
- nodrošināt personu, kuru intereses lēmums skar vai varētu skart, tiesību aizsardzību, proti, nodrošināt personu tiesības tikt informētām par lēmumu un attiecīgi nodrošināt iespējas savlaicīgi pārsūdzēt lēmumu;
- atsevišķās jomās paredzot ierobežotu lēmuma darbības termiņu, nodrošināt privātpersonām administratīvā sloga un izmaksu mazināšanu;
- paredzot ierobežotu lēmuma darbības termiņu, novērst nesamērīgu tiešsaistes resursu ierobežošanu sabiedrībai, tehnoloģisko inovāciju bremzēšanu un potenciālo kaitējumu tautsaimniecībai;
- noregulēt vienotu kārtību, kādā notiek starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresētu lēmumu vai informācijas pieprasījumu un informācijas par to izpildi, kā arī citu saistošu dokumentu pārsūtīšana digitālo pakalpojumu koordinatoram.

Noteikumu provizoriskais saturiskais tvērums:
1. Visparīgie jautājumi
- noteikumu mērķis;
- iestāžu lēmuma ievietošanu mašīnlasāmajā sarakstā;

2. Iestāžu lēmums par satura ierobežošanu tiešsaistē

2.1. Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā
- lēmuma būtība;
- lēmuma nosūtīšanas veids adresātiem un citām personām;
- lēmumā ietveramā tehniskā informācija, papildus Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā noteiktajām administratīvā akta sastāvdaļām un Digitālo pakalpojumu akta 9.panta prasībām;
- kārtību par pielikuma formas pievienošanu, ja lēmums attiecās uz vairāku tiešsaistes resursu ierobežošanu;
- lēmuma izpildes un darbības termiņu.

2.2. Lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu
- lēmuma būtība;
- lēmuma nosūtīšanas veids adresātiem un citām personām;
- lēmumā ietveramā tehniskā informācija, papildus Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā noteiktajām administratīvā akta sastāvdaļām un Digitālo pakalpojumu akta 9.panta prasībām;
- kārtību par pielikuma formas pievienošanu, ja lēmums attiecās uz vairāku tiešsaistes resursu ierobežošanu;
- lēmuma izpildes un darbības termiņu.

2.3. Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā
- lēmuma būtība;
- lēmuma nosūtīšanas veids adresātiem un citām personām;
- lēmumā ietveramā tehniskā informācija pievienošanu, papildus Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā noteiktajām administratīvā akta sastāvdaļām un Digitālo pakalpojumu akta 9.panta prasībām;
- kārtību par pielikuma formas pievienošanu, ja lēmums attiecās uz vairāku tiešsaistes resursu ierobežošanu;
- lēmuma izpildes un darbības termiņu.

3. Digitālo pakalpojumu koordinatora lēmums ar ko ierobežo piekļuvi vai tiešsaistes saskarni
- papildus prasības digitālo pakalpojumu koordinatoram par tiesas lēmuma pievienošanu;
- papildus prasības lēmuma izpildes un darbības termiņam (ņemot vērā, ka tas atšķiras no citiem gadījumiem).

4. Lēmuma un informācijas pieprasījuma un to izpildes paziņošana digitālo pakalpojumu koordinatoram
- kārtība, kādā lēmumu vai informācijas pieprasījumu un informāciju par tā izpildi, ka arī citiem dokumentiem, tiek pārsūtīta digitālo pakalpojumu koordinatoram;
- nosacījumi un kārtība, kādā informāciju par lēmumu vai informācijas pieprasījumu un tā izpildi, ka arī citiem dokumentiem, paziņo automatizētā veidā.

5. Pielikums (pielikuma forma, ja tiek ierobežoti vairāki tiešsaistes resursi vai satura vienības).

Norādāms, ka minēto regulējumu nebūtu lietderīgi iekļaut likuma tekstā tā apjoma un detalizācijas dēļ, kā arī tādēļ, ka tas noregulē tehniskus jautājumus.
Grozījumu Ministru kabineta noteikumos paredzēts veikt līdz 2024.gada 1.decembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2065
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19.oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)
Apraksts
Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu to piemēro no 2024.gada 17.februāra.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19.oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
9.pants
Likumprojekta 5.pants (likuma 23.panta ceturtā daļa)
Pārņemtas daļēji
Prasības tiks pārņemtas pilnībā ar grozījumiem Noteikumos Nr.99
Nē
10.pants
Likumprojekta 5.pants (likuma 23.panta ceturtā daļa)
Pārņemtas daļēji
Prasības tiks pārņemtas pilnībā ar grozījumiem Noteikumos Nr.99
Nē
49.panta 1.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 22.panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
49.panta 2.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma likuma 22.panta otrā daļa, likuma 23.panta pirmā un otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
50.pants
Likumprojekta 5.pants (likuma 22.panta trešā un ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 1.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 24.panta pirmā un otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 25.panta pirmās daļas 2.punkts un 26.pants)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta b) apakšpunkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 25.panta trešās daļas 1.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta c) apakšpunkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 25.panta trešās daļas 2.punkts, 27.panta pirmā un otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta d) apakšpunkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 27.panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta e) apakšpunkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 28.pants)
Pārņemtas pilnībā
Nē
51.panta 2.punkta otrā daļā
Likumprojekta 5.pants (likuma 27.panta otrā un trešā daļa) un Administratīvā procesa likums
Pārņemtas pilnībā
Nē
Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 25.panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 6.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 29.pants)
Pārņemtas pilnībā
Nē
52.panta 1.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 27.pants)
Pārņemtas pilnībā
Nē
Digitālo pakalpojumu akta 52.panta 3.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 27.panta pirmā un otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
Digitālo pakalpojumu akta 52.panta 4.punkts
Likumprojekta 5.pants (likuma 27.panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Digitālo pakalpojumu aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij attiecās uz Digitālo pakalpojumu akta izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru īstenošanu ar tiesas iestādes starpniecību vai bez tās. Tas attiecās uz:
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkta b) apakšpunktā minētās pilnvaras veikt inspekcijas telpās;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta b) apakšpunktā minētās pilnvaras pieprasīt pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta c) apakšpunktā minētās pilnvaras uzlikt naudas sodu;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta d) apakšpunktā minētās pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta e) apakšpunktā minētās pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus.

Likumprojekts paredz, ka minētās tiesības Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde piemēro, neprasot atļauju tiesai, ņemot vērā, ka analoģiskas tiesības administratīvajā procesā citās jomās (piemēram, patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā) tiek piemērotas bez tiesu iestādes iesaistīšanas.
Attiecīgi nav pamatoti noslogot tiesu sistēmu un apgrūtināt Digitālo pakalpojumu akta kompetento iestāžu izmeklēšanas un pārkāpumu novēršanas darbības.

Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 1.punkts paredz Dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoru izmeklēšanas pilnvaras. Likumprojekts neparedz šo normu inkorporāciju nacionālajā tiesību aktā, ņemot vērā, ka šīs normas ir izteiktas ar augstu detalizācijas pakāpi un ir tieši piemērojamas.

Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkts paredz Dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoru izpildes panākšanas pilnvaras pilnvaras. Tās ir inkorporētas nacionālajā tiesību aktā, ņemot vērā, ka nav paredzēta to īstenošanas kārtība:
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta a) apakšpunktā minētās pilnvaras pieņemt apņemšanos - prasība ieviesta paredzot digitālo pakalpojumu koordinatoram tiesības pieņemt rakstveida apņemšanos, analoģiski kā tas ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta b) apakšpunktā minētās pilnvaras ieprasīt pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus - prasība ieviesta paredzot digitālo pakalpojumu koordinatoram tiesības pieņemt lēmumu ar kuru nosaka pakalpojumu sniedzējam tiesisko pienākumu (veikt vai aizliegt noteiktu rīcību) izbeigt pārkāpumu.
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta c) apakšpunktā minētās pilnvaras uzlikt naudas sodu - prasība ieviesta, paredzot digitālo pakalpojumu koordinatoram tiesības pieņemt lēmumu ar kuru piemēro starpniecības pakalpojumu sniedzējiem sodu, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta d) apakšpunktā minētās pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu - prasība ieviesta, digitālo pakalpojumu koordinatoram tiesības pieņemt lēmumu ar kuru piemēro starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vai citām personām periodisko soda maksājumu par likumīgo prasību vai tiesiskā pienākuma nepildīšanu;
- Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta e) apakšpunktā minētās pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus - prasība ieviesta, paredzot digitālo pakalpojumu koordinatoram tiesības pieņemt pagaidu noregulējumu. 
Likumprojektā minēto tiesību piemērošanas kārtība ir strukturēta analoģiski tam, kā PTAC jau šobrīd piemēro šādas tiesības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā, tostarp, negodīgas komercprakses aizlieguma jomā. Šāda tiesību piemērošanas kārtība ir saprotama un zināma PTAC, kā arī praksē tā ir pierādījusi savu efektivitāti.

Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkta otrā daļa paredz, ka attiecībā uz šī punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktu digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir arī minētajos apakšpunktos noteiktās izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Tie īsteno minētās izpildes panākšanas pilnvaras tikai pēc tam, kad minētajām citām personām ir laikus sniegta visa attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par piemērojamajiem termiņiem, naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem par rīkojuma neizpildi, kā arī par apstrīdēšanas iespējām.
Norādām, ka Likumprojekta 5.pantā paredzētā likuma 27.panta otrā un trešā daļa paredz, ka sodi (par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes nesniegšanu vai nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas nelabošanu un par nepakļaušanos pārbaudei) un periodiskie soda maksājumi (par likumīgo prasību nepildīšanu) var tikt uzlikti ne tikai starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, bet arī citām personām. Visas attiecīgās informācijas sniegšana šīm personām tiks nodrošināta izmeklēšanas ietvaros administratīvajā procesā katrā konkrētā gadījumā, atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem principiem un regulējumam. Ja citai personai tiks piemērots sods vai periodiskais soda maksājums, tad atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.pantam, šajā administratīvajā aktā norāda, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 6.punkta nosaka prasību Dalībvalstīm paredz konkrētus noteikumus un procedūras noteikto pilnvaru īstenošanai un nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus. Minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tostarp tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Norādāms, ka administratīvā procesa likuma 2.pants paredz, ka tā mērķis nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu. Digitālo pakalpojumu koordinators īstenos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras administratīvā procesa ietvaros, attiecīgi nodrošinot procesuālās garantijas, privātpersonas tiesības, kā arī tiesu varas kontroli par iestādes rīcību. Savukārt attiecībā uz to, kādēļ Eiropas Komisijas pilnvaras un to izmantošanas kārtība tiek detalizēti aprakstītas Eiropas Savienības tiesību aktos, savukārt tāda detalizācija nav nepieciešama nacionālajos tiesību aktos, norādāms, ka Eiropas Komisijai nav attiecīga procesuālā likuma.

Digitālo pakalpojumu akta 49.panta 3.punkts paredz, ka Dalībvalstis publisko un dara zināmu Komisijai un padomei savas par digitālo pakalpojumu koordinatoru ieceltās kompetentās iestādes nosaukumu un informāciju par to, kā ar to var sazināties. Attiecīgā dalībvalsts Komisijai un padomei dara zināmu pārējo 2. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to attiecīgos uzdevumus. 
Arī Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 2.punkts paredz, ka Dalībvalstis noteikumus un pasākumus par sodiem dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
Norādāms, ka Eiropas Komisijas Komunikāciju tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts jau ir informēts, ka PTAC tiks noteikts par digitālo pakalpojumu koordinatoru Latvijā. Pēc Likumprojekta stāšanās spēkā Ekonomikas ministrija atkārtoti apstiprinās minētajam ģenerāldirektorātam šo informāciju, kā arī informēs par pieņemto likumu un tā saturu, izmantojot oficiālos saziņas kanālus ar šo ģenerāldirektorātu. Informācijas publiskums par to, ka PTAC pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju, tiks nodrošināts ar pieņemtā likuma publicēšanu oficiālajā vēstnesī.

Digitālo pakalpojumu akta 21.panta 6.punkts paredz, ka Dalībvalstis var izveidot ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes vai atbalstīt tādu dažu vai visu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu darbību, kuras tās ir sertificējušas. Latvija, izmantojot paredzēto rīcības brīvību dalībvalstīm, šobrīd izvēlējās neizveidot šādu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, ņemot vērā, ka tas prasītu papildus finanšu un cilvēkresursus, kā arī specializētas zināšanas, tomēr pašreizējā stadijā ir sarežģīti novērtēt šādas iestādes izveides potenciālo noslogotību un pievienoto vērtību lietotāju aizsardzībai. Jāņem vērā, ka Digitālo pakalpojumu aktā ietvertais regulējums ir jauna joma, un tā uzlikto pienākumu rezultāti, kā arī izraisītās vajadzības vēl būs jāizvērtē. Vienlaikus iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas specializējas noteiktos Digitālo pakalpojumu akta jautājumos, netiek liegta iespēja izveidot un sertificēt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes.

Digitālo pakalpojumu akta 111.apsvērumā paskaidrots, ka šī regula neskar dalībvalstu iespēju izveidot finansēšanas mehānismus, kuru pamatā ir uzraudzības maksa, ko iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot ES tiesību aktus, ciktāl to iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. No tā izriet, ka dalībvalstīm netiek ierobežota iespēja izveidot tādu Digitālo pakalpojumu akta finansēšanas mehānismu, kura pamatā ir uzraudzības maksa.
Ekonomikas ministrija vērtēja uzraudzības maksas ieviešanas iespēju un secināja, ka uzraudzības maksas starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir augsti riski un var būt tālejošas negatīvas sekas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka lielākā daļa starpniecības pakalpojumu tiek sniegti tiešsaistē un tie nav ģeogrāfiski piesaistīti un var sniegt savus pakalpojumus no jebkuras valsts. Attiecīgi uzraudzības maksas ieviešana radīs papildus izmaksas Latvijas starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kavēs to inovācijas un padarīs tos mazāk konkurētspējīgus vienotajā tirgū, kā arī mazinās Latvijas pievilcību investīcijām digitālo pakalpojumu jomā attiecībā pret citām dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Interneta asociācija, SIA VA Government
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts tika nodots publiskajai apspriešanai tiesību aktu portālā 2023. gada 3. oktobrī, viedokļu sniegšanas termiņš tika noteikts 2023. gada 17. oktobris. Papildus tam, Ekonomikas ministrija nosūtīja nevalstiskajām organizācijām vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu, kā arī sniegt to rīcībā esošo informāciju par potenciālo administratīvā un atbilstības sloga pieaugumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.
Publiskās apspriešanas ietvaros nevalstisko organizāciju viedokļi, kā arī aprēķini par potenciālo sloga pieaugumu, netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
PTAC tiek noteikts par Digitālo pakalpojumu akta kompetento iestādi, kas uzrauga Digitālo pakalpojumu aktā noteikto starpniecības pakalpojumu sniedzēju pienākumu izpildi. Papildus tam, PTAC tiek noteikts par digitālo pakalpojumu koordinatoru, kas veic visus Digitālo pakalpojumu aktā tam noteiktos uzdevumus. Attiecīgi PTAC uzdevumi tiek paplašināti.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Likumprojekta izpildes nodrošināšanai pieaugs slogs PTAC. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir norādīts anotācijas 3.sadaļā.
Paredzams neliels administratīvā sloga pieaugums Rīgas pilsētas tiesai saistībā ar Digitālo pakalpojuma akta kompetento iestāžu iesniegumu izskatīšanu, kas attiecās uz atļauju izdot administratīvo aktu, ar ko ierobežo piekļuvi tiešsaistē. Šis administratīvā sloga pieaugums ir atkarīgs no Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes iesniegumu daudzuma, vienlaikus paredzams, ka tas nebūs apjomīgs (prognozējams, ka tas varētu būt līdz 1 atļaujas pieprasījumam gadā), ņemot vērā, ka ir jāizpildās virknei priekšnosacījumu, lai varētu pieprasīt atļauju piekļuves ierobežošanai.
Papildus paredzams administratīvā sloga pieaugums Administratīvajai rajona tiesai saistībā ar Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes lēmumu un lēmumu par pagaidu noregulējumu pārsūdzībām. Šis administratīvā sloga pieaugums ir atkarīgs no pārsūdzību skaita, un šobrīd nav nosakāms.
Paredzams arī administratīvā sloga pieaugums citām iestādēm saistībā ar atzinumu sniegšanas pienākumu PTAC. Administratīvs slogs varētu pieaugt tādām iestādēm kā Datu valsts inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs u.c. Vienlaikus šobrīd ir sarežģīti noteikt visas iestādes, kuru kompetencē ietilpst uzraudzības vai citas darbības, kas varētu skart Digitālo pakalpojumu aktu. Digitālo pakalpojumu akta uzraudzības procesā radītais administratīvā sloga apmērs citām iestādēm šobrīd nav nosakāms un būs atkarīgs no pieprasījuma un atzinuma sarežģītības, kā arī nepieciešamības veikt papildus izmeklēšanu, pārbaudes vai citas darbības. Administratīvā sloga pieaugums varētu rasties, pieaugot to kompetencē esošo jautājumu uzraudzībai, ņemot vērā, ka potenciāli palielināsies saņemtās informācijas apjoms par nelikumīgo saturu tiešsaistē.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akts ir vispārējais tiesību akts, kas regulē informācijas sabiedrības pakalpojumus.
Paredzams, ka Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai būs pozitīva ietekme uz tiešsaistes vides lietotājiem. Tiešsaistes vide kļūs drošāka, paredzamāka un uzticamāka (tiks efektīvāk un ātrāk izņemts nelikumīgs saturs tiešsaistē, tiks novērsti vai mazināti ļoti lielu tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu radītie riski tiešsaistē).

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akta 34.pants paredz, ka ļoti lielām tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienākums izvērtēt to radītos riskus tiešsaistē un mazināt tos atbilstoši 35.pantā noteiktajiem līdzekļiem. Šo risku sarakstā ir negatīva ietekme attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību. Līdz ar to Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai paredzama pozitīva ietekme uz dzimumu līdztiesību.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akta 34.pants paredz, ka ļoti lielām tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienākums izvērtēt to radītos riskus tiešsaistē un mazināt tos atbilstoši 35.pantā noteiktajiem līdzekļiem. Šo risku sarakstā ir negatīva ietekme attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī negatīva ietekme uz personas fizisko un garīgo labbūtību. Līdz ar to Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai paredzama pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības aizsardzību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akta 34.pants paredz, ka ļoti lielām tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienākums izvērtēt to radītos riskus tiešsaistē un mazināt tos atbilstoši 35.pantā noteiktajiem līdzekļiem. Šo risku sarakstā ir negatīva ietekme uz pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem un sabiedrisko drošību.
Papildus tam vārda brīvības un citu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto vērtību aizsardzība arī ir viens no Digitālo pakalpojumu akta pamatmērķiem, tāpēc drošas tiešsaistes vides radīšanas mērķi ir sabalansēti ar izteiksmes brīvības aizsardzību tiešsaistē.
Ņemot vērā minēto, Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai paredzama pozitīva ietekme uz  demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības attīstību.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akta 26. un 28.pants paredz, ka tiešsaistes platformas nerāda lietotājiem profilēšanā balstītu reklāmu. Šie pienākumi mazina lietotāju profilēšanas un lietotāju datu ievākšanas nozīmi tiešsaistes vidē, un attiecīgi tam ir pozitīva ietekme uz datu aizsardzību.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālo pakalpojumu akta 28.pants paredz, ka tiešsaistes platformu nodrošinātāji ievieš pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai savā pakalpojumā nodrošinātu augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni.
Digitālo pakalpojumu akta 34.pants paredz, ka ļoti lielām tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienākums izvērtēt to radītos riskus tiešsaistē un mazināt tos atbilstoši 35.pantā noteiktajiem līdzekļiem. Šo risku sarakstā ir negatīva ietekme uz nepilngadīgajiem.
Ņemot vērā minēto, paredzams, ka Digitālo pakalpojumu akta piemērošanai būs pozitīva ietekme uz nepilngadīgo (bērnu) interešu un tiesību aizsardzību.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi