Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-217: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma ar 72.2 pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām" (turpmāk - Noteikumu projekts) noteic kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju Energoresursu informācijas sistēmā par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
Ar Noteikumu projektu spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. aprīļa lēmuma Nr. 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām (turpmāk – Lēmums 1999/280/EK) (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31999D0280&from=FR) 1. pantu dalībvalstis 3. pantā noteiktajā veidā jāiepazīstina Eiropas Komisiju (turpmāk - Komisija) ar informāciju par jēlnaftas piegādes izmaksām, CIF un naftas produktu patēriņa cenām. Saskaņā ar šī lēmuma 2. panta 5. apakšpunktu “patēriņa cenas” ir visraksturīgākā cena, kas faktiski piemērota noteiktas grupas patērētājiem.
Savukārt Komisijas 1999. gada 26. jūlija lēmuma Nr. 1999/566/EK, ar ko īsteno Padomes lēmumu 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām (turpmāk – Lēmums 1999/566/EK) (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31999D0566&from=EN) 1. pants nosaka, ka informāciju, kuru dalībvalsts dara zināmu Eiropas Komisijai saskaņā ar Lēmuma 1999/280/EK 1. pantu, sagatavo atbilstīgi pielikumā izklāstītajām definīcijām. Saskaņā ar Lēmuma 1999/566/EK pielikuma sadaļu “Definīcija katru pirmdienu spēkā esošajām cenām, atskaitot nodevas un nodokļus”, dalībvalsts ne vēlāk kā līdz otrdienas pusdienlaikam sniedz Komisijai informāciju par tām naftas produktu cenām, kuras ir spēkā katru pirmdienu un no kurām atskaitītas nodevas un nodokļi.

Eiropas Komisijas 2013.gada 11.septembra rekomendāciju C(2013) 8737 final par iknedēļas naftas produktu cenu ziņošanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/280/EK par iknedēļas naftas biļetenu (turpmāk - Rekomendācijas C(2013) 8737) (https://energy.ec.europa.eu/system/files/2014-10/2013_8737_commission_recommendation_0.pdf un https://energy.ec.europa.eu/system/files/2014-10/2013_8737_commission_recommendation_annex_0.pdf.) (piemērojamas brīvprātīgi) mērķis bija samazināt metodoloģiskās atšķirības starp dalībvalstīm naftas produktu mazumtirdzniecības cenas iesniegšanai, kā rezultātā tika definēti vienoti kritēriji un izveidota vienota naftas produktu mazumtirdzniecības cenas iesniegšanas tabula (platforma) visām dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto naftas produktu mazumtirdzniecības cenas ziņošanas platformu (turpmāk arī - tabula), katra Eiropas Savienības dalībvalsts pirmdienā un ne vēlāk kā līdz otrdienas plkst.12:00 ievada minētajā tabulā vidējās naftas produktu cenas trim galvenajiem naftas produktiem – benzīns 95, dīzeļdegviela un sašķidrinātā naftas gāzes, kuri tiek izmantota transportlīdzekļos. Latvija minētajā tabulā ievada visus Latvijas Republikas tiešos un netiešos nodokļus, nodevas, kā arī citus maksājumus, kas attiecas uz katru no iepriekš minētajiem naftas produktiem, kā rezultātā, ievadot katra naftas produkta pirmdienas vidēji svērto cenu, platformā automātiski tiek aprēķināta katra naftas produkta cena bez nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, un nodokļu, nodevu un citu maksājumu kopsumma.
Tā kā Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoši Padomes lēmumi, tad augstāk minētā lēmuma izpildei ir jānodrošina, ka komersanti ziņo par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām atbildīgajai institūcijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreiz Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 248), kuri netiek īstenoti. Vienlaikus Enerģētikas likuma 72.2 pantā ir noteikts, ka kārtību, kādā noteikumu projektā minētie komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām, nosaka Ministru kabinets.
Lai iegūtu informāciju par naftas produktu cenām, Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis un uztur attiecīgo funkcionalitāti kopējā Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk - ERIS), kurā komersanti, kuriem ir izsniegtas speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai un kuru naftas produktu realizētais apjoms pārsniedz Noteikumu projektā noteiktos sliekšņus, katras nedēļas pirmdienā varētu ievadīt naftas produktu vidējās cenas mazumtirdzniecības tīklā trim galvenajiem naftas produktiem (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze (autogāze)).
2010. gadā tika uzsākta degvielas cenu ziņošanas nosacījumu izstrāde Naftas produktu informācijas sistēmā (turpmāk – NAPRO), kuru uzturēja Ekonomikas ministrija, tomēr NAPRO līdz galam netika izstrādāta degvielas cenu ziņošanas funkcionalitāte, un komersantiem nebija iespēja pildīt pašlaik spēkā esošo Noteikumu Nr. 248 prasības.
2021. gada 15. septembrī NAPRO pārstāja darboties, jo bija novecojušas 2009. gadā izstrādātās savienojuma sistēmas, kā rezultātā Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāka ERIS pilnveidošanu, tajā iekļaujot funkcionalitāti par naftas produktu cenas pienākuma ziņošanu komersantiem. Šobrīd Būvniecības valsts kontroles birojs iknedēļas naftas produktu mazumtirdzniecības cenas ziņošanu Eiropas Komisijai nodrošina, izmantojot portālā LETA (nozare.lv) publicētos datus, kur lielākie Latvijas mazumtirgotāji katru darba dienu ziņo par savām vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā.
Risinājuma apraksts
Tiek izstrādāts jauns normatīvais akts, kurā tiek reglamentēta kārtība, kādā komersants, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā.

Energoresursu informācijas sistēma
Enerģētikas likuma 72.2 pants noteic, ka Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā noteikumu projektā minētie komersanti sniedz informāciju par vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā. Tāpēc Noteikumu projektā tiek noteikts, ka komersanti informāciju par cenām sniedz ERIS, ko saskaņā ar Energoefektivitātes likumu ir izveidojis un uztur Būvniecības valsts kontroles birojs. Vienlaikus likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-1563, šobrīd starpministriju saskaņošanā) precizē šajā pantā iekļauto deleģējumu, nosakot, ka komersanti sniedz informāciju par vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā tieši ERIS, savukārt likumprojekts "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742, iesniegts Valsts kancelejā) papildinās Noteikumu projekta deleģējumu paplašinot ERIS sniedzamo informāciju, nosakot, ka tiek sniegta informācija arī par transporta enerģijas mazumtirdzniecības cenām. Tāpat pēc likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" spēkā stāšanās, balstoties uz Energoefektivitātes likuma 15. panta pirmajā daļā doto deleģējumu, tiks attiecīgi papildināti Ministru kabineta noteikumi "Energoresursu informācijas sistēmas noteikumi" (šobrīd starpinstitūciju saskaņošanā (22-TA-483)). 

ERIS (https://www.bvkb.gov.lv/lv/energoresursu-informacijas-sistema-eris) pēc būtības sastāv no vairākiem moduļiem, un tā tiek un tiks papildināta ar jauniem moduļiem jaunu pienākumu izpildei vai esošo pienākumu aktualizēšanai un pilnveidošanai enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzībai. Piemēram, ERIS šobrīd ir izstrādāti un produkcijā pieejami:
- energoefektivitātes monitoringa modulis, kura izveidi nosaka Energoefektivitātes likums, bet darbības nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumu "Energoresursu informācijas sistēmas noteikumi" (22-TA-483);
- valsts naftas produktu drošības rezerves modulis, kura izveidi noteiks likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (21-TA-1563) un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi;
- transporta enerģijas tirgus modulis, kur visa moduļa izveidi noteiks likumprojekta “Transporta enerģijas likums” (21-TA-742) 12.pants, kura piektās daļas redakcijas priekšlikumi tiks iesniegti Saeimā likumprojekta izskatīšanai 2.lasījumā;
- energokopienu modulis (moduļa izveidi noteiks likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (21-TA-1563) un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi).

Transporta enerģijas tirgus modulis ir jau izstrādāts un pieejams produkcijā attiecībā uz degvielas kvalitātes uzraudzību un kontroli, un tas ir izveidots kā Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" 15. punkta izpildes instruments.

Tāpat transporta enerģijas modulī:
- tiek izstrādāti nosacījumi, kas izriet no Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumu Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" izpildei attiecībā uz degvielas piegādātājiem noteikto ziņošanas pienākumu.
- tiks izstrādāti nosacījumi salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinam un tam nepieciešamo datu iesniegšanai, kur minētajam aprēķinam tiks izmantotas arī degvielas cenas, ko komersanti iesniegs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu, un salīdzināmajām transporta enerģijas cenām" (22-TA-2906), kur deleģējums šim Ministru kabineta noteikumu projektam ir iekļauts likumprojekta "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) 7. panta piektajā un septītajā daļā.

Energoresursu informācijas sistēmas izmantošana, reģistrēšanās
Būvniecības valsts kontroles birojs katru gadu, pamatojoties uz informāciju no Valsts ieņēmuma dienesta, komersantiem, kuriem ir speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai un kuri atbilst Noteikumu projektā minētajiem kritērijiem, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) nosūtīs elektronisko pasta vēstuli par pienākumu reģistrēties/autentificēties ERIS ziņot par naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā katras nedēļas pirmdienā.
ERIS komersants reģistrējas kā juridiska persona atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem, kurā komersanta paraksttiesīgā persona ir arī tiesīga deleģēt konkrētu komersanta personu (komersanta pilnvarotā persona) iknedēļas naftas produktu cenu ziņošanai. Pirmreizējā reģistrācija/autentifikācija ERIS komersantam ir jāveic 30 dienu laikā. Gadījumā, ja komersants oficiālajā elektroniskajā adresē katru gadu līdz noteikumu projektā noteiktajam termiņam Būvniecības valsts kontroles biroja vēstuli (paziņojumu) par pienākumu katru pirmdienu ziņot par komersanta vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā nav saņēmis, tad komersants var neturpināt katru pirmdienu ziņot par komersanta vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā. Vienlaikus jānorāda, ka komersantam ir tiesības brīvprātīgi turpināt šo informāciju sniegt.
Pēc reģistrēšanās/autentifikācijas ERIS katru pirmdienu ziņot par komersanta vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā, saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto.
Katru pirmdienu komersanta pilnvarotā persona ievadīs vidējās naftas produktu cenas mazumtirdzniecības tīklā ERIS izveidotajā tabulā strukturētu datu veidā katram naftas produktam (95. markas benzīnam, dīzeļdegvielai, sašķidrinātai naftas gāzei (autogāzei)). Gadījumā, ja komersants nav iesniedzis pirmdienas vidējās naftas produktu cenas mazumtirdzniecības tīklā līdz plkst. 14:00, ERIS pēc plkst. 14:00 automātiski nosūta uz komersanta e-adresi vai komersanta pilnvarotās personas elektronisko pastu atgādinājumu par nepieciešamību ievadīt vidējās naftas produktu cenas mazumtirdzniecības tīklā. Būvniecības valsts kontroles biroja atbildīgais darbinieks katru pirmdienu pēc plkst. 14:00 pārbauda komersantu iesniegtos datus, ja nepieciešams, precizē, sazinoties ar konkrēto komersantu. ERIS, pamatojoties uz datiem par vidējo dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu, aprēķina kurināmās dīzeļdegvielas cenu pēc Eiropas Komisijas izstrādātas formulas, kas ir iestrādāta ERIS funkcionalitātē. Būvniecības valsts kontroles biroja atbildīgais darbinieks aprēķinātās Latvijas vidējās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas manuāli ievada Eiropas Komisijas uzturētajā vienotajā naftas produktu cenu ziņošanas platformā – Weekly Prices of Petroleum Products Latvia (EUR) katras nedēļas pirmdienā, bet ne vēlāk kā līdz otrdienas plkst. 12:00.

Naftas produktu mazumtirdzniecības cena
Lai arī Eiropas Komisijas visos dokumentos, kas regulē dalībvalstu vidējās naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā ziņošanu, ir noteikts, ka dalībvalstij ir jāziņo par katra mēneša 15.datumā spēkā esošām naftas produktu patēriņu cenām, atskaitot nodevas un nodokļus, kā arī cenas, ietverot visus nodokļus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi visām dalībvalstīm vienotu vidējās naftas produktu mazumtirdzniecības cenu ziņošanas tabulu (platformu), kurā katra dalībvalsts ievada par katras nedēļas pirmdienā vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenas. Eiropas Komisijas vienotā ziņošanas tabulā (platformā) dalībvalsts ievada naftas produktu mazumtirdzniecības cenas četriem naftas produktiem - 95. markas benzīnam, dīzeļdegvielai, sašķidrinātai naftas gāzei (autogāzei) un kurināmai dīzeļdegvielai, kas tiek aprēķināts pēc Eiropas Komisijas metodikas, pamatojoties uz dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu. Šajā ziņošanas tabulā (platformā) katra dalībvalsts ievada dalībvalstī noteiktos tiešos un netiešos nodokļus, nodevas, kā arī citus maksājumus, kas attiecas uz konkrēto naftas produktu. Katru pirmdienu, bet ne vēlāk kā līdz otrdienas plkst.12:00 dalībvalsts Eiropas Komisijas vienotajā ziņošanas tabulā (platformā) ievada  vidēji svērtās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas trim naftas produktiem un aprēķināto kurināmās dīzeļdegvielas cenu, no kuras Eiropas Komisijas izveidotā tabula aprēķina katra naftas produkta nodokļus un nodevas, kā arī citus maksājumus, kas attiecas uz naftas produktu, kā rezultātā katrai dalībvalstij nav nepieciešams iesniegt atsevišķi datus par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām, atskaitot nodevas un nodokļus. Komisijas vienotajā naftas produktu mazumtirdzniecības cenu ziņošanas tabulā ir redzama naftas produkta mazumtirdzniecības cena, kopējais nodokļu un nodevu apjoms un naftas produkta cena bez nodokļiem un nodevām.
Gadījumā, ja Eiropas Savienības dalībvalstī pirmdiena ir svētku diena vai brīvdiena saskaņā ar konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts likumdošanā noteikto (Latvijā, pamatojoties uz likumu vai Ministru kabineta rīkojumu (pirmdiena kā darba diena ir pārcelta uz citu dienu, piemēram, sestdienu, un tāpēc pirmdiena ir brīvdiena)), tad dalībvalstij vidējā naftas produktu mazumtirdzniecības cena nav jāsniedz Eiropas Komisijas vienotā ziņošanas tabulā (platformā), jo dalībvalsts komersanti to nebūs iesnieguši dalībvalsts kompetentajai iestādei. Minētā iespēja nav noteikta Eiropas Savienības tiesību aktos, kas ir pieņemti 1999.gadā un līdz šim nav grozīti, vai Eiropas Komisijas 2013.gada rekomendācijās, bet tas ir neoficiāls Eiropas Komisijas ieteikums. Ņemot vērā minēto ieteikumu, Noteikumu projekts paredz, ka komersantiem, ja Latvijā pirmdiena ir svētku diena vai brīvdiena, vidējā naftas produktu cena mazumtirdzniecības tīklā nav jāsniedz ERIS.
Lieldienu un Ziemassvētku brīvdienās vidējās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas neiesniedz neviena Eiropas Savienības dalībvalsts, jo šajā periodā naftas produktu cenu ziņošanas dienu nosaka Eiropas Komisija (neoficiālais Eiropas Komisijas ieteikums un norādes), kura parasti ir pirmā pirmdiena pēc brīvdienām.

Naftas produktu veidi, par kuru cenām ir jāziņo
Noteikumu projekts paredz komersantiem, kuriem ir izsniegtas speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai, ziņot par 95. markas benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) cenām (atbilstoši Rekomendāciju C(2012) 8737 pielikuma I un II sadaļai), ievērojot, ka deleģējums Enerģētikas likumā šobrīd paredz tikai ziņošanu par naftas produktu cenām.
Atšķirībā no Noteikumiem Nr. 248 un saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto visām dalībvalstīm vienoto naftas produktu mazumtirdzniecības cenu ziņošanas tabulu (platformu), šis Noteikumu projekts komersantiem nenoteiks pienākumu ziņot par 98.markas benzīnu, jo minētās markas benzīns Latvijā tiek realizēts ļoti nelielos apjomos, un tā cena nav reprezentatīva.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" 5. punktu (ar 2004. gadā veiktajiem grozījumiem), kas noteic, ka kopš 2005. gada Latvijā ir aizliegts realizēt svinu saturošu benzīnu (benzīns, kura sastāvā svina savienojumi, pārrēķināti tīra svina daudzumā, pārsniedz 0,005 g/l), Noteikumu projekts neparedz Padomes 1999. gada 22. aprīļa lēmuma 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām 1. pielikuma 1. punktā noteikto pienākumu ziņot par "augstākās kvalitātes svinu saturošu benzīnu", jo tāds Latvijā netiek realizēts.

Informācijas sniedzēji
Rekomendāciju C(2013) 8737 dalībvalstīm naftas produktu mazumtirdzniecības cenas ziņošanai tiek ieteikts izmantot naftas produktu patēriņa cenas no visiem mazumtirgotājiem, kuru tirgus daļa ir vismaz 10% (Rekomendāciju C(2013) 8737 pielikuma III sadaļas 2.punkts), tomēr Noteikumu projektā ir iekļauts 5% slieksnis, jo 10% slieksni sasniedz tikai četri naftas produktu komersanti mazumtirdzniecībā.
Uz 2023. gada 22. februāri 87 komersantiem, kuriem ir speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, pavisam kopā visā Latvijas Republikas teritorijā ir 615 darbojošās naftas produktu uzpildes stacijas.
(Turpmāk tekstā lietotie saīsinājumi: DUS - degvielas uzpildes stacija; DGUS - degvielas gāzes uzpildes stacija; GUS - gāzes uzpildes stacija).
Latvijas Republikas teritorijā /DUS, DGUS, GUS/ pavisam 615 no tām vienam komersantam Degvielas-gāzes uzpildes stacija /530 DGUS un DUS/
 
Sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) uzpildes stacija /85 GUS/
 
vairāk kā 10 8 2-80%
no 2 līdz 10 12 3
1 54 8

5% tirgus daļas kritērijs iz izvēlēts, lai iegūtu reprezentatīvus datus par naftas produktu vidējo mazumtirdzniecības cenu, jo:
1) Latvijas Republikas teritorijā:
- 62 komersantiem ir tikai pa vienai naftas produktu DGUS, DUS vai GUS,
- astoņiem komersantiem, kopējais DGUS un DUS skaits Latvijas Republikas teritorijā ir 428  (81%),
- diviem komersantiem kopējais GUS skaits Latvijas Republikas teritorijā ir 68 (80%),
2) no visiem 87 komersantiem tikai:
- trim no komersantiem DGUS skaits pārsniedz 10%,
- vienam komersantam DUS skaits pārsniedz 10%,
- diviem komersantiem GUS skaits pārsniedz 10% no kopējā DGUS, DUS, GUS skaita Latvijas Republikas teritorijā.

Noteikumu projekts paredz, ka informāciju par naftas produktu cenām sniedz komersanti, kuri gada laikā benzīnu realizē >5 tūkst. m3, dīzeļdegvielu >20 tūkst. m3 un sašķidrināto naftas gāzi (autogāzi) >2 tūkst. m3. Minētie sliekšņi atšķiras no Noteikumos Nr. 248 noteiktajiem sliekšņiem, jo konkrēto naftas produktu realizācijas īpatsvari kopš 2010. gada, kad stājās spēkā Noteikumi Nr. 248 ir būtiski mainījušies, piemēram, benzīna īpatsvars kopējā naftas produktu mazumtirdzniecībā bija apm. 30% 2010. gadā, bet tikai apm. 16% 2021. gadā, kur realizētais apjoms ir samazinājies par 122 tūkst.t. Vienlaikus dīzeļdegvielas īpatsvars 2010. gadā bija apm. 68%, bet 2021. gadā jau apm. 80%, kur realizētais apjoms šajā periodā ir palielinājies par 137 tūkst.t. Sašķidrinātajai naftas gāzei minētās izmaiņas nav tik būtiskas.
Ņemot vērā iepriekšminēto par benzīna realizācijas apjomu būtisko samazināšanos un dīzeļdegvielas palielināšanos, Noteikumu projektā paredzētie informācijas sniegšanas komersantu sliekšņi ir attiecīgi koriģēti - benzīnam samazināti, lai aptvertu pēc iespējas lielāku tirgus dalībnieku daļu, un dīzeļdegvielai palielināti, lai informācijas sniegšanas pienākumu neuzliktu mazajiem realizētājiem.
Iepriekšminētais 5% slieksnis kā tirgus daļas kritērijs ir izvēlēts arī, lai netiktu uzlikts papildus administratīvais slogs maziem komersantiem, kuriem mazumtirdzniecības apjomi ir nelieli, kā arī netiktu uzlikts papildus administratīvais slogs Būvniecības valsts kontroles birojam, izskatot un precizējot iesniegtās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas (tiek pieļauta iespēja, ka komersants kļūdaini ievada datus ERIS).

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija
Valsts ieņēmumu dienests katru gadu līdz 1. martam sniedz Būvniecības valsts kontroles birojam informāciju par komersantiem, kam ir pienākums sniegt informāciju par vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā ERIS.
Valsts ieņēmumu dienests līdz 2023.gada sākumam kopumā ir izsniedzis 87 speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai, un informācija par izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) naftas produktu mazumtirdzniecībai ir publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā, tāpēc Būvniecības valsts kontroles biroja ieskatā šī informācija nebūtu pieprasāma. Latvijā ir septiņi komersanti, kuriem DGUS un DUS tīkls Latvijas Republikas teritorijā, un tikai divi komersanti, kuriem GUS tīkls Latvijas Republikas teritorijā, pārsniedz 5% slieksni. Tāpēc, lai sniegtu reprezentatīvus datus par naftas produktu cenām Latvijas Republikas teritorijā un nepalielinātu administratīvo slogu maziem komersantiem un Būvniecības valsts kontroles birojam, ir nepieciešama informācija par komersantiem, kuri atbilst Noteikuma projekta kritērijiem.

Informācijas sniegšanas laiks
Komersanti informāciju par vidējo cenu 95. markas benzīnam, dīzeļdegvielai un sašķidrinātai naftas gāzei (autogāzei) no naftas produktu uzpildes sūkņa visās komersanta naftas produktu mazumtirdzniecības vietās sniedz elektroniskā veidā katras nedēļas pirmdienā līdz plkst. 14:00, attiecīgo informāciju ievadot ERIS izveidotajā tabulā, ievērojot šādus nosacījumus:
- ja konkrētā pirmdiena ir Latvijas normatīvajā regulējumā noteiktā svētku diena vai brīvdiena, tai skaitā, ja pirmdiena ir brīvdiena, jo saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu darba diena pirmdienā ir pārcelta (samainīta) ar citu dienu (brīvdienu, piemēram, sestdienu), tad informāciju komersants nesniedz, jo Eiropas Komisijai datu analīzei ir nepieciešami katras dalībvalsts naftas produktu cena pirmdienā. Līdz ar to arī Būvniecības valsts kontroles birojs informāciju Eiropas Komisijai nesniedz, jo degvielas piegādātāji datus pirmdienā nav ziņojuši.
- ja saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu otrdiena ir svētku diena vai brīvdiena (tai skaitā, pārceltā darba diena), bet pirmdiena ir darba diena, tad Būvniecības valsts kontroles informāciju Eiropas Komisijai sniedz pirmdienā.
- ja saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu otrdiena ir svētku diena vai brīvdiena (tai skaitā, pārceltā darba diena), bet pirmdiena ir brīvdiena (pārceltā darba diena), bet daļa komersantu datus ir ziņojuši, jo to darba devēji minēto darba dienu nav pārcēluši, tad Būvniecības valsts kontroles birojs informāciju Eiropas Komisijai nesniedz.
- Lieldienu un Ziemassvētku brīvdienās naftas produktu cenu ziņošanas dienu nosaka Eiropas Komisija, kura parasti ir pirmā pirmdiena pēc brīvdienām.
Minētais ziņošanas termiņš tiek mainīts no Noteikumos Nr. 248 noteiktajiem plkst. 18:00 uz plkst. 14:00, jo Noteikumu projekta 9. punktā ir noteikts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs sniedz noteiktu informāciju Komisijai vēlams pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz otrdienas plkst. 12:00. Lai Būvniecības valsts kontroles birojam būtu iespējams sniegto informāciju pārbaudīt un verificēt un, ja nepieciešams, lūgt to precizēt komersantiem, ir nepieciešams informācijas ziņošanas termiņu noteikt ātrāku nekā Noteikumu Nr. 248 10. punktā noteiktais termiņš.
Tāpat saskaņā ar šobrīd pieņemto praksi par iknedēļas vidējās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas ziņošanas nosacījumiem Eiropas Komisijas vienotā ziņošanas tabulā (platformā) līdz katra mēneša 15.datumam Eiropas Savienības dalībvalstīm nekas nav jāievada. Eiropas Komisija šo pienākumu ir deleģējusi EUROSTAT.

Informācijas sniegšanas pienākuma izpildes termiņa aptvērums
Noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs katru gadu nosūtīs vēstuli (paziņojumu) komersantiem, kuriem būs pienākums ziņot par vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā pirmdienā.
Komersantam pirmajā reizē pēc Būvniecības valsts kontrole biroja vēstules (paziņojuma) saņemšanas oficiālajā elektroniskajā adresē būs pienākums 30 dienu laikā reģistrēties ERIS, lai uzsāktu sniegt informāciju par vidējām naftas produktu  cenām mazumtirdzniecības tīklā. Gadījumā, ja komersants oficiālajā elektroniskajā adresē (e-adresē) katru gadu līdz 15. aprīlim nav saņēmis no Būvniecības valsts kontroles biroja vēstuli (paziņojumu) par pienākumu katru pirmdienu ziņot par komersanta vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā, komersants var neturpināt katru pirmdienu ziņot par komersanta vidējām naftas produktu cenām mazumtirdzniecības tīklā.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 4. punkta nosacījumu, līdz 10 komersantiem katru nedēļu ERIS būs jāievada trīs naftas produktu vidējās cenas mazumtirdzniecības tīklā – 95. markas benzīnam, dīzeļdegvielai un sašķidrinātai naftas gāzei (autogāzei). Līdz ar to ir secināms, ka šāds pienākums neradīs papildu administratīvo slogu komersantiem un 30 dienas ir pietiekams laika termiņš, lai reģistrētos/verificētos ERIS un sagatavotos nepieciešamās informācijas iesniegšanai.

Ziņošana Eiropas Komisijai
Noteikumu projekta 9. punkts noteic pienākumu ziņot Eiropas Komisijai Latvijas vidējo naftas produktu mazumtirdzniecības cenu Komisijas uzturētajā tiešsaistes platformā https://webgate.ec.europa.eu/emos/webforms/Menu.html (Komisija attiecīgi ziņo https://energy.ec.europa.eu/data-and-analysis/weekly-oil-bulletin_en). Tas rada iespēju veikt objektīvāku cenu savstarpēju salīdzināšanu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ziņotajām naftas produktu cenām.

Izmaiņas salīdzinot ar esošo ziņošanas procesu un pienākumiem
Komersanti, saskaņā ar esošajiem Noteikumiem Nr. 248, nekad nav ziņojuši par naftas produktu cenām, jo Ekonomikas ministrija nebija izstrādājusi līgumu, uz kura pamata komersanti būtu varējuši pieslēgties NAPRO, lai ziņotu par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām - pirmdienā. Būvniecības valsts kontroles birojs, turpinot Ekonomikas ministrijas iesākto, lai nodrošinātu naftas produktu cenas ziņošanu pirmdienā Komisijas uzturētajā tiešsaistes platformā, vidējās naftas produktu mazumtirdzniecības cenas iegūst no ziņu aģentūras LETA, kas katru pirmdienu tiek publicētas portālā nozare.lv. Šobrīd seši komersanti, kuriem ir plašākais degvielas un gāzes uzpildes staciju (DGUS) tīkls Latvijas Republikas teritorijā, katru darba dienas rītu sniedz ziņu aģentūrai LETA informāciju par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
NAPRO kopš 2021. gada 15. septembra vairs nav pieejams tehniskas nesavienojamības dēļ, tāpēc ERIS tiek papildināta ar jaunu funkcionalitāti par naftas produktu mazumtirdzniecības cenu ievadi un tiek izstrādāti jauns normatīvais regulējums par naftas produktu cenu ziņošanu, pamatojoties uz šī brīža situāciju un tiesiskajām normām.
Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā komersantiem netiek uzlikts papildus administratīvais slogs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Komersanti, kuriem ir speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībā un kuru tirgus daļa ir vismaz 5 %. Noteikumu projekts paredz, ka informāciju par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām sniedz tie komersanti, kuru mazumtirdzniecībā pārdotās naftas produktu apjoms iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz: benzīnam – piecus tūkstošus kubikmetru; dīzeļdegvielai – 20 tūkstošus kubikmetru; sašķidrinātajai naftas gāzei (autogāzei) – divus tūkstošus kubikmetru. Šāda mērķgrupa noteikta, ņemot vērā to, ka mazumtirdzniecībā darbojas ap 87 licencētas personas ar 615 mazumtirdzniecības vietām un izņemot tirdzniecības apjoma līderus, pārējo ietekme uz cenu, izvērtējot realizācijas apjomus, ir absolūti nebūtiska un tos apgrūtināt ar ziņojumiem ir nelietderīgi.
Ietekmes apraksts
Informāciju par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām komersantam būs jāievada elektroniski ERIS katras nedēļas pirmdienā līdz plkst. 14.00, izņemot, ja pirmdiena ir svētku diena vai brīvdiena.
Nozare
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Skatīt iepriekšējo sadaļu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekta izpildē iesaistītā institūcija projektā paredzēto pienākumu un uzdevumu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
31999D0280
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 1999. gada 22. aprīļa lēmums 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām
Apraksts
Noteikumu projektā tiek transponētas Lēmuma 1999/280/EK 1., 2., 6. panta un pielikuma 1. punkta normas.
ES tiesību akta CELEX numurs
31999D0566
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 1999. gada 26. jūlija lēmums 1999/566/EK ar ko īsteno Padomes Lēmumu 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām.
Apraksts
Noteikumu projektā tiek transponētas Lēmuma 1999/566/EK 1. panta un pielikuma 3. punkta normas.
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013.gada 11.septembra rekomendācijas C(2013) 8737 par iknedēļas naftas produktu cenu ziņošanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/280/EK par iknedēļas naftas biļetenu
Apraksts
Brīvprātīgi piemērojamās rekomendācijas noteic metodi iknedēļas naftas produktu cenu ziņošanai

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 1999. gada 22. aprīļa lēmums 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
9.punkts. Apkopošanas un aprēķins ir iestrādāts ERIS funkcionalitātē.
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
2.panta 5.punkts
3.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
3.pants
3. un 9.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
6.pants
9.punkts, kas noteic, ka Eiropas Komisijas uzturētajā tiešsaistes platformā tiek ievadīta tikai Latvijas vidējo naftas produktu mazumtirdzniecības cenu, tātad netiek ziņota individuāla komersantu konfidenciāla informācija.
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Pielikuma 1.punkts
7.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības dibināšanu 288.pantu Lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 1999. gada 26. jūlija lēmums 1999/566/EK ar ko īsteno Padomes Lēmumu 1999/280/EK par Kopienas procedūru informēšanai un konsultēšanai par jēlnaftas piegādes izmaksām un naftas produktu patēriņa cenām.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pants
3. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Pielikuma 3) punkts
3., 4., 7. un 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013.gada 11.septembra rekomendācijas C(2013) 8737 par iknedēļas naftas produktu cenu ziņošanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/280/EK par iknedēļas naftas biļetenu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
pielikuma I sadaļas 1.punkts
3. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma I sadaļas 2.punkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma II sadaļa
3.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma III sadaļa
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
paplašina aptvērumu
pielikuma IV sadaļas 1.punkts
9.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma IV sadaļas 2.-3.punkts
ir iestrādāts ERIS funkcionalitātē, jo attiecas uz cenu aprēķināšanu
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma V sadaļa
ir iestrādāts ERIS funkcionalitātē, attiecas uz Būvniecības valsts kontroles biroja darbībām, kuras nav specifiski jānoteic normatīvajā regulējumā
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma VI sadaļa
attiecas uz Būvniecības valsts kontroles biroja darbībām, kuras nav specifiski jānoteic normatīvajā regulējumā
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
pielikuma VII sadaļa
9.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekta 4.punktā ir paplašināts Rekomendāciju C(2013) 8737 III sadaļā izteiktā rekomendācija ziņošanas pienākumu noteikt komersantiem, kuru tirgus daļa ir lielāka 10% x-2 gadā, jo šādā gadījumā Latvijā ziņošanas pienākums attiektos tikai uz 4 komersantiem apmēram 60-80 komersantu vietā.
Tāpat Noteikumu projekts noteic komersantu aptvērumu noteikt pēc datiem x-1 gadā nevis x-2 gadā, lai iegūtu pēc iespējas plašāku un aktuālāku komersantu aptvērumu. Šis nosacījums tiek piemērots, ņemot vērā Latvijas mazo ekonomiku un pietiekami lielo degvielas mazumtirgotāju skaitu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Klimata un enerģētikas ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiek nodrošināta tiesību aktu portālā. Pieejama pie saistītā tiesību akta TA-22-3599

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par Noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Noteikumu projekts publicēts sabiedrības līdzdalībai tiesību aktu portālā.
Sabiedrības viedoklis par Noteikumu projektu netika saņemts.

6.4. Cita informācija

Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Komersanti informāciju iesniegs elektroniski ERIS.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
ERIS iesniegtā un apkopotā informācija tiks publicēta Eiropas Komisija platformā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi