22-TA-3334: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi", tostarp - noteikumu 4. pielikumā noteikto investīcijas nolūku - "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku". Rīkojuma projektu un projekta pasi ir sagatavojusi finansējuma saņēmēja Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virzienā kā vienu no prioritātēm ZM ir izvirzījusi uzticamas, aktuālas un detalizētas informācijas sagatavošanu un apstrādi lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai. Lai šis mērķis tiktu sasniegts, ir plānots īstenot projektu "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" (turpmāk – projekts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Zaļā kursa politika (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Eiropas zaļais kurss; COM(2019)640) un 2021. gada 28. jūnijā Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas uzsāktā ES Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP) reforma paredz apstrādāt datus, kuri zemkopības nozares iestādēs pašlaik netiek uzkrāti. Zemkopības nozares iestādēm nav vajadzīgo risinājumu, lai plānotu un kontrolētu gudrās lauksaimniecības metodes un prognozētu lauksaimniecības attīstības scenārijus nozares politikas veidošanai.
Zemkopības nozares iestādēm pašlaik nav arī iespējas izmantot vienotu vidi ģeotelpiskās informācijas uzturēšanai, lai to izmantotu vairākas iestādes, arī ne satelītattēlu analīzes un pieejamības iespējas.
Eiropas Zaļajā kursā ir noteiktas vairākas prioritātes virzībā uz lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, tostarp ir izvirzīts mērķis būtiski samazināt augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) un mēslošanas līdzekļu (turpmāk – ML) izmantošanu līdz 2030. gadam. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009, un Padomes Direktīvu 96/16/EK projektā paredzēts, ka ar šo regulu izveido integrētu regulējumu agregētajai Eiropas statistikai attiecībā uz lauksaimniecisko darbību ielaidi un izlaidi, kā arī šādas izlaides starpizlietojumu lauksaimniecībā un tās vākšanu un apstrādi.
ES dalībvalstīm, sākot ar 2023. gadu, jāīsteno apsekošana saistībā ar AAL izmantošanu lauksaimniecībā. Patlaban Valsts augu aizsardzības dienests apkopo AAL informāciju par Latvijā pārdoto AAL darbīgo vielu apjomu, bet šī informācija tikai daļēji ļauj spriest par faktisko AAL lietojumu, jo dati nesniedz objektīvu un salīdzināmu priekšstatu par konkrētajā gadā izlietoto AAL daudzumu un par AAL lietošanas dinamiku vairāku gadu laikā. Pagaidām nav risinājuma, kas nodrošinātu iespēju kontrolēt visu iegādāto un izlietoto AAL un ML daudzumu līdz konkrētajam laukam, tāpēc arī nav iespējams iegūt precīzu statistiku. Esošā AAL un ML aprites uzraudzības sistēma nenodrošina elektronisku informācijas sasaisti, sākot ar AAL un ML ievešanu valstī un beidzot ar izplatīšanu gala lietotājam, un AAL un ML reģistriem nav sasaistes ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ) pārvaldības sistēmu, lai reģistrētu konkrēto izlietojumu attiecīgajā LIZ platībā, kā to paredz KLP prasības.
Projekta ieviešana veicinās Atveseļošanas un noturības plāna mērķrādītāju sasniegšanu.
Zemkopības nozares iestādēm pašlaik nav arī iespējas izmantot vienotu vidi ģeotelpiskās informācijas uzturēšanai, lai to izmantotu vairākas iestādes, arī ne satelītattēlu analīzes un pieejamības iespējas.
Eiropas Zaļajā kursā ir noteiktas vairākas prioritātes virzībā uz lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, tostarp ir izvirzīts mērķis būtiski samazināt augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) un mēslošanas līdzekļu (turpmāk – ML) izmantošanu līdz 2030. gadam. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009, un Padomes Direktīvu 96/16/EK projektā paredzēts, ka ar šo regulu izveido integrētu regulējumu agregētajai Eiropas statistikai attiecībā uz lauksaimniecisko darbību ielaidi un izlaidi, kā arī šādas izlaides starpizlietojumu lauksaimniecībā un tās vākšanu un apstrādi.
ES dalībvalstīm, sākot ar 2023. gadu, jāīsteno apsekošana saistībā ar AAL izmantošanu lauksaimniecībā. Patlaban Valsts augu aizsardzības dienests apkopo AAL informāciju par Latvijā pārdoto AAL darbīgo vielu apjomu, bet šī informācija tikai daļēji ļauj spriest par faktisko AAL lietojumu, jo dati nesniedz objektīvu un salīdzināmu priekšstatu par konkrētajā gadā izlietoto AAL daudzumu un par AAL lietošanas dinamiku vairāku gadu laikā. Pagaidām nav risinājuma, kas nodrošinātu iespēju kontrolēt visu iegādāto un izlietoto AAL un ML daudzumu līdz konkrētajam laukam, tāpēc arī nav iespējams iegūt precīzu statistiku. Esošā AAL un ML aprites uzraudzības sistēma nenodrošina elektronisku informācijas sasaisti, sākot ar AAL un ML ievešanu valstī un beidzot ar izplatīšanu gala lietotājam, un AAL un ML reģistriem nav sasaistes ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ) pārvaldības sistēmu, lai reģistrētu konkrēto izlietojumu attiecīgajā LIZ platībā, kā to paredz KLP prasības.
Projekta ieviešana veicinās Atveseļošanas un noturības plāna mērķrādītāju sasniegšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams uzlabot informatīvo atbalstu KLP stratēģijas īstenošanai, kura paredz nodrošināt uzticamu, aktuālu un izvērstu informāciju lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. programmas "Datu pārvaldības attīstības programma" finansējumu saistībā ar investīciju 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika", plānots pilnveidot Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un zemkopības nozares koplietošanas informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu LIZ pārvaldību, ģeotelpiskās informācijas datu slāņu koplietošanu starp nozares iestādēm, monitoringu par zemes apsaimniekošanas darbībām – brīdinājumus lauksaimniekiem par īstenotajām darbībām, audzētajām kultūrām, termiņu un nosacījumu ievērošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksu un ieguvumu analīze ir galvenokārt balstīta uz problēmu risināšanu un normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšanu un nākotnes attīstības plānošanu ilgtermiņā.
Lai nodrošinātu ES Zaļā kursa un KLP politikas īstenošanu, t.sk., pilnībā izsekojamus datus visā AAL un ML aprites procesā, nepieciešams veikt papildus datu uzkrāšanu un veikto darbību kontroli, ko nodrošinās pilnveidojumi nozares iestāžu IS. Rezultātā tiek sasniegti sekojoši ieguvumi:
Ieguvums iestādei: pilnveidojot iespējas nozares datu analīzei un politikas plānošanai, izveidojot nozares datu analīzes sistēmu, laika ietaupījums nozares datu analīzei ir 30%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 125’680 EUR ietaupījumu.
Ieguvums iestādēm: nodrošinot iespēju koplietot ĢIS datu slāņus, laika ietaupījums ģeotelpisko datu sagatavošanai un pārvaldībai ir 25%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 279’288 EUR ietaupījumu.
Ieguvums iestādei, nodrošinot IS atbalstu AAL un ML daudzumu iegādes un izlietošanas apjomu kontrolei, laika ietaupījums ir 35%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 293’252 EUR ietaupījumu.
Sociālekonomiskais ieguvums: nodrošinot lauksaimniekiem veikto darbību uz lauka uzskaiti un kontroli, t.sk., AAL un ML daudzumu uzskaites un pārskatu sniegšanas iespējas, samazināts administratīvais slogs 50%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 4’727’531 EUR.
Lai nodrošinātu ES Zaļā kursa un KLP politikas īstenošanu, t.sk., pilnībā izsekojamus datus visā AAL un ML aprites procesā, nepieciešams veikt papildus datu uzkrāšanu un veikto darbību kontroli, ko nodrošinās pilnveidojumi nozares iestāžu IS. Rezultātā tiek sasniegti sekojoši ieguvumi:
Ieguvums iestādei: pilnveidojot iespējas nozares datu analīzei un politikas plānošanai, izveidojot nozares datu analīzes sistēmu, laika ietaupījums nozares datu analīzei ir 30%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 125’680 EUR ietaupījumu.
Ieguvums iestādēm: nodrošinot iespēju koplietot ĢIS datu slāņus, laika ietaupījums ģeotelpisko datu sagatavošanai un pārvaldībai ir 25%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 279’288 EUR ietaupījumu.
Ieguvums iestādei, nodrošinot IS atbalstu AAL un ML daudzumu iegādes un izlietošanas apjomu kontrolei, laika ietaupījums ir 35%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 293’252 EUR ietaupījumu.
Sociālekonomiskais ieguvums: nodrošinot lauksaimniekiem veikto darbību uz lauka uzskaiti un kontroli, t.sk., AAL un ML daudzumu uzskaites un pārskatu sniegšanas iespējas, samazināts administratīvais slogs 50%, kas kopumā 13 gadu periodā veido 4’727’531 EUR.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekta ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Projekta ietvaros tiks veikta zemkopības nozares informācijas tehnoloģiju koplietošanas risinājumu attīstība, tādējādi atbalsta izmantotāji ir finansējuma saņēmējs – Zemkopības ministrija un projekta partneri: Lauku atbalsta dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Projekta realizācijas periodā tiks nodrošināta iekšējās kontroles sistēma, lai netiktu pieļauts interešu konflikts, korupcija un krāpšana, dubultfinansējums, kā arī komercdarbības atbalsts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Lauksaimniekiem tiks nodrošināta iespēja operatīvi apmainīties ar informāciju par novērotajiem kaitīgajiem organismiem, tiks uzlabots atbalsts lēmumu pieņemšanai par darbībām kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībām.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Projekta realizācija pozitīvi ietekmēs Zemkopības ministrijas un projekta sadarbības partneru - Lauku atbalsta dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta procesus, uzlabojot lauksaimnicības datu analīzes, apstrādes un kontroles iespējas, informācijas apmaiņu starp iestādēm un lauksaimniecības attīstības politikas plānošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 058 800
0
558 800
558 800
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 058 800
0
558 800
558 800
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 268 800
0
663 800
663 800
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 268 800
0
663 800
663 800
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-210 000
0
-105 000
-105 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-210 000
0
-105 000
-105 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-210 000
-105 000
-105 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-210 000
-105 000
-105 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
| Plānotais Atveseļošanas un noturības fonda projekta līdzekļu finansējums sadalījumā pa gadiem: | |||||
| Finansējums | 2023. gads, euro | 2024. gads, euro | 2025. gads, euro | 2026. gads, euro | Kopā projektā, euro |
| Kopā | 1 058 800 | 558 800 | 558 800 | 175 600 | 2 352 000 |
Finansējumu pasākuma īstenošanai plānots izmaksāt no budžeta programmas 74.00.00 "Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammas 74.06.00. "Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi".
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi un Pievienotās vērtības nodoklis sadalījumā pa gadiem:
PVN nepieciešamo finansējumu ZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīs no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
| Izdevumi | 2023. gads, euro | 2024. gads, euro | 2025. gads, euro | 2026. gads, euro | Kopā projektā, euro |
| Atlīdzība | 58 800 | 58 800 | 58 800 | 58 800 | 235 200 |
| Informācijas sistēmu papildinājumu izstrāde | 1 000 000 | 500 000 | 500 000 | 116 800 | 2 116 800 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 210 000 | 105 000 | 105 000 | 24 528 | 444 528 |
PVN nepieciešamo finansējumu ZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīs no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu projektā paredzēto ilgtspējīgo risinājumu darbību pēc projekta termiņa beigām, sākot ar 2027. gadu, ir plānojamas izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijām, informācijas sistēmu uzturēšanai optimāli paredzēt šādu uzturēšanas izmaksu attiecību pret izstrādes izmaksām: 20% - sistēmām, kas īsteno koplietošanas platformas funkciju,17% - sistēmām ar publisko lietotāju saskarni, 15% - sistēmām ar starpsistēmu integrācijas saskarni, 10% - pārējām sistēmām.
Projekta ietvaros paredzēta dažādu informācijas sistēmu pilnveide, tādēļ plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas aprēķinātas 10% apmērā no izstrādes izmaksām, t.i., 211 680,00 euro gadā.
Norādītās plānotās projekta risinājumu uzturēšanas izmaksas nav saistītas ar ERAF SAM 2.2.1 Zemkopības ministrijas IKT projektu mērķarhitektūras rīkojumos paredzētajām projektu rezultātu uzturēšanas izmaksām.
Uzturēšanas izmaksas pabeigta projekta rezultātu uzturēšanai tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī.
Projekta ietvaros paredzēta dažādu informācijas sistēmu pilnveide, tādēļ plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas aprēķinātas 10% apmērā no izstrādes izmaksām, t.i., 211 680,00 euro gadā.
Norādītās plānotās projekta risinājumu uzturēšanas izmaksas nav saistītas ar ERAF SAM 2.2.1 Zemkopības ministrijas IKT projektu mērķarhitektūras rīkojumos paredzētajām projektu rezultātu uzturēšanas izmaksām.
Uzturēšanas izmaksas pabeigta projekta rezultātu uzturēšanai tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekts regulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saistības ar finansējuma saņēmēju. Šis projekts pēc būtības neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Vairāki datu apkopošanas, apstrādes un nodošanas procesi ES institūcijās pašlaik notiek manuāli, izmantojot standarta biroja programmatūru. Projektā plānots uzlabot datu apriti starp nozares iestādēm un datu apstrādes iespējas.
Dažādu iestāžu īpašumā esošie ģeotelpisko datu slāņi tiks apvienoti vienotā nozares ĢIS.
Dažādu iestāžu īpašumā esošie ģeotelpisko datu slāņi tiks apvienoti vienotā nozares ĢIS.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektu, tiks radīts zemkopības nozares koplietošanas ģeotelpiskās IS risinājums, kas nodrošinās kopīgu piekļuvi nozares iestāžu izmantotajiem un uzturētajiem ģeotelpiskās informācijas slāņiem, kā arī nozares datu analīzes sistēma, kas ZM un nozares iestādēm dos iespēju plānot, kontrolēt un prognozēt lauksaimniecības attīstības politiku. Tāpat tiks papildinātas Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmas, lai lauksaimniekiem nodrošinātu pamatotu lēmumu pieņemšanu par AAL izmantošanu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībām.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi