24-TA-915: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumos Nr. 136 "Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumos Nr. 136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām”” (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai saskaņotu Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumus Nr. 136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 136) ar likuma “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2024, 193. nr.), kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī (turpmāk – grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā) 35.2 panta prasībām. Ar noteikumu projektu tiek nodrošināta grozījumu Revīzijas pakalpojumu likumā, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (turpmāk – Direktīva 2022/2464) 3. panta prasības, normu piemērošana attiecībā uz revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi (turpmāk – pārbaude), kuras ietvaros Finanšu ministrijas pilnvarotie pārstāvji pārbaudīs arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitāti, tostarp noteiktas detalizētākas Finanšu ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem izvirzītās kvalifikācijas prasības. Noteikumu projekta normas stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Ar noteikumu projektu tiek precizētas citas prasības pārbaudei, lai novērstu pārbaudes procesā konstatētās nepilnības, kā arī papildinātas kvalifikācijas prasības pārbaudes veicējiem.
Atbilstoši grozījumu Revīzijas pakalpojumu likumā nosacījumam, ka, ja pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērinātu revidentu prakse) ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros. Līdz ar to ir nepieciešami attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 136.
Atbilstoši grozījumu Revīzijas pakalpojumu likumā nosacījumam, ka, ja pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērinātu revidentu prakse) ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros. Līdz ar to ir nepieciešami attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 136.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu grozījumu projekta mērķis ir veikt izmaiņas pārbaudes kārtībā, integrējot pārbaudes procesā arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma kvalitātes pārbaudes procedūras un kārtību, pie nosacījuma, ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi sabiedriskas nozīmes struktūrai arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Tāpat ar noteikumu projektu tiks precizēti Ministru kabineta noteikumi Nr.136 atbilstoši esošai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk – Regula) 26. panta 2. punkta otrās daļas “a” apakšpunktam kompetentajai iestādei jāveic obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, kvalitātes pārbaudes vismaz reizi trijos gados, pamatojoties uz riska analīzi.
Revīzijas pakalpojumu likuma 35.1 panta piektā daļa noteic, ka pārbaudi veic saskaņā ar šā likuma prasībām un Regulas 26. panta prasībām, un šā panta ceturtā daļa nosaka, ka Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis) ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, kā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasības ievēro tās zvērinātu revidentu prakses, kuras sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, un sastāda šīs pārbaudes protokolu. Ministru kabinets nosaka pārbaudes kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.
Ir nepieciešams pilnveidot un precizēt atsevišķas Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 normas, lai pārbaudes norisi saskaņotu ar veicamo uzdevumu darbībām.
Revīzijas pakalpojumu likuma 35.1 panta piektā daļa noteic, ka pārbaudi veic saskaņā ar šā likuma prasībām un Regulas 26. panta prasībām, un šā panta ceturtā daļa nosaka, ka Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis) ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, kā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasības ievēro tās zvērinātu revidentu prakses, kuras sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, un sastāda šīs pārbaudes protokolu. Ministru kabinets nosaka pārbaudes kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.
Ir nepieciešams pilnveidot un precizēt atsevišķas Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 normas, lai pārbaudes norisi saskaņotu ar veicamo uzdevumu darbībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pilnvarotais pārstāvis veic pārbaudi - zvērinātu revidentu prakses līmenī un atsevišķa revīzijas uzdevuma līmenī. Tādējādi novērtējot katras zvērinātu revidentu prakses izstrādāto un prakses ietvaros integrēto iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kas ļauj izvērtēt, vai attiecīgā zvērinātu revidentu prakse ir identificējusi un atbilstoši reaģējusi uz būtiskākajiem revīzijas uzdevuma kvalitātes riskiem. Ņemot vērā, ka tiesisko normu tvērums ir kļuvis plašāks (piemēram, izstrādāts un ieviests 1. Starptautiskais kvalitātes vadības standarts, pilnveidots Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejas izstrādātais iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanas metodoloģijas rīks) un pārbaudes ietvaros pārbaudāmās/izvērtējamās informācijas un dokumentācijas apjoms ir būtiski palielinājies, līdz ar to ir nepieciešamība palielināt un stiprināt pilnvaroto pārstāvju komandu - profesionālās pieredzes un zināšanu kontekstā, tādējādi efektivizējot un maksimāli uzlabojot veikto pārbaužu rezultātus. Pilnvarotais pārstāvis ar zināšanām un kompetencēm tiesību jomā var palīdzēt pārbaudes komandai risināt juridiski sarežģītus jautājumus, kā arī sniegt atbalstu zvērinātu revidentu prakses novērtēšanā no juridiskā viedokļa. Papildus tam pilnvarotajam pārstāvim ar zināšanām tiesību jomā piemīt padziļinātas zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē zvērinātu revidentu prakses darbību, tādējādi var novērtēt, vai zvērinātu revidentu prakse ievēro uz to attiecināmos normatīvos aktus.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK 29. pantā un Regulas 26. pantā noteiktajam, personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes (kompetentās iestādes ietvaros) ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze obligāto revīziju veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā kopā ar īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm. Turklāt Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai ir augstākā izglītība. Tādējādi, atbilstoši normatīvajam regulējumam un Finanšu ministrijas amatpersonas amata aprakstam, pilnvarotā pārstāvja amata statuss ir “ierēdnis” un izglītības līmenis ir noteikts atbilstoši augstāk minētajām tiesību normām, nenodalot profesionālo kvalifikācijas izglītības līmeni.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr. 136 noteiktās izglītības un kvalifikācijas prasības.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK 29. pantā un Regulas 26. pantā noteiktajam, personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes (kompetentās iestādes ietvaros) ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze obligāto revīziju veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā kopā ar īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm. Turklāt Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai ir augstākā izglītība. Tādējādi, atbilstoši normatīvajam regulējumam un Finanšu ministrijas amatpersonas amata aprakstam, pilnvarotā pārstāvja amata statuss ir “ierēdnis” un izglītības līmenis ir noteikts atbilstoši augstāk minētajām tiesību normām, nenodalot profesionālo kvalifikācijas izglītības līmeni.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr. 136 noteiktās izglītības un kvalifikācijas prasības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 3. punkts, kas paredz, ka pārbaudi zvērinātu revidentu praksē veic ne mazāk kā divi pilnvarotie pārstāvji. Ar noteikumu projektu tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 23.3. punktā minētais profesionālās izglītības nozaru uzskaitījums ar – izglītību arī tiesību zinātnēs, paredzot, ka pilnvarotais pārstāvis var būt ar augtāko izglītību tiesību zinātnēs.
Problēmas apraksts
Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, kas bija saistīta ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tika apgrūtināta pārbaudes veikšana zvērinātu revidentu praksēs klātienē, līdz ar to tika meklēti atbilstošākie risinājumi, nolūkā nodrošināt Regulas 26. panta 6. punktā noteikto prasību izpildi. Epidemioloģiskās situācijas dēļ visas pārbaudes obligātā kārtā tika īstenotas attālināti kā pagaidu risinājums, lai veikto pārbaužu process saglabātu savu nepārtrauktību un sabiedrības intereses tiktu pilnībā pasargātas. Latvijā pašreizējā epidemioloģiskā situācija ir uzlabojusies un veikto pārbaužu kontekstā ir noteikts informācijas un faktu apjoms, ko pilnvērtīgi var pārbaudīt, veicot pārbaudi klātienē (piemēram, kā zvērinātu revidentu prakse nodrošina revīzijas lietu un revīzijas pierādījumu glabāšanu/apkopošanu un kā tiek veikts revīzijas lietas dokumentu arhivēšanas process, lai attiecīgo lietu pilnībā noslēgtu un tajā nebūtu iespējams veikt korekcijas, ja vien tam nav svarīgs iemesls) pie katras attiecīgās zvērinātu revidentu prakses.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Risinājuma apraksts
Lai pastāvīgs attālinātās pārbaudes risinājums būtu ilgtspējīgs un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu efektīvu un normatīvajam regulējumam atbilstošu pārbaužu īstenošanu pilnā apmērā, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka pārbaudes ir iespējams veikt klātienē, attālināti (izmantojot interneta vietnēs bāzēto platformu videokonferences iespējas, papildus nodrošinot audio/video ieraksta funkciju), kā arī izmantojot kombinēto modeli, proti daļēji klātienē un daļēji attālināti. Tostarp pārbaudi var veikt attālināti, gadījumos, kad visa zvērinātu revidentu prakses dokumentu glabāšana un arhivēšana tiek kārtota tikai elektroniski un pilnvarotais pārstāvis pārbaudes laikā, neatrodoties uz vietas zvērinātu revidentu praksē, var iepazīties ar visiem prakses dokumentiem, revīzijas uzdevumu un to pierādījumu glabāšanas noteikumu ievērošanu.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 9. punkts noteic, ka pilnvarotais pārstāvis mēneša laikā pēc pārbaudes beigām sagatavo pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projektu, savukārt šajos noteikumos nav atrunāts, ka pārbaudes protokolā ir jāatspoguļo pārbaudes beigu datums, no kura sākas termiņa tecējums pārbaudes protokola sagatavošanai.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Risinājuma apraksts
Tādēļ Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 papildināti ar 22.4.4. punktu, kas paredz, ka pārbaudes protokolā tiek ietverts arī veiktās pārbaudes pabeigšanas datums, kā arī projekta 9. punkts tiek papildināts ar noteiktu termiņu, kad pilnvarotais pārstāvis uzsāk pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projekta sagatavošanu.
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā ir paredzēts minēto likumu papildināt ar 35.2 pantu, kas noteic, ka Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātu revidentu praksēm, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām. Minētā likuma pants paredz arī noteiktas kompetences prasības pilnvarotajam pārstāvim, kas veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 tiek papildināti ar 23.5.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka pilnvarotajam pārstāvim, kas veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, ir jābūt atbilstošai pieredzei ilgtspējas jomā, kā to noteic grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā ietvertajā 35.2 pantā.
Problēmas apraksts
Revīzijas pakalpojumu likuma 35.1 panta ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka pārbaudes veikšanas kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.
Sagatavotie grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, ar kuriem uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju attiecinātas tādas pašas prasības kā uz revīzijas pakalpojumu un tā sniedzēju. Tostarp minētie grozījumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudi paredz, ka, ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Finanšu ministrija revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros veic arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Ievērojot augstāk minēto un izvērtējot pašreizējo situāciju, Ministru kabineta noteikumus Nr. 136 nepieciešams papildināt ar kārtību un procedūrām, kā pārbaudes ietvaros pilnvarotais pārstāvis veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Sagatavotie grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, ar kuriem uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju attiecinātas tādas pašas prasības kā uz revīzijas pakalpojumu un tā sniedzēju. Tostarp minētie grozījumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudi paredz, ka, ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Finanšu ministrija revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros veic arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Ievērojot augstāk minēto un izvērtējot pašreizējo situāciju, Ministru kabineta noteikumus Nr. 136 nepieciešams papildināt ar kārtību un procedūrām, kā pārbaudes ietvaros pilnvarotais pārstāvis veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 tiek papildināti ar VI.1 nodaļu, paredz nosacījumus un procedūras, kuras pilnvarotajam pārstāvim jāievēro, ja pārbaudes ietvaros tiek veikta arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude.
Problēmas apraksts
Starptautiskās Revīzijas un apliecinājuma standartu padome (International Auditing and Assurance Standards Board — IAASB) ir izstrādājusi standartu - 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartu (iepriekš 1. Starptautiskais kvalitātes kontroles standarts) "Kvalitātes vadība firmās, kas veic vēsturiskās finanšu informācijas revīziju vai pārbaudi vai sniedz citus apliecinājuma vai saistītos pakalpojumus". Minētais standarts stājās spēkā 2022. gada 15. decembrī. Saskaņā ar šo standartu turpmāk pašnodarbinātam zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir jāizstrādā ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu saistīta iekšējās kvalitātes vadības sistēma, kvalitātes vadības politika un jāievieš attiecīgās kontroles procedūras. Pilnvarotais pārstāvis veicot pārbaudi pārliecinās par zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmas (politikas) darbības efektivitāti un iekšējo kontroli uzņēmuma un konkrētā revīzijas uzdevuma līmenī. Lai saskaņotu Ministru kabineta noteikumos Nr. 136 lietoto terminoloģiju ar jaunajā 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartā lietoto terminoloģiju ir nepieciešams MK noteikumos minēt šo jauno standartu.
Risinājuma apraksts
Ar MK noteikumu projektu ir precizēti Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 3., 7., 10., un 19. punkts, kuros lietots ar 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartu "Kvalitātes vadība firmās, kas veic vēsturiskās finanšu informācijas revīziju vai pārbaudi vai sniedz citus apliecinājuma vai saistītos pakalpojumus" saskaņots termins - iekšējā kvalitātes vadības sistēma vai attiecīgajā gadījumā - iekšējā kvalitātes vadības politika.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Šobrīd šis ir vienīgais alternatīvais risinājums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zvērināts revidents kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants, kas sniedz revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai (Revīzijas pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 17. punkts).
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums skar zvērinātus revidentus, kas sniedz revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sniegto informāciju no 54 respondentiem (zvērinātu revidentu komercsabiedrībām) tikai 4 komercsabiedrības ir sniegušas apliecinājuma pakalpojumus par ilgtspējas ziņojumiem (šobrīd ne-finanšu paziņojumiem) un tikai 10 – plāno sniegt par 2024. pārskata gadu. Līdz ar to šobrīd nav paredzams to zvērināto revidentu skaits, kas plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sniegto informāciju no 54 respondentiem (zvērinātu revidentu komercsabiedrībām) tikai 4 komercsabiedrības ir sniegušas apliecinājuma pakalpojumus par ilgtspējas ziņojumiem (šobrīd ne-finanšu paziņojumiem) un tikai 10 – plāno sniegt par 2024. pārskata gadu. Līdz ar to šobrīd nav paredzams to zvērināto revidentu skaits, kas plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas.
Juridiskās personas
- Finanšu ministrija
- Zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz revīzijas pakalpojumus un plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai (Revīzijas pakalpojumu likuma 1.panta pirmās daļas 17. punkts).
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums skar zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revīzijas pakalpojumus un plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sniegto informāciju no 54 respondentiem (zvērinātu revidentu komercsabiedrībām) tikai 4 komercsabiedrības ir sniegušas apliecinājuma pakalpojumus par ilgtspējas ziņojumiem (šobrīd ne-finanšu paziņojumiem) un tikai 10 – plāno sniegt par 2024. pārskata gadu. Līdz ar to paredzamo pakalpojuma sniedzēju - zvērinātu revidentu komercsabiedrību skaits tuvā nākotnē ir samērā neliels.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sniegto informāciju no 54 respondentiem (zvērinātu revidentu komercsabiedrībām) tikai 4 komercsabiedrības ir sniegušas apliecinājuma pakalpojumus par ilgtspējas ziņojumiem (šobrīd ne-finanšu paziņojumiem) un tikai 10 – plāno sniegt par 2024. pārskata gadu. Līdz ar to paredzamo pakalpojuma sniedzēju - zvērinātu revidentu komercsabiedrību skaits tuvā nākotnē ir samērā neliels.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
2014R0537
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regula Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 158, 27.05.2014.) (turpmāk – Regula Nr. 537/2014).
Apraksts
Regula Nr. 537/2014 nosaka prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, ar mērķi palielināt sabiedrības uzticēšanās līmeni attiecīgo struktūru gada un konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Tādējādi sniedzot nozīmīgu informāciju sabiedrībai kopumā par katras sabiedriskas nozīmes struktūras finansiālo stāvokli un tās darba kvalitāti. Regulas Nr. 537/2014 piemērošana tika uzsākta 2016. gada 17. jūnijā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regula Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 158, 27.05.2014.) (turpmāk – Regula Nr. 537/2014).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 537/2014 26. panta 5. punkta “a” apakšpunkts
“Noteikumu projekta 25. punkts (noteikumu 23.3. apakšpunkts)”
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības. Tiek izmantota Regulas Nr. 537/2014 5. punkta “a” apakšpunktā paredzētā brīvība inspektora izglītībai. Turklāt ar noteikumu projekta 22. punktu nav paplašināts Regulas Nr. 537/2014 attiecīgās normas tvērums attiecībā uz pilnvarotās personas (inspektora) izglītību, jo pārbaudes (inspekcijas) darbības specifika ļauj ar attiecīgu profesionālo pieredzi veikt pārbaudi personai arī ar izglītību tiesību zinātnēs.
Regulas Nr. 537/2014 26. pants
“Noteikumu projekta 31. punkts (noteikumu 28.3 punkts)”
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības. Tiek piemērota Regulas Nr. 537/2014 26. panta prasību izpilde attiecībā uz pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses sniegtā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma izvērtēšanu, vienlaikus nepaplašinot noteikumu projekta 28. punktā ietvertās Regulas Nr. 537/2014 attiecīgās normas tvērumu attiecībā uz minētā pakalpojuma pārbaudi.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netiks organizētas, jo MK noteikumu projekts tieši sabiedrības intereses neskar.
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība nav piemērojama. Noteikumu projekts un tā anotācija pēc to ievietošanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā būs pieejams tā publiskajā daļā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi