Anotācija (ex-ante)

Pilnvarotais pārstāvis veic pārbaudi - zvērinātu revidentu prakses līmenī un atsevišķa revīzijas uzdevuma līmenī. Tādējādi novērtējot katras zvērinātu revidentu prakses izstrādāto un prakses ietvaros integrēto iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kas ļauj izvērtēt, vai attiecīgā zvērinātu revidentu prakse ir identificējusi un atbilstoši reaģējusi uz būtiskākajiem revīzijas uzdevuma kvalitātes riskiem. Ņemot vērā, ka tiesisko normu tvērums ir kļuvis plašāks (piemēram, izstrādāts un ieviests 1. Starptautiskais kvalitātes vadības standarts, pilnveidots Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejas izstrādātais iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanas metodoloģijas rīks) un pārbaudes ietvaros pārbaudāmās/izvērtējamās informācijas un dokumentācijas apjoms ir būtiski palielinājies, līdz ar to ir nepieciešamība palielināt un stiprināt pilnvaroto pārstāvju komandu - profesionālās pieredzes un zināšanu kontekstā, tādējādi efektivizējot un maksimāli uzlabojot veikto pārbaužu rezultātus. Pilnvarotais pārstāvis ar zināšanām un kompetencēm tiesību jomā var palīdzēt pārbaudes komandai risināt juridiski sarežģītus jautājumus, kā arī sniegt atbalstu zvērinātu revidentu prakses novērtēšanā no juridiskā viedokļa. Papildus tam pilnvarotajam pārstāvim ar zināšanām tiesību jomā piemīt padziļinātas zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē zvērinātu revidentu prakses darbību, tādējādi var novērtēt, vai zvērinātu revidentu prakse ievēro uz to attiecināmos normatīvos aktus.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK 29. pantā un Regulas 26. pantā noteiktajam, personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes (kompetentās iestādes ietvaros) ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze obligāto revīziju veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā kopā ar īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm. Turklāt Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai ir augstākā izglītība. Tādējādi, atbilstoši normatīvajam regulējumam un Finanšu ministrijas amatpersonas amata aprakstam, pilnvarotā pārstāvja amata statuss ir “ierēdnis” un izglītības līmenis ir noteikts atbilstoši augstāk minētajām tiesību normām, nenodalot profesionālo kvalifikācijas izglītības līmeni.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr. 136 noteiktās izglītības un kvalifikācijas prasības.

Noteikumu projektā tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 3. punkts, kas paredz, ka pārbaudi zvērinātu revidentu praksē veic ne mazāk kā divi pilnvarotie pārstāvji. Ar noteikumu projektu tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 23.3. punktā minētais profesionālās izglītības nozaru uzskaitījums ar – izglītību arī tiesību zinātnēs, paredzot, ka pilnvarotais pārstāvis var būt ar augtāko izglītību tiesību zinātnēs.

Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, kas bija saistīta ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tika apgrūtināta pārbaudes veikšana zvērinātu revidentu praksēs klātienē, līdz ar to tika meklēti atbilstošākie risinājumi, nolūkā nodrošināt Regulas 26. panta 6. punktā noteikto prasību izpildi. Epidemioloģiskās situācijas dēļ visas pārbaudes obligātā kārtā tika īstenotas attālināti kā pagaidu risinājums, lai veikto pārbaužu process saglabātu savu nepārtrauktību un sabiedrības intereses tiktu pilnībā pasargātas. Latvijā pašreizējā epidemioloģiskā situācija ir uzlabojusies un veikto pārbaužu kontekstā ir noteikts informācijas un faktu apjoms, ko pilnvērtīgi var pārbaudīt, veicot pārbaudi klātienē (piemēram, kā zvērinātu revidentu prakse nodrošina revīzijas lietu un revīzijas pierādījumu glabāšanu/apkopošanu un kā tiek veikts revīzijas lietas dokumentu arhivēšanas process, lai attiecīgo lietu pilnībā noslēgtu un tajā nebūtu iespējams veikt korekcijas, ja vien tam nav svarīgs iemesls) pie katras attiecīgās zvērinātu revidentu prakses.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.

Lai pastāvīgs attālinātās pārbaudes risinājums būtu ilgtspējīgs un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu efektīvu un normatīvajam regulējumam atbilstošu pārbaužu īstenošanu pilnā apmērā, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka pārbaudes ir iespējams veikt klātienē, attālināti (izmantojot interneta vietnēs bāzēto platformu videokonferences iespējas, papildus nodrošinot audio/video ieraksta funkciju), kā arī izmantojot kombinēto modeli, proti daļēji klātienē un daļēji attālināti. Tostarp pārbaudi var veikt attālināti, gadījumos, kad visa zvērinātu revidentu prakses dokumentu glabāšana un arhivēšana tiek kārtota tikai elektroniski un pilnvarotais pārstāvis pārbaudes laikā, neatrodoties uz vietas zvērinātu revidentu praksē, var iepazīties ar visiem prakses dokumentiem, revīzijas uzdevumu un to pierādījumu glabāšanas noteikumu ievērošanu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 136 9. punkts noteic, ka pilnvarotais pārstāvis mēneša laikā pēc pārbaudes beigām sagatavo pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projektu, savukārt šajos noteikumos nav atrunāts, ka pārbaudes protokolā ir jāatspoguļo pārbaudes beigu datums, no kura sākas termiņa tecējums pārbaudes protokola sagatavošanai.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.

Tādēļ Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 papildināti ar 22.4.4. punktu, kas paredz, ka pārbaudes protokolā tiek ietverts arī veiktās pārbaudes pabeigšanas datums, kā arī projekta 9. punkts tiek papildināts ar noteiktu termiņu, kad pilnvarotais pārstāvis uzsāk pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projekta sagatavošanu.

Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā ir paredzēts minēto likumu papildināt ar 35.² pantu, kas noteic, ka Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātu revidentu praksēm, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām. Minētā likuma pants paredz arī noteiktas kompetences prasības pilnvarotajam pārstāvim, kas veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 tiek papildināti ar 23.5.¹ apakšpunktu, kas nosaka, ka pilnvarotajam pārstāvim, kas veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, ir jābūt atbilstošai pieredzei ilgtspējas jomā, kā to noteic grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā ietvertajā 35.² pantā.

Revīzijas pakalpojumu likuma 35.¹ panta ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka pārbaudes veikšanas kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.
Sagatavotie grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, ar kuriem uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju attiecinātas tādas pašas prasības kā uz revīzijas pakalpojumu un tā sniedzēju. Tostarp minētie grozījumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudi paredz, ka, ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Finanšu ministrija revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros veic arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Ievērojot augstāk minēto un izvērtējot pašreizējo situāciju, Ministru kabineta noteikumus Nr. 136 nepieciešams papildināt ar kārtību un procedūrām, kā pārbaudes ietvaros pilnvarotais pārstāvis veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 136.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 136 tiek papildināti ar VI.¹ nodaļu, paredz nosacījumus un procedūras, kuras pilnvarotajam pārstāvim jāievēro, ja pārbaudes ietvaros tiek veikta arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude.

Starptautiskās Revīzijas un apliecinājuma standartu padome (International Auditing and Assurance Standards Board — IAASB) ir izstrādājusi standartu - 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartu (iepriekš 1. Starptautiskais kvalitātes kontroles standarts) "Kvalitātes vadība firmās, kas veic vēsturiskās finanšu informācijas revīziju vai pārbaudi vai sniedz citus apliecinājuma vai saistītos pakalpojumus". Minētais standarts stājās spēkā 2022. gada 15. decembrī. Saskaņā ar šo standartu turpmāk pašnodarbinātam zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir jāizstrādā ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu saistīta iekšējās kvalitātes vadības sistēma, kvalitātes vadības politika un jāievieš attiecīgās kontroles procedūras. Pilnvarotais pārstāvis veicot pārbaudi pārliecinās par zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmas (politikas) darbības efektivitāti un iekšējo kontroli uzņēmuma un konkrētā revīzijas uzdevuma līmenī. Lai saskaņotu Ministru kabineta noteikumos Nr. 136 lietoto terminoloģiju ar jaunajā 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartā lietoto terminoloģiju ir nepieciešams MK noteikumos minēt šo jauno standartu.

Ar MK noteikumu projektu ir precizēti Ministru kabineta noteikumu Nr. 136  3., 7., 10., un 19. punkts, kuros lietots ar 1. Starptautisko kvalitātes vadības standartu "Kvalitātes vadība firmās, kas veic vēsturiskās finanšu informācijas revīziju vai pārbaudi vai sniedz citus apliecinājuma vai saistītos pakalpojumus" saskaņots termins - iekšējā kvalitātes vadības sistēma vai attiecīgajā gadījumā - iekšējā kvalitātes vadības politika.