25-TA-1456: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), (turpmāk – Regula) 8. pantā noteikto, ar ko tiek izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome un aizstāj Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un ir tās pēctece.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest Regulas 8. pantā noteikto, aizstājot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – Likums) 57. pantā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī papildināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzētos grozījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, lai pēc iespējas ātrāk Likumā ieviestu Regulas prasības.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 57. panta trešā daļa nosaka, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārstāv Latvijas intereses Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) un tās funkciju veikšanai un aktīvai līdzdalībai nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulu izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome, kas aizstāj ar Direktīvas 2010/13/ES 30.b pantu izveidoto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un ir tās pēctece.
Eiropas Mediju pakalpojumu padome ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kuras sastāvā ir valsts mediju iestādes, un tā konsultēs un atbalstīs Eiropas Komisiju (turpmāk – Komisija) un veicinās Regulas un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas galveno noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, tostarp sniedzot atzinumus un palīdzot Komisijai izstrādāt pamatnostādnes, kā arī kopumā veicinot Eiropas Savienības mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu.
Eiropas Mediju pakalpojumu padome ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kuras sastāvā ir valsts mediju iestādes, un tā konsultēs un atbalstīs Eiropas Komisiju (turpmāk – Komisija) un veicinās Regulas un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas galveno noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, tostarp sniedzot atzinumus un palīdzot Komisijai izstrādāt pamatnostādnes, kā arī kopumā veicinot Eiropas Savienības mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz aizstāt Likuma 57. pantā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, tā ieviešot Regulas 8. pantā noteikto, ar ko tiek izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome un aizstāta Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA), nosakot, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai un aktīvai līdzdalībai Eiropas Mediju pakalpojumu padomes darbā nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta. Turpmāk, nodrošinot Latvijas pārstāvību Eiropas Mediju pakalpojumu padomē, arī ir nepieciešams nodrošināt, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir visi nepieciešamie līdzekļi, tostarp pietiekami tehniskie resursi, finanšu resursi un cilvēkresursi, lai šo funkciju īstenotu.
Likumprojekts arī paredz papildināt Likuma 60. panta pirmajā daļā noteikto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā ar norādi uz likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzēto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci īstenot Regulā noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas. Ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) cita starpā paredz noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īsteno Regulas 22. panta 1. punkta c. apakšpunktā noteiktās valsts regulatīvās iestādes, kas ir atbildīga par mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu, funkcijas. Ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) arī paredz noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īsteno arī Regulas 25. panta 3. punktā noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas. Tādējādi ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) ievieš Regulas 22. panta 1. punkta c. apakšpunkta un 25. panta 3. punkta prasības, savukārt, Likumprojekts paredz nostiprināt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzēto kompetenci Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei arī Likumā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija sēdē ir izskatīts un pieņemts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) prasību ieviešanu" (25-TA-1598), kurā ir izvērtēti nepieciešamie grozījumi Likumā un likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un turpmākās darbības Regulas prasību ieviešanā.
Likumprojekts arī paredz papildināt Likuma 60. panta pirmajā daļā noteikto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā ar norādi uz likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzēto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci īstenot Regulā noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas. Ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) cita starpā paredz noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īsteno Regulas 22. panta 1. punkta c. apakšpunktā noteiktās valsts regulatīvās iestādes, kas ir atbildīga par mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu, funkcijas. Ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) arī paredz noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īsteno arī Regulas 25. panta 3. punktā noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas. Tādējādi ar Likumprojektu saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) ievieš Regulas 22. panta 1. punkta c. apakšpunkta un 25. panta 3. punkta prasības, savukārt, Likumprojekts paredz nostiprināt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzēto kompetenci Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei arī Likumā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija sēdē ir izskatīts un pieņemts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) prasību ieviešanu" (25-TA-1598), kurā ir izvērtēti nepieciešamie grozījumi Likumā un likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un turpmākās darbības Regulas prasību ieviešanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Regulas 7. pants nosaka, ka "dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru rīcībā ir pietiekami finansiālie resursi, cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus", līdz ar to tiks papildinātās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas. Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. 29 68. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) prasību ieviešanu"" 5. punktam 2026. gadā un turpmākajos gados ik gadu tiks veikta līdzekļu pārdale budžeta resora "47. Radio un televīzijas regulators" ietvaros no valsts budžeta programmas 05.00.00 "Galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšana", samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro, uz valsts budžeta programmu 01.00.00 "Nozares vadība" 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro apmērā (izdevumi atlīdzībai, materiālais nodrošinājums un kapitālās izmaksas) divām jaunām amata vietām (vadošais eksperts un jurists), lai nodrošinātu Regulas prasību ieviešanu līdz 2025. gada 8. augustam.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir sagatavojusi aprēķinu divām papildu amata vietām Regulas funkciju ieviešanas un īstenošanas nodrošināšanai, paredzot, ka izmaksas pirmajā gadā (2026. gadā) plānotas 89 557 euro apmērā, bet turpmāk, sākot no 2027. gada, 85 357 euro ik gadu.
Nepieciešamā finansējuma aprēķins ir pievienots saistītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (25-TA-360).
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir sagatavojusi aprēķinu divām papildu amata vietām Regulas funkciju ieviešanas un īstenošanas nodrošināšanai, paredzot, ka izmaksas pirmajā gadā (2026. gadā) plānotas 89 557 euro apmērā, bet turpmāk, sākot no 2027. gada, 85 357 euro ik gadu.
Nepieciešamā finansējuma aprēķins ir pievienots saistītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (25-TA-360).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir sagatavojusi aprēķinu divām papildu amata vietām Regulas funkciju ieviešanas un īstenošanas nodrošināšanai, paredzot, ka izmaksas pirmajā gadā (2026. gadā) plānotas 89 557 euro apmērā, bet turpmāk, sākot no 2027. gada, 85 357 euro ik gadu. Nepieciešamās amata vietas plānots, ka Valsts kanceleja piešķirs no "vakanču bankas", nepalielinot kopējo valsts pārvaldē esošo amatu vietu skaitu.
Nepieciešamā finansējuma aprēķins ir pievienots saistītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (25-TA-360).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. 29 68. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), prasību ieviešanu"" 5. punktu ir atbalstīts Kultūras ministrijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšlikums 2026. gadā un turpmākajos gados ik gadu veikt līdzekļu pārdali budžeta resora "47. Radio un televīzijas regulators" ietvaros no valsts budžeta programmas 05.00.00 "Galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšana", samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro, uz valsts budžeta programmu 01.00.00 "Nozares vadība" 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro apmērā (izdevumi atlīdzībai, materiālais nodrošinājums un kapitālās izmaksas) divām jaunām amata vietām (vadošais eksperts un jurists), lai nodrošinātu Regulas prasību ieviešanu līdz 2025. gada 8. augustam.
Nepieciešamā finansējuma aprēķins ir pievienots saistītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (25-TA-360).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. 29 68. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), prasību ieviešanu"" 5. punktu ir atbalstīts Kultūras ministrijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšlikums 2026. gadā un turpmākajos gados ik gadu veikt līdzekļu pārdali budžeta resora "47. Radio un televīzijas regulators" ietvaros no valsts budžeta programmas 05.00.00 "Galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšana", samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro, uz valsts budžeta programmu 01.00.00 "Nozares vadība" 2026. gadā 89 557 euro apmērā un turpmāk ik gadu 85 357 euro apmērā (izdevumi atlīdzībai, materiālais nodrošinājums un kapitālās izmaksas) divām jaunām amata vietām (vadošais eksperts un jurists), lai nodrošinātu Regulas prasību ieviešanu līdz 2025. gada 8. augustam.
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360)
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar Likumprojektu tiek virzīti saistītie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360), kas ir nepieciešami, lai ieviestu atsevišķas Regulas definīcijas, noteiktu, kuras kompetentās iestādes vai struktūras būs atbildīgās par mediju pakalpojumu sniedzēju informāciju apkopojošo datubāzi (datubāzēm), kurā mediju pakalpojumu saņēmējiem būtu viegli pārbaudāma un pieejama informācija, kas saistīta ar konkrētu mediju pakalpojumu sniedzēju (Regulas 6. pants), noteiktu regulatīvo iestādi vai citu kompetentu neatkarīgu iestādi vai struktūru, kas atbildēs par publisko iestāžu un subjektu valsts reklāmai piešķirto publisko līdzekļu izlietošanu valsts reklāmai uzraudzību un ziņojuma publiskošanu (Regulas 25. pants), kas nebūs iespējams bez prasītās informācijas apkopošanas un uzkrāšanas vienuviet; noteiktu, kura kompetentā regulatīvā iestāde būs atbildīga par mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu (Regulas 22. pants), kā arī noteiktu materiālus un procesuālus noteikumus, kas nodrošina tādu mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu, kuras varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1083
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts)
Apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083 8. panta prasības Likuma 57. panta trešajā daļā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
8. panta 1. un 2. punkts
Likumprojekta 1. pantā izteiktais grozījums Likuma 57. panta trešajā daļā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Kultūras ministrija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs", Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome", biedrība "Latvijas Preses izdevēju asociācija", biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija", biedrība "Latvijas Reģionālo mediju asociācija", biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija", biedrība "Latvijas Žurnālistu asociācija"Cits
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Gemius Latvia”, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TNS Latvia"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai izvērtētu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Regulai, ar Kultūras ministrijas 2024. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 2.5-1-90 izveidotajā starpinstitūciju darba grupā tika pārstāvēta Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Tieslietu ministrija un Uzņēmumu reģistrs. Darba grupā, izskatot konkrētus Regulas pantus un tēmas, piedalījās arī Iepirkumu uzraudzības biroja, Kultūras informācijas sistēmu centra, biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome", biedrības "Latvijas Preses izdevēju asociācija", biedrības "Latvijas Raidorganizāciju asociācija", biedrības "Latvijas Reģionālo mediju asociācija", Latvijas Televīzijas, biedrības "Latvijas Reklāmas asociācija", biedrības "Latvijas Žurnālistu asociācija", SIA "Gemius Latvia" un SIA "TNS Latvia" pārstāvji. Darba grupa tikās 11 sanāksmēs un nolēma atbalstīt Likumprojektā ietverto regulējumu, kas paredz uzticēt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei īstenot Regulā noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekta 2. pantā ietvertais Likuma 60. panta pirmās daļas 8.2 punkts paredz paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci, ņemot vērā likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (25-TA-360) paredzētos grozījumus.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekta 1. pants paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārstāvēt Latviju Eiropas Mediju pakalpojumu padomē, aizstājot Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu jeb ERGA (Regulas 2. iedaļa).
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi