Anotācija (ex-ante)

Direktīvas 4. apsvērums noteic, ka pašreizējie noteikumi par sodiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK un Savienības vides nozaru tiesību akti, ir izrādījušies nepietiekami, lai panāktu atbilstību Savienības vides aizsardzības tiesību aktiem. Šāda atbilstība būtu jāstiprina, paredzot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Lai nepieļautu prettiesisku rīcību, kas kaitē videi, un atturētu no tās, izšķirīgi svarīga ir krimināltiesību un administratīvo tiesību komplementaritāte.

Šajā sakarā Direktīvas 5. panta 1. punkts izvirza prasību dalībvalstīm veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka par 3. un 4. pantā minētiem noziedzīgiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi. Vienlaikus šā panta 2. punkts izvirza prasību dalībvalstīm noteikt: 1) par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts un f), j), k), l) un r) apakšpunkts, ja tie izraisa cilvēka nāvi, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz desmit gadi; 2) par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 3. punkts, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz astoņi gadi; 3) par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 4. punkts, ja minētajā punktā ir atsauce uz 3. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu un f), j), k) un l) apakšpunktu, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz pieci gadi, ja minētie noziedzīgie nodarījumi izraisa cilvēka nāvi; 4) par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a) līdz l) apakšpunkts un p), s) un t) apakšpunkts, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz pieci gadi; 4) par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta m), n), o), q) un r) apakšpunkts, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz trīs gadi.

Ņemot vērā minēto Direktīvas 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti KL 98., 99. - 102., 104.1, 115.2 un 190.1 pantā, ja nodarījums izraisa cilvēka nāvi, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz desmit gadi. Direktīvas 5. panta 2. punktu b) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti KL 96., 98.-103., 104.1, 114.-115.5 un 190.1 pantā, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar to radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz astoņi gadi. Direktīvas 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas regulēti KL 98., 99 – 102., 104.1, 115.2 un 190.1 pantā, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts vismaz rupjas neuzmanības dēļ un izraisa cilvēka nāvi, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz pieci gadi. Direktīvas 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas regulēti KL 98., - 102., 104.1, 115.3 – 115.5, un 190.1 pantā, ja tiek radīts būtisks kaitējums Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” izpratnē, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz pieci gadi. Toties Direktīvas 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas regulēti KL 96., 114., - 115.2 pantā ja tiek radīts būtisks kaitējums Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” izpratnē, piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz trīs gadi.

Šī brīža KL regulējums neparedz pietiekami lielus brīvības atņemšanas sodus, atbilstoši Direktīvas prasībām. Vienlaikus KL regulējums neparedz atbildību par XI nodaļā regulētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar to radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums. Papildus tam daļa no XI nodaļā regulēto noziedzīgo nodarījumu pret dabas visi neparedz atbildību par noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi, ja ar to izraisīta cilvēka nāve vai citas smagas sekas.

Vienlaikus KL regulējums paredz tādus noziedzīgos nodarījumus, kurus Direktīvas regulējums neuzliek par pienākumu dalībvalstīm noteikt par noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, KL 104. – 107. un 113. pants. Tomēr, lai vienādotu KL XI nodaļā minēto noziedzīgo nodarījumu sankciju apmērus, nepieciešams noteikt lielākus brīvības atņemšanas sodus arī noziedzīgajiem nodarījumiem, kas regulēti KL 104. – 107. un 113. pantos.

Likumprojekta 1. pants paredz papildināt KL 96. pantu ar otro daļu nosakot atbildību par pirmajā daļā paredzēto noteikumu pārkāpšanu, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar to radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, par to nosakot brīvības atņemšanas sodu līdz astoņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Likumprojekta 2. pants paredz par KL 98. panta otrajā daļā minēto noziegumu noteikt brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Papildus tam paredzēts pantu papildināt ar 2.1 daļu, kas noteic atbildību par otrajā daļā minēto noteikumu pārkāpšanu, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar to radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, par to nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem vai bez tās. Vienlaikus paredzēts trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu no astoņiem uz desmit gadiem, kā arī palielināt šā panta ceturtajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu no desmit uz divpadsmit gadiem.

Likumprojekta 3. pants paredz noteikt brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem par KL 98.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Pants paredz palielināt KL 98.1 panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu no četriem uz astoņiem gadiem, kā arī atteikties no īslaicīgas brīvības atņemšanas.

Likumprojekta 4. pants paredz palielināt KL 99. panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu no četriem uz astoņiem gadiem, kā arī atteikties no īslaicīgas brīvības atņemšanas. Pants paredz palielināt KL 99. panta trešajā daļā paredzēto brīvības atņemšanas sodu no pieciem uz astoņiem gadiem, kā arī palielināt ceturtajā daļā noteikto brīvības atņemšanas sodu no septiņiem uz desmit gadiem. Vienlaikus pants paredz KL 99. panta ceturto daļu papildināt ar kvalificējošo pazīmi “izraisījis smagas sekas”, paredzot atbildību par atkritumu ievešanu Latvijas teritorijā vai izvešanu no Latvijas, vai tranzītpārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, pārkāpjot noteikumus, ja tas izraisījis smagas sekas.
Likumprojekta 5. panta paredz papildināt KL 100. pantu ar 1.1, 1.2, 1.3 daļu. 1.1 daļā paredzēta atbildība par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. 1.2 daļā paredzēta atbildība par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. 1.3 daļa paredz atbildību par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās.

Likumprojekta 6. pants paredz palielināt KL 101. panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu no četriem uz pieciem gadiem. Papildus tam pantu paredzēts papildināt ar 2.1 daļu nosakot atbildību par otrajā daļā paredzētajām darbībām, , ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Vienlaikus paredzēts panta trešajā daļā noteikt atbildību par otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās.

Likumprojekta 7. panta paredz KL papildināt ar 101.1 pantu, pirmajā daļā paredzot atbildību par kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Panta otrā daļa paredz atbildību par pirmajā daļā noteikto noteikumu pārkāpšanu, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar to radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Likumprojekta 8. pants paredz KL 102. panta otrajā daļā noteikto brīvības atņemšanas sodu palielināt no četriem uz pieciem gadiem. Papildus tam paredzēts pantu papildināt ar 2.1 daļu nosakot atbildību par otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Vienlaikus paredzēts panta trešajā daļā noteikt atbildību par otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās.

Likumprojekta 9. pants paredz KL 103. panta otrajā daļā noteikto brīvības atņemšanas sodu palielināt no četriem uz pieciem gadiem. Papildus tam paredzēts pantu papildināt ar 2.1 daļu nosakot atbildību par otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts gaisa kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Vienlaikus paredzēts panta trešajā daļā noteikt atbildību par otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās.

Likumprojekta 10. pants paredz KL 104. pantā noteikt brīvības atņemšanas sodu līdz trim gadiem.

Likumprojekta 11. panta paredz KL 104.1 panta pirmajā daļā noteikto brīvības atņemšanas sodu palielināt no diviem uz pieciem gadiem, kā arī pantu papildināt ar jaunu otro daļu, paredzot atbildību par pirmajā daļā minētajām darbībā, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, par to nosakot brīvības atņemšanas sodu līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus paredzēts pantu papildināt ar trešo daļu, paredzot atbildību par pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās

Likumprojekta 12. pants paredz KL 105. panta sankcijā minēto brīvības atņemšanas sodu noteikt līdz trim gadiem.

Likumprojekta 13. pants paredz KL 106. panta pirmajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu palielināt no īslaicīgas brīvības atņemšanas uz brīvības atņemšanas sodu līdz trim gadiem, kā arī panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas sodu palielināt no četriem uz pieciem gadiem.

Likumprojekta 14. pants paredz KL 107. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas sodu noteikt līdz trim gadiem. KL 107. panta otrās daļas sankcijā minēto brīvības atņemšanas sodu palielināt no trim uz pieciem gadiem.

Likumprojekta 15. pants paredz KL papildināt ar 109.1 pantu, pirmajā daļā paredzot kriminālatbildību par pirmpreču, tas ir, liellopu, kakao, kafijas, eļļas palmas, kaučuka, sojas vai koksnes, vai to attiecīgu izstrādājumu nelikumīgu laišanu vai pieejamības nodrošināšanu tirgū vai eksportu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, nosakot, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Otrajā daļā paredzēts noteikt atbildību par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Likumprojekta 16. pants paredz KL 113. pantā minēto brīvības atņemšanas sodu noteikt līdz trim gadiem.

Likumprojekta 17. pants paredz KL 114. pantu papildināt ar otro daļu, paredzot  atbildību par panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Likumprojekta 18. pants paredz KL 115. pantu papildināt ar otro daļu, paredzot  atbildību par panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Likumprojekta 19. pants paredz KL 115.1 pantā minēto brīvības atņemšanas sodu palielināt no diviem uz trim gadiem, kā arī pantu papildināt ar otro daļu, paredzot atbildību par pirmajā daļā paredzēto noteikumu pārkāpšanu, ja ar to iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar to radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.


Likumprojekta 20. pants paredz KL papildināt ar 115.2 pantu, pirmajā daļā paredzot atbildību par invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Eiropas Savienībai, ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, laišanu tirgū, turēšanu, selekciju, transportēšanu, izmantošanu, apmainīšanu, atļauju pavairot, audzēšanu vai kultivēšanu, izlaišanu vidē vai izplatīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Otrajā daļā paredzēts noteikt atbildību par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Vienlaikus paredzēts pantu papildināt ar trešo daļu, paredzot atbildību par pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai, ja tās izraisījušas smagas sekas, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību ar laiku uz trim gadiem vai bez tās

Likumprojekta 21. pants paredz KL papildināt ar 115.3 pantu, pirmajā daļā paredzot atbildību par darbībām bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja tā nepieciešamību nosaka likums un ar tām radīts būtiskais kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Otrajā daļā paredzēts noteikt atbildību par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums vai ar tām radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Likumprojekta 22. pants paredz KL 190.1 panta trešo daļu papildināt, paredzot atbildību par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas.

Direktīvas 3. panta pirmais punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka ar nodomu veikta šā panta 2. un 3. punktā minētā rīcība un šā panta 4. punktā minētā rīcība, kas veikta vismaz rupjas neuzmanības dēļ, ir noziedzīgs nodarījums, ja minētā rīcība ir prettiesiska. Attiecīgi šī panta regulējums noteic, kādas darbības dalībvalstīm jānoteic par noziedzīgu nodarījumu savā nacionālajā regulējumā.

Direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka minētās darbības (rīcība) uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, ja tā ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

KL 1. panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Līdz ar to KL minētās darbības uzskatāmas par noziedzīgiem nodarījumiem, ja tās izdarītas ar nodomu vai aiz neuzmanības. Tas nozīmē, ka KL regulējums ir plašāks, jo paredz atbildību gan par rīcību, kas izdarīta ar nodomu, gan arī par rīcību, kas izdarīta aiz neuzmanības un atbilst Direktīvas regulējumam.

Direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz atbildību par tāda produkta laišana tirgū, pārkāpjot aizliegumu vai citādu vides aizsardzības prasību, kura plašākas izmantošanas dēļ, proti, kad produktu izmanto vairāki lietotāji neatkarīgi no to skaita, gaisā, augsnē vai ūdenī noplūst, tiek emitēts vai ievadīts tāds materiālu, vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma daudzums, kas izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei, vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem.

Direktīva par noziedzīgu nodarījumu nosaka arī tāda produkta laišanu tirgū pretrunā aizliegumam vai citādai vides aizsardzības prasībai, kura plašākas izmantošanas dēļ gaisā, augsnē vai ūdenī noplūst, tiek emitēts vai ievadīts tāds materiālu, vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma daudzums, kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Savukārt tad, ja šāds aizliegums vai prasība ir noteikta citās Savienības tiesību jomās, kurām ir noteikti citi mērķi, piemēram, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība, tajās noteiktajam noziedzīgajam nodarījumam minētā rīcība nebūtu jāietver. Šajā direktīvā “plašāka izmantošana” nozīmē apvienoto ietekmi, kad produktu izmanto vairāki lietotāji neatkarīgi no to skaita, ar noteikumu, ka rīcība izraisa vai var izraisīt kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

Ar produkta laišanu tirgū jāsaprot kā darbību, ar ko par samaksu vai bez maksas trešai personai piegādā vai dara pieejamu. Importu uzskata par laišanu tirgū. Šāda darbības definīcija atrodama Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK 3. panta 12. punkts.

Ņemot vērā, ka KL 98. pants šobrīd neparedz atbildību par darbību, ar ko par samaksu vai bez maksas trešai personai piegādā vai dara pieejamu (laišana tirgū) Direktīvā minētos produktus, regulējumu nepieciešams papildināt ar atbildību par šādu produktu laišanu tirgū.

Šī brīža nacionālais regulējums nelieto Direktīvā lietoto terminu “produkts”, taču KL paredzēts noteikt atbildību arī par citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes, marķēšanas un iepakošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu vai nelikumīgu laišanu tirgū vai apglabāšanu.

Vienlaikus Direktīvas 3. panta 2. punkts c) apakšpunkts noteic, ka par noziedzīgu nodarījumu uzskatāma vielu ražošana, laišana vai pieejamības nodrošināšana tirgū, eksports vai lietošana atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumos, tostarp to iestrādāšanu izstrādājumos, ja šāda rīcība izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus, būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem un: i) šāda rīcība ir ierobežota atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII sadaļai un XVII pielikumam; ii) šāda rīcība ir aizliegta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VII sadaļai; iii) šāda rīcība neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1107/2009; iv) šāda rīcība neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 528/2012; v) šāda rīcība neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1272/2008; vai vi) šāda rīcība ir aizliegta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 I pielikumam;

KL 190.1 pants paredz atbildību par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā. Līdz ar to saprotams, ka šī brīža regulējums jau paredz atbildību par Direktīvā minēto vielu importu vai eksportu.

Kā minēts Direktīvas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta v) apakšpunktā, par noziedzīgu nodarījumu uzskatāma arī rīcība, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1272/2008. Minēta Regula regulē vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. Līdz ar to par noziedzīgu nodarījumu uzskatāmas arī vielu ražošana, laišana vai pieejamības nodrošināšana tirgū, eksports vai lietošana atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumos, tostarp to iestrādāšanu izstrādājumos, ja tā uzraisa būtisku kaitējumu vai smagas sekas un pārkāpj Regulā noteiktos vielu maisījumu marķēšanas un iepakošanas noteikumus.

Ņemot vērā, ka KL 98. pants šobrīd neparedz atbildību par vielu marķēšanas un iepakošanas noteikumus, regulējumu nepieciešams papildināt ar atbildību par vielu ražošanu, laišanu vai pieejamības nodrošināšanu tirgū, eksportu vai lietošanu atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumos, tostarp to iestrādāšanu izstrādājumos, ja tiek pārkāpti marķēšanas vai iepakošanas noteikumi un radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta l) apakšpunkts paredz par noziedzīgu nodarījumu noteikt radioaktīvu materiālu vai radioaktīvu vielu izgatavošanu, ražošanu, pārstrādi, manipulācijas ar tām, to izmantošanu, turēšanu, glabāšanu, transportēšanu, importu, eksportu vai likvidēšanu apglabājot, ja šāda rīcība un šāds materiāls vai vielas ietilpst Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom, 2014/87/Euratom.

KL 98. pants paredz atbildību par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Norādāms, ka Direktīvā izmantotais jēdziens “pārstrāde” saprotams kā KL 98. pantā lietotais jēdziens “apstrāde”. Papildus tam, Direktīvā lietotais jēdziens “manipulācijas” saprotams kā KL 98. pantā lietotais jēdziens “apstrāde”, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību terminoloģija, kas KL 98. pantā pārņemta jau 2008. gada 6. februārī.

KL 98. panta šī brīža regulējums neparedz atbildību par radioaktīvu materiālu vai radioaktīvu vielu likvidēšanu apglabājot, līdz ar to regulējumu nepieciešams papildināt, no sakot atbildību par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu apglabāšanu.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt KL 98. panta pirmo daļu, nosakot kriminālatbildību par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes, marķēšanas un iepakošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu vai nelikumīgu laišanu tirgū vai apglabāšanu ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta s) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz noteikt ozona slāni noārdošu vielu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports, izmantošana vai izplūde atsevišķi vai maisījuma veidā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/590 2. panta a) punktā, un tādu produktu un aprīkojuma vai to daļu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports vai izmantošana, kas satur ozona slāni noārdošas vielas vai kā darbība ir balstīta uz šādām vielām, kā norādīts minētās regulas 2. panta b) punktā. Vienlaikus Direktīvas 3, panta 2. punkta t) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz noteikt fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports, izmantošana vai izplūde atsevišķi vai maisījuma veidā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/573 2. panta a) punktā, un tādu produktu un aprīkojuma vai to daļu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports vai izmantošana, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kā darbība ir balstīta uz šādām gāzēm, kā norādīts minētās regulas 2. panta b) punktā, un šādu produktu vai aprīkojuma laišana ekspluatācijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra Regulas 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 2. panta a) un b) apakšpunkts nosaka, ka minēto Regulu piemēro a) regulas I, II un III pielikumā uzskaitītām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm gan atsevišķi, gan maisījumos un produktiem un aprīkojumam, un to daļām, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm.

KL 98.1 pants paredz atbildību par ozona slāni noārdošu vielu ražošanas, iegādes, realizēšanas, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Šī brīža regulējums nenosaka atbildību par šādām darbībām, ja tās attiecas uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, līdz ar to nepieciešams papildināt regulējumu nosakot atbildību arī par nelikumīgām darbībām ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra Regulas 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 otrais apsvērums skaidro, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir cilvēka radītas ķimikālijas, kas ir ļoti spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kuras dažkārt ir pat vairākus tūkstošus reižu spēcīgākas par oglekļa dioksīdu CO2. Kopā ar CO2, metānu un slāpekļa(I) oksīdu fluorētās siltumnīcefekta gāzes pieder pie siltumnīcefekta gāzu emisiju grupas, uz kuru attiecas Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

Administratīvā atbildība ozona slāni noārdošo vielu un fluorēto siltumnīcefekta gāzu jomā paredzēta Ķīmisko vielu likuma 23. pantā. Panta pirmā daļā paredz administratīvo atbildību par tādu normatīvajos aktos noteikto izstrādājumu un iekārtu marķēšanas prasību neievērošanu, kurās ir ozona slāni noārdošās vielas vai fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām. Panta otrā daļā paredz administratīvo atbildību par datu par ozona slāni noārdošo vielu vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaudēm un citas normatīvajos aktos noteiktās informācijas uzskaites un saglabāšanas nenodrošināšanu vai normatīvajos aktos paredzēto ziņojumu neiesniegšanu Eiropas Komisijai. Panta trešā daļā paredz administratīvo atbildību par darbību veikšanu ar ozona slāni noārdošās vielas vai fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošiem produktiem, iekārtām vai sistēmām bez atbilstošiem sertifikātiem vai licencēm. Panta ceturtā daļā paredz administratīvo atbildību par ozona slāni noārdošo vielu vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu izlaišanu atmosfērā, ja izlaišana nav tehniski nepieciešama paredzētajam lietojumam, par maksimālā atļautā noplūžu apjoma pārsniegšanu, noplūžu pārbaužu vai noplūžu konstatēšanas sistēmu darbības nenodrošināšanu, normatīvajos aktos noteiktā noplūžu pārbaužu biežuma nenodrošināšanu, rekuperācijas nenodrošināšanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai prasību neievērošanu attiecībā uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu iznīcināšanu. Panta piektā daļa paredz administratīvo atbildību par tādu normatīvajos aktos noteikto izstrādājumu un iekārtu neatļautu laišanu tirgū vai lietošanas prasību pārkāpšanu, kurās ir ozona slāni noārdošās vielas vai fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām, vai par prasību neievērošanu attiecībā uz šo gāzu izmantošanas pārtraukšanu. Toties panta sestā daļa paredz administratīvo atbildību par neatļautu ozona slāni noārdošo vielu vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu ievešanu (importu).

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 3. pants paredz papildināt KL 98.1 panta nosaukumu un pirmo daļu, paredzot atbildību arī par nelikumīgām darbībām ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

Direktīvas 3. panta 2. punkta g) apakšpunkts paredz par noziedzīgu nodarījumu paredzēt atkritumu sūtīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1157  3. panta 26. punkta nozīmē, ja šāda rīcība attiecas uz ievērojamu daudzumu neatkarīgi no tā, vai to veic kā vienu sūtījumu vai kā vairākus sūtījumus, kas šķiet savstarpēji saistīti. Minētās Regulas 3. panta 26. punkts noteic, ka “nelikumīgs sūtījums” ir jebkāds atkritumu sūtījums, ko veic: a) nepaziņojot attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ievērojot šo regulu; b) nesaņemot attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, ievērojot šo regulu; c) ar piekrišanu, kas, ievērojot šo regulu, saņemta no attiecīgajām kompetentajām iestādēm, viltojot dokumentus, sagrozot faktus vai krāpšanas ceļā; d) veidā, kas neatbilst paziņojuma dokumentā ietvertajai informācijai vai informācijai, kura ietverta vai ir jānorāda pārvietošanas dokumentā, izņemot gadījumus, kad paziņojuma vai pārvietošanas dokumentā ir pieļauta neliela pārrakstīšanās kļūda; e) veidā, kā rezultātā atgūšana vai likvidēšana notiek pretrunā Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem; f) pretrunā 4. panta 1. punktam. 4. panta 3. punktam vai 37., 39., 40., 45., 46., 48., 49., 50. vai 52. pantam; g) veidā, kā rezultātā attiecībā uz 4. panta 4. un 5. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem nav ņemtas vērā 18. panta 2., 4., 6. un 10. punktā minētās prasības vai informācija, kas ietverta vai ir jānorāda VII pielikuma dokumentā, izņemot gadījumus, kad VII pielikuma dokumentā ir pieļautas nelielas pārrakstīšanās kļūdas.

KL 99. panta trešā daļa paredz atbildību par atkritumu ievešanu Latvijas teritorijā vai tranzītpārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Lai precizētu darbības ar atkritumiem kā “nelikumīga sūtījuma” Regulas 2024/1157 izpratnē, KL regulējumā nepieciešama piebilde, ka atbildība paredzēta par atkritumu ievešanu Latvijas teritorijā vai izvešanu no Latvijas.

Vienlaikus KL 190.1 pants paredz atbildību arī par radioaktīvu vai bīstamu vielu (tai skaitā radioaktīvu vai bīstamu atkritumu) pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 4. pants paredz papildināt KL 99. pantu nosakot kriminālatbildību par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu vai par atkritumu ievešanu Latvijas teritorijā, vai izvešanu no Latvijas vai tranzītpārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta h) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz kuģu pārstrādi, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 darbības jomā, ja šāda rīcība neatbilst minētās regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK mērķis ir nepieļaut, samazināt, ierobežot līdz minimumam un, cik vien praktiski iespējams, izskaust negadījumus, kaitējumus un citu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ko rada kuģu pārstrāde. Šīs regulas mērķis ir veicināt drošību, cilvēka veselības un Savienības jūras vides aizsardzību visā kuģa dzīves cikla laikā, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka šādas kuģu pārstrādes rezultātā radušies bīstamie atkritumi tiek apsaimniekoti videi drošā veidā. Regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts noteic, ka kuģu īpašnieki nodrošina, ka pārstrādei paredzētie kuģi tiek pārstrādāti tikai Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās. Pārstrādi drīkst veikt tikai kuģu pārstrādes rūpnīcās, kas iekļautas ES kuģu pārstrādes rūpnīcu sarakstā,[1] kurš tika izveidots ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323. Rūpnīcas var atrasties ES valstīs vai ārpussavienības valstīs. Tām ir jāizpilda virkne prasību attiecībā uz darba ņēmēju drošību un vides aizsardzību.

Ar kuģu pārstrādi saprotama kuģa pilnīga vai daļēja demontāža kuģu pārstrādes rūpnīcā, lai atgūtu detaļas un materiālus pārstrādāšanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai vai atkārtotai izmantošanai, vienlaikus nodrošinot bīstamu un citu materiālu apsaimniekošanu, un tas ietver arī saistītās darbības, piemēram, detaļu un materiālu glabāšanu un apstrādi rūpnīcā, taču neietver to tālāku apstrādi vai apglabāšanu citos uzņēmumos, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK izpratnē.

Šī brīža KL regulējums neparedz kriminālatbildību par kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu. KL 257. panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai par tehniski bojāta dzelzceļa, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā, ko izdarījis transporta darbinieks, ja tā būtiski traucējusi transporta darbu. Tomēr šīs regulējums paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Ņemot vērā, ka Direktīvas mērķis ir noteikt atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai, šāda noziedzīgā nodarījuma apdraudētais objekts jānosaka dabas vide. Līdz ar to nepieciešams papildināt KL regulējumu, paredzot atbildību par kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.


[1] Kuģu pārstrādes rūpnīcu saraksts: https://environment.ec.europa.eu/topics/waste-and-recycling/ships_en

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 7. pants paredz papildināt KL ar jaunu 101.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par kuģu apstrādes noteikumu pārkāpšanu.

Direktīvas 3. panta 2. punkta j) apakšpunkts paredz par noziedzīgu nodarījumu paredzēt tādas iekārtas ekspluatācija vai slēgšana, kurā tiek veikta bīstama darbība vai kurā tiek glabātas vai izmantotas bīstamas vielas vai maisījumi, ja šāda rīcība un šāda bīstama darbība, viela vai maisījums ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/18/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā un šāda rīcība izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem.

KL 104.1 pants paredz kriminālatbildību par piesārņojumu regulējošā normatīvajā aktā noteiktas iekārtas, kurā tiek veiktas videi bīstamas darbības vai uzglabātas vai izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, nelikumīgu ekspluatāciju, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Šī brīža KL regulējums neparedz atbildību par šādu iekārtu būvniecību vai slēgšanu.

2016. gada 1. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 131 “'Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”, ar ko pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūnija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK sniedz iekārtas definīciju. Ar iekārtu saprotama tehnoloģiska vienība objektā, kura atrodas virszemē vai pazemē un kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas, tai skaitā glabātava. Iekārtā ietilpst viss tās tehniskais nodrošinājums un aprīkojums, būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, objekta valdījumā esošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas iekārtas darbībai.

Gadījumos, kad iekārta ir uzskatāma par būves piederumu, administratīvā atbildība par nelikumību iekārtas būvniecību paredzēta Būvniecības likuma 25. pantā. Toties gadījumos, ja iekārta uzskatāma par iekārtu, kas pieder pie ražošanas procesa, administratīvā atbildība par šādu iekārtu nelikumīgu būvniecību paredzēta Likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Šā likuma 19. panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Šā panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību par nereģistrētas, nepārbaudītas vai pārbaudē par lietošanai neatbilstošu atzītas bīstamās iekārtas lietošanu. Toties šā likuma trešā daļa paredz administratīvo atbildību par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai. Vienlaikus 2025. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 214 “Bīstamo iekārtu reģistra un tehniskās uzraudzības noteikumi” 73. punkts paredz, ka lietošanas instrukcijā norādītas bīstamās iekārtas lietošanas prasības un kārtība normālā lietošanas režīmā paredzētajos lietošanas apstākļos, tai skaitā: 1) bīstamās iekārtas operatora darbstacijas apraksts, instrukcijas operatora apmācībai, lietotājam veicamie darba aizsardzības pasākumi, ja nepieciešams, arī informācija par nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem; 2) prasības un kārtība bīstamās iekārtas uzstādīšanai, pieslēgšanai un iedarbināšanai, kā arī bīstamās iekārtas pareizas darbības pārbaudei pirms lietošanas uzsākšanas; 3) prasības un kārtība bīstamās iekārtas iedarbināšanai, lietošanai, apstādināšanai, atslēgšanai, noņemšanai no uzstādīšanas vietas pēc lietošanas pabeigšanas. Ņemot vērā minēto, ja, neatbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajam, iekārta netiek atslēgta pareizi, personai piemērojama administratīvā atbildība par tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.

Vienlaikus Ķīmisko vielu likuma 22. panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par rūpniecisko avāriju bīstamības identifikācijas neveikšanu un iesnieguma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par informācijas nesniegšanu sabiedrībai par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā. Šā panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību par drošības pārvaldības sistēmas darbības atbilstības drošības pārskatam vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmai nenodrošināšanu. Toties šā panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 11. pants paredz papildināt KL 104.1 pantu nosakot kriminālatbildību par piesārņojumu regulējošā normatīvajā aktā noteiktas iekārtas, kurā tiek veiktas videi bīstamas darbības vai uzglabātas vai izmantotas bīstamas vielas vai  maisījumi preparāti, nelikumīgu, būvniecību, ekspluatāciju vai tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums

Direktīvas 3. panta 2. punkta p) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz attiecīgu pirmpreču vai attiecīgu izstrādājumu laišanu vai pieejamības nodrošināšanu Savienības tirgū vai eksportu no Savienības tirgus, kas pārkāpj Regulas (ES) 2023/1115 3. pantā noteikto aizliegumu, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 “attiecīgās pirmpreces” definē kā liellopus, kakao, kafiju, eļļas palmas, kaučuku, soju un koksni. Regulas 3. pants nosaka aizliegumu attiecīgos izstrādājumus laist tirgū, nodrošināt to pieejamību tirgū un tos eksportēt, ja vien spēkā nav šādi nosacījumi: a) tie ir neatmežojoši; b) tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem; un c) uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums.

Šī brīža KL regulējums neparedz kriminālatbildību par šādu pirmpreču vai attiecīgu izstrādājumu laišanu vai pieejamības nodrošināšanu Savienības tirgū vai eksportu, līdz ar to KL regulējumu nepieciešams papildināt ar šādu noziedzīgo nodarījumu.

Direktīvas 3. panta 2. punkta p) noteic, ka minētās darbības nav uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu, ja šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu pirmpreču vai izstrādājumu. Direktīvas 20. apsvērums noteic, lai novērtētu, vai tāda attiecīga produkta vai tādas attiecīgas pirmpreces daudzums, kas saistīta ar atmežošanu vai meža degradāciju, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1115 ir nenozīmīgs, dalībvalstis varētu ņemt vērā, piemēram, attiecīgās pirmpreces vai produkta daudzumu, kurš izteikts neto masā vai attiecīgā gadījumā tilpumā vai kā vienību skaits, vai to, vai attiecīgās darbības mērogs ir nenozīmīgs. Ņemot vērā, ka šādu pirmpreču vai to izstrādājumu apmērs var tikt noteikts naudiskā vērtībā, to norādot preču deklarācijā, kriminālatbildība var tikt noteikta gadījumiem, kad nodarījums izdarīts ievērojamā apmērā.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 15. pants paredz papildināt KL ar jaunu 109.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par pirmpreču, tas ir, liellopu, kakao, kafijas, eļļas palmas, kaučuka, sojas vai koksnes, vai to attiecīgu izstrādājumu nelikumīgu laišanu vai pieejamības nodrošināšanu tirgū vai eksportu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā.

Direktīvas 3. panta 2. punkta n) apakšpunkts noteic par noziedzīgu nodarījumu paredzēt Direktīvas IV vai V pielikumā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu – ja uz minētajā pielikumā minētajām sugām attiecas tie paši pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minētajām sugām, – un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK 1. pantā minēto sugu īpatņa vai īpatņu nonāvēšana, iznīcināšana, iegūšana, turēšana īpašumā, pārdošana vai piedāvāšana pārdošanai, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu.

Direktīvas IV un V pielikumos esošais (Latvijā sastopamo sugu) uzskaitījums tiek regulēts Ministru kabineta 14.11.2000. noteikumos Nr. 316 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. KL 115. pants paredz atbildību par īpaši aizsargājamo dzīvnieku ķeršanu, turēšanu vai iznīcināšanu vai par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju iegūšanu, turēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Līdz ar to KL regulējumā minētie īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu sēņu vai ķērpju sugas tiek uzskaitītas minētajos Ministru kabineta noteiktumos. Toties KL regulējums par darbībām, kas uzskatāmas par noziedzīgiem nodarījumiem ar minētajām sugām, ar 2010. gada 21. oktobra grozījumiem ticis saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, kā arī agrāk izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Tomēr KL 115. pants neparedz atbildību par šādu sugu pārdošanu, līdz ar to regulējumu nepieciešams papildināt ar īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu sēņu vai ķērpju sugu pārdošanu. Papildus tam, KL 115. pantu nepieciešams papildināt ar darbību “nonāvēšana”, lai precizētu noziedzīgā nodarījuma darbības, kas attiecināmas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem.

Direktīvas 3. panta 2. punkta n) apakšpunkts noteic par noziedzīgu nodarījumus paredzēt arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu sēņu vai ķērpju sugu piedāvāšanu pārdošanai. KL 15. panta ceturtā daļa noteic, ka par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Šādā gadījumā piedāvāšana pārdošanai ir uzskatāma par nozieguma mēģinājumu.

Norādāms, ka Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kā arī Latvijas nacionālais regulējums, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likums min augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugas, toties šī brīža KL 115. panta redakcijā minēta “dzīvnieku ķeršana, turēšana vai iznīcināšana” vai “augu, sēņu, ķērpju iegūšana, turēšana, bojāšana vai iznīcināšana”, neprecizējot priekšmetus ar vārdu “sugas”. Līdz ar to nepieciešams KL 115. pantu papildināt ar vārdu “sugas”, lai vienādotu nacionālo regulējumu un redakcijas veidotu atbilstošas arī Eiropas Savienības regulējumam.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 18. pants paredz papildināt KL 115. pantu, paredzot kriminālatbildību par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku ķeršanu, turēšanu, pārdošanu, nonāvēšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju sugu iegūšanu, turēšanu, pārdošanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta r) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, ievešana Savienības teritorijā, laišana tirgū, turēšana, selekcija, transportēšana, izmantošana, apmainīšana, atļauja pavairot, audzēšana vai kultivēšana, izlaišana vidē vai izplatīšana, ja šāda rīcība pārkāpj: i) ierobežojumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 7. panta 1. punktā, un izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem; vai ii) nosacījumu par tādas atļaujas saņemšanu, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 8. pantu vai saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, un izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem.

Ar svešzemju sugu saprotamas jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugas, pasugas vai zemāka taksona īpatņi, kas introducēti ārpus to dabiskās izplatības teritorijas; tā ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkurus hibrīdus, varietātes vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties. Vienlaikus, ar invazīvu svešzemju sugu saprotama svešzemju suga, par kuru ir konstatēts, ka tās introdukcija vai izplatīšanās apdraud vai kaitīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un attiecīgos ekosistēmu pakalpojumus. Toties invazīva svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij ir invazīva svešzemju suga (izņemot invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai), attiecībā uz kuru dalībvalsts, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uzskata, ka tās atbrīvošanas un izplatīšanās kaitīgā ietekme, pat ja tā nav pilnībā skaidra, ir būtiska minētās valsts teritorijā vai tās daļā un prasa rīcību attiecīgās dalībvalsts līmenī. Šādu izpratni par jēdzieniem noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Papildus jānorāda, ka ir apstiprināti vairāki invazīvo augu un dzīvnieku sugu saraksti, kas ir saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ar kuriem var iepazīties Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.[1]

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 7. panta 1. punkts noteic šādus ierobežojumus: invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, apzināti: a) neieved Savienības teritorijā, tostarp neved tranzītā muitas uzraudzībā; b) netur, tostarp ierobežotos apstākļos; c) neaudzē, tostarp ierobežotos apstākļos; d) netransportē uz Savienību, no tās vai tajā, izņemot sugas transportēšanu uz objektu saistībā ar izskaušanu; e) nelaiž tirgū; f) nelieto vai neapmaina; g) nepieļauj to vairošanos, neaudzēt vai nekultivē, tostarp ierobežotos apstākļos; vai h) neizplata vidē. Vienlaikus šīs regulas 8. un 9. pants noteic, ka dalībvalstis atkāpties no ierobežojumiem un izveidot atļauju sistēmu, kas ļauj iestādēm veikt pētniecību vai ex situ saglabāšanu attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Ja nolūkā veicināt cilvēku veselību nav iespējams izvairīties no tādu produktu izmantošanas, kuri iegūti no invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, dalībvalstis var savā atļauju sistēmā iekļaut arī ražošanu zinātnes vajadzībām un turpmāku izmantošanu medicīnā.

Šī brīža KL regulējums neparedz atbildību par darbībām ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Eiropas Savienībai, ja radīts būtisks kaitējums, līdz ar to KL regulējumu nepieciešams papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par šādām darbībām.


[1] Invazīvo augu sugu saraksts: https://www.vaad.gov.lv/lv/sugu-saraksts

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 20. pants paredz papildināt KL ar jaunu 115.2 pantu, kas paredz kriminālatbildību par invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Eiropas Savienībai, ievešanu Eiropas Savienības teritorijā, laišanu tirgū, turēšanu, selekciju, transportēšanu, izmantošanu, apmainīšanu, atļauju pavairot, audzēšanu vai kultivēšanu, izlaišanu vidē vai izplatīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 4. panta 1. un 2. punktā minētu projektu īstenošana 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja šāda rīcība notiek bez attīstības piekrišanas un izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu gaisa vai augsnes kvalitātei vai ūdens kvalitātei vai stāvoklim vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu I pielikumā sastopams tādu projektu uzskaitījums, kuriem saskaņā ar šīs Direktīvas 4. pantu pakļauj novērtējumam. Toties šīs Direktīvas II pielikums nosaka tādu projektu uzskaitījumu, kuriem saskaņā ar 4. pantu dalībvalsts var noteikt nepieciešamību pēc novērtējuma.

Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  un Ministru kabineta 13.01.2015. noteikumi Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”. Šajos normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošās prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/02/ES par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” ir uzskaitītas darbības, kurām obligāti piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, bet 2. pielikumā “Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” uzskaitītas darbības, kurām jāveic sākotnējo izvērtējumu. Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā paredz Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 27. pants. Panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot vides aizsardzības prasības attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, tehnoloģiju veidu vai ietekmes novēršanas un samazināšanas pasākumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta izdotos tehniskajos noteikumos. Panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu vai ietekmes novēršanas, samazināšanas, kompensēšanas un monitoringa prasības, kas noteiktas kompetentās institūcijas atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par paredzētās darbības veikšanu bez ietekmes sākotnējā izvērtējuma vai bez Valsts vides dienesta izdotiem tehniskajiem noteikumiem. Toties panta ceturtā daļa paredz administratīvo atbildību par paredzētās darbības veikšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma vai attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktas institūcijas vai Ministru kabineta paredzētās darbības akcepta saņemšanas.

Šī brīža KL regulējums neparedz kriminālatbildību par prettiesiskām darbībām ietekmes uz vidi jomā, līdz ar to KL nepieciešams papildināt ar regulējumu par darbībām bez ietekmes uz vidi novērtējumu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 21. pants paredz papildināt KL ar jaunu 115.3 pantu, kas paredz kriminālatbildību par darbībām bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja tā nepieciešamību nosaka likums un ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Direktīvas 3. panta 2. punkta s) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz noteikt ozona slāni noārdošu vielu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports, izmantošana vai izplūde atsevišķi vai maisījuma veidā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/590 2. panta a) punktā, un tādu produktu un aprīkojuma vai to daļu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports vai izmantošana, kas satur ozona slāni noārdošas vielas vai kā darbība ir balstīta uz šādām vielām, kā norādīts minētās regulas 2. panta b) punktā. Vienlaikus Direktīvas 3, panta 2. punkta t) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz noteikt fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports, izmantošana vai izplūde atsevišķi vai maisījuma veidā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/573 2. panta a) punktā, un tādu produktu un aprīkojuma vai to daļu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports vai izmantošana, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kā darbība ir balstīta uz šādām gāzēm, kā norādīts minētās regulas 2. panta b) punktā, un šādu produktu vai aprīkojuma laišana ekspluatācijā.

KL 190.1 pants paredz kriminālatbildību par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā.

Ņemot vērā, ka šī brīža regulējums neparedz atbildību par ozona slāni noārdošas vai bīstamas vielas, fluorētu siltumnīcefekta gāzu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā, likumu nepieciešams papildināt ar minētajām vielām.

Likumprojekta 22. pants paredz KL 190.1 panta trešo daļu papildināt, paredzot atbildību par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā.

Papildus Direktīvas 28. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstīm ir pienākums savos normatīvajos aktos, ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas prasības, ietvert atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu.

Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL ar informatīvo atsauci uz šo Direktīvu, likuma informatīvās atsauces papildinot ar 27. punktu šādā redakcijā: "27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK.".