Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022.gada 4.maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāts tiesību akta projekts "Neatbilstību konstatēšanas un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā " (turpmāk – MK noteikumu projekts). MK noteikumu projekts paredz līdzīgu finansējuma saņēmēju iedalījumu kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, t.i., atbilstoši Likuma par budžeta un finanšu vadību un Ministru kabineta noteikumu projektā "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā." noteiktajām tiesību normām, nodalot neatbilstoši veikto izdevumu (turpmāk – NVI) atgūšanas kārtību, balstoties uz finansējuma saņēmēja veidu, proti, vai tā ir privātpersona vai valsts budžeta iestāde, kā arī aprakstot vispārīgu neatbilstību izvērtēšanas kārtību.

MK noteikumu projekts paredz līdzīgu NVI atgūšanas kārtību kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, tomēr ir veikti daži uzlabojumi, ņemot vērā jaunu tiesisko regulējumu.

Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas finanšu intereses, ir svarīgi ņemt vērā izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk - OLAF). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (turpmāk ­– Regula Nr.883/2013) 11.pantā noteikto OLAF sagatavo izmeklēšanu ziņojumus, kuros norāda izmeklēšanas juridisko pamatu, veiktās procedūras, konstatētos faktus un to provizorisku juridisko klasifikāciju, konstatēto faktu aptuveno finanšu ietekmi un citu informāciju. Vēršam uzmanību, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) ņem vērā arī OLAF sniegto informāciju, proti, tā izmeklēšanas ziņojumos iekļauto informāciju par iespējamo neatbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu. Tāpat Regulas Nr.883/2013 11.panta 2.punkts nosaka, ka šādi sagatavoti ziņojumi kopā ar visiem pierādījumiem, kas tos pamato un kas tiem pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem pierādījumiem valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs.
Papildus jāvērš uzmanība, ka finansējuma saņēmējam jāņem vērā Vadības likuma 18.panta pirmās daļas 9. un 10.punktā noteiktais, kas paredz, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt ES fondu vadībā iesaistīto institūciju, Eiropas Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un grāmatvedības sistēmai, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai, kā arī sniegt šādu informāciju savlaicīgi. Savukārt, sadarbības iestādei  saskaņā  ar Vadības likuma 12.panta trešās daļas 10.punktu ir pienākums pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos izdevumus, kas ir attiecināmi. Līdz ar to, ja finansējuma saņēmējs nepilda savus pienākumus un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā, projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu uzraudzības rādītāju sasniegšanu, arī, ja nesadarbojas ar minētajām iestādēm, sadarbības iestādei ir tiesības apturēt maksājumus un veikt vienpusējo uzteikumu, atkāpjoties no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu.

Sadarbības iestāde izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un ņem vērā jebkuru tai sniegto informāciju, tai skaitā, KNAB, Valsts policijas, OLAF, Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) kā vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde), Vadības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde), FM kā revīzijas iestādes un citu iestāžu sniegto informāciju un pieņem lēmumu par projektā konstatēto neatbilstību, informāciju ievadot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

Ņemot vērā 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi, MK noteikumu projektā vairs netiek paredzēta darba grupas sanāksme, kuru vadošā iestāde organizē ar iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās neatbilstības un pieņemtu lēmumu, par kurām neatbilstībām jāziņo Eiropas Komisijai,  jo nosacījumi, kuros gadījumos neatbilstība jāziņo Eiropas Komisijai, kā arī ziņošanas termiņi, ir definēti Regulas Nr. 2021/1060 XII pielikuma 1. iedaļā un nav nepieciešama atsevišķa sanāksme, lai par to vienotos. Kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un neatbilstība atbilst Eiropas Komisijas definētajiem kritērijiem, sadarbības iestāde neatbilstību ziņo Eiropas Komisijai. Lai atvieglotu saziņu un mazinātu administratīvo slogu MK noteikumu līmenī, organizatoriskie jautājumi tiks noteikti FM un sadarbības iestādes iekšējās procedūrās. Savukārt, atbildīgajai iestādei par sadarbības iestādes konstatēto neatbilstību ir iespēja uzzināt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, kā arī starpresoru vienošanās ietvaros komunikācijā ar sadarbības iestādi.

Neatbilstību ziņošanai tiks izmantota Eiropas Komisijas izveidota un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja uzturēta datu apmaiņas sistēma (turpmāk – pārkāpumu pārvaldības sistēma), kurai piekļuves tiesības piešķir vadošā iestāde. Lai nodrošinātu, ka pārkāpumu pārvaldības sistēma tiek izmantota pamatoti un darba vajadzībām, ir noteikts, ka informāciju par nepieciešamību anulēt tiesības tiek sniegtas septiņu dienu laikā no brīža, kad lietotāju tiesības vairs nav nepieciešamas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka OLAF arī uzrauga pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāju aktivitāti, vadošā iestāde bez brīdinājuma anulēs tiesības, konstatējot, ka lietotājs ir deaktivizēts no OLAF puses vai saņemot OLAF pieprasījumu izvērtēt lietotāja tiesību nepieciešamību. OLAF deaktivizē lietotāju, mainot viņa statusu uz “Neaktīvs”, piemēram, gadījumos, ja pēdējā pieslēgšanas reize pārkāpumu pārvaldības sistēmai bija pirms vairāk nekā 2 gadiem. Persona, kurai pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības bijušas anulētas, var atkārtoti pieprasīt tās MK noteikumu projektā noteiktajā kārtībā.

FM kā revīzijas iestādes ierosināto finanšu korekciju un citu ieteikumu saskaņošanas, t.sk. nesaskaņoto ieteikumu, procedūra tiks noteikta FM sadarbības kārtībā.
MK noteikumu projektā tiek turpināta 2014. – 2020.gada plānošanas periodā  nostiprinātā prakse NVI neatgūt, ja NVI nav iespējams ieturēt no finansējuma saņēmēja un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ NVI summa nepārsniedz 250 euro. Šāds risinājums balstīts uz iepriekšējā perioda pieredzi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 122.pantā noteikto, ka dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz 250 euro no fondu sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus. Finanšu ministrija kā vadošā iestāde ir konsultējusies par šo jautājumu ar Eiropas Komisiju un no Eiropas Komisijas 2022.gada 7.jūlija sniegtās atbildes ir secinājusi, ka lai arī dalībvalsts ir atbildīga par to, lai visas nepamatoti izmaksātās summas tiktu atgūtas, tomēr, ievērojot samērīguma principu un izvērtējot šāda procesa administratīvo slogu iestādēm, šādos gadījumos atgūšana nebūtu samērīga pret izdevumiem, kas rastos iespējamās piedziņas procesa gadījumā un iepriekšējā plānošanas periodā nostiprinātā prakse būtu turpināma.

Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā,  MK noteikumu projekts paredz, ka  sadarbības iestāde, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju par projektā konstatēto iespējamo neatbilstību, izvērtē neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu, nosūtot attiecīgo informāciju vēstules formā finansējuma saņēmējam. Pēc neatbilstības konstatēšanas sadarbības iestāde piemēro MK noteikumu projektā (12., 13., 20.punktā) noteikto kārtību, lai atgūtu NVI no finansējuma saņēmēja.

MK noteikumi Nr. 517 paredz, ka, ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par NVI atmaksu, finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionu), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, privāto tiesību fiziska vai juridiska persona,  NVI atmaksā triju mēnešu laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā jebkurā gadījumā finansējuma saņēmējam par NVI, kurus nav iespējas atmaksāt,  ir iespējams vienoties ar sadarbības iestādi par atmaksas grafiku un tas ir samērā garš, tad ar MK noteikumu projektu tiek saīsināts NVI atmaksas termiņš uz vienu mēnesi. Šāds saīsināts  atmaksas termiņš kopumā nemaina atmaksas būtību, tikai veicina jau laicīgi sakārtotu NVI atmaksas kārtību un skaidrus termiņus abām pusēm. Turklāt finansējuma saņēmējam ir dota iespēja lūgt saskaņot atmaksas grafiku un ir būtiski nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs reaģē savlaicīgi, nepieciešamības gadījumā paredzot atmaksas grafiku. Turklāt viena mēneša termiņš nav uzskatāms par nesamērīgu slogu, lai finansējuma saņēmējs apzinātu savas finansiālās spējas un veiktu NVI atmaksu vai vērstos pie sadarbības iestādes NVI atmaksas grafika saskaņošanai. Tāpat šāds viena mēneša atgūšanas termiņš būtu salāgots ar nelikumīga un nesaderīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procesuālajā kārtībā noteikto, proti, Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 18.panta ceturtajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīdinājumā noteikto saistību labprātīgas izpildes termiņš ir viens mēnesis no brīdinājuma nosūtīšanas dienas un vienādotu sadarbības iestādes pieeju NVI atgūšanai visos ES fondu projektos.

Papildus MK noteikumu projektā paredzēts NVI atmaksas grafika termiņš, kas nepārsniedz trīs gadus no sadarbības iestādes lēmumā noteiktā termiņa, bet ne ilgāk kā līdz 2039. gada 31. decembrim. Termiņš ir noteikts, ņemot vērā šādus apsvērumus. Saskaņā ar Regulas Nr.2021/2060 63.panta 2.punktu ES fondu izdevumi ir attiecināmi līdz 2029.gada 31.decembrim. Ievērojot minēto, ES fondu projekti tiek īstenoti ne ilgāk par minēto termiņu.  Saskaņā ar minētās Regulas 65.panta 1.punktu, ES fondu projektiem ir jānodrošina ilgtspēja pēc noslēguma maksājuma 5 gadi.  Valsts atbalsta gadījumā, dokumentācijas par piešķirto atbalstu uzglabāšana ir jānodrošina atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem 10 gadi no pēdējā lēmuma par atbalsta piešķiršanu dienas attiecīgās atbalsta programmas ietvaros; vai 10 gadi no lēmuma par atbalsta piešķiršanu dienas ad-hoc atbalsta gadījumā; vai investīciju amortizācijas periodā neatbalsta projektos, ja tas paredzēts attiecīgajā atbalsta programmā.

Saskaņā ar MK noteikumu projektu, līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, sadarbības iestāde, pieņemot lēmumu par NVI konstatēšanu, informāciju ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Par NVI summu tiek samazinātas projekta attiecināmās izmaksas viena ES fondu projekta ietvaros.
MK noteikumu projekts paredz līdzīgu NVI atgūšanas kārtību kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, ir pašvaldība, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionu), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, t.i., sadarbības iestāde pēc neatbilstības konstatēšanas ietur NVI no maksājuma pieprasījuma. Ja to nav iespējams izdarīt, pieņem lēmumu par NVI atgūšanu un finansējuma saņēmējs NVI atmaksā viena mēneša laikā, vai, ja tas nav iespējams, tad ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms noteiktā termiņa beigām informē sadarbības iestādi par nespēju atmaksāt noteiktajā termiņā un vienojas par atmaksas grafika sagatavošanu. Ja NVI projekta ietvaros atgūt nav iespējams, sadarbības iestādei ir tiesības, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, atgūt no tā paša finansējuma saņēmēja citiem projektiem, kas tiek īstenoti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā tā paša specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.

MK noteikumu projekts paredz saglabāt jau līdz šim piemērotu praksi NVI atgūšanā, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, tomēr ir redakcionāli skaidrāk pateikta šīs procesa būtība, ņemot vērā, ka šīm iestādēm nav sava finansējuma un attiecīgi kopējais atgūšanas process ir saistīts ar izmaksātā finansējuma attiecināmo izdevumu samazinājumu, taču pati finansējuma izlietošana ir saistīta ar konkrētiem MK lēmumiem par turpmāko rīcību konkrētajos projektos, tai skaitā tiek skatīta arī konkrēto atbildīgo amatpersonu atbildība, ja attiecināms, kas savukārt izriet no horizontālā regulējuma attiecībā par uzraudzību darbībām ar valsts budžeta līdzekļiem.
Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, kas saņem priekšfinansējumu no valsts budžeta, tad, sadarbības iestāde pēc neatbilstības konstatēšanas, samazina NVI no maksājuma pieprasījuma un par NVI atgūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad sadarbības iestāde veikusi maksājumu par apstiprināto maksājuma pieprasījumu, no kā samazinājusi NVI, vai, ja maksājuma veikšana nav attiecināma, dienu, kad sadarbības iestāde apstiprinājusi maksājuma pieprasījumu, no kā samazina NVI. Ja projekta maksājuma pieprasījumu nevar samazināt par NVI daļu , tad, par NVI atgūšanas dienu uzskata sadarbības iestādes paziņojuma par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem nosūtīšanas dienu   , tomēr ņemot vērā, ka šīs iestādes saņēmušas budžeta priekšfinansējumu un negatīva ietekme valsts budžetam tiek radīta jau NVI konstatēšanas brīdī. 
MK  noteikumu projekts nosaka, ka, ja valsts budžeta iestādes vai plānošanas reģiona īstenotajā projektā, kas tiek priekšfinansēts no valsts budžeta, ir konstatēta neatbilstība un tās rezultātā atbrīvoto ES fonda un valsts budžeta finansējumu iestāde vēlas pārdalīt citiem projektiem tā paša specifiskā atbalsta mērķa ietvaros vai citam specifiskā atbalsta mērķim, tad atbildīgā iestāde vai nozares ministrija informē MK par konkrēto situāciju lēmuma pieņemšanai atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
Primāri par MK informēšanu ir atbildīga ministrija kā resors, no kā budžeta veikti izdevumi, kas atzīti par neatbilstoši veiktiem, ņemot vērā, ka tieši šo iestāžu rīcībā ir vispilnīgākā informācija par neatbilstības būtību, tās rašanās iemesliem, iestādes veiktajiem pasākumiem līdzīgu situāciju novēršanai, kā arī veiktajiem/plānotajiem pasākumiem, lai kompensētu valsts budžetam nodarītos zaudējumus, kas radušies NVI konstatēšana rezultātā. Savukārt gadījumos, kad pārdale plānota starp ES fondu projektiem, kuru finansējuma saņēmēji  nav vienas un tās pašas ministrijas pakļautībā, vai starp specifiskajiem atbalsta mērķiem, informāciju MK sagatavo ministrija kā specifiskā atbalsta mērķa atbildīgā iestāde, kuras ietvaros pieņemts lēmums par NVI. Lai nodrošinātu pamatota un izvērtēta lēmuma pieņemšanu, informācijai MK jāiekļauj izvērtējums par NVI cēloņiem, sekām, atbildīgajiem, iestādes veiktajām korektīvajām darbībām līdzīgu situāciju novēršanai, kā arī jāsniedz priekšlikumu turpmākai rīcībai, t.sk. attiecībā uz valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz MK noteikumos noteikto specifiskā atbalsta mērķim pieejamo finansējumu, ja attiecināms. Līdzekļu pārdalīšana starp ES fondu projektiem vai specifiskā atbalsta mērķiem atbalstāma tikai pēc šāda lēmuma pieņemšanas MK. 
Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētajām personām jāizturas ar vislielāko atbildību un rūpību pret piešķirtajiem publiskajiem līdzekļiem un jārīkojas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem un normatīviem aktiem, t.sk. saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, ja attiecināms.
Atbilstoši esošajai praksei, FM Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) sadarbībā ar AFCOS padomes locekļiem un kompetentām iestādēm sagatavo informatīvo ziņojumu MK par ziņojuma par veiktajiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem un konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem, kā tas ir noteikts Likumā par budžetu un finanšu vadību 28.2 pantā. Administratīvā sloga mazināšanai un MK sniedzamās informācijas dublēšanas izslēgšanas nolūkos, FM paredz, ka VI pusgada ziņojumos vairs netiks sniegta informācija par esošajām neatbilstībām, taču informācija tiks sniegta AFCOS pieprasījumam.

Papildus, ņemot vērā to, ka Regula Nr. 2021/1060 ir tieši piemērojama, MK noteikumu projekts neparedz specifiskus nosacījumus NVI gadījumos saistībā ar finanšu instrumentu ieviešanu. Finanšu instrumentu ieviešanā NVI atgūšana  notiek atbilstoši MK noteikumu projektā noteiktajam un papildus jāvērtē Regulā Nr. 2021/1060 iekļautie nosacījumi.

Vienlaikus MK noteikumu projekts papildināts ar informāciju par komercdarbības atbalsta regulējumu (35.p.), ņemot vērā, ka NVI atmaksas nosacījumi nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā ir balstīti uz atšķirīgu tiesisko regulējumu un izriet no citiem tiesību aktiem, kurus jāpiemēro NVI atgūšanā nelikumīga valsts atbalsta gadījumā. Nelikumīga valsts atbalsta gadījumā NVI atgūšanu veic piemērojot   Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļā un atbalsta programmā noteikto kārtību.
Gadījumos, kad  sadarbības iestāde pieņem lēmumu par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, par NVI summu tiek samazinātas ES fonda projekta attiecināmās izmaksas viena ES fonda projekta ietvaros un nelikumības procentus NVI summā neieskaita, kamēr nav pabeigts ES fonda projekts. Šāda pieeja var tikt izmantota atsevišķos gadījumos, kur tas ir pieļaujams, nepārkāpjot nelikumīga valsts atbalsta atgūšanas principus.