1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Projekta konceptuālā nepieciešamība ir apliecināta valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” paredzot finanšu līdzekļus programmai “2.1.1.2. galveno autoceļu segu un posmu pārbūve pamatbudžeta finansētajos projektos 2022.- 2024.gadā”.
Vienlaikus projekta konceptuālā nepieciešamība apliecināta ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam, kur paredzēts uzdevums – Nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. (Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojums Nr. 710 “Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam”). Attiecīgi Ministru kabinets ir ne tikai izteicis vispārīgu piekrišanu līdzekļu apropriācijai projektiem vai arī to īstenošanai kopumā, bet vienlaikus ir akceptējis, ka šie projekti ietvers arī nekustamo īpašumu atsavināšanu no privātpersonām.
Nekustamo īpašumu paredzēts atsavināt tādu aktivitāšu īstenošanai, kas nav kvalificējamas kā saimnieciskas, jo ir saistītas ar vispārējas, publiski un bez maksas pieejamas infrastruktūras (t.i., autoceļu) attīstīšanai, tādējādi secinot, ka nekustamā īpašuma atsavināšana nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts un attiecīgi nekustamā īpašuma atsavināšanā nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.
Nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi (saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem):
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts galvenajiem autoceļiem lauku apvidos – 0,0962 ha platībā;
sanitārās aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,0962 ha platībā;
vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos – 0,0962 ha platībā.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi nerada papildu ietekmi uz to iespējamo izmantošanu. Satiksmes ministrijai, izmantojot valsts nekustamos īpašumus, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir piekritis Nekustamā īpašuma atsavināšanai atbilstoši aprēķinātajam atlīdzības apmēram, informējot par to telefoniski.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija:
- ar 2025. gada 6. janvāra lēmumu Nr. 03.1-14/35 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Jāņupe” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4476 005 0143) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4476 005 0644) 0,0962 ha platībā – Nīcgales pagastā, Augšdaugavas novadā, nosakot to 1 221,74 euro.
Uz Nekustamā īpašuma augošos kokus Nekustamā īpašuma īpašnieks paturēs sev.
Satiksmes ministrija īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Uzlabojot transporta infrastruktūru, pastarpināti tiek veicināta arī uzņēmējdarbība autopārvadājumu jomā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"