Anotācija

Latvijas profesionālās izglītības sistēmā ir veikta gan institucionālā, gan izglītības satura reforma (ar Eiropas Savienības fondu atbalstu 2014.–2020. plānošanas periodā). Reformu rezultātā tika pārstrukturēts profesionālās izglītības iestāžu tīkls, kā arī profesionālās izglītības programmās tika ieviesta modulārā pieeja, kas balstīta uz sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk - LKI) līmeņiem.
Lai profesionālā izglītība Latvijā atbilstu Eiropas Komisijas 2020. gada 24. novembra ieteikumam “Par profesionālo izglītību un mācībām ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”, tā ir jāturpina attīstīt. Būtiski ir palielināt izglītojamo skaitu gan jauniešu, gan pieaugušo vidū, nodrošināt izglītības kvalitāti, vienlīdzīgas iespējas un ciešāku sasaisti ar darba tirgu gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā.
Latvijā 2024./2025. m.g.  kopumā darbojas 52 profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās sākotnējās izglītības programmas, no kurām 28 – Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, bet 24 – citu dibinātāju. (Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) dati uz 01.10.2024). Latvijas profesionālās izglītības sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai labāk apmierinātu darba tirgus pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka. Lai arī ik gadu dažādas profesionālās kvalifikācijas iegūst aptuveni 6 500 audzēkņu, Ekonomikas ministrijas prognozes rāda, ka šim skaitam būtu jāsasniedz vismaz 10 000 absolventu gadā. Lai sasniegtu rezultātu, nepieciešamas izmaiņas profesionālās izglītības procesa īstenošanā, mainot pieeju no izglītības iestādē balstītas uz nozarē balstītu profesionālo izglītību un paaugstinot profesionālās izglītības kapacitāti un kvalitāti. 
Latvijā vēsturiski izveidojusies skolā balstīta pieeja profesionālās izglītības īstenošanā, kurā prakse un darba vidē balstītas (turpmāk – DVB) mācības ir profesionālās izglītības programmas sastāvdaļa. Lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, persona, tostarp pieaugušais, iestājas profesionālās izglītības iestādē, savukārt prakse un DVB mācības tiek īstenotas uzņēmumā. Par visa izglītības procesa kvalitāti, tai skaitā par uzņēmumā notiekošajām mācībām, atbild izglītības iestāde.
Pašreizējā sistēmā nav paredzēta iespēja uzsākt mācības tieši uzņēmumā kā galvenajā mācību vidē, apgūstot tikai daļu teorētisko zināšanu izglītības iestādē. Šādas pieejas ieviešana prasītu arī būtiskas izmaiņas atbildības sadalījumā, darba devējiem uzņemoties tiešu atbildību par speciālista sagatavošanas kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.
DVB mācības kā jauns pieejas veids Latvijas profesionālās izglītības sistēmā tika ieviests 2016.gadā. Šī pieeja paredz, ka  izglītojamais DVB mācību ietvaros apgūst izglītības programmas profesionālā satura teoriju un praksi izglītības iestādē un uzņēmumā atbilstoši individuālajam plānam, ievērojot atbilstošas izglītības programmas īstenošanas plānu. DVB mācību daļa nevar būt mazāka par 25% no izglītības programmas kopējā apjoma. 2023.gadā DVB mācībās piedalījās aptuveni 4 000 (no kopējā skaita apmēram 15%) profesionālās izglītības sistēmas izglītojamo. Kopumā no 2016. līdz 2023. gadam DVB mācību īstenošanā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk -  ESF) projekta ietvaros, bija iesaistīti vairāk nekā 28 000 izglītojamo. Pamatojoties uz pozitīvajiem ESF projekta rezultātiem, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteikts ambiciozāks mērķis – līdz 2027. gadam nodrošināt vismaz 25% profesionālās izglītības izglītojamo dalību DVB mācībās. 
Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem šī mērķa sasniegšanai ir nepietiekama darba devēju iesaiste profesionālās izglītības īstenošanā. Lai gan DVB mācības Latvijā ir ieviestas kopš 2016.gada un to īstenošana notiek sadarbībā ar uzņēmumiem, tomēr šī pieeja joprojām netiek izmantota sistēmiski un strukturēti. Līdzšinējie pasākumi, kas tika īstenoti ESF  projekta ietvaros, apliecina pozitīvus rezultātus, taču to turpināšanai nepieciešama ilgtermiņa sistēmiska pieeja un normatīvais regulējums, kas nostiprina nozares kā profesionālās izglītības stratēģiskā partnera lomu. 
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un Ministru kabineta noteiktajām prasībām, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju LKI 2.–4. līmenī, personai jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens akreditētā profesionālās izglītības iestādē vai akreditētā nozaru eksaminācijas centrā. Profesionālās kvalifikācijas ieguves novērtēšanas process profesionālajā izglītībā norisinās tikai izglītības iestādēs, iesaistot nozares ekspertus. Līdz ar to personai netiek nodrošināta Profesionālās izglītības likumā paredzētā iespēja kārtot eksāmenu profesionālās kvalifikācijas ieguvei nozares eksaminācijas centrā. Nozarē balstītas eksaminācijas sistēmas, tajā skaitā nozares eksamināciju centru, izveide ir būtiska, lai veicinātu kvalifikācijas atzīšanu, vienotu prasību nodrošināšanu kvalifikācijas ieguvē, tai skaitā, lai veicinātu darba devēju iesaisti un apmierinātību ar izglītības ieguvi saistītajos procesos.   
Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā profesionālās izglītības skolotāju jomā vērojamas divas būtiskas problēmas: pedagogu trūkums un esošo pedagogu novecošanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023./2024. mācību gadā Latvijā profesionālās izglītības sistēmā strādāja 2344 skolotāji un administratīvais personāls: 49% bija profesionālās izglītības skolotāji, 19% – vispārizglītojošo priekšmetu skolotāji, 20% – cits pedagoģiskais personāls un 12% – administratīvais personāls. Lielākais skolotāju īpatsvars bija vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem – 41% no kopējā skolotāju skaita, savukārt tikai 7% skolotāju ir nesen (1-3 gadi) uzsākuši darbu izglītības iestādē, bet 11% jau bija pensijas vecumā. Liela daļa profesionālās izglītības skolotāju strādā ilgstoši un pārsniedz pilnas slodzes apjomu, tādējādi viņu zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un nozarē izmantotajiem inovatīvajiem materiāliem ir ļoti fragmentāras.
Vispārējā izglītībā skolotāju trūkums tiek risināts, izveidojot darba vidē balstītu studiju programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai personām, kurām jau ir augstākā izglītība citā jomā. Šī programma tiek īstenota kopš 2022. gada, sadarbojoties augstskolām un vispārējās izglītības iestādēm. 
2022.gada 1.septembrī profesionālās izglītības iestādēs trūka 156 profesionālās izglītības skolotāju. Lielākais skolotāju trūkums ir STEM jomā, īpaši IKT sektorā – elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Šajā nozarē trūkstošo skolotāju īpatsvars bija 10% no kopējā vakanču skaita. 
Ņemot vērā Latvijas profesionālās izglītības sistēmas salīdzinoši mazo apjomu, trūkst modernu un inovatīvu digitālo mācību un mācīšanās materiālu latviešu valodā, kā arī simulācijas aprīkojuma. Materiālu trūkums apgrūtina gan profesionālās izglītības skolotājus, gan darba vidē balstītu mācību īstenotājus uzņēmumos kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā izglītojamiem, lai tie apgūtu līdzvērtīga līmeņa un kvalitātes prasmes ikvienā izglītības iestādē.  

2022. gada 30. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā. Viena no četrām Ietvarlīgumā noteiktajām programmām ir “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā" (turpmāk - Programma). 

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju. Saskaņā ar Ietvarlīgumu Programmas apsaimniekotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM).
Programmas ietvaros tiks īstenots viens iepriekš noteikts projekts, kuru saskaņā ar minētajos dokumentos noteikto īstenos Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), un atklāts projektu konkurss DVB profesionālās tālākizglītības programmas izveidei un īstenošanai profesionālās izglītības skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, kuru īstenos Programmas apsaimniekotājs. 
Kopējais Programmas finansējums ir 14 470 588 Šveices franku ekvivalents euro, ko veido Šveices finansiālais atbalsts 85 procentu apmērā – 12 300 000 Šveices franku ekvivalents euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 2 170 588 Šveices franku ekvivalents euro. 
Projekta finansējums ir 11 764 706 Šveices franku, ko veido Šveices finansiālais atbalsts 85 procentu apmērā – 10 000 000 Šveices franku un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 1 764 705 Šveices franku. 
Kopējie Programmas izdevumi indikatīvi ir 12 352 941 euro, tai skaitā: 
IZM kā Programmas apsaimniekotāja izdevumi: 1 210 043 euro; 
VIAA projekta īstenotāja izdevumi: 8 792 898 euro; 
Projektu konkursa rezultātā izvēlētā projekta īstenošanas izdevumi: 2 350 000 euro. 
Programmas izmaksu attiecināmības termiņš no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2029. gada 3.decembrim. Programmas izmaksu termiņi atbilst Programmas līgumā paredzētajiem termiņiem. 

Noteikumos paredzēti izmaksu attiecināmības nosacījumi jeb Programmas un Projekta attiecināmie izdevumi, kā arī izdevumi, kas nav attiecināmi Programmā un Projektā. Cita starpā kā izdevumi, kas nav attiecināmi Programmā un noteikumos ir paredzēti pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi. Ar pārmērīgiem vai nepamatotiem izdevumiem saprot ģenerālklauzulu jeb atvērtu jēdzienu, ar ko aptver tirgus cenai vai ārējam regulējumam neatbilstošus jeb pārmērīgus izdevumus, piemēram, bet ne tikai, ekspertu izmaksas par tādu cenu, kas acīmredzami pārsniedz tirgus cenas vai izdevumi par telpu nomu gadījumā, ja nav konstatējama pamatojuma iznomāt telpas. 
Vienlaikus par noteikumos paredzētajiem Programmas attiecināmajiem izdevumiem skaidrojams, ka attiecināmi ir arī ārējo ekspertīžu un pakalpojumu izmaksas, t.sk. kā pakalpojumu izmaksas saprotot arī tulkošanas izmaksas, kas var rasties, lai Donorvalstij iesniegtu ar Projektu un Programmu saistīto dokumentāciju angļu valodā.  

Programmas īstenošana ir vērsta uz prioritātēm, kas noteiktas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam un nodrošina uzdevumu, kas izriet no Profesionālās izglītības likuma, izpildi, tostarp: 
– darba devēju plašāku iesaisti profesionālās izglītības īstenošanā; 
– atbilstošu sadarbības modeļu izveidi ar iesaistīto pušu līdzdalību, lai veicinātu efektīvu darba vidē balstītu mācību ieviešanu; 
– sistēmisku pieeju ieviešanu, lai nodrošinātu augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kas veicina izglītojamo un pieaugušo nodarbinātību un karjeras izaugsmi (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 2.–5. līmenī); 
– nozaru kvalifikāciju ietvarstruktūru aktivizēšanu un vienotas pieejas nodrošināšanu modulārajās profesionālās izglītības programmās (LKI 2.  –5. līmenī), iesaistot visu veidu izglītības iestādes un darba devējus, lai veidotu spēcīgu darba vidē balstītu komponenti gan sākotnējās profesionālās izglītības un mācību programmās, gan pieaugušo profesionālās izglītības un mācību programmās; 
– mūsdienīgu digitālo mācību un mācīšanās materiālu izstrādi ciešā sadarbībā ar nozaru darba devējiem; 
– nozarē balstīta profesionālās kvalifikācijas ieguves vērtēšanas modeļu izstrādi sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem, kas veic prasmju novērtēšanu, atzīšanu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu; 
– skolotāju kvalitatīvu un regulāru profesionālo pilnveidi; 
– jaunas darba vidē balstītas profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanas sistēmas izveidi augstākās izglītības iestādēs, kas īsteno skolotāju izglītības programmas. 

Iepriekš noteiktais projekts
Iepriekš noteiktā projekta mērķis ir nozarē balstītas profesionālās kvalifikācijas ieguves modeļa izstrāde, aprobācija un ieviešana vismaz trīs nozarēs, t.sk. nozarē balstītu mācību īstenošana profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmās, divu nozarē balstītu profesionālās kvalifikācijas ieguves vērtēšanas modeļu izstrāde, aprobācija un ieviešana vismaz trīs nozarēs un mūsdienīgu digitālo mācību līdzekļu klāsta papildināšana profesionālās izglītības mācību procesa īstenošanai. 
Iepriekš noteikto projektu VIAA īstenos sadarbībā ar nacionāliem sadarbības partneriem - tādiem kā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (turpmāk – LOSP), LDDK un citām iesaistītajām nozares asociācijām, nozares pārstāvošiem uzņēmumiem, profesionālās izglītības iestādēm, Šveices sadarbības partneriem – Šveices Profesionālās izglītības un tālākizglītības institūtu (Schweizerisches Institut für Berufsbildung und Weiterbildung) (turpmāk – SFUVET) un Šveices viesmīlības un gastronomijas nozares profesionālās izglītības organizāciju (Hotel & Gastro formation Schweiz) (turpmāk – H&G Formation) (turpmāk abi kopā - Šveices sadarbības partneri). VIAA projektā noteikto rezultātu sasniegšanai un nozaru pārstāvniecības stiprināšanai var veidot partnerības savstarpēji vienojoties ar citiem nacionālā līmeņa partneriem, tādiem kā asociācijas, biedrības, kas pārstāv noteiktas un Programmas īstenošanai būtiskas nozares, kā arī nozaru uzņēmumiem.  
Iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots izstrādāt, aprobēt un ieviest nozarē balstītu profesionālās izglītības pieeja vairākās nozarēs: lauksaimniecības, mašīnzinību, enerģētikas un viesmīlības, lai  paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, izpētīt citu valstu pieredzi un pieejas profesionālās kvalifikācijas ieguves procesā un rezultātu vērtēšanā. Jaunajā pieejā plānots pārņemt un adaptēt Šveices pieredzi duālās izglītības īstenošanā, kur profesionālās kvalifikācijas ieguves ceļš sākas uzņēmumā nevis izglītības iestādē, lielākais mācību laiks tiek pavadīts uzņēmumā, tādējādi būtiski palielinot darba devēju iesaisti un atbildību par izglītības kvalitāti. Sadarbībā ar Šveices partneriem plānots izstrādāt rīku nozarē balstītas profesionālās kvalifikācijas  ieguves  modeļa efektivitātes novērtēšanai (izmaksu un ieguvumu analīzes risinājumu). Sadarbībā ar nozares ekspertiem tiks izstrādāti divi nozarē balstītas profesionālās kvalifikācijas ieguves vērtēšanas modeļi, izstrādājot risinājumu profesionālās kvalifikācijas novērtēšanai un kvalifikācijas atzīšanai saistībā ar PIL paredzētajiem eksaminācijas centriem, t.i. centralizētā procesā un profesionālās kvalifikācijas decentralizētu novērtēšanu ņemot vērā principu, ka sasniedzamo mācīšanās rezultātu vērtē vienreiz mācību laikā uzņēmumā vai profesionālās izglītības iestādē,  nodrošinot vienotas prasības kvalifikācijas ieguvē, tādējādi neveidojot mācību noslēgumā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (Somijas pieredze). Nozarē balstītas profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas risinājumi veicinās darba devēju iesaisti un apmierinātību ar profesionālās kvalifikācijas ieguvi saistītajos procesos.  
Lai popularizētu jaunos nozarē balstītos profesionālās izglītības ieguves un profesionālās kvalifikācijas ieguves vērtēšanas modeļus, tiks īstenotas mērķtiecīgas komunikācijas kampaņas sabiedrībai un tiešajai mērķauditorijai (nozares uzņēmumi, nozares organizācijas, izglītības iestādes, potenciālie izglītojamie, vecāki u.c.).
Lai atbalstītu jaunos nozarē balstīto profesionālās kvalifikācijas ieguves un vērtēšana modeļus, kā ar jaunos profesionālās izglītības skolotājus, plānots papildināt mūsdienu prasībām atbilstošus mācību līdzekļus profesionālajā izglītībā, pamatojoties uz nozares ekspertu sniegto ekspertīzi, iepriekš noteiktā projekta ietvaros tiks iegādātas mācīšanās platformas un simulācijas iekārtas šādās  STEM nozarēs: Būvniecība, Enerģētika, Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde), Metālapstrāde, Mašīnbūve un mašīnzinības, Lauksaimniecība, Tūrisms, tādā veidā nodrošinot profesionālās izglītības skolotājus,  darba vidē balstītu mācību īstenotājus uzņēmumos ar mācību līdzekļiem un izglītojamiem iespēju apgūt darba tirgū  aktuālās zināšanas un prasmes.
Planots, ka projekta ietvaros īstenoto darbību rezultātā kopumā tiks mainīta sabiedrības izpratne, tai skaitā, izglītības sistēmā, nozares uzņēmumos un organizācijās par profesionālo izglītību kā nozīmīgu tautsaimniecības attīstības elementu.

Atklāts projektu konkurss
Programmas ietvaros paredzēts īstenot atklātu projektu konkursu, kura mērķis ir izvēlēties vienu augstākās izglītības iestādi nozarē balstītas profesionālās tālākizglītības programmas izstrādei un īstenošanai, lai nodrošinātu profesionālās izglītības skolotāju kvalifikācijas iegūšanu un attīstīt profesionālās izglītības pedagogu kompetences atbilstoši Programmas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Konkursu organizēs Programmas apsaimniekotājs, un tā rezultātā tiks izvēlēts viens projekta īstenotājs, kurš slēgs līgumu ar Programmas apsaimniekotāju. Konkursā izvēlētā projekta īstenošanas termiņš ir 2029. gada 30. oktobris.
Programmas apsaimniekotājs sagatavos konkursa nolikumu, kurā tiks iekļauti kvalifikācijas prasības un kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Konkursa ietvaros atbalstāmas aktivitātes ietver: tālākizglītības programmas izstrādi un īstenošanu, stipendiju nodrošināšanu mācību dalībniekiem, pedagoģiskā atbalsta konsultāciju un rokasgrāmatu izstrādi, informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu, kā arī projekta vadību un citas darbības, kas sekmē Programmas mērķu sasniegšanu.
Atbalstāmo izmaksu kategorijās ietilpst personāla atlīdzība, studiju procesa īstenošanas izdevumi, stipendijas, komandējumu izmaksas, iepirkumu līgumu izmaksas (tostarp ekspertu piesaiste), mācību un pieredzes apmaiņas pasākumu izmaksas, tulkošanas, informācijas un publicitātes pakalpojumi, kā arī netiešās izmaksas. Netiešās izmaksas tiks noteiktas kā vienota likme 15 % apmērā no tiešajām personāla atlīdzības izmaksām.
Izmaksas būs attiecināmas, ja tās būs ietvertas projekta iesniegumā, radušās pēc līguma parakstīšanas dienas, ir pamatotas un atbilst noteiktajiem nosacījumiem. Tāpat ir noteikti izmaksu veidi, kas nav attiecināmi, piemēram, aizdevuma procenti, tiesāšanās izdevumi (izņemot noteiktus gadījumus), zaudējumi valūtas kursa svārstību dēļ, un citi normatīvajos aktos definētie izņēmumi.
Ja projekta īstenotājs konkursa ietvaros paredz iesaistīt sadarbības partneri, tā nepieciešamība ir jāpamato projekta pieteikumā. Jāņem vērā, ka projekta izmaksu pieauguma vai publiskā finansējuma pārsnieguma gadījumā papildu izdevumus sedz projekta īstenotājs no saviem līdzekļiem.
Pēc līguma noslēgšanas konkursa kārtībā izvēlētais projekta īstenotājs varēs saņemt avansa maksājumu līdz 30 % apmērā no projekta pieteikumā norādītā kopējā finansējuma.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi Programmā
Programmas ietvaros Programmas apsaimniekotāja, iepriekš noteikta projekta īstenotāja un iepriekš noteikta projekta sadarbības partneru aktivitātēm, konkursā izvēlētā projekta īstenošanai konkursa projekta īstenotājam un konkursa projekta sadarbības partnerim netiek sniegts atbalsts, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. 
Iepriekš noteiktā projekta īstenotājs un iepriekš noteiktā projekta sadarbības partneri, konkursā izvēlētā projekta īstenotājs un konkursa projekta sadarbības partneris īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu valsts izglītības sistēmas ietvaros.
VIAA iepriekš noteiktā projekta ietvaros īstenos darbības, kas ir noteiktas  VIAA nolikumā (Ministru kabineta 2025.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" 3.3., 3.6., 3.8., 3.11., 3.12.apakšpunkti), attiecīgi izpildot valsts deleģētās funkcijas profesionālās izglītības satura veidošanā un mācību procesa organizēšanā un rezultātu novērtēšanā. Iepriekš noteiktajā projektā iesaistītie partneri, kas pārstāv nozares, šī projekta ietvaros veiks darbības, ievērojot Profesionālās izglītības likumā (turpmāk - PIL) noteikto iesaistīto pušu kompetenci profesionālās izglītības attīstības jautājumos (PIL 12.pants). PIL 12.panta piektajā daļā noteikts, ka Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (turpmāk – LOSP), citu Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē LDDK.  Ministru kabineta 2024.gada noteikumi Nr. 787 "Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība" nosaka nozaru ekspertu padomju izveides un darbības principus, t.sk. paredzot nozares organizāciju un uzņēmumu pārstāvju vadošo lomu nozares ekspertu padomes ietvaros, tādēļ iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanai ir paredzēts, ka sadarbības partneru statusā var tikt piesaistītas arī tās nozares darba devējus pārstāvošās organizācijas, kuru pārstāvji veic nozares ekspertu padomes locekļu uzdevumus. 
Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes, kuras valsts izglītības sistēmas ietvaros īsteno profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmas, nav uzskatāmas par saimnieciskās veicējiem, ņemot vērā, ka pamatā ir finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem. Izvērtējot IZM rīcībā esošos datus par 25 profesionālās izglītības iestāžu izdevumu profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu nodrošināšanai proporciju pret šo izglītības iestāžu pašu ieņēmumiem, tie 2022. un 2023. gadā svārstās no 1% līdz 20%, attiecīgi šādas izglītības iestādes nav uzskatāmas par saimnieciskās darbības veicējiem un to īstenotā izglītība atbilst Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktam. Arī nākotnes ieņēmumi pēc esošiem datiem un tendencēm liecina ka šo izglītības iestāžu pašu ieņēmumi nepārsniegs 20 %.
Savukārt, attiecība uz citām izglītības iestādēm, kas nav valsts un pašvaldību profesionālas izglītības iestādes, pirms to iesaistes programmas darbībās tiks veikts izvērtējums vai izglītības iestāde ir uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju (tas ir, vai iestādes gada ieņēmumi nepārsniedz 50% no kopējiem gada izdevumiem), vērtējot katru izglītības iestādi atsevišķi un tikai pēc tam tiks vērtēts vai izpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.pazīme, atbilstoši MK noteikumu projekta 43.punktā noteiktajiem kritērijiem. Kritēriju pozitīvs vērtējums nozīmē, ka ar savu darbību attiecīgā izglītības iestāde nevar ietekmēt konkurenci kopējā Eiropas Savienības  tirgū, arī gadījumā ja tā ir saimnieciskās darbības veicējs. Divi no kritērijiem piemērojami jebkurai izglītības iestādei t.i., izglītības valoda un Latvijas iedzīvotāju īpatsvars kopējā izglītojamo skaitā un vēl viens, kas specifiski attiecas tikai uz augstskolām, proti, augstākās izglītības iestādes vieta nozīmīgākajos starptautiskajos augstskolu reitingos.  
Profesionālās vidējās izglītības programmu, arodizglītības programmu un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas nosacījumus nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti izglītības jomā, kas nosaka valsts izglītības sistēmas ietvaru un darbības principus. Attiecīgi, neatkarīgi no tā, cik lielā īpatsvarā profesionālās izglītības mācību satura apguve tiek īstenota uzņēmumā, tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina akreditētas profesionālās izglītības programmas apguvi profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu izglītojamiem, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā minētā pazīme - uzņēmumiem nepastāv finansiālas intereses mācību procesa nodrošināšanā, jo uzdevumi, kurus veic komersants, izriet no izglītības nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā un balstoties līdzšinējā praksē, arī gadījumos, kad komersanti ir saņēmuši publiskā finansējuma dotāciju valsts izglītības sistēmas ietvaros noteikto uzdevumu izpildei (2014.-2020.gada plānošanas perioda ESF 8.5.1.specifiskā atbalsta mērķa projekts), tā nesedz kopējos ar uzņēmuma dalību mācību procesa īstenošanā saistītos izdevumus. 
Augstākās izglītības iestāde, kura tiks izvēlēta atklāta projektu konkursa rezultātā un izstrādās profesionālās tālākizglītības programmu, neveiks saimniecisko darbību, jo augstskolas šādus uzdevumus veic kā vienu no ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības pienākumiem, lai valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātu izglītību "nolūkā panākt cilvēkresursu apjoma un kvalifikācijas pieaugumu" t.i. darbojas atbilstoši principiem, kurus EK ir atzinusi par neietilpstošiem valsts atbalsta noteikumu darbības jomā saskaņā ar Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu(2016/C 262/01) 31.punktu.
Profesionālās izglītības skolotāju profesionālās tālākizglītības programma ir valsts izglītības sistēmas augstākās izglītības programmas veids, ņemot vērā, ka atbilstoši MK 1997.gada 17.februāra noteikumiem Nr.74 “Noteikumi par augstāko profesionālo kvalifikāciju”, kas nosaka profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuru apguvi var apliecināt vienīgi augstāko izglītību apliecinošos dokumentos, šajā sarakstā ir iekļauta arī skolotāja profesionālā kvalifikācija. Līdz ar to skolotāja profesionālo kvalifikāciju un atbilstošu augstākās izglītības un augstākās profesionālās kvalifikācijas dokumentu var iegūt vienīgi augstākās izglītības pakāpē īstenotā izglītības programmā, kas noslēdzas ar valsts parauga izglītības dokumentu. Skolotāju izglītība tiek īstenota tikai valsts augstskolās, kurās šo augstākās izglītības programmu īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta, sedzot skolotāju sagatavošanas sistēmas izdevumus kā daļu no valsts izglītības sistēmas funkcionēšanas izdevumiem.

Attiecībā uz Šveices partneriem Latvijas iestādes neveic pārbaudes par donorvalsts partnera atbilstības nosacījumiem, un izdevumu atbilstību, kā arī pārbaudes par noslēguma nosacījumu izpildi un pēcuzraudzību, balstoties uz Šveices sadarbības programmas pārstāvniecības 18.03.2025. vēstulē Nr. 831-02-01-00 sniegto skaidrojumu. Attiecīgi Programmas apsaimniekotājs nodrošinās nosacījumu, ka iepriekš noteiktā projekta īstenotājam vai atklāta konkursa projekta īstenotājam(ja attiecināms) attiecīgas prasības/nosacījumi ir jāiestrādā sadarbības līgumos ar Šveices partneru institūcijām: Šveices partneriem ir jānodrošina partnera veikto izmaksu atbilstība donorvalsts noteikumiem un attiecīgās institūcijas grāmatvedības un audita prasībām, t.sk. ir pienākums izdevumu kontrolēs piemērot četru acu principu (ar izdevumu pārbaudēm saistītie dokumenti jāparaksta divām personām, attiecīgi otro parakstu nodrošina pieredzējis un pietiekami neatkarīgs iestādes profesionālis).
(2) Šveices sadarbības programmas pārstāvniecības 14.05.2025. vēstulē skaidrots, ka Šveices sadarbības partneri nav pakļauti Latvijas iestāžu kompetencei attiecībā uz komercdarbības atbalstu izslēdzošo nosacījumu piemērošanu, uzraudzību un pēcuzraudzību. Vienlaikus Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība ir informējusi, ka visi līgumi ar Šveices partneriem Šveices-Latvijas sadarbības programmas ietvaros ir pakalpojumu vai piegādes līgumi, kas paredz kompensāciju par attiecīgo pakalpojumu vai piegādi. Attiecīgi Šveices partnerim tiek segtas reālās izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem. 

Donorvalsts noteikumu 11.2. pantā paredzēts pienākums nodrošināt, ka Programmā netiek pieļauta seksuālā izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, kas nozīmē ietvaru veikt visus saprātīgos un atbilstošos pienākumus, lai novērstu seksuālā izmantošanu, vardarbību un uzmākšanos no jebkuras personas, kas ir iesaistīta Programmas īstenošanā. Seksuālās izmantošanas jēdziens noteikts ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembrī pieņemtajā rezolūcijā “Pastiprināt centienus, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm: seksuālā uzmākšanās" (pieejams - https://documents.un.org/doc/undoc/gen/n18/445/52/pdf/n1844552.pdf), savukārt vardarbības un uzmākšanās jēdziens noteikts ANO Ģenerālsekretāra 2003.gada 9.oktobra biļetenā “Īpaši pasākumi aizsardzībai pret seksuālo izmantošanos un seksuālo vardarbību” (pieejams - https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/SE%20ST%20SGB%202003%2013.pdf). Sakarā ar attiecīgajiem pienākumiem, Programmas apsaimniekotājs nodrošinās, ka attiecīgi arī Projekta līgumā tiks noteikts pušu pienākums ievērot minētās prasības par seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās novēršanu.