26-TA-675: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Degvielas cenu samazināšanas pasākumi" (26-TA-625), kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Likumprojekta izstrādes nepieciešamību nosaka ārkārtas situācija globālajā naftas tirgū. Kopš 2026.gada 28.februāra drošības situācija un militārās darbības ASV un Izraēlas operācijas kontekstā Irānā ir būtiski ietekmējušas kuģu satiksmi Hormuzas šaurumā, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas patēriņa, radot būtiskāko globālo naftas piegādes traucējumu kopš 1973.gada. Dīzeļdegvielas biržas cena (ICE Low Sulphur Gasoil) pieaugusi par vairāk nekā 70%, Brent naftas cena — par aptuveni 44%. Latvijā dīzeļdegvielas mazumcena pieaugusi par aptuveni 30% kopš februāra beigām. Tā ir augstākā mazumtirdzniecības cena kopš 2022.gada enerģētikas krīzes.
Likumprojekta izstrādes nepieciešamību nosaka ārkārtas situācija globālajā naftas tirgū. Kopš 2026.gada 28.februāra drošības situācija un militārās darbības ASV un Izraēlas operācijas kontekstā Irānā ir būtiski ietekmējušas kuģu satiksmi Hormuzas šaurumā, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas patēriņa, radot būtiskāko globālo naftas piegādes traucējumu kopš 1973.gada. Dīzeļdegvielas biržas cena (ICE Low Sulphur Gasoil) pieaugusi par vairāk nekā 70%, Brent naftas cena — par aptuveni 44%. Latvijā dīzeļdegvielas mazumcena pieaugusi par aptuveni 30% kopš februāra beigām. Tā ir augstākā mazumtirdzniecības cena kopš 2022.gada enerģētikas krīzes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ierobežot degvielas cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, mājsaimniecībām un publiskā sektora pakalpojumiem, nosakot laikā terminētus degvielas cenu samazināšanas pasākumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likums Saeimā ir jāpieņem un jāizsludina pēc iespējas īsāka laikā, lai var uzsākt tā piemērošanu ar 2026.gada 1.aprīli.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2026.gada 28.februāra, kad ASV un Izraēla uzsāka militārus triecienus Irānā, faktiski apturēta kuģu satiksme Hormuzas šaurumā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) to novērtējusi kā vēsturiski vienu no lielākajiem enerģijas piegādes traucējumiem. Aptuveni 20 milj. barelu dienā jēlnaftas un naftas produktu, kā arī aptuveni piektā daļa no globālās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirdzniecības ir traucēta.
Dīzeļdegvielas biržas cena (ICE Low Sulphur Gasoil) pieaugusi no aptuveni 650 USD/t (februāra vidus) līdz vairāk nekā 1 300 USD/t (20.03.2026) — pieaugums par vairāk nekā 70%. Brent naftas cena pieaugusi no aptuveni 70 USD/bbl līdz aptuveni 101 USD/bbl — pieaugums par aptuveni 44%. ICE gasoil fjūčeri 19.martā sasniedza 157 USD/t — trešo augstāko līmeni vēsturē.
Latvijā dīzeļdegvielas vidējā mazumtirdzniecības cena pieaugusi no 1,504 EUR/l (janvāra–februāra vidējā) līdz aptuveni 1,95 EUR/l (20.03.2026) – pieaugums par aptuveni 30% jeb 0,45 EUR/l. Šis ir augstākais dīzeļdegvielas cenu līmenis kopš 2022.gada jūnija, kad dīzeļdegvielas cena sasniedza aptuveni 2,04 EUR/l Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ietekmes rezultātā.
Saskaņā ar Konkurences padomes tirgus izpēti 93% no degvielas mazumcenas veido komponentes, kuras tirgotājs nevar vai var minimāli ietekmēt – iepirkuma cena, kas tieši atkarīga no starptautiskajām biržas cenām (aptuveni 46% no gala cenas), nodokļi un drošības rezervju pakalpojuma maksa (kopā 47%). Latvijā visa degviela tiek importēta (galvenokārt no Lietuvas un Somijas), tāpēc iekšējās cenas cieši seko starptautiskajām biržas cenām.
Degvielas fiziskā pieejamība Latvijā šobrīd nav apdraudēta. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" iknedēļas monitoringa dati apliecina, ka krājumi tirgotāju akcīzes noliktavās ir pietiekami. Galvenais izaicinājums esošajā situācijā ir cenu pieaugums, nevis piegādes trūkums.
Dīzeļdegvielas biržas cena (ICE Low Sulphur Gasoil) pieaugusi no aptuveni 650 USD/t (februāra vidus) līdz vairāk nekā 1 300 USD/t (20.03.2026) — pieaugums par vairāk nekā 70%. Brent naftas cena pieaugusi no aptuveni 70 USD/bbl līdz aptuveni 101 USD/bbl — pieaugums par aptuveni 44%. ICE gasoil fjūčeri 19.martā sasniedza 157 USD/t — trešo augstāko līmeni vēsturē.
Latvijā dīzeļdegvielas vidējā mazumtirdzniecības cena pieaugusi no 1,504 EUR/l (janvāra–februāra vidējā) līdz aptuveni 1,95 EUR/l (20.03.2026) – pieaugums par aptuveni 30% jeb 0,45 EUR/l. Šis ir augstākais dīzeļdegvielas cenu līmenis kopš 2022.gada jūnija, kad dīzeļdegvielas cena sasniedza aptuveni 2,04 EUR/l Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ietekmes rezultātā.
Saskaņā ar Konkurences padomes tirgus izpēti 93% no degvielas mazumcenas veido komponentes, kuras tirgotājs nevar vai var minimāli ietekmēt – iepirkuma cena, kas tieši atkarīga no starptautiskajām biržas cenām (aptuveni 46% no gala cenas), nodokļi un drošības rezervju pakalpojuma maksa (kopā 47%). Latvijā visa degviela tiek importēta (galvenokārt no Lietuvas un Somijas), tāpēc iekšējās cenas cieši seko starptautiskajām biržas cenām.
Degvielas fiziskā pieejamība Latvijā šobrīd nav apdraudēta. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" iknedēļas monitoringa dati apliecina, ka krājumi tirgotāju akcīzes noliktavās ir pietiekami. Galvenais izaicinājums esošajā situācijā ir cenu pieaugums, nevis piegādes trūkums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Degvielas cenu pieaugums rada būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību - gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Degvielas cenu pieaugums rada kaskādes efektu ekonomikā — sadārdzinās kravas pārvadājumi, kas ietekmē visu preču un pakalpojumu cenas. Oxford Economics aplēš, ka naftas cenas pieaugums par 10 USD/bbl samazina globālo IKP pieaugumu par aptuveni 0,15 procentpunktiem un palielina inflāciju par aptuveni 0,4 procentpunktiem. ECB 2026.gada marta prognoze eirozonas IKP pieaugumam samazināta līdz 0,9% (no 1,1%), un šī prognoze vēl neietver pilnu Hormuzas šauruma bloķēšanas ietekmi.
Ietekme uz privāto sektoru. Pie dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas 1,90 EUR/l, kopējā papildu degvielas izmaksu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir aptuveni 50 milj. EUR mēnesī salīdzinājumā ar janvāra–februāra bāzes cenu līmeni. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem aprites rādītājiem 2025.gadā patēriņam nodots 1 041 277 t dīzeļdegvielas (neieskaitot marķēto dīzeļdegvielu), kas ir 1,24 miljardi litru gadā jeb ~104 milj. litri mēnesī. Visvairāk skartās nozares ir kravas transports un loģistika, kur degviela veido 25–35% no ekspluatācijas izmaksām; mežizstrāde (degviela veido 25–45% no pašizmaksas) un pavasaris ir intensīvākais darbu periods; lauksaimniecība, kur degvielas cenu pieaugums tieši ietekmē pavasara sējas darbu izmaksas, kas ir kritisks laika periods; būvniecībā pieaug transporta un mehānismu ekspluatācijas izmaksas.
Ietekme uz publisko sektoru. Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmē valsts kritisko funkciju nodrošināšanu - robežapsardzību, sabiedrisko kārtību, ugunsdzēsību un glābšanu, neatliekamo medicīnisko palīdzību un valsts aizsardzību. Šo iestāžu degvielas budžeti 2026.gadam ir apstiprināti, balstoties uz 2025.gada degvielas cenām, un neietver ārkārtas cenu pieauguma segumu. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas gaitā Ekonomikas ministrija apkopoja datus no iekšlietu, aizsardzības un veselības resoru iestādēm. Pie dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas 2,00 EUR/l kopējais drošības un sabiedriskā sektora iestāžu degvielas budžeta deficīts pārsniedz 4 milj. EUR. Vairākām iestādēm degvielas budžets izsīkst jau 2026. gada vasaras beigās vai rudens sākumā. Nacionālie bruņotie spēki aplēš papildu izmaksas aptuveni 7,5 milj. EUR gadā. Degvielas budžeta deficīts šajās iestādēs nav risināms ar iekšēju pārdali, tas tieši samazina operatīvo rīcībspēju funkcijās, kurās kavēšanās var apdraudēt cilvēku dzīvību un valsts drošību.
Ietekme uz privāto sektoru. Pie dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas 1,90 EUR/l, kopējā papildu degvielas izmaksu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir aptuveni 50 milj. EUR mēnesī salīdzinājumā ar janvāra–februāra bāzes cenu līmeni. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem aprites rādītājiem 2025.gadā patēriņam nodots 1 041 277 t dīzeļdegvielas (neieskaitot marķēto dīzeļdegvielu), kas ir 1,24 miljardi litru gadā jeb ~104 milj. litri mēnesī. Visvairāk skartās nozares ir kravas transports un loģistika, kur degviela veido 25–35% no ekspluatācijas izmaksām; mežizstrāde (degviela veido 25–45% no pašizmaksas) un pavasaris ir intensīvākais darbu periods; lauksaimniecība, kur degvielas cenu pieaugums tieši ietekmē pavasara sējas darbu izmaksas, kas ir kritisks laika periods; būvniecībā pieaug transporta un mehānismu ekspluatācijas izmaksas.
Ietekme uz publisko sektoru. Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmē valsts kritisko funkciju nodrošināšanu - robežapsardzību, sabiedrisko kārtību, ugunsdzēsību un glābšanu, neatliekamo medicīnisko palīdzību un valsts aizsardzību. Šo iestāžu degvielas budžeti 2026.gadam ir apstiprināti, balstoties uz 2025.gada degvielas cenām, un neietver ārkārtas cenu pieauguma segumu. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas gaitā Ekonomikas ministrija apkopoja datus no iekšlietu, aizsardzības un veselības resoru iestādēm. Pie dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas 2,00 EUR/l kopējais drošības un sabiedriskā sektora iestāžu degvielas budžeta deficīts pārsniedz 4 milj. EUR. Vairākām iestādēm degvielas budžets izsīkst jau 2026. gada vasaras beigās vai rudens sākumā. Nacionālie bruņotie spēki aplēš papildu izmaksas aptuveni 7,5 milj. EUR gadā. Degvielas budžeta deficīts šajās iestādēs nav risināms ar iekšēju pārdali, tas tieši samazina operatīvo rīcībspēju funkcijās, kurās kavēšanās var apdraudēt cilvēku dzīvību un valsts drošību.
Risinājuma apraksts
Spēkā esošie normatīvie akti neparedz mehānismus degvielas mazumtirdzniecības cenu stabilizācijai ārkārtas ģeopolitisku krīžu situācijā. Akcīzes nodokļa likmes maiņa prasa grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas nenodrošina operatīvu rīcību mainīgu cenu apstākļos. PVN samazinātās likmes piemērošana degvielai nav pieļaujama saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (III pielikums) nosacījumiem.
Likumprojekta 4.pants paredz par 15,2% samazināt šobrīd piemērojamo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 467 EUR uz 396 EUR par 1000 litriem.
Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto atbilstoši būtu jāparedz arī samazināt akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai, proti, 15% no standartlikmes šajā periodā. Atbilstoši Zemkopības ministrijas ierosinājumam marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme tiek noteikta 21 EUR par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmju samazināšana ir terminēts pasākums no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2026.gada 30.jūnijam.
Likumprojekts arī paredz, ka pēc tā darbības termiņa nav jāveic komersantiem naftas produktu inventarizācija saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" pārejas noteikumu 12.1 un12.3 punktu.
Likumprojekta 4.pants paredz par 15,2% samazināt šobrīd piemērojamo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 467 EUR uz 396 EUR par 1000 litriem.
Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto atbilstoši būtu jāparedz arī samazināt akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai, proti, 15% no standartlikmes šajā periodā. Atbilstoši Zemkopības ministrijas ierosinājumam marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme tiek noteikta 21 EUR par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmju samazināšana ir terminēts pasākums no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2026.gada 30.jūnijam.
Likumprojekts arī paredz, ka pēc tā darbības termiņa nav jāveic komersantiem naftas produktu inventarizācija saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" pārejas noteikumu 12.1 un12.3 punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Degvielas cenu samazināšanas pasākumi" (26-TA-625) tika vērtēti vairāki citi risinājumi (PVN likmes samazināšana, drošības rezervju pakalpojuma maksas samazināšana), bet kā realizējamais pasākums tika izvēlēts - terminēta akcīzes nodokļa samazināšana dīzeļdegvielai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veikta detalizēta analīze1, kas parāda, ka degvielas cenu pieauguma radītie ekonomiskie zaudējumi (aptuveni 50 milj. EUR mēnesī) un ietekmes kanāli uz kopējo tautsaimniecības attīstību ir būtiski augstāki nekā jebkāda veida degvielas cenu samazināšanas pasākumu fiskālās izmaksas. Degvielas mazumtirdzniecības cenas pieaugums automātiski palielina PVN ieņēmumus valsts budžetā, jo PVN tiek aprēķināts no gala cenas, kurā ietilpst arī biržas cenas pieaugums. Tādējādi, jo augstāka ir degvielas biržas cena, jo lielāki ir papildu PVN ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes periodu (janvāris–februāris). Analīze parāda, ka šie papildu PVN ieņēmumi varētu lielā mērā kompensēt ieņēmumu samazinājumu, kas rastos, pagaidu samazinot akcīzes nodokļa likmi - rezultātā fiskālā ietekme uz valsts budžetu ir tuvu neitrālai. Vienlaikus ekonomiskie zaudējumi, ko rada degvielas cenu pieaugums bez iejaukšanās – papildu izmaksas privātajam sektoram un valsts funkciju (ātrā medicīniskā palīdzība, valsts policija, ugunsdrošības un glābšanas dienests) nodrošināšanai – ir daudzreiz lielāki nekā jebkura cenu samazināšanas pasākuma potenciālā fiskālā ietekme.
1Informatīvais ziņojums "Degvielas cenu samazināšanas pasākumi" (26-TA-625)
1Informatīvais ziņojums "Degvielas cenu samazināšanas pasākumi" (26-TA-625)
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmē visus degvielas patērētājus Latvijā - gan fiziskās personas (aptuveni 700 000 reģistrēto vieglo transportlīdzekļu īpašnieki un to ģimenes locekļi), gan juridiskās personas visās tautsaimniecības nozarēs, kur degviela ir būtiska izmaksu komponente. Likumprojekts pozitīvi ietekmē degvielas patērētājus, samazinot degvielas mazumtirdzniecības cenu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs tos akcīzes nodokļa maksātājus, kas nodod patēriņam naftas produktus Latvijā.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Nozaru ietekmes apraksts
Akcīzes nodokļa samazināšana uz trīs mēnešiem tiek piemērota attiecībā uz atstiprinātiem noliktavas turētājiem, reģistrētiem saņēmējiem, sertificētiem saņēmējiem un citām personām, kas nodod patēriņam vai realizē naftas produktus Latvijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts mīkstina degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz patēriņa un ražotāju cenu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet pilnībā nekompensē cenu kāpumu degvielas patērētājiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Bez iejaukšanās kopējā papildu degvielas izmaksu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir aptuveni 50 milj. EUR mēnesī (pie cenu pieauguma par ~0,45 EUR/l). Cenu samazināšanas pasākumu fiskālā ietekme ir būtiski mazāka nekā ekonomiskie zaudējumi bez iejaukšanās. Likumprojekta darbības laiks ir terminēts no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2026.gada 30.jūnijam, tāpēc ilgtermiņa ietekme uz tautsaimniecību ir ierobežota.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
12,37
euro
0,25
stundas
75
skaits
2
reizes
463,88
Aprēķins ir veidots uz pieņēmumu, ka grāmatvedis veiks izmaiņas grāmatvedības sistēmā, nomainot akcīzes nodokļa likmi. Stundas samaksa ir norādīta izmantojot informāciju, kas ir publicētās VID tīmekļa vietnē balstoties uz darba devēju pārskatiem par darba ņēmējiem 2026.gada janvārī.
Kopā
463,88
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Samazinot akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 euro par 1000 litriem, degvielas cena samazinātos par aptuveni 0,086 euro litrā (t.sk. pievienotās vērtības nodoklis). Ņemot vērā prognozēto dīzeļdegvielas patēriņa apjomu, akcīzes nodokļa ieņēmumi mēnesī samazinātos par 6,7 milj. euro.
Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena kopš februāra ir būtiski pieaugusi, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa ir palielinājušies. Šie papildu ieņēmumi atkarībā no dīzeļdegvielas cenas līmeņa daļēji vai pilnībā kompensē akcīzes nodokļa samazinājuma negatīvo fiskālo ietekmi. Ja mazumtirdzniecības cena sasniedz 2,000 euro litrā, papildu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veido 6,7 milj. euro, nodrošinot neitrālu fiskālo ietekmi. Savukārt, cenai pārsniedzot 2,0 euro litrā, ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa palielinās, bet, cenai pazeminoties zem šī līmeņa, veidojas negatīva fiskālā ietekme. Tā kā dīzeļdegvielas cena ir mainīga un var svārstīties robežās ap minēto slieksni, tiek lēsts, ka fiskālā ietekme kopumā būs neitrāla.
Atbilstoši Zemkopības ministrijai sniegtajai informācijai likumprojektā paredzētajai akcīzes nodokļa samazināšanai marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, ir fiskāli neitrāla ietekme.
Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena kopš februāra ir būtiski pieaugusi, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa ir palielinājušies. Šie papildu ieņēmumi atkarībā no dīzeļdegvielas cenas līmeņa daļēji vai pilnībā kompensē akcīzes nodokļa samazinājuma negatīvo fiskālo ietekmi. Ja mazumtirdzniecības cena sasniedz 2,000 euro litrā, papildu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veido 6,7 milj. euro, nodrošinot neitrālu fiskālo ietekmi. Savukārt, cenai pārsniedzot 2,0 euro litrā, ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa palielinās, bet, cenai pazeminoties zem šī līmeņa, veidojas negatīva fiskālā ietekme. Tā kā dīzeļdegvielas cena ir mainīga un var svārstīties robežās ap minēto slieksni, tiek lēsts, ka fiskālā ietekme kopumā būs neitrāla.
| DUS cena euro/l | AN likme, euro/l | PVN ieguvums no cenas kāpuma mēnesī, milj. euro | AN samazinājums mēnesī, milj. euro | Ietekme mēnesī kopā, milj. euro | Jaunā DUS cena euro/l | Cenas samazinājums, euro/l |
| 1,850 | 396 | +4,2 | -6,7 | -2,4 | 1,764 | -0,086 |
| 1,900 | 396 | +5,1 | -6,7 | -1,6 | 1,814 | -0,086 |
| 2,000 | 396 | +6,7 | -6,7 | 0 | 1,914 | -0,086 |
| 2,100 | 396 | +8,3 | -6,7 | +1,6 | 2,014 | -0,086 |
| 2,200 | 396 | +10,0 | -6,7 | +3,3 | 2,114 | -0,086 |
| 2,300 | 396 | +11,6 | -6,7 | +4,9 | 2,214 | -0,086 |
| 2,400 | 396 | +13,2 | -6,7 | +6,5 | 2,314 | -0,086 |
Atbilstoši Zemkopības ministrijai sniegtajai informācijai likumprojektā paredzētajai akcīzes nodokļa samazināšanai marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, ir fiskāli neitrāla ietekme.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Akcīzes nodokļa standartlikmes samazinājums dīzeļdegvielai attiecas uz visu dīzeļdegvielu, kas tiek izlaista brīvā apgrozībā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no pircēja (juridiska vai fiziska persona), nozares vai uzņēmuma lieluma. Samazinātā likme piemērojama vienādi visiem akcīzes preču noliktavu turētājiem. Pasākums ir vispārējs (horizontāls) fiskāls pasākums, kas nediferencē starp komersantiem vai nozarēm. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01, 5.2.1. sadaļa) vispārēji nodokļu politikas pasākumi, kas piemērojami vienādi visiem saimnieciskās darbības veicējiem, parasti nav selektīvi un neveido valsts atbalstu. Pagaidu vispārējs akcīzes nodokļa likmes samazinājums dīzeļdegvielai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo neatbilst selektivitātes kritērijam.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Ņemot vērā, ka uz konkrētu periodu tiek noteikta viena, pastāvīga akcīzes nodokļa likme, Valsts ieņēmumu dienestam neradīsies izmaksas sistēmu pielāgošanai
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Akcīzes nodokļa likmes samazināšana ļaus iedzīvotajiem samazināt izdevumus par degvielu, aptuveni par 0,09 euro litrā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi