22-TA-2640: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – Likums) 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktu (stāsies spēkā 2022.gada 1.decembrī), lai noteiktu tiesisko regulējumu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (turpmāk – DAGR) nosakot tās pārzini, viņa pienākumus un atbildību, funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama DAGR izmantošana, kā arī DAGR darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā tiek izmantota DAGR. DAGR tiek veidota kā nacionāla datu koplietošanas platforma, kura:
- spēs apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā platformā;
- uzlabos intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju;
- nodrošinās datu pieejamību ar garantētiem piekļuves laikiem;
- nodrošinās, ka datu patērētāji izgūs reāla laika datus no avotu sistēmām.
Katrai iestādei perspektīvā būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas.
- spēs apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā platformā;
- uzlabos intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju;
- nodrošinās datu pieejamību ar garantētiem piekļuves laikiem;
- nodrošinās, ka datu patērētāji izgūs reāla laika datus no avotu sistēmām.
Katrai iestādei perspektīvā būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.12.2022.
Pamatojums
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 10.punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – Digitālās transformācijas pamatnostādnes) ietver būtisku sadaļu attiecībā uz datu pārvaldību tajā skaitā vienotas datu pārvaldības platformas izveidošanu. Ir secināts, ka līdz šim Latvijā datu pārvaldība publiskajā sektorā ir bijis katras organizācijas iekšējs process, kurš nav savstarpēji harmonizēts, kā arī datu pārvaldība nav aktualizēta politikas plānošanas dokumentos. Ieviešot vienotus valsts pārvaldes datu dzīvescikla pārvaldības principus, tiktu sekmēts gan ikvienas organizācijas iekšējais datu pārvaldības process, gan datu apmaiņa kā valsts sektorā, tā arī starp valsts un privāto sektoru, tādējādi sekmējot starpinstitūciju sadarbību un datu atkalizmantošanu.
Neskatoties uz to, ka jau šobrīd centralizētai datu aprites nodrošināšanai tiek izmantots Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA), pārziņā esošais Valsts informācijas sistēmu savietotājs (turpmāk – VISS), ir identificēta problēma datu devēju pārziņā esošajās informācijas sistēmās ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju. Arī Valsts kontrole savā lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-12/2016 „Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” ir identificējusi nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu pārvaldību. Papildus no Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas 2021.gada 9.februāra vēstules Nr.622.9/17-3-13/21 “Par datu pārvaldības un pieejamības politiku” (turpmāk – Saeimas komisijas vēstule) izriet uzdevums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024.gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām (turpmāk – Saeimas komisijas uzdevums).
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. DAGR būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. DAGR kļūs par būtisku instrumentu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs noteiktā datu pārvaldības modeļa ieviešanai un uzturēšanai. Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu DAGR tiesisko regulējumu, tika izstrādāti grozījumi Likumā, kā arī ir nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu, kuri noteiks DAGR izmantošanas kārtību.
Neskatoties uz to, ka jau šobrīd centralizētai datu aprites nodrošināšanai tiek izmantots Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA), pārziņā esošais Valsts informācijas sistēmu savietotājs (turpmāk – VISS), ir identificēta problēma datu devēju pārziņā esošajās informācijas sistēmās ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju. Arī Valsts kontrole savā lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-12/2016 „Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” ir identificējusi nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu pārvaldību. Papildus no Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas 2021.gada 9.februāra vēstules Nr.622.9/17-3-13/21 “Par datu pārvaldības un pieejamības politiku” (turpmāk – Saeimas komisijas vēstule) izriet uzdevums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024.gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām (turpmāk – Saeimas komisijas uzdevums).
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. DAGR būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. DAGR kļūs par būtisku instrumentu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs noteiktā datu pārvaldības modeļa ieviešanai un uzturēšanai. Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu DAGR tiesisko regulējumu, tika izstrādāti grozījumi Likumā, kā arī ir nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu, kuri noteiks DAGR izmantošanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uz doto brīdi ir identificētas vairākas būtiskas problēmas datu aprites nodrošināšanā valsts pārvaldē:
- Nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu apriti un pārvaldību.
- Daudzām datu devēju pārziņā esošajām informācijas sistēmām, ņemot vērā, ka to datu izguves arhitektūra ir veidoto diezgan sen, ir problēmas ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.
- Nepieciešams pakalpojums, kurš nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt atbilstošo valsts pārvaldes pārziņā esošo datu pseidonimizēšanu un anonimizēšanu.
DAGR projektā šobrīd tiek izstrādāta DAGR, kura kļūs par būtiskāko koplietošanas risinājumu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē. Lai nodrošinātu DAGR izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
- Nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu apriti un pārvaldību.
- Daudzām datu devēju pārziņā esošajām informācijas sistēmām, ņemot vērā, ka to datu izguves arhitektūra ir veidoto diezgan sen, ir problēmas ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.
- Nepieciešams pakalpojums, kurš nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt atbilstošo valsts pārvaldes pārziņā esošo datu pseidonimizēšanu un anonimizēšanu.
DAGR projektā šobrīd tiek izstrādāta DAGR, kura kļūs par būtiskāko koplietošanas risinājumu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē. Lai nodrošinātu DAGR izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka:
- DAGR pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama DAGR izmantošana;
- DAGR darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
DAGR būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs informācijas aprites un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām. DAGR pārzinis būs VRAA, kura tajā skaitā nodrošinās arī:
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
- DAGR administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- DAGR darbības monitoringu un problēmu risināšanu;
- Informācijas aizsardzības nodrošināšanu;
- Atbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz DAGR lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini – datu devējs un datu saņēmējs. Datu devēji ir institūcijas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras izvietos savus datus DAGR, vai arī izmantojot DAGR funkcionalitāti nodrošinās savu datu izplatīšanu no savā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Savukārt datu saņēmējs ir institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus izmantojot DAGR.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem nosakot, ka VRAA atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi DAGR darbības organizēšanai, savukārt par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgi par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
Datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmā esošo datu, kuri izvietoti DAGR, aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Par savienotāja konfigurēšanu ir atbildīgs attiecīgais datu devējs vai datu saņēmējs.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, DAGR darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts federētā mākoņa ietvaros. Sākotnēji risinājuma izstrādes un eksperimentālās ekspluatācijas laikā slodzes sadalījuma (load balancing) un darbības atjaunošanas risinājumi tiks izvietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centros, bet līdz 2023. gada beigām DAGR risinājumu tiek plānots izvērst arī Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) infrastruktūrā. DAGR darbināšanai tiks izmantoti valsts pārvaldes federētā mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5.punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā VARAM sadarbībā ar VRAA, Zemkopības ministriju, LVRTC, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts pārvaldes federētā mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos DAGR, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti. VARAM uzdevums ir īstenot digitalizēto datu pārvaldības politiku kopumā, kuras īstenošanas būtiskākais instruments ir DAGR. Lai arī pēc DAGR projekta īstenošanas varētu paplašināt centralizēti pārvaldāmo valsts pārvaldes rīcībā esošo datu apjomu, tajā skaitā izpildot Saeimas komisijas doto uzdevumu VARAM nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024.gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām, no 2024.gada būs nepieciešams papildus finansējums DAGR papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts federētā mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to noteikumu projekta protokollēmumā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1.janvārim pieprasīt finansējumu DAGR IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu DAGR darbību pēc DAGR projekta īstenošanas, kā arī līdz 2024. gada 1. janvārim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par valsts federētā mākoņa pakalpojumu izmantošanas kārtību.
Noteikumu projekts nosaka, ka DAGR sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- Pašapkalpošanās portāls;
- Datu devēja savienotājs;
- Datu saņēmēja savienotājs;
- Datu krātuve;
- Vienota datu aprites auditācijas pierakstu auditēšana;
- Integrācija ar tiesību pārvaldības moduli;
- DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana.
DAGR pašapkalpošanās portāls nodrošinās lietotāja saskarni (darba vietu) DAGR izmantotājiem – datu devējiem, datu saņēmējiem un DAGR uzturētājiem (DAGR administratoram un DAGR datu arhitektam). DAGR pašapkalpošanās portālā lietotājiem pēc pieslēgšanās portālam, atbilstoši piešķirtajām tiesībām, tiks nodrošinātas vismaz sekojošas iespējas:
- Lejupielādēt datu devēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli;
- Lejupielādēt datu saņēmēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli;
- Izveidot datu devēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētājā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā;
- Izveidot datu saņēmēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētājā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā;
- Reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu devēja savienotāju DAGR;
- Reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu saņēmēja savienotāju DAGR;
- Pārskatīt DAGR datu modeļa izmaiņu sarakstu un katras izmaiņas statusu;
- Vizuāli pārlūkot un modificēt DAGR vienoto datu modeli DAGR datu priekšlikumu, testa un produkcijas funkcionālajās vidēs.
Datu devēja savienotājs nodrošinās datu izgūšanu no datu devēja pārziņā esošajām informācijas sistēmām kā arī pieslēguma konfigurēšanu un pārvaldību, nodrošinot piedefinētu pieslēgumu ar DAGR un datu devēja informācijas sistēmu, kā arī veicot inkrementālu izmainīto datu kopu izguvi par tiem datu objektiem un atribūtiem, kas ir iekļauti DAGR datu modelī.
Datu saņēmēja savienotājs nodrošinās datu saņēmēja datu piekļuves pārvaldību un apriti.
Datu krātuve nodrošinās datu devēja pārziņā esošo informācijas sistēmu datu uzkrāšanu un atbilstoši to veidiem datu izguvi, izmantojot datu savienotājus, atbilstoši izveidotajam vienotajam DAGR datu modelim un datu saņēmējiem izsniegtajām atļaujām.
Vienota datu aprites auditācijas pierakstu auditēšana nodrošinās datu saņemšanas uzskaiti. Katras datu saņemšanas pieprasījums tiks auditēts. Datu aprites auditācijas pierakstos tiks reģistrēta datu saņēmēja informācija, datu saņemšanas mērķis, saistītais datu devējs, metadati par saņemtajiem datiem.
Integrācija ar tiesību pārvaldības moduli (turpmāk – TPM) nodrošinās datu saņemšanu attiecībā uz datu piekļuves tiesību pārvaldību izmantojot VISS koplietošanas komponenti TPM.
DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana būs pakalpojums, kurš nodrošinās iespēju DAGR vienotā datu modeļa ietvaros veikt datu kopu atribūtu anonimizēšanu un pseidonimizēšanu, realizējot personas datu aizsardzības politiku īstenošanu saskaņā ar datu izmantošanas mērķiem. Minēto pakalpojumu varēs saņemt atbilstošais datu devējs vai cita institūcija, kurai ir dota atbilstoša atļauja normatīvajos aktos. Detalizēta kārtība minētā pakalpojuma saņemšanai tiks noteikta DAGR lietošanas noteikumos.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu DAGR izmantošanas uzsākšanas procedūru, tā tiek noteikta līdzīgi kā Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumos Nr.374 “Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi”. VRAA izstrādā un publicē tās tīmekļvietnē DAGR lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti DAGR funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi, DAGR vienotais datu modelis (predefinēta datu struktūra un formāts, kurā tiek nodrošināta datu kopu un atribūtu pievienošana, labošana vai dzēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā datu anonimizēšana un pseidonimizēšana), pieejamības prasības un organizatoriska rakstura procedūras. Datu devējs vai datu saņēmējs, kas ir pieņēmis lēmumu nodrošināt informācijas apriti, izmantojot DAGR, iesniedz VRAA attiecīgu pieteikumu izmantojot VARAM pārziņā esošo Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (turpmāk – VIRSIS). Ņemot vērā, ka atbilstošā VIRSIS funkcionalitāte tiks izstrādāta līdz 2023.gada 31.decembrim, noteikumu projektā tiek noteikts atbilstošs pārejas periods, nosakot, ka līdz minētās VIRSIS funkcionalitātes izstrādei, pieteikums tiek iesniegts VRAA noteiktajā kārtībā. Iesniedzot pieteikumu, datu devējs vai datu saņēmējs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas ievērot tos, nodrošinot informācijas apriti ar DAGR palīdzību, līdz ar to nekādas papildus starpresoru vienošanās nav jāslēdz. DAGR pieejamību līdz 2024.gadam ir plānots nodrošināt vismaz 99,9 procentu apjomā (gadā) no DAGR noteiktā darbības laika. Šobrīd valsts pārvaldes IKT risinājumu gradāciju un prasības tiem ir plānots noteikt grozot Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumus Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” savukārt prasības datu centriem, kuri nodrošinās IKT infrastruktūras pakalpojumus valsts pārvaldes IKT risinājumiem valsts federētā mākoņa ietvaros, VARAM ir plānojusi noteikt grozot Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija noteikumus Nr.421 “Valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrēto valsts informācijas sistēmu aizsardzības prasības” (deleģējums likumā “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, kurš stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā).
DAGR ir ļoti būtisks un kritisks valsts pārvaldes datu izplatīšanas elements, līdz ar to paaugstinātas drošības apsvērumu dēļ, piekļuve DAGR tiks nodrošināta tikai identificētiem lietotājiem un tikai ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem, kā arī ar programmsaskarni, izmantojot VRAA noteiktos starpsistēmu autorizācijas līdzekļus.
Datu devējs vai datu saņēmējs, kas ir pieņēmis lēmumu nodrošināt informācijas apriti, izmantojot DAGR, par personas datu aprites apjomu vienosies VIRSIS, izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, minētā norma stāsies spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks attiecīgais datu devējs vai datu saņēmējs.
Ņemot vērā, ka par datiem DAGR kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmā, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar DAGR iekļauto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms izmantojot DAGR starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās.
Ja datu devējs vai datu saņēmējs konstatēs problēmas DAGR darbībā, tas par identificēto problēmu informēs VRAA atbilstoši DAGR lietošanas noteikumiem.
DAGR pirmajā DAGR projekta īstenošanas posmā tiks iekļauti dati vismaz no šādām informācijas sistēmām:
- Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts izglītības informācijas sistēmas;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra;
- Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) pārziņā esošā Biedrību reģistra;
- UR pārziņā esošā Komercreģistra;
- UR pārziņā esošā Publisko personu un iestāžu saraksta;
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārziņā esošās Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas;
- Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra;
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošā Invaliditātes reģistra;
- Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA);
- Sabiedrības integrācijas fonda pārziņā esošā Goda ģimenes apliecību reģistra.
Lai nodrošinātu centralizētu un efektīvu datu pārvaldību, DAGR iesniegtajiem datiem būs jāatbilst noteiktajam DAGR vienotajam datu modelim.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite DAGR tiek nodrošināta, lai īstenotu datu devējam normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datu devējs datus, tajā skaitā personas datus, DAGR uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to atbildība par datiem DAGR ir atbilstošajam datu devējam.
Personu dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu piekļuvi DAGR darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju DAGR, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā nav saņemts datu saņēmēja vai datu devēja rakstisks paziņojums. Par šo personas datu apstrādi atbild VRAA.
Noteikumu projekta 31. un 32. punktā noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums. DAGR izmaiņu un piekļuves auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. DAGR datu aprites auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta pirmo daļu, auditācijas pieraksti ir analīzei pieejami reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 15.10. apakšpunktam, auditācijas pierakstos ietver informāciju par pieslēgšanos vai atslēgšanos no sistēmas, datu atlasi, kā arī konta izveidi, grozīšanu vai dzēšanu, fiksējot notikuma laiku, kas sakrīt ar faktiskā notikuma koordinēto pasaules laiku (UTC), interneta protokola adresi, no kuras veikta darbība, aprakstu, kā arī informāciju par darbības iniciatoru – identifikatoru, pieslēguma metadatus. Minēto noteikumu 24.8. apakšpunktā noteiktais paredz, ka auditācijas pierakstu uzraudzība un analīze nodrošina iespēju konstatēt incidentus, tādējādi sekmējot sistēmu drošību. Auditācijas pierakstu glabāšanas rezultātā tiek apstrādāti personas dati. Noteikumu projektā tiek noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums 18 mēneši no auditācijas pieraksta veidošanās brīža. Ņemot vērā, ka DAGR ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 24.6. apakšpunktu, izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām ir jāparedz auditācijas pierakstu uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas.
Noteikumiem tiek noteikts spēkā stāšanās termiņš 2022.gada 1.decembris.
Papildus tiek noteikts pārejas periods:
- Noteikumu projekta 3.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam DAGR pārzinis ir VARAM.
- Noteikumu projekta 16.1., 16.6. un 16.7.apakšpunkti stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī.
Noteikumu projekta 20.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam pieteikuma iesniegšanas veidu nosaka VRAA.
- Noteikumu 25.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību nosaka datu devējs vai datu saņēmējs.
- DAGR pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama DAGR izmantošana;
- DAGR darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
DAGR būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs informācijas aprites un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām. DAGR pārzinis būs VRAA, kura tajā skaitā nodrošinās arī:
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
- DAGR administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- DAGR darbības monitoringu un problēmu risināšanu;
- Informācijas aizsardzības nodrošināšanu;
- Atbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz DAGR lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini – datu devējs un datu saņēmējs. Datu devēji ir institūcijas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras izvietos savus datus DAGR, vai arī izmantojot DAGR funkcionalitāti nodrošinās savu datu izplatīšanu no savā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Savukārt datu saņēmējs ir institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus izmantojot DAGR.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem nosakot, ka VRAA atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi DAGR darbības organizēšanai, savukārt par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgi par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
Datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmā esošo datu, kuri izvietoti DAGR, aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Par savienotāja konfigurēšanu ir atbildīgs attiecīgais datu devējs vai datu saņēmējs.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, DAGR darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts federētā mākoņa ietvaros. Sākotnēji risinājuma izstrādes un eksperimentālās ekspluatācijas laikā slodzes sadalījuma (load balancing) un darbības atjaunošanas risinājumi tiks izvietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centros, bet līdz 2023. gada beigām DAGR risinājumu tiek plānots izvērst arī Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) infrastruktūrā. DAGR darbināšanai tiks izmantoti valsts pārvaldes federētā mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5.punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā VARAM sadarbībā ar VRAA, Zemkopības ministriju, LVRTC, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts pārvaldes federētā mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos DAGR, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti. VARAM uzdevums ir īstenot digitalizēto datu pārvaldības politiku kopumā, kuras īstenošanas būtiskākais instruments ir DAGR. Lai arī pēc DAGR projekta īstenošanas varētu paplašināt centralizēti pārvaldāmo valsts pārvaldes rīcībā esošo datu apjomu, tajā skaitā izpildot Saeimas komisijas doto uzdevumu VARAM nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024.gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām, no 2024.gada būs nepieciešams papildus finansējums DAGR papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts federētā mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to noteikumu projekta protokollēmumā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1.janvārim pieprasīt finansējumu DAGR IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu DAGR darbību pēc DAGR projekta īstenošanas, kā arī līdz 2024. gada 1. janvārim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par valsts federētā mākoņa pakalpojumu izmantošanas kārtību.
Noteikumu projekts nosaka, ka DAGR sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- Pašapkalpošanās portāls;
- Datu devēja savienotājs;
- Datu saņēmēja savienotājs;
- Datu krātuve;
- Vienota datu aprites auditācijas pierakstu auditēšana;
- Integrācija ar tiesību pārvaldības moduli;
- DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana.
DAGR pašapkalpošanās portāls nodrošinās lietotāja saskarni (darba vietu) DAGR izmantotājiem – datu devējiem, datu saņēmējiem un DAGR uzturētājiem (DAGR administratoram un DAGR datu arhitektam). DAGR pašapkalpošanās portālā lietotājiem pēc pieslēgšanās portālam, atbilstoši piešķirtajām tiesībām, tiks nodrošinātas vismaz sekojošas iespējas:
- Lejupielādēt datu devēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli;
- Lejupielādēt datu saņēmēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli;
- Izveidot datu devēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētājā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā;
- Izveidot datu saņēmēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētājā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā;
- Reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu devēja savienotāju DAGR;
- Reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu saņēmēja savienotāju DAGR;
- Pārskatīt DAGR datu modeļa izmaiņu sarakstu un katras izmaiņas statusu;
- Vizuāli pārlūkot un modificēt DAGR vienoto datu modeli DAGR datu priekšlikumu, testa un produkcijas funkcionālajās vidēs.
Datu devēja savienotājs nodrošinās datu izgūšanu no datu devēja pārziņā esošajām informācijas sistēmām kā arī pieslēguma konfigurēšanu un pārvaldību, nodrošinot piedefinētu pieslēgumu ar DAGR un datu devēja informācijas sistēmu, kā arī veicot inkrementālu izmainīto datu kopu izguvi par tiem datu objektiem un atribūtiem, kas ir iekļauti DAGR datu modelī.
Datu saņēmēja savienotājs nodrošinās datu saņēmēja datu piekļuves pārvaldību un apriti.
Datu krātuve nodrošinās datu devēja pārziņā esošo informācijas sistēmu datu uzkrāšanu un atbilstoši to veidiem datu izguvi, izmantojot datu savienotājus, atbilstoši izveidotajam vienotajam DAGR datu modelim un datu saņēmējiem izsniegtajām atļaujām.
Vienota datu aprites auditācijas pierakstu auditēšana nodrošinās datu saņemšanas uzskaiti. Katras datu saņemšanas pieprasījums tiks auditēts. Datu aprites auditācijas pierakstos tiks reģistrēta datu saņēmēja informācija, datu saņemšanas mērķis, saistītais datu devējs, metadati par saņemtajiem datiem.
Integrācija ar tiesību pārvaldības moduli (turpmāk – TPM) nodrošinās datu saņemšanu attiecībā uz datu piekļuves tiesību pārvaldību izmantojot VISS koplietošanas komponenti TPM.
DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana būs pakalpojums, kurš nodrošinās iespēju DAGR vienotā datu modeļa ietvaros veikt datu kopu atribūtu anonimizēšanu un pseidonimizēšanu, realizējot personas datu aizsardzības politiku īstenošanu saskaņā ar datu izmantošanas mērķiem. Minēto pakalpojumu varēs saņemt atbilstošais datu devējs vai cita institūcija, kurai ir dota atbilstoša atļauja normatīvajos aktos. Detalizēta kārtība minētā pakalpojuma saņemšanai tiks noteikta DAGR lietošanas noteikumos.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu DAGR izmantošanas uzsākšanas procedūru, tā tiek noteikta līdzīgi kā Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumos Nr.374 “Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi”. VRAA izstrādā un publicē tās tīmekļvietnē DAGR lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti DAGR funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi, DAGR vienotais datu modelis (predefinēta datu struktūra un formāts, kurā tiek nodrošināta datu kopu un atribūtu pievienošana, labošana vai dzēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā datu anonimizēšana un pseidonimizēšana), pieejamības prasības un organizatoriska rakstura procedūras. Datu devējs vai datu saņēmējs, kas ir pieņēmis lēmumu nodrošināt informācijas apriti, izmantojot DAGR, iesniedz VRAA attiecīgu pieteikumu izmantojot VARAM pārziņā esošo Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (turpmāk – VIRSIS). Ņemot vērā, ka atbilstošā VIRSIS funkcionalitāte tiks izstrādāta līdz 2023.gada 31.decembrim, noteikumu projektā tiek noteikts atbilstošs pārejas periods, nosakot, ka līdz minētās VIRSIS funkcionalitātes izstrādei, pieteikums tiek iesniegts VRAA noteiktajā kārtībā. Iesniedzot pieteikumu, datu devējs vai datu saņēmējs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas ievērot tos, nodrošinot informācijas apriti ar DAGR palīdzību, līdz ar to nekādas papildus starpresoru vienošanās nav jāslēdz. DAGR pieejamību līdz 2024.gadam ir plānots nodrošināt vismaz 99,9 procentu apjomā (gadā) no DAGR noteiktā darbības laika. Šobrīd valsts pārvaldes IKT risinājumu gradāciju un prasības tiem ir plānots noteikt grozot Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumus Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” savukārt prasības datu centriem, kuri nodrošinās IKT infrastruktūras pakalpojumus valsts pārvaldes IKT risinājumiem valsts federētā mākoņa ietvaros, VARAM ir plānojusi noteikt grozot Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija noteikumus Nr.421 “Valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrēto valsts informācijas sistēmu aizsardzības prasības” (deleģējums likumā “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, kurš stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā).
DAGR ir ļoti būtisks un kritisks valsts pārvaldes datu izplatīšanas elements, līdz ar to paaugstinātas drošības apsvērumu dēļ, piekļuve DAGR tiks nodrošināta tikai identificētiem lietotājiem un tikai ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem, kā arī ar programmsaskarni, izmantojot VRAA noteiktos starpsistēmu autorizācijas līdzekļus.
Datu devējs vai datu saņēmējs, kas ir pieņēmis lēmumu nodrošināt informācijas apriti, izmantojot DAGR, par personas datu aprites apjomu vienosies VIRSIS, izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, minētā norma stāsies spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks attiecīgais datu devējs vai datu saņēmējs.
Ņemot vērā, ka par datiem DAGR kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmā, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar DAGR iekļauto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms izmantojot DAGR starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās.
Ja datu devējs vai datu saņēmējs konstatēs problēmas DAGR darbībā, tas par identificēto problēmu informēs VRAA atbilstoši DAGR lietošanas noteikumiem.
DAGR pirmajā DAGR projekta īstenošanas posmā tiks iekļauti dati vismaz no šādām informācijas sistēmām:
- Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts izglītības informācijas sistēmas;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra;
- Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) pārziņā esošā Biedrību reģistra;
- UR pārziņā esošā Komercreģistra;
- UR pārziņā esošā Publisko personu un iestāžu saraksta;
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārziņā esošās Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas;
- Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra;
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošā Invaliditātes reģistra;
- Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA);
- Sabiedrības integrācijas fonda pārziņā esošā Goda ģimenes apliecību reģistra.
Lai nodrošinātu centralizētu un efektīvu datu pārvaldību, DAGR iesniegtajiem datiem būs jāatbilst noteiktajam DAGR vienotajam datu modelim.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite DAGR tiek nodrošināta, lai īstenotu datu devējam normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datu devējs datus, tajā skaitā personas datus, DAGR uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to atbildība par datiem DAGR ir atbilstošajam datu devējam.
Personu dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu piekļuvi DAGR darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju DAGR, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā nav saņemts datu saņēmēja vai datu devēja rakstisks paziņojums. Par šo personas datu apstrādi atbild VRAA.
Noteikumu projekta 31. un 32. punktā noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums. DAGR izmaiņu un piekļuves auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. DAGR datu aprites auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta pirmo daļu, auditācijas pieraksti ir analīzei pieejami reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 15.10. apakšpunktam, auditācijas pierakstos ietver informāciju par pieslēgšanos vai atslēgšanos no sistēmas, datu atlasi, kā arī konta izveidi, grozīšanu vai dzēšanu, fiksējot notikuma laiku, kas sakrīt ar faktiskā notikuma koordinēto pasaules laiku (UTC), interneta protokola adresi, no kuras veikta darbība, aprakstu, kā arī informāciju par darbības iniciatoru – identifikatoru, pieslēguma metadatus. Minēto noteikumu 24.8. apakšpunktā noteiktais paredz, ka auditācijas pierakstu uzraudzība un analīze nodrošina iespēju konstatēt incidentus, tādējādi sekmējot sistēmu drošību. Auditācijas pierakstu glabāšanas rezultātā tiek apstrādāti personas dati. Noteikumu projektā tiek noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums 18 mēneši no auditācijas pieraksta veidošanās brīža. Ņemot vērā, ka DAGR ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 24.6. apakšpunktu, izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām ir jāparedz auditācijas pierakstu uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas.
Noteikumiem tiek noteikts spēkā stāšanās termiņš 2022.gada 1.decembris.
Papildus tiek noteikts pārejas periods:
- Noteikumu projekta 3.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam DAGR pārzinis ir VARAM.
- Noteikumu projekta 16.1., 16.6. un 16.7.apakšpunkti stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī.
Noteikumu projekta 20.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam pieteikuma iesniegšanas veidu nosaka VRAA.
- Noteikumu 25.punkts stājas spēkā 2023.gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību nosaka datu devējs vai datu saņēmējs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
821 956
771 058
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
821 956
771 058
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-821 956
-771 058
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-821 956
-771 058
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-821 956
-771 058
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
DAGR projekta ietvaros VARAM izstrādā DAGR, kuru plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē. Līdz ar to sākot ar 2024.gadu nepieciešams uzturēšanas finansējums DAGR risinājumam.
Lai varētu nodrošināt DAGR fizisko, loģisko aizsardzību, DAGR darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu DAGR, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026.gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk 275 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits kļūdu novēršanai (pēcgarantijas uzturēšanas pakalpojumi), kā arī DAGR pielāgošanas pakalpojumiem sasniegs līdz 648 stundām gadā.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pieredzi līdzīgos iepirkumos. Iepirkumos par līdzīgiem programmēšanas darbiem pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vienas cilvēkdienas cena ir aptuveni 545 euro/dienā ar PVN. Ņemot vērā to, ka daudzi ERAF projekti IKT jomā tiks īstenoti vienlaicīgi, var prognozēt, ka drīzumā būs novērojama ievērojama IT industrijas noslodze un atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, kas var izraisīt vēl straujāku cilvēkdienas izmaksu kāpumu, līdz ar to aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 580 euro/dienā ar PVN.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas attiecas gan uz 2000 EKK, gan 5000 EKK aprēķiniem.
Uzturēšanas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka precēm un pakalpojumiem tiek atvēlēti 25-30% no kopējām uzturēšanas izmaksām, un pamatkapitālam atbilstoši 70%-75%. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits, cilvēkdienas izmaksas un sadalījums detalizētās pozīcijās noteikts, pamatojoties uz VARAM resora līdzšinējo pieredzi IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi).
Pamatkapitāla izmaksās ņemti vērā tādi izdevumi kā risinājuma tehnoloģiskā attīstība risinājuma funkcionālo spēju un drošības saglabāšanai, risinājuma pielāgojumi lietotāju produktīvākam darbam ar sistēmu (lietojamības vajadzībām), kā arī nelieliem (līdz darbietilpībai ar dažām cilvēkdienām) uzlabojumiem sistēmas atbilstības izmaiņām normatīvajā regulējumā nodrošināšanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas ietver izdevumus sistēmas kļūdu novēršanai, sistēmas konfigurēšanai, administrēšanai un konsultācijām par sistēmas tehniskajiem jautājumiem, un ir iekļautas izmaksu kodā 2000 EKK.
Plānojot sistēmu uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts MK 2016.gada 18.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā MK sēdē nolemtajam) 1.pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi”.
Iepriekš minētie DAGR specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi ir apstiprināti ar DAGR projekta rīkojumu.
Papildus būs nepieciešams finansējums VRAA 7 amata vietām, lai nodrošinātu ne tikai DAGR specializētās programmatūras uzturēšanu, bet arī nodrošinātu DAGR iekļauto datu pārvaldības īstenošanu. Finansējums minētajām amata vietām no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024.gadā – 526 956 euro, 2025.gadā – 496 058 euro, 2026.gadā – 496 058 euro, un turpmāk 496 058 euro (ik gadu).
Lai varētu nodrošināt DAGR fizisko, loģisko aizsardzību, DAGR darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu DAGR, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026.gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk 275 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits kļūdu novēršanai (pēcgarantijas uzturēšanas pakalpojumi), kā arī DAGR pielāgošanas pakalpojumiem sasniegs līdz 648 stundām gadā.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pieredzi līdzīgos iepirkumos. Iepirkumos par līdzīgiem programmēšanas darbiem pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vienas cilvēkdienas cena ir aptuveni 545 euro/dienā ar PVN. Ņemot vērā to, ka daudzi ERAF projekti IKT jomā tiks īstenoti vienlaicīgi, var prognozēt, ka drīzumā būs novērojama ievērojama IT industrijas noslodze un atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, kas var izraisīt vēl straujāku cilvēkdienas izmaksu kāpumu, līdz ar to aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 580 euro/dienā ar PVN.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas attiecas gan uz 2000 EKK, gan 5000 EKK aprēķiniem.
Uzturēšanas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka precēm un pakalpojumiem tiek atvēlēti 25-30% no kopējām uzturēšanas izmaksām, un pamatkapitālam atbilstoši 70%-75%. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits, cilvēkdienas izmaksas un sadalījums detalizētās pozīcijās noteikts, pamatojoties uz VARAM resora līdzšinējo pieredzi IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi).
Pamatkapitāla izmaksās ņemti vērā tādi izdevumi kā risinājuma tehnoloģiskā attīstība risinājuma funkcionālo spēju un drošības saglabāšanai, risinājuma pielāgojumi lietotāju produktīvākam darbam ar sistēmu (lietojamības vajadzībām), kā arī nelieliem (līdz darbietilpībai ar dažām cilvēkdienām) uzlabojumiem sistēmas atbilstības izmaiņām normatīvajā regulējumā nodrošināšanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas ietver izdevumus sistēmas kļūdu novēršanai, sistēmas konfigurēšanai, administrēšanai un konsultācijām par sistēmas tehniskajiem jautājumiem, un ir iekļautas izmaksu kodā 2000 EKK.
Plānojot sistēmu uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts MK 2016.gada 18.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā MK sēdē nolemtajam) 1.pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi”.
Iepriekš minētie DAGR specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi ir apstiprināti ar DAGR projekta rīkojumu.
Papildus būs nepieciešams finansējums VRAA 7 amata vietām, lai nodrošinātu ne tikai DAGR specializētās programmatūras uzturēšanu, bet arī nodrošinātu DAGR iekļauto datu pārvaldības īstenošanu. Finansējums minētajām amata vietām no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024.gadā – 526 956 euro, 2025.gadā – 496 058 euro, 2026.gadā – 496 058 euro, un turpmāk 496 058 euro (ik gadu).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Attiecībā uz DAGR specializētās programmatūras uzturēšanu:
Attiecībā uz amata vietām (detalizētāk sk. anotācijas (ex-ante) pielikumā):
| Izdevumu pozīcijas | EKK | 2024. | 2025. | 2026. |
| Standartizētā programmatūra | 0 | 0 | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 275 000 | 275 000 | 275 000 | |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 82 500 | 82 500 | 82 500 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 192 500 | 192 500 | 192 500 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Sistēmas auditi | 2000 | 20 000 | 0 | 20 000 |
| Citi izdevumi | 0 | 0 | 0 | |
| Kopā: | 295 000 | 275 000 | 295 000 |
Attiecībā uz amata vietām (detalizētāk sk. anotācijas (ex-ante) pielikumā):
| Izdevumu pozīcijas | EKK | 2024. | 2025. | 2026. |
| Atlīdzība | 1000 | 468 149 | 468 149 | 468 149 |
| Preces pakalpojumi | 2000 | 35 784 | 27 909 | 27 909 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 23 023 | 0 | 0 |
| Kopā: | 526 956 | 496 058 | 496 058 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Pēc DAGR projekta realizācijas DAGR plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē.
Līdz šim VRAA attiecībā uz valsts informācijas sistēmu uzturēšanu ir nodrošinājis tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanu VISS un vairākām valsts informācijas sistēmām. DAGR gadījumā būs nepieciešams nodrošināt papildus arī DAGR iekļauto datu pārvaldības īstenošanu. Šī ir jauna papildus funkcija VRAA, kuras nodrošināšanai nepieciešamas papildus septiņas amata vietas. Minētajām amata vietām būs jānodrošina:
- DAGR vienotā datu modeļa uzturēšanu un konfigurēšanu;
- Jaunu datu devēju datu modeļu definēšanu;
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
- Atbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
Papildus norādāms, ka DAGR projekta īstenošanas sākuma fāzē, plānots iekļaut DAGR informāciju tikai no 10 valsts informācijas sistēmām. Taču ņemot vērā Saeimas komisijas vēstulē doto uzdevumu, līdz 2024.gadam būs nepieciešams nodrošināt, ka DAGR ir pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām, kas ir ļoti būtisks DAGR darba apjoma pieaugums.
Līdz šim VRAA attiecībā uz valsts informācijas sistēmu uzturēšanu ir nodrošinājis tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanu VISS un vairākām valsts informācijas sistēmām. DAGR gadījumā būs nepieciešams nodrošināt papildus arī DAGR iekļauto datu pārvaldības īstenošanu. Šī ir jauna papildus funkcija VRAA, kuras nodrošināšanai nepieciešamas papildus septiņas amata vietas. Minētajām amata vietām būs jānodrošina:
- DAGR vienotā datu modeļa uzturēšanu un konfigurēšanu;
- Jaunu datu devēju datu modeļu definēšanu;
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
- Atbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
Papildus norādāms, ka DAGR projekta īstenošanas sākuma fāzē, plānots iekļaut DAGR informāciju tikai no 10 valsts informācijas sistēmām. Taču ņemot vērā Saeimas komisijas vēstulē doto uzdevumu, līdz 2024.gadam būs nepieciešams nodrošināt, ka DAGR ir pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām, kas ir ļoti būtisks DAGR darba apjoma pieaugums.
Cita informācija
Lai arī pēc DAGR projekta īstenošanas varētu paplašināt centralizēti pārvaldāmo valsts pārvaldes rīcībā esošo datu apjomu, tajā skaitā izpildot Saeimas komisijas doto uzdevumu VARAM nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024.gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām, no 2024.gada būs nepieciešams papildus finansējums DAGR papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts federētā mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav zināmas visu valsts federētā mākoņa ietvaros sniegto pakalpojumu izmaksas, kā arī šo izmaksu segšanas kārtība, nepieciešamais finansējuma apjoms uz doto brīdi nav zinām. Līdz ar to noteikumu projekta protokollēmumā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1.janvārim pieprasīt finansējumu DAGR IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu DAGR darbību pēc DAGR projekta īstenošanas, kā arī līdz 2024. gada 1. janvārim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par valsts federētā mākoņa pakalpojumu izmantošanas kārtību.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
DAGR būs nepieciešams nodrošināt papildus arī DAGR iekļauto datu pārvaldības īstenošanu. Šī ir jauna papildus funkcija VRAA. Minētās funkcijas veikšanai būs nepieciešams nodrošināt:
- DAGR vienotā datu modeļa uzturēšanu un konfigurēšanu;
- Jaunu datu devēju datu modeļu definēšanu;
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
A- tbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
- DAGR vienotā datu modeļa uzturēšanu un konfigurēšanu;
- Jaunu datu devēju datu modeļu definēšanu;
- DAGR datu arhitektūras vadlīniju veidošanu;
- DAGR datu arhitektūras uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
- Datu avotu kartēšanu, datu kustības un saskarņu pārraudzīšanu ar mērķi nodrošināt datu kvalitāti;
- Problēmu risināšanu, kas saistītas ar datiem un datu avotu integrācijām ar DAGR;
A- tbalsta sniegšanu DAGR lietotājiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks izstrādāts tiesiskais regulējums DAGR
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
VRAA nepieciesamo amata vietu finsējuma detalizēts apraksts