1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0.0064 ha platībā, kas ir nepieciešama valsts nozīmes autoceļa būvdarbiem.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, tas nav apgrūtināts ar lietu tiesībām. Nekustamajam īpašumam ir uzlikta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos 0.4200 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.1200 ha;
ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 0.1200 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 3.0800 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.0600 ha.
Zemes ierīcības projekta īstenošanas ietvaros atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā tiks noteikti atbilstošie apgrūtinājumi. Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 3.0900 ha;
• Mežu platība 0.9300 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.0200 ha;
• Pārējās zemes patība 0.0700 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju zemes vienībā esošās mežaudzes platība neatrodas uz zemes vienības atsavināmās daļas.
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienības daļu, veidojas zemes vienības daļa 4.1036 ha platībā, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, bet izteica lūgumu uz Nekustamā īpašuma daļas esošos kokus nocirst institūcijas izvēlētam būvuzņēmējam un nocirstos kokus novietot Īpašnieka ierādītajā vietā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 15.marta lēmumu Nr.03.1-14/738 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Muižkrasti", Vecsaules pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4092 001 0581) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4092 001 0578) daļas 0.0064 ha platībā (var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai 53,12 EUR (piecdesmit trīs euro un divpadsmit centi) jeb 0,83 EUR (astoņdesmit trīs centi) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Īpašnieka prasījums par atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā esošo koku nociršanu apmierināts, attiecīgo noteikumu iekļaujot pirkuma līgumā par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, vienlaikus paredzot, ka koki tiks cirsti Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pirms būvdarbu uzsākšanas, izvesti un novietoti attālumā ne tālāk kā 1 km no Nekustamā īpašuma Īpašnieka vai tā pilnvarotas personas norādītā vietā (koku vērtība nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību). Īpašnieks saglabā tiesības pats veikt koku ciršanu līdz Rail Baltica projekta būvdarbu uzsākšanai. Tādā gadījumā par koku ciršanas atļaujām atbildīgs ir Īpašnieks.
Ja par Nekustamā īpašuma daļu netiks noslēgts atsavināšanas darījums, likumprojektā par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu nosakāma kārtība nozāģēto koku novietošanai, paredzot iespēju Īpašniekam ar institūciju vienoties citādi.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saņemta rakstveida piekrišana arī no personas, kurai par labu zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Lai noslēgtu līgumu par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, no personas, kuras labā ierakstīta aizlieguma atzīme, saņemama notariāli apliecināta rakstiska piekrišana atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai. Nostiprinot īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, aizlieguma atzīme netiks paredzēta (tiks dzēsta attiecībā uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu). Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanas gadījumā uz likuma pamata, atbilstoši Likuma 16.pantam atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa pāriet valsts īpašumā brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā, tajā skaitā no aizlieguma atzīmes bez personas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"