Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Latvijā nav izstrādāta sistēmiska pieeja atbalsta sniegšanai ārvalstu finansētāju finansētos projektos, tādējādi pilnvērtīgi nevar tikt veicināta Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalība šajos projektos, jo nav izstrādāta kārtība, kādā ieinteresētās organizācijas var vērsties aģentūrā pēc atbalsta, savukārt aģentūrai – kādā tā sniedz atbalstu projektu piedāvājumu izstrādē, iesniegšanā un projektu administrēšanas procesā.

Izstrādājot minētos noteikumus, tika konstatēts, ka tajos nepieciešams integrēt līdz šim praktiski nepiemērotos Ministru kabineta 2009. gada 12. maija noteikumus Nr. 433 "Deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība", tāpēc ka minētā kārtība tiešā veidā attiecas uz aģentūras funkciju izpildi. Aģentūra, īstenojot deleģēto sadarbību, saņem finanšu līdzekļus no viena vai vairākiem ārvalstu finansētājiem un darbojas to vārdā projekta īstenošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā deleģēto sadarbību apzīmē arī kā “netiešo pārvaldību”. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012, netiešā pārvaldība ir viena no Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisijas) budžeta izpildes metodēm. To (kā galvenajam partnerim) var uzticēt, saņemot attiecīgu Komisijas novērtējumu pēc tam, kad partneris tiek pārbaudīts neatkarīgā ārējā revīzijā. Šobrīd Latvijā nav institūcijas ar šādu Komisijas novērtējumu, taču aģentūra ir uzsākusi neatkarīgu ārējo revīziju, lai to iegūtu. Attiecīgi aģentūra, saņemot Komisijas novērtējumu, varēs īstenot deleģētās sadarbības jeb netiešās pārvaldības projektus.

Ir izstrādāts noteikumu projekts, kurā aprakstīta informācijas sniegšanas kārtība par iespēju piedalīties projekta īstenošanas konkursā, projekta piedāvājuma sagatavošana un iesniegšana dalībai projekta īstenošanas konkursā, aģentūras koordinēta projekta īstenošana un deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība.

Aģentūra sniegs atbalstu organizācijām, balstoties uz Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentiem, kas nosaka Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķus, prioritātes un pamatprincipus. Ārlietu ministrija ir atbildīgā institūcija par attīstības sadarbības politiku, tostarp tās plānošanu un sadarbības koordinēšanu ar ārvalstu finansētājiem attīstības sadarbības politikas jautājumos. Attiecīgi aģentūra saskaņo visas attīstības sadarbības aktivitātes, tostarp dalību attīstības sadarbības konkursos; dalību attīstības sadarbības projektos; dalību attīstības organizācijās (piemēram, Practitioners’ Network for European Development Cooperation); aģentūras darbības stratēģiju un citus institūcijas vadības dokumentus, kas ietver informāciju par plānotajām attīstības sadarbības aktivitātēm, izvirzītajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, snieguma rādītājiem utt. saistībā ar plānotajām attīstības sadarbības aktivitātēm, ar Ārlietu ministriju, elektroniski sazinoties ar atbildīgo kontaktpersonu Ārlietu ministrijā. Tādējādi tiek veicināts, ka atbalsts un iesaiste notiek saskaņā ar attīstības sadarbības politikas prioritātēm. Piemēram, gadījumos, kad vairākas organizācijas vēršas aģentūrā pēc atbalsta, prioritāri atbalsts tiks sniegts tām, kuru aktivitātes atbilst Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajām tematiskajām un ģeogrāfiskajām prioritātēm.

Lai nodrošinātu aģentūras aktivitāšu saskaņotu un pilnvērtīgu iekļaušanos Latvijas attīstības sadarbības praktiskās politikas ieviešanas atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, aģentūra vismaz reizi gadā sagatavo pārskatu par plānotajām un veiktajām attīstības sadarbības aktivitātēm, par ko informē Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos. Aģentūra sniedz aktuālo informāciju par aģentūras darbību, tostarp par iespēju piedalīties projektu īstenošanas konkursos, par sagatavotajiem un iesniegtajiem projektu pieteikumiem dalībai konkursos, kā arī par aģentūras koordinēto projektu īstenošanu. Pārskatu aģentūra ievieto arī savā tīmekļa vietnē, tostarp iekļaujot informāciju:
- īstenotie projekti un ieguldīto finanšu apjoms kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām;
- plānotie projekti, to mērķis un finansējuma apjoms, ja zināms;
- plānotie projektu konkursi un īstenojamās programmas, ja zināms.
Plānots, ka aģentūra par attīstības sadarbības projektiem informēs arī visus, kas būs pierakstījušies aģentūras attīstības sadarbības jaunumu saņemšanai, tādējādi nodrošinot biežāku informācijas apriti.

Attiecībā uz deleģēto sadarbību jeb netiešo pārvaldību sadarbībā ar Komisiju ir būtiska Ārlietu ministrijas iesaiste. Tā iesaistās ES atbalsta plānošanas procesos, piedalās ES ārējās darbības instrumentu komitejās un koordinē ar tiem saistītos jautājumus. Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības partnervalstīs iesaistās ES atbalsta plānošanas procesos uz vietas, jo īpaši piedaloties ES Delegāciju koordinētajās ES Attīstības sadarbības padomnieku sanāksmēs. Attiecīgi Ārlietu ministrija ir tā institūcija, kas identificē sadarbības iespējas dalībai deleģētās sadarbības projektā un par to informē aģentūru, kas, iesaistot citas organizācijas un to ekspertus, sagatavo deleģētās sadarbības projekta piedāvājumu.

Aģentūras sniegtais atbalsts var būt:
A) informatīvs, sniedzot aģentūras rīcībā esošo informāciju par aktuālajiem konkursiem un organizāciju iespējām pretendēt uz finansējumu attīstības sadarbības jomās, kā arī organizējot informatīvus pasākumus, labās prakses seminārus un apmācības par praktiskiem attīstības sadarbības projektu īstenošanas aspektiem;
B) konsultatīvs, sniedzot atbalstu organizācijām projekta piedāvājuma izstrādē, projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā, projekta finanšu plūsmas plānošanā un citos ar attīstības sadarbības projektu īstenošanu saistītos aspektos;
C) projekta administrēšanas procesā, ja aģentūra uzņemas projekta koordinatora lomu.

Izvērtēšanas kritēriji aģentūras atbalsta sniegšanai organizācijām tiks saskaņoti Konsultatīvās padomes sēdē. Kritērijus plānots attiecināt arī uz noteikumu projekta 14. punktu, izvēloties ar aģentūras atbalstu sagatavojamo un iesniegšanai virzāmo projekta piedāvājumu. Pašreizējā kapacitātē prioritāte ir dalībai deleģētās sadarbības projektā un ārvalsts finansētāja finansēta projekta īstenošanā saskaņā ar noteikumu projekta 17. un 18. punktu.

Aģentūras finanšu līdzekļus attīstības sadarbības funkcijai veido valsts budžeta finansējums attīstības sadarbības aģentūras funkciju izpildei, ko nākotnē papildinās arī ieņēmumi no dalības attīstības sadarbības projektos, tostarp no deleģētās sadarbības jeb netiešās pārvaldības sadarbībā ar Komisiju. Ieņēmumus no projektiem aģentūra novirza konkrētā projekta īstenošanai un attīstības sadarbības kapacitātes celšanai. Attiecīgi zemāk aprakstītas situācijas atbilstoši pieejamam finansējumam:

1) Valsts budžeta finansējums aģentūrai attīstības sadarbības aģentūras funkciju veikšanai:

Aģentūra nodrošina attīstības sadarbības aģentūras funkciju veikšanu, tai skaitā šajā noteikumu projektā paredzēto funkciju izpildi, aģentūrai pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas ietver finansējumu divu vecāko ekspertu amata vietām un atsevišķām administratīvo izdevumu pozīcijām (darba vietas uzturēšanas izmaksas, tulkošanas pakalpojumi, komandējumu izdevumi u.c.).

Saņemot informāciju par iespējām iesaistīties attīstības sadarbības projektā, tai skaitā aicinājumu uzņemties attīstības sadarbības projekta administratīvo vadību, aģentūra izvērtē savu resursu pieejamību un kapacitāti un sniedz atbildi ieinteresētajām pusēm. Ja aģentūra pieejamo resursu ietvaros nevar iesaistīties attīstības sadarbības projektā vai uzņemties tā administratīvo vadību, projekta idejas virzītājs ir tiesīgs turpināt šī projekta virzību bez aģentūras iesaistes. 

Gadījumā, ja nākotnē būs nepieciešams paplašināt aģentūras kā attīstības sadarbības aģentūras funkcijas, piemēram, atbilstoši izmaiņām nacionālajos vai ES tiesību aktos un savstarpējos nolīgumos, aģentūra sagatavo aprēķinu par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, ko virza izvērtēšanai Ārlietu ministrijai un Finanšu ministrijai un, ja tiek saņemts šo institūciju konceptuāls saskaņojums, virza pieprasījumu papildu valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam.

2) Finansējums projekta vadības un administratīvajām izmaksām, ja aģentūra uzņemas attīstības sadarbības projekta vadošā partnera lomu un/vai administratīvo vadību:

Gadījumā, ja organizācija vēlas, lai aģentūra uzņemtos tās virzītās attīstības sadarbības projekta administratīvo vadību un/vai projekta vadošā partnera lomu, aģentūra sagatavo indikatīvu aprēķinu par aģentūrai nepieciešamo finansējumu no projekta budžeta ar projekta administratīvo vadību un citu ar projektu saistīto aģentūras izmaksu segšanai. Projekta vadības un administratīvajās izmaksās ietilpst atalgojums projekta administratīvajam personālam; administratīvā personāla ceļošanas un uzturēšanās izdevumi projekta īstenošanas vietā; biroja inventāra un iekārtu iegāde un īre vai noma; citi ar projekta mērķiem saistītie izdevumi atkarībā no katra projekta īstenošanas nosacījumiem. Izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā katra individuālā projekta specifiku un nepieciešamo aģentūras ieguldījumu. Ņemot vērā līdzšinējo praksi ES, projekta vadības un administrēšanas izmaksas nepārsniedz indikatīvi 10% no projekta kopējā budžeta, izņemot gadījumus, kad projekta idejas virzītājs ar aģentūru vienojas citādi, ņemot vērā plānoto atbildības sadalījumu. Gadījumā, ja projekta idejas virzītājs nevienojas ar aģentūru par projekta administratīvo izdevumu segšanu, projekta idejas virzītājam nav pienākuma izmantot aģentūras pakalpojumus projekta administratīvās vadības nodrošināšanā, cik tālu tas nav pretrunā ar attīstības sadarbību reglamentējošiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

3) Finansējums papildu pieskaitāmajām izmaksām attīstības sadarbības projektos:

Ja projekta īstenošanai aģentūra saņem papildu pieskaitāmās izmaksas, piemēram, noteiktā % apjomā no projekta kopējām izmaksām, aģentūra tās izlieto projekta administratīvās vadības nodrošināšanai, kā arī attīstības sadarbības funkcijas nodrošināšanai un tālākai attīstībai. Aģentūra var nodrošināt līdzfinansējumu citiem attīstības sadarbības projektiem; nodrošināt apmācības par attīstības sadarbībai būtiskiem aspektiem; algot papildu darbiniekus; noteikt papildu darba pienākumus esošajiem darbiniekiem, par to paredzot atbilstošu piemaksu; lemt par citām aktivitātēm, kas nodrošina attīstības sadarbības funkcijas īstenošanu.