Anotācija (ex-ante)

22-TA-433: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegtā atbalsta attīstības sadarbības projektos noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto atbalstu attīstītības sadarbības projektos” (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Starptautiskās palīdzības likuma 11. panta otro daļu un 15. panta otro daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība un sniegts atbalsts attīstības sadarbības projektos, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalību ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju (turpmāk – ārvalsts finansētājs) finansētos attīstības sadarbības projektos vai programmās (turpmāk – projekts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2008. gada 28. maijā stājās spēkā Starptautiskās palīdzības likums, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurredzamu Latvijas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības (turpmāk – ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (angliski: North Atlantic Treaty Organisation (NATO)), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliski: Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)) Attīstības palīdzības komitejas principus un labo praksi starptautiskās palīdzības īstenošanā, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm, kā arī attīstītu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju prasmes un veicinātu to dalību ārvalstu finansētāju finansētos projektos.

Lai pilnveidotu esošo regulējumu, Saeimā 2021. gada 16. novembrī tika pieņemts likums "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā", kurā kā viens no mērķiem bija noteikt institucionālo risinājumu, kas saistīts ar Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu finansētāju finansētos projektos.

Tobrīd Latvijā nebija noteikta koordinējošā institūcija un attiecīgais regulējums, lai centralizēti un ievērojot vienotu pieeju, sniegtu atbalstu Latvijas valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām (turpmāk – organizācija), kas vēlas pieteikties ārvalstu finansētāju projektos, piedāvājumu izstrādes, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā.

Līdz ar pieņemtajiem grozījumiem koordinējošās institūcijas jeb aģentūras funkcijas izpilde saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 4. panta piekto daļu uzticēta Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – aģentūra).

Vienlaikus pieņemtie grozījumi deleģēja Ministru kabinetam izdot noteikumus par aģentūras atbalsta sniegšanas nosacījumiem, atbalsta apjomu un sniegšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijā nav izstrādāta sistēmiska pieeja atbalsta sniegšanai ārvalstu finansētāju finansētos projektos, tādējādi pilnvērtīgi nevar tikt veicināta Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalība šajos projektos, jo nav izstrādāta kārtība, kādā ieinteresētās organizācijas var vērsties aģentūrā pēc atbalsta, savukārt aģentūrai – kādā tā sniedz atbalstu projektu piedāvājumu izstrādē, iesniegšanā un projektu administrēšanas procesā.

Izstrādājot minētos noteikumus, tika konstatēts, ka tajos nepieciešams integrēt līdz šim praktiski nepiemērotos Ministru kabineta 2009. gada 12. maija noteikumus Nr. 433 "Deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība", tāpēc ka minētā kārtība tiešā veidā attiecas uz aģentūras funkciju izpildi. Aģentūra, īstenojot deleģēto sadarbību, saņem finanšu līdzekļus no viena vai vairākiem ārvalstu finansētājiem un darbojas to vārdā projekta īstenošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā deleģēto sadarbību apzīmē arī kā “netiešo pārvaldību”. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012, netiešā pārvaldība ir viena no Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisijas) budžeta izpildes metodēm. To (kā galvenajam partnerim) var uzticēt, saņemot attiecīgu Komisijas novērtējumu pēc tam, kad partneris tiek pārbaudīts neatkarīgā ārējā revīzijā. Šobrīd Latvijā nav institūcijas ar šādu Komisijas novērtējumu, taču aģentūra ir uzsākusi neatkarīgu ārējo revīziju, lai to iegūtu. Attiecīgi aģentūra, saņemot Komisijas novērtējumu, varēs īstenot deleģētās sadarbības jeb netiešās pārvaldības projektus.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts noteikumu projekts, kurā aprakstīta informācijas sniegšanas kārtība par iespēju piedalīties projekta īstenošanas konkursā, projekta piedāvājuma sagatavošana un iesniegšana dalībai projekta īstenošanas konkursā, aģentūras koordinēta projekta īstenošana un deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība.

Aģentūra sniegs atbalstu organizācijām, balstoties uz Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentiem, kas nosaka Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķus, prioritātes un pamatprincipus. Ārlietu ministrija ir atbildīgā institūcija par attīstības sadarbības politiku, tostarp tās plānošanu un sadarbības koordinēšanu ar ārvalstu finansētājiem attīstības sadarbības politikas jautājumos. Attiecīgi aģentūra saskaņo visas attīstības sadarbības aktivitātes, tostarp dalību attīstības sadarbības konkursos; dalību attīstības sadarbības projektos; dalību attīstības organizācijās (piemēram, Practitioners’ Network for European Development Cooperation); aģentūras darbības stratēģiju un citus institūcijas vadības dokumentus, kas ietver informāciju par plānotajām attīstības sadarbības aktivitātēm, izvirzītajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, snieguma rādītājiem utt. saistībā ar plānotajām attīstības sadarbības aktivitātēm, ar Ārlietu ministriju, elektroniski sazinoties ar atbildīgo kontaktpersonu Ārlietu ministrijā. Tādējādi tiek veicināts, ka atbalsts un iesaiste notiek saskaņā ar attīstības sadarbības politikas prioritātēm. Piemēram, gadījumos, kad vairākas organizācijas vēršas aģentūrā pēc atbalsta, prioritāri atbalsts tiks sniegts tām, kuru aktivitātes atbilst Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajām tematiskajām un ģeogrāfiskajām prioritātēm.

Lai nodrošinātu aģentūras aktivitāšu saskaņotu un pilnvērtīgu iekļaušanos Latvijas attīstības sadarbības praktiskās politikas ieviešanas atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, aģentūra vismaz reizi gadā sagatavo pārskatu par plānotajām un veiktajām attīstības sadarbības aktivitātēm, par ko informē Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos. Aģentūra sniedz aktuālo informāciju par aģentūras darbību, tostarp par iespēju piedalīties projektu īstenošanas konkursos, par sagatavotajiem un iesniegtajiem projektu pieteikumiem dalībai konkursos, kā arī par aģentūras koordinēto projektu īstenošanu. Pārskatu aģentūra ievieto arī savā tīmekļa vietnē, tostarp iekļaujot informāciju:
- īstenotie projekti un ieguldīto finanšu apjoms kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām;
- plānotie projekti, to mērķis un finansējuma apjoms, ja zināms;
- plānotie projektu konkursi un īstenojamās programmas, ja zināms.
Plānots, ka aģentūra par attīstības sadarbības projektiem informēs arī visus, kas būs pierakstījušies aģentūras attīstības sadarbības jaunumu saņemšanai, tādējādi nodrošinot biežāku informācijas apriti.

Attiecībā uz deleģēto sadarbību jeb netiešo pārvaldību sadarbībā ar Komisiju ir būtiska Ārlietu ministrijas iesaiste. Tā iesaistās ES atbalsta plānošanas procesos, piedalās ES ārējās darbības instrumentu komitejās un koordinē ar tiem saistītos jautājumus. Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības partnervalstīs iesaistās ES atbalsta plānošanas procesos uz vietas, jo īpaši piedaloties ES Delegāciju koordinētajās ES Attīstības sadarbības padomnieku sanāksmēs. Attiecīgi Ārlietu ministrija ir tā institūcija, kas identificē sadarbības iespējas dalībai deleģētās sadarbības projektā un par to informē aģentūru, kas, iesaistot citas organizācijas un to ekspertus, sagatavo deleģētās sadarbības projekta piedāvājumu.

Aģentūras sniegtais atbalsts var būt:
A) informatīvs, sniedzot aģentūras rīcībā esošo informāciju par aktuālajiem konkursiem un organizāciju iespējām pretendēt uz finansējumu attīstības sadarbības jomās, kā arī organizējot informatīvus pasākumus, labās prakses seminārus un apmācības par praktiskiem attīstības sadarbības projektu īstenošanas aspektiem;
B) konsultatīvs, sniedzot atbalstu organizācijām projekta piedāvājuma izstrādē, projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā, projekta finanšu plūsmas plānošanā un citos ar attīstības sadarbības projektu īstenošanu saistītos aspektos;
C) projekta administrēšanas procesā, ja aģentūra uzņemas projekta koordinatora lomu.

Izvērtēšanas kritēriji aģentūras atbalsta sniegšanai organizācijām tiks saskaņoti Konsultatīvās padomes sēdē. Kritērijus plānots attiecināt arī uz noteikumu projekta 14. punktu, izvēloties ar aģentūras atbalstu sagatavojamo un iesniegšanai virzāmo projekta piedāvājumu. Pašreizējā kapacitātē prioritāte ir dalībai deleģētās sadarbības projektā un ārvalsts finansētāja finansēta projekta īstenošanā saskaņā ar noteikumu projekta 17. un 18. punktu.

Aģentūras finanšu līdzekļus attīstības sadarbības funkcijai veido valsts budžeta finansējums attīstības sadarbības aģentūras funkciju izpildei, ko nākotnē papildinās arī ieņēmumi no dalības attīstības sadarbības projektos, tostarp no deleģētās sadarbības jeb netiešās pārvaldības sadarbībā ar Komisiju. Ieņēmumus no projektiem aģentūra novirza konkrētā projekta īstenošanai un attīstības sadarbības kapacitātes celšanai. Attiecīgi zemāk aprakstītas situācijas atbilstoši pieejamam finansējumam:

1) Valsts budžeta finansējums aģentūrai attīstības sadarbības aģentūras funkciju veikšanai:

Aģentūra nodrošina attīstības sadarbības aģentūras funkciju veikšanu, tai skaitā šajā noteikumu projektā paredzēto funkciju izpildi, aģentūrai pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas ietver finansējumu divu vecāko ekspertu amata vietām un atsevišķām administratīvo izdevumu pozīcijām (darba vietas uzturēšanas izmaksas, tulkošanas pakalpojumi, komandējumu izdevumi u.c.).

Saņemot informāciju par iespējām iesaistīties attīstības sadarbības projektā, tai skaitā aicinājumu uzņemties attīstības sadarbības projekta administratīvo vadību, aģentūra izvērtē savu resursu pieejamību un kapacitāti un sniedz atbildi ieinteresētajām pusēm. Ja aģentūra pieejamo resursu ietvaros nevar iesaistīties attīstības sadarbības projektā vai uzņemties tā administratīvo vadību, projekta idejas virzītājs ir tiesīgs turpināt šī projekta virzību bez aģentūras iesaistes. 

Gadījumā, ja nākotnē būs nepieciešams paplašināt aģentūras kā attīstības sadarbības aģentūras funkcijas, piemēram, atbilstoši izmaiņām nacionālajos vai ES tiesību aktos un savstarpējos nolīgumos, aģentūra sagatavo aprēķinu par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, ko virza izvērtēšanai Ārlietu ministrijai un Finanšu ministrijai un, ja tiek saņemts šo institūciju konceptuāls saskaņojums, virza pieprasījumu papildu valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam.

2) Finansējums projekta vadības un administratīvajām izmaksām, ja aģentūra uzņemas attīstības sadarbības projekta vadošā partnera lomu un/vai administratīvo vadību:

Gadījumā, ja organizācija vēlas, lai aģentūra uzņemtos tās virzītās attīstības sadarbības projekta administratīvo vadību un/vai projekta vadošā partnera lomu, aģentūra sagatavo indikatīvu aprēķinu par aģentūrai nepieciešamo finansējumu no projekta budžeta ar projekta administratīvo vadību un citu ar projektu saistīto aģentūras izmaksu segšanai. Projekta vadības un administratīvajās izmaksās ietilpst atalgojums projekta administratīvajam personālam; administratīvā personāla ceļošanas un uzturēšanās izdevumi projekta īstenošanas vietā; biroja inventāra un iekārtu iegāde un īre vai noma; citi ar projekta mērķiem saistītie izdevumi atkarībā no katra projekta īstenošanas nosacījumiem. Izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā katra individuālā projekta specifiku un nepieciešamo aģentūras ieguldījumu. Ņemot vērā līdzšinējo praksi ES, projekta vadības un administrēšanas izmaksas nepārsniedz indikatīvi 10% no projekta kopējā budžeta, izņemot gadījumus, kad projekta idejas virzītājs ar aģentūru vienojas citādi, ņemot vērā plānoto atbildības sadalījumu. Gadījumā, ja projekta idejas virzītājs nevienojas ar aģentūru par projekta administratīvo izdevumu segšanu, projekta idejas virzītājam nav pienākuma izmantot aģentūras pakalpojumus projekta administratīvās vadības nodrošināšanā, cik tālu tas nav pretrunā ar attīstības sadarbību reglamentējošiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

3) Finansējums papildu pieskaitāmajām izmaksām attīstības sadarbības projektos:

Ja projekta īstenošanai aģentūra saņem papildu pieskaitāmās izmaksas, piemēram, noteiktā % apjomā no projekta kopējām izmaksām, aģentūra tās izlieto projekta administratīvās vadības nodrošināšanai, kā arī attīstības sadarbības funkcijas nodrošināšanai un tālākai attīstībai. Aģentūra var nodrošināt līdzfinansējumu citiem attīstības sadarbības projektiem; nodrošināt apmācības par attīstības sadarbībai būtiskiem aspektiem; algot papildu darbiniekus; noteikt papildu darba pienākumus esošajiem darbiniekiem, par to paredzot atbilstošu piemaksu; lemt par citām aktivitātēm, kas nodrošina attīstības sadarbības funkcijas īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Attīstības sadarbības projektos iesaistītas fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts fiziskas personas var skart, ja tās ir iesaistītas attīstības sadarbības projektos kā eksperti vai darba ņēmēji.
Juridiskās personas
  • Latvijas valsts un pašvaldību institūcijas, tai skaitā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un privāto tiesību juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skar visas personas, kas piedalās vai plāno piedalīties ārvalstu finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektos un vēlas saņemt informatīvo, konsultatīvo vai projekta administrēšanas atbalstu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kurai ar noteikumu projektu tiek uzlikti iepriekš minētie pienākumi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
116 288
0
71 288
0
71 288
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
116 288
0
71 288
0
71 288
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
116 288
0
71 288
0
71 288
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
116 288
0
71 288
0
71 288
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums attīstības sadarbības aģentūras funkciju veikšanai 2023. gadam 116 288 euro un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 71 288 euro apmērā tiks nodrošināts likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Finanšu ministrijas apakšprogrammā 38.01.00 “Eiropas Savienības pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācija” prioritārajam pasākumam “Latvijas iesaistes sekmēšana ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos zaudēs spēku Ministru kabineta 2009. gada 12. maija noteikumi Nr. 433 “Deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība”. Tā kā Starptautiskās palīdzības likuma 11. panta pirmajā daļā minētais par deleģētās sadarbības īstenošanu, “piešķirot ārvalsts finansētājam līdzfinansējumu no Ārlietu ministrijas budžeta noteikta attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai vai noteikta attīstības sadarbības mērķa sasniegšanai”, praktiski netiek piemērots, ir plānots aktualizēt Starptautiskās palīdzības likumu. Šādus grozījumus plānots virzīt vienlaikus ar citiem grozījumiem likumā pēc būtības.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

No 2023. gada 3. maija līdz 18. maijam notika publiskā apspriešana, un tās laikā netika saņemti iebildumi / priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

2023. gada 14. aprīlī notika Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēde, kuras laikā tika diskutēts par noteikumu projektu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk