Anotācija (ex-ante)

23-TA-621: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par dabas liegumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem" (turpmāk - Noteikumu projekts) sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 (turpmāk - pārkāpumu procedūra) par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) saistību neizpildi. Tāpat arī Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām. 
Noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 14. punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus, lai izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem (turpmāk - ES biotopi). Tāpat arī Noteikumu projekts paredz aktualizēt dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām. 
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. EK pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas saistību neizpildi attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu prioritārajam ES biotopam -  Staignāju meži (9080*). Latvija savā nostājā (apstiprināta Ministru kabinetā  2020. gada 21. janvārī) apņēmās noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk - ĪADT) minētā ES biotopa aizsardzībai, ņemot vērā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” (turpmāk - Biotopu kartēšanas projekts) iegūto jaunāko zinātnisko informāciju par ES biotopu izplatību un aizsardzības līmeni Latvijā. 
Saskaņā ar EK norādījumiem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 (turpmāk - Natura 2000) tīklā jāiekļauj aptuveni 60 % no kopējās prioritāro ES nozīmes biotopu platības valstī. 
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros iegūtā informācija liecina, ka biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Patlaban Natura 2000 statuss ir noteikts  9136 ha (jeb 32 %) Staignāju mežu. Lai sasniegtu 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss papildus nosakāms aptuveni 8000 ha (jeb 28 %) šī biotopa.
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ņemot vērā zinātnisko informāciju, var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu. Natura 2000 teritorijas statuss tiek noteikts ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

2. Nepieciešams aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, lai dabas liegumu kartogrāfiskais materiāls būtu precīzs un savietojams ar valsts informācijas sistēmām. Daļai dabas liegumu joprojām ir spēkā ar roku zīmētas kartes un robežu apraksti ar vārdiem, daļai dabas liegumu robežu apraksti ir ar lūzumpunktu koordinātām, līdz ar to noteikumi ir grūti piemērojami un rada neskaidrības.

3. Nepieciešams aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Priekšlikumu sagatavošana jaunu ĪADT izveidošanai, tajā skaitā zinātniskā pamatojuma un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana, kā arī robežu saskaņošana ir laikietilpīgs process, līdz ar to apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tie priekšlikumi, par kuriem panākta konceptuāla vienošanās ar lielākajiem zemju īpašniekiem. Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 21 871 ha,  uzlabojot to aizsardzības līmeni Staignāju mežiem, līdz ~ 40% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - Pārvalde) turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu ĪADT noteikšanai, lai pilnībā novērstu pārkāpumu procedūrā norādīto attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu gan Staigāju mežiem, gan citiem ES biotopiem un sugām, kuru aizsardzības stāvoklis nav pietiekams.
ES biotopa Staignāju meži izplatība ir ļoti sadrumstalota un jaunu ĪADT robežas tiek noteiktas maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, ietverot arī pa vidu vai blakus esošas bioloģiski nozīmīgas platības, tādējādi uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES biotopiem. Saskaņā ar ziņojumu EK par ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013- 2018), visu ES nozīmes meža biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts.
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 21 0871ha, tajā skaitā 2130 ha biotopam Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), 480 ha biotopam Veci jaukti platlapju meži (9020*), 295 ha  biotopam Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), 18 ha biotopam Skujkoku meži uz osveida reljefa formām (9060) , 2088 ha biotopam Staignāju meži (9080*), 65 ha biotopam Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži) (9160), 5 ha Nogāžu un gravu meži (9180*),  2813 ha biotopam Purvaini meži (91D0*), 605 ha- Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*), 8 ha biotopam - Ķērpjiem bagāti priežu meži (91T0).
90% jaunveidojamie dabas liegumi tiek veidoti valsts meža zemēs (VAS "Latvijas valsts meži" piederošās zemēs), 10% fiziskām un juridiskām personām piederošos īpašumos (tajā skaitā SIA Rīgas meži).
 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1. noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus, pamatojoties uz Pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem:
1) Aizkraukles novadā - Lobes ezera meži, Sērenes meži, Iecavas paliene, Jūgupes meži, Krācējgrāvja staignāju meži, Zalvītes strauta purvs, Ellītes purvs (paplašinājums);
2) Alūksnes novadā - Sāmaņu pūrs, Vorožas upes meži;
3) Augšdaugavas novadā - Līdumu mežs, Viesītes meži;
4) Balvu novadā - Bolupes palienes meži, Pērtupes meži, Viricas upes meži, Dūkšupes meži;
5) Bauskas novadā - Birzes purvi, Iecavas staignāju meži, Iecavas paliene
6) Cēsu novadā - Asaru eezrs, Amatas staignāju meži, Augštupītes meži;
7) Dienvidkurzemes novadā - Bārtas meži, Celmu ezera meži, Dunalkas meži, Pūļa purvs, Rucavas staignāju meži;
8) Dobeles novadā -  Dravnieku meži, Gardenes meži, Miltiņu platlapju meži;
9) Gulbenes novadā - Audulītes staignāju meži, Pededzes staignāju meži, Vidagas upes meži, Vijatas meži;
10) Jelgavas novadā -  Sodzera meži, Skursteņu platlapju meži, Kaigu purvs (paplašinājums);
11) Jēkabpils novadā -  Krustceļu meži, Mežmalu meži, Viesītes meži;
12) Kuldīgas novadā - Grīdnieku tīrelis, Mazupes meži, Skudru tīrelis, Sniķera dīķa meži, Ponakstes upes meži, Pasilciema meži;
13) Limbažu novadā -  Korģes meži, Kroģes staignāju meži, Soģupes meži, Augstroze (paplašinājums), Maizezers (paplašinājums);
14) Ludzas novadā -  Dūkšupes meži, Istras staignāju meži, Ladas upes staignāju meži, Strodu strauta staignāju meži, Zaborovjes ezera purvs un meži, Zilupes meži;
15) Madonas novadā - Ilzina un Zosina ezeru meži, Davelnīša ezera meži;
16) Ogres novadā -  Vedzes meži, Plaužu ezera meži, Pečoru ezera meži, Skolasupes meži, Pilskalnu meži;
17) Preiļu novads -  Mazā Kurtoša meži, Sekstu ezers un meži;
18) Rēzeknes novadā - Gadrinkas ezera meži;
19) Ropažu novadā - Ķivuļurga, Tumšupes meži;
20) Siguldas novadā - Mazās Juglas meži, Linezers (paplašinājums)
21) Talsu novadā -  Jūrenvalka meži, Kaļķciema meži, Medņu kalni, Mērsraga meži, Briežezera meži;
22) Valkas novadā - Purgailes upes meži; 
23) Valmieras novadā -  Augsto kalnu meži, Salacas upes meži, Vidusburtnieks (paplašinājums)
24) Varakļānu novadā - Murmastienes staignāju meži;
25) Ventspils novadā -  Akmeņdziru staignāji, Elkšķenes meži, Gārzdes strauta meži, Ostupes meži, Pasilciema meži, Priedulāju mežs.

2. aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam;
3. aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām.

Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1999 gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 ''Noteikumi par dabas liegumiem".

Zinātniskais pamatojums dabas liegumu izveidošanai un paplašināšanai pievienots sadaļā "Papildus dokumenti".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros ir apzināta ES biotopu izplatība (dati ir publiski pieejami https://ozols.gov.lv/pub), tajā skaitā biotopa Staignāju meži izplatība. Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem. Līdz ar to, lai izpildītu Biotopu direktīvas prasības un izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, Latvijai nepastāv citas izvēles iespējas kā noteikt jaunus dabas liegumus un piešķirt tiem Natura 2000 teritorijas statusu. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Jauni dabas liegumi iespēju robežās tiek veidoti valsts meža zemēs, lai minimizētu privāto zemes īpašnieku zaudējumus. Noteikumu projekts skar 21856 ha zemes. Vienlaikus norādām, ka Eiropas tiesas judikatūrā norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants)

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Jaunizveidotajos dabas liegumos būs spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 5.nodaļas prasības.
Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā. Dabas liegumu apmeklētāji, sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.
Juridiskās personas
  • Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā.
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekts tieši neietekmē valsts un pašvaldību budžetus. Noteikumu projekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana) dabas liegumos Pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā paredzēti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi fiziskām personām (406 ha) un juridiskām personām (586 ha, tajā skaitā SIA "Rīgas meži" 208 ha).
- paredzēts, ka ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros.
Provizoriski aprēķinātās fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs ap 200 tūkst. euro.
- nebūtiski samazināsies pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem, jo mežaudzēm, kurām tiks noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks samazināta kadastrālā vērtība (secīgi - aprēķināmais nekustamā īpašuma nodoklis). Vienlaikus jāpatur prātā, ka arī pēc kailcirtēm ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek meža zemi, kuru aizņem jaunaudzes.

4.1.1. likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

Pamatojums un apraksts
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs jāveic grozījumi likumā "Par īapši aizsargājamām dabas teritorijām", nosakot jaunveidojamiem dabas liegumiem Natura 2000 teritorijas statusu.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ropažu, Varakļānu, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Siguldas, Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un Augšdaugavas novada teritorijas plānojumos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Pārkāpumu procedūru par novērstu varēs uzskatīt tikai tad, kad jaunveidojamiem dabas liegumiem pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks noteikts Natura 2000 statuss ar likumu "Par īapši aizsargājamām dabas teritorijām".  
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par  Natura 2000 teritoriju var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 ''Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā'' 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji tiks aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Sabiedrības pārstāvji tiks informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://tapportals.mk.gov.lv/ 

Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 12. panta ceturtās daļas prasībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) nosūtīja vēstules atzinuma sniegšanai tām pašvaldībām, kuras skar jaunveidojamie dabas liegumi vai dabas liegumu robežu grozījumi (Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ropažu, Varakļānu, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Siguldas, Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un Augšdaugavas novada pašvaldībai).

Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 13. panta ceturtās daļas prasībām Dabas aizsardzības pārvalde veiks zemes īpašnieku informēšanu, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.

6.4. Cita informācija

Pozitīvi atzinumi saņemti no Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Ludzas, Madonas, Ropažu, Varakļānu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Siguldas, Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un Augšdaugavas novada pašvaldībai
No Limbažu,Cēsu un Dobeles novada saņemti iebildumi par atsevišķu zemes vienību iekļaušanu dabas liegumos, kas ņemti vērā. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam būs pozitīva ietkeme uz apkātrējās vides saglabāšanu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi