Anotācija (ex-ante)

Pēc VARAM apkopotās informācijas 2023. gada 1. oktobrī kopējā rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm bija 6 110 bērni. Salīdzinot ar 2020.gada 1.oktobra datiem, rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir samazinājusies par 39%. Bērnu rindas samazinājumu ietekmējušas ir arī negatīvās demogrāfijas tendences, vienlaikus arī valsts budžeta aizdevumi jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai ir efektīvs risinājums, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības pieejamību pašvaldībās.
2023.gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valsts budžeta aizdevumi bija pieejami arī pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, un pašvaldības tieši šim mērķim aktīvi izmantoja iespējas saņemt valsts budžeta aizdevumus. 2023.gadā pateicoties valsts budžeta aizdevumiem 53 pirmsskolas izglītības iestādēs pašvaldības veic investīcijas, lai uzlabotu esošo infrastruktūru. 

1. Kā viens no risinājumiem, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību pašvaldībās, ir nodrošināt pašvaldībām iespējas saņemt aizdevumus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai.
Šāda veida aizņēmumi pašvaldībām bija pieejami arī 2020.- 2022.gadā, un kopumā tika atbalstīta valsts budžeta aizdevumu piešķiršana 33 investīciju projektiem īstenošanai (kopējais valsts budžeta aizdevumu apmērs 57 041 407,11 euro). No šiem projektiem 22 investīciju projekti ir jau īstenoti vai vēl turpinās to īstenošana, un tiem kopējais valsts budžeta aizdevumu apmērs ir 32 081 894 euro. Minēto 22 investīciju projektu īstenošanas rezultātā ir radītas vai tiks radītas 2 843 jaunas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs.
2023.gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pašvaldībām bija iespējas saņemt valsts budžeta aizdevumus ne tikai, lai radītu jaunas vietas, bet arī, lai veiktu investīcijas esošās pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 9.maija noteikumiem Nr. 241 “Kritēriji un kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, esošo pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai vai pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai” VARAM 2023.gadā kopumā ir izvērtējusi 27 investīciju projektu pieteikumus un sniegusi pozitīvus atzinumus par 26 pašvaldību investīciju projektu pieteikumiem. Atbalstīto investīciju projektu kopējais finansējums ir 10 165 916,89 euro (valsts budžeta aizdevumu kopējais apmērs – 9 058 162,71 euro, pašvaldību līdzfinansējums 1 107 754,18 euro). Īstenojot 26 projektus kopumā investīcijas tiks veiktas 55 pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, no kurām 2 pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs investīcijas ir plānotas, lai radītu jaunas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, radot kopā 90 jaunas vietas. Pārējās 53 pirmsskolas izglītības iestādēs pašvaldības plāno investīcijas, lai uzlabotu esošo infrastruktūru. Atbalstītos 26 investīciju projektus ir iesniegušas 6 pašvaldības – Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība).
Noteikumu projekta 1.daļā ir atrunāts, ka noteikumu projekts nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevuma saņemšanai šādiem mērķiem:
1. jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, lai mazinātu rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs;
2. pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstīšanai;
3. ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības nodrošināšanas funkcijas īstenošanai, kā arī  skolu tīkla sakārtošanai;
4. ceļu, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu, būvniecībai.
Noteikumu projekts atrunā, ka pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektus ir jāiesniedz VARAM, aizpildot noteikumu projekta 1.pielikumu, skolu investīciju projektus ir jāiesniedz IZM, aizpildot noteikumu projekta 2.pielikumu un investīciju projektus ceļu būvniecībai jāiesniedz SM, aizpildot noteikumu projekta 3.pielikumu.
Noteikumu projekta 2.daļā ir atrunāti nozaru specifiskie nosacījumi aizdevumiem.
Noteikumu projekta 4.punktā ir atrunāti nosacījumi, kas pašvaldībām ir jāņem vērā, iesniedzot investīciju projektus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai. Nosacījumi attiecas uz bērnu rindu uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Tie paredz, ka bērnu skaits, kuri uz iepriekšējā gada 1. oktobrī sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ir vienāds vai lielāks par 100, un attiecīgās novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot investīciju projektu, bērnu skaits rindā ir vienāds vai lielāks par 50. Ja projektu plānots īstenot novada pašvaldībā, kuru saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2029. gadā ir plānots apvienot, bērnu skaits uz iepriekšējā gada 1. oktobri abās apvienojamajās pašvaldībās kopā, kas sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu šo pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs - ir vienāds vai lielāks par 100. Informācija par bērnu skaitu, kas ir iekļauti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē, ir iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz iepriekšējā gada 1.decembrim, un tā ir publicēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē. VARAM reizi gadā apkopo no pašvaldībām informāciju par bērnu skaitu rindās uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm uz katra attiecīgā gada 1.oktobri, lai novērtētu aktuālo situāciju ar pirmsskolas iestāžu pieejamību. Apkopotā informācija ir publicēta VARAM tīmekļvietnē. Tāpat noteikumu projekta 4.punktā tiek noteikti maksimālie valsts budžeta aizdevuma apmēri.
Noteikumu projekta 5.punkts atrunā nosacījums, kas pašvaldībām ir jāņem vērā, iesniedzot projektus pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai. Ar pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem tiek saprasti tādi projekti, kuru ietvaros tiek veikti remonti vai uzlabojumi esošā pirmsskolas izglītības iestādes ēkā un tās apkārtējā teritorijā, kā arī gadījumā, ja ēka ir avārijas stāvoklī un tā nav izmantojama pirmsskolas izglītības funkcijai, tad projekta ietvaros var veikt esošās ēkas pārbūvi vai veikt jaunas ēkas būvniecību. Investīciju projekts Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē ir budžetu investīcijas. Šādu projektu ietvaros nav jārada jaunas papildus vietas pirmsskolas iestādē. Nosacījumi nosaka, ka būvdarbi jāuzsāk tajā gadā, kad projekta pieteikums ir ticis iesniegts VARAM izvērtēšanai, un projekts ir jāīsteno 2 gadu laikā. Pašvaldība vienā projektu pieteikumā var iekļaut vairākus pirmsskolas izglītības iestāžu objektus, pieteikumā sniedzot nepieciešamo informāciju par katru no objektiem, vienlaikus ievērojot noteikumu projekta 5.2. punktā noteikto valsts budžeta aizdevuma apmēru katram objektam. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs ir ne mazāks kā 40 000 euro un maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nepārsniedz 500 000 euro vienam objektam, vienlaikus, ja ir veikta ēkas tehniskā apsekošana, kas apliecina ēkas avārijas stāvokli, vai tehniski ekonomiskais izvērtējums, maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nepārsniedz 3 000 000 euro vienam objektam (jaunajam vai esošajam objektam). Tehnisko apsekošanu, kas apliecina ēkas avārijas stāvokli un to, ka tā nav izmantojama pirmsskolas izglītības funkcijai, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-2" var veikt Būvniecības valsts kontroles birojs vai pašvaldības piesaistītais sertificētais būvinženieris, sagatavojot tehniskās apsekošanas atzinumu, kā arī informējot t.sk. būvvaldi par būves vai tās daļas adresi vai atrašanās vietu un konstatētajiem bojājumiem. Tāpat pašvaldība var veikt tehniski ekonomisko izvērtējumu (t.sk. demogrāfiskās situācijas raksturojums, pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības un pieprasījuma raksturojums, datos balstītā mērķa sasniegšanai efektīvāko alternatīvo modeļu salīdzināšana, izmaksu efektivitātes analīze, rīcības plāns u.c.), kas pamato, ka ekonomiski racionālāk pašvaldībai ir veikt jaunas pirmsskolas izglītības ēkas būvniecību, nevis atjaunot esošo ēku. 
2) Atšķirībā no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda, kura ietvaros tika sniegts būtisks atbalsts pašvaldībām, to dibināto vispārējās izglītības iestāžu mācību vides, tostarp ēku infrastruktūras, modernizēšanai, sekojošajā ES 2021. – 2027. gada plānošanas periodā šāds atbalsts ir plānots ierobežots, to paredzot noteiktam vispārējas izglītības iestāžu lokam – speciālajām izglītības iestādēm (4.2.1.3. pasākums “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs”), vai arī vispārējās izglītības iestādēm ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem (Atveseļošanās fonda 3.1.1.5. investīcija "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana").

Noteikumu projekts paredz valsts budžeta aizdevumu saņemšanu pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai, lai nodrošinātu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un labiekārtošanu mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai veselībai drošos apstākļos. Investīciju projektā var tikt plānots jaunas vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecība vai esošas izglītības iestādes ēkas piebūves būvniecība (šādā gadījumā, investīciju projekta pieteikumā sniedzams pamatojums par izglītības iestādes esošās infrastruktūras nepietiekamību un esošo mācību telpu noslodzi). Plānotas var tikt arī būvprojekta izstrādes izmaksas, kas ir priekšnoteikums šajā noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem atbilstošas vispārējās izglītības iestādes ēkas pārbūvei vai atjaunošanai, piebūves būvniecībai vai jaunas ēkas būvniecībai, un tas ir priekšnoteikumus noteikumu projektā minēto prasību izpildei. Plānota var tikt arī izglītības iestādes sporta laukuma pārbūve vai atjaunošana, lai nodrošinātu izglītojamo veselībai drošu mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvi. Šādu investīciju aktualitāti pamato IZM gūtā pieredze, īstenojot Valsts kases aizņēmumu investīciju projektu agrākās atlasēs 2021. un 2023. gadā. Ņemot vērā likumā par valsts budžetu 2024. gadam doto deleģējumu par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tad investīciju projektā var tikt paredzēta arī vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas (internāta) infrastruktūras uzlabošana. Pašvaldībām, īstenojot investīciju projektus, ir jāievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides pieejamības nodrošināšanu, kas ir īpaši svarīgi iekļaujošas izglītības nodrošināšanā.

Noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā iekļautie izglītojamo skaita kritēriji un pašvaldību administratīvo teritoriālo vienību dalījums izriet no Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”. Ņemot vērā, ka minētajā informatīvajā ziņojumā administratīvo teritoriālo vienību dalījuma 8. grupā iekļautajām pašvaldībām nav noteikti izglītojamo skaita kritēriji sākumskolām un pamatskolām (tas ir, šajā grupā esošās pašvaldības izglītojamo skaita kritērijus nosaka autonomi), noteikumu projektā attiecīgajām pašvaldībām tiek piemēroti informatīvajā ziņojumā administratīvo teritoriālo vienību dalījuma 7. grupā iekļautajām pašvaldībām noteiktie izglītojamo skaita kritēriji.

Ievērojot iepriekšminēto par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, vispārējās izglītības iestāde investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas brīdī var neatbilst noteikumos noteiktajam izglītojamo skaita kritērijam. Šādā gadījumā, var tikt ņemti vērā iepriekš pašvaldības pieņemti lēmumi par pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju vai pašvaldības iesniedz domes lēmumu, kur apliecina, ka līdz attiecīgā kalendārā gada noslēgumam šādi atbilstoši lēmumi tiks pieņemti, nodrošinot ar investīciju projektu modernizējamās vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaita (šo noteikumu 6.1. – 6.5. apakšpunktā minētajos gadījumos) vai speciālās izglītības iestāžu skaita (šo noteikumu 6.6. apakšpunktā minētajā gadījumā) atbilstību nākamo triju kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu). Attiecīgi noteikumu projekts paredz arī kārtību, kādā rīkojas Izglītības un zinātnes ministrija, ja investīciju projekta īstenošanā laikā pašvaldība nenodrošina noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

3) Noteikumu projekts paredz valsts budžeta aizņēmumu saņemšanu pašvaldībām ceļu, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu,  būvniecībai. Noteikumu projektā ir atrunāti vispārējie nosacījumi, kas pašvaldībām jāievēro, iesniedzot būvniecības projekta pieteikumu. Noteikumu projekta 9.2.apakšpunktā ir atrunāti nosacījumi, ka tilts, t.sk. ceļa pārvads un viadukts vai ceļš vai tā posms, ir nozīmīgs mobilitātes nodrošināšanai pašvaldības teritorijā, tas ir, ceļu objekts atbilst vismaz vienam no 9.2.apakšpunktā norādītajiem kritērijiem prioritārā secībā (pašvaldībai jāsniedz apliecinājums, ka nav augstākas prioritātes būvniecības objektu vai ka tie tiek finansēti no citiem finanšu avotiem).
Ja Rīgas valstspilsētas iesniegtais ceļu būvniecības investīciju projekts atbilst informatīvajā ziņojumā “Par Rīgas valstspilsētas stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu un pārbūvi” (pieņemts zināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.32, 41.§) 1.punktu) minētajam, Satiksmes ministrija atzīst to par prioritāri atbalstāmu un nevērtē šī ceļu investīciju projekta atbilstību šo noteikumu 9. punktam.
Noteikumu projekta 3.sadaļā ir atrunāti kopējie nosacījumi aizdevumiem, kas pašvaldībām ir jāievēro, iesniedzot investīciju projekta pieteikumu. Investīciju projekta īstenošana ir jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā projekta pieteikums ir iesniegts, projekts jāpabeidz trīs gadu laikā. Nosacījumi projekta uzsākšanai ir noteikti likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36. pantā, proti, pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 10%  vai 15% procentiem (ceļu būvniecības projektiem) un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 vai 85% (ceļu būvniecības projektiem) no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā. Tas nozīmē, ka projekts tiek uzsākts kārtējā gadā, noslēdzot līgumu ar projekta izpildītāju, paredzot kārtējā gadā veikt samaksu pilnā apmērā vai daļēji  no pašvaldības līdzfinansējuma (ko var veikt arī  līdz aizdevuma izmaksai) un aizņēmuma. Investīciju projekta pieteikumā, kas iesniegts saskaņā ar noteikumu projekta 4. un 5.punktu, var iekļaut vairākus objekts. Vienlaikus projekta pieteikumā ir jāpievieno dokumentācijas, kas apliecina, ka katrā no objektiem, kurā plānotas investīcijas, tiks ieguldīti vismaz 40 000 euro (4.punkta gadījumā) un 50 000 euro (5.punkta gadījumā) no valsts budžeta aizdevuma līdzekļiem.
Atbilstoši noteikumu projekta 11.punktam ceļu būvniecības projektu, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 9.2.5.apakšpunktam, gadījumā Satiksmes ministrija kā atbildīgā nozares ministrija un kā potenciālais atbalsta sniedzējs vispirms izvērtē pašvaldību iesniegto informāciju, vai atbalsts attiecīgajiem pašvaldību iesniegtajiem investīciju projektiem potenciāli ir/nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, proti, vai plānotā investīciju projekta ietvaros publiskos līdzekļus ir plānots piešķirt tādu projekta izmaksu segšanai, kas ir saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecībā uz kurām vienlaikus izpildās visas četras Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5.pantā noteiktās pazīmes (piemēram, plānotais investīciju projekts paredzēts mērķorientētas infrastruktūras izbūvei konkrēta saimnieciskās darbības veicēja interesēs). Gadījumā, ja Satiksmes ministrija secinātu, ka publisko līdzekļu piešķiršana šādam investīciju projektam ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā attiecīgi informē pašvaldību, sniedzot izvērtējumu, vai un kādu komercdarbības atbalsta regulējumu ir iespējams piemērot, lai nodrošinātu sniegtā komercdarbības atbalsta likumību un saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Ņemot vērā, ka šādā gadījumā šo noteikumu ietvaros atbalsts tiks sniegts komercdarbības atbalsta projektu īstenošanai un tas ir kvalificējams kā ad-hoc atbalsts (t.i., tāds komercdarbības atbalsts, kuru piešķir ārpus atbalsta programmas, kā noteikts KAKL 1.panta otrās daļas 1.punktā), tādējādi pēc nepieciešamās informācijas sagatavošanas, t.sk. par attiecīgā investīciju projekta atbilstību piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam (piemēram, Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu), Satiksmes ministrija kā atbalsta pasākuma izstrādātājs un atbalsta sniedzējs pirms atbalsta piešķiršanas vēršas Finanšu ministrijā kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcijā, lūdzot sniegt sākotnējo izvērtējumu par plānoto ad-hoc atbalsta projektu saskaņā ar KAKL 10.pantu. Pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma saņemšanas par plānoto atbalsta pasākumu, nepieciešamības gadījumā Satiksmes ministrija kā atbalsta pasākuma izstrādātājs un atbalsta sniedzējs attiecīgā atbalsta piešķiršanu nodrošina saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, vai sagatavo un Eiropas Komisijā iesniedz paziņojumu Eiropas Komisijas lēmuma par atbalsta pasākuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu saņemšanai. Attiecīgi Satiksmes ministrija kā atbalsta sniedzējs nodrošina korektu atbalsta piešķiršanu un uzraudzību (ja attiecināms) komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
Atbildīgā iestāde mēneša laikā pēc projektu pieteikumu iesniegšanas izvērtē pašvaldību iesniegtos investīciju projektus. Ja projekta pieteikumā ir sniegta nepietiekama informācija par projektu, atbildīgā iestāde var lūgt pašvaldību precizēt investīciju projekta pieteikumu. Pašvaldībai precizējumu sniegšanai tiek dotas ne mazāk kā piecas darbdienas pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas. Atbildīgā iestāde pēc tam, kad veikts investīciju projektu pieteikumu atbilstības izvērtējums, rakstveidā vai elektroniski informē pašvaldības par investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanas rezultātu, nosūtot atzinumu.
Atbalstāmo investīciju projektu sarakstu atbildīgā iestāde iesniedz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē. Atbildīgā iestāde atbalstāmo investīciju projektu sarakstu publicē savā tīmekļvietnē. 
Pēc tam, kad atbildīgā iestāde ir nolēmusi atbalstīt šo noteikumu 14.punktā minētā sarakstā iekļautos  investīciju projektus, pašvaldības iesniedz valsts budžeta aizdevuma pieprasījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.
Finanšu ministrija atbilstoši pašvaldības aizņēmuma pieprasījumam var precizēt aizdevuma sadalījumu pa gadiem, nepārsniedzot ministriju saskaņoto maksimālo aizdevuma summu projektam, ņemot vērā projekta īstenošanas laika grafiku un ievērojot ikgadējā valsts budžeta likumā paredzētos pašvaldības līdzfinansējuma apmēra nosacījumus.